Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C29409916 / C-1430-17 Generato dall'IA

Court partially allowed eviction and debt recovery against tenants in a residential property management dispute.

Numero d'incarto C29409916 / C-1430-17
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court partially granted the landlord's request to evict tenants and recover outstanding rent and damages. The landlord successfully argued for eviction based on the tenants' failure to renew their lease and their subsequent unauthorized occupation of the apartment. The court ruled that while eviction was justified, the specific monetary claims for interest and damages were only supported for the periods where the tenants' liability was clearly established.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Process Law Art. 42, 93-97, 190, 193, 195, 204.1: The court may partially grant an eviction claim if the tenant fails to renew the lease and occupies the premises without right, while limiting monetary awards to proven periods of liability.

Parole chiave

Generato dall'IA
eviction from dwelling lease renewal failure rent debt recovery residential property management joint and several liability unauthorized occupation partial judgment sospensione del diritto di visita

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Procedure Law Art. 42
Civil Procedure Law Art. 93
Civil Procedure Law Art. 94
Civil Procedure Law Art. 95
Civil Procedure Law Art. 96
Civil Procedure Law Art. 97
Civil Procedure Law Art. 190
Civil Procedure Law Art. 193
Civil Procedure Law Art. 195
Civil Procedure Law Art. 204.1
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C29409916

Lietas arhīva Nr. C-1430-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 8.maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme

ar tiesas sēžu sekretāri E.Meļņičuku,

piedaloties prasītājas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,

2017.gada 24.aprīlī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par izlikšanu

no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, parāda un zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) 2016.gada 7.martā cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību par izlikšanu no

dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, parāda un zaudējumu piedziņu pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ (turpmāk – atbildētāji),

lūgdama izlikt atbildētājus kopā ar no viņiem atkarīgajām personām un viņu ģimenes locekļiem no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas, piedzīt solidāri no /pers. B/ un /pers. C/ par labu prasītājai parādu 1430,02 euro apmērā, kas sastāv no īres maksas un komunālo

maksājumu parāda 1241,50 euro, likumiskajiem nokavējuma procentiem 36,84 euro un līgumsoda 151,68 euro, zaudējumus 211,72 euro apmērā,

piedzīt no atbildētājiem visus tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas līdz

sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, dzīvojamā māja /adrese/, ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu ir nodota prasītājas

apsaimniekošanā.

2013.gada 26.jūnijā prasītāja, pamatojoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2013.gada 26.jūnija

rekomendāciju, noslēdza ar /pers. B/ dzīvokļa /adrese/ (turpmāk – dzīvoklis) dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.6-25/5259 (turpmāk – īres līgums).

Ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2013.gada 10.decembra lēmumu īres līgums pagarināts līdz 2014.gada 18.jūnijam,

ar 2014.gada 28.augusta lēmumu īres līgums pagarināts līdz 2014.gada 18.decembrim, ar 2015.gada 22.janvāra lēmumu īres līgums pagarināts līdz

2015.gada 18.jūnijam, ar 2015.gada 25.jūnija lēmumu nolemts nepagarināt ar atbildētāju /pers. B/ īres līgumu. Atbildētāja/pers. B/ nav vērsusies Rīgas

domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijā ar lūgumu par īres līguma pagarināšanu.

Pamatojoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2013.gada 26.jūnija rekomendāciju Nr.041909

dzīvokļa lietošanas tiesības ieguva atbildētājas /pers. B/ ģimenes locekļi /pers. F/, /pers. C/ un /pers. G/.

Saskaņā ar prasītājas rīcībā esošo informāciju /pers. F/ miris /miršanas datums/, /pers. G/ iesniedza iesniegumu ar lūgumu izslēgt viņu un

nepilngadīgo /pers. H/ no īres līguma.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (turpmāk – īres līkums) 9.panta otrā daļa nosaka, ka nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa

vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs.

Pamatojoties uz minēto dzīvoklī iemitināts /pers. J/. Atbildētāja nav informējusi prasītāju par nepilngadīgā /pers. J/ iemitināšanu dzīvoklī.

Saskaņā ar prasītājas rīcībā esošo informāciju dzīvoklī dzīvo /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, un nepilngadīgais /pers. J/ (turpmāk - kopā atbildētāji).

Saskaņā ar īres likuma 6.panta otro daļu, kas noteic, ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties,

īrnieka pienākums ir atbrīvot telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, Rīgas domes

Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde 2015.gada 30.jūnijā nosūtīja atbildētājiem brīdinājumu par īres līguma izbeigšanu.

Ņemot vērā, ka atbildētāji nav vērsušies ar lūgumu par dzīvokļa īres līguma pagarināšanu, īres līgums ir izbeidzies un atbildētāju pienākums ir

nekavējoties atbrīvot dzīvokli.

Saskaņā ar īres likuma 28.pantu dzīvojamās telpas īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Ja īrnieks

pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā. Saskaņā ar īres likuma 28.2 panta pirmās daļas

1.punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Saskaņā īres līguma 2.1.apakšpunktu īres maksa par vienu dzīvojamās telpas kvadrātmetru ir 0,06 euro. Saskaņā ar prasītājas grāmatvedības

sniegto informāciju atbildētājai ir izveidojies īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas parāds, kurš par laika posmu no 2013.gada 26.jūnija līdz

2015gada 18.septembrim ir 1430,02 euro, kas sastāv no īres maksas un komunālo pakalpojumu parāda 1241,50 euro par laika periodu 2013.gada

26.jūnija līdz 2015gada 18.septembrim, likumiskajiem procentiem 36,84 euro par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 18.augustam un

līgumsoda 151,68 euro par laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 1.janvārim.

Prasītāja 2014.gada 4.novembrī nosūtīja atbildētājiem vēstuli ar lūgumu apmaksāt īres

maksas un komunālo maksājumu parādu viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas. /pers. G/ vēstuli saņēma 2014.gada 7.novembrī,

/pers. B/ adresētais sūtījums ar VAS “Latvijas Pasts” darbinieka atzīmi “Beidzies glabāšanas laiks” atgriezta prasītājai. Prasītāja 2015.gada 3.martā

nosūtīja atbildētājiem vēstuli ar lūgumu apmaksāt īres maksas un komunālo maksājumu parādu viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas.

/pers. C/ vēstuli saņēma 2015.gada 6.martā, /pers. B/ adresētais sūtījums ar VAS “Latvijas Pasts” darbinieka atzīmi “Beidzies glabāšanas laiks” atgriezta

prasītājai.

2015.gada 2.novembrī prasītāja nosūtīja atbildētājiem vēstuli, kurā lūgts atbrīvot dzīvokli, kā arī brīdināja par iespējamo tiesvedību. /pers. B/ vēstuli

saņēma 2015.gada 4.novembrī, bet /pers. C/ adresētais sūtījums ar VAS “Latvijas Pasts” darbinieka atzīmi “Beidzies glabāšanas laiks” atgriezta

prasītājai.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Pamatojoties uz minēto, prasītāja ir

tiesīga lūgt tiesu piedzīt no atbildētājiem īres maksas un komunālo maksājumu parādu.

Saskaņā ar īres likuma 44.pantu personas, kas patvarīgi – bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas – aizņēmušas dzīvojamās telpas, izliek

tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un izlikšanu no tām.

Saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz

atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai

bezdarbību nodarījis.

Prasītājai, sniedzot apsaimniekošanas pakalpojumus laika periodā no 2015.gada 19.septembra līdz 2016.gada 25.februārim radušies zaudējumi

211,72 euro apmērā. Pamatojoties uz minēto, prasītāja ir tiesīga lūgt tiesu izlikt atbildētāju no dzīvojamās telpas un piedzīt no atbildētāja zaudējumus

211,72 euro apmērā.

Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 9., 28., 28.2 panta pirmās daļas 1.punktu, Civillikuma 1511., 1587.pantu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 25.novembrī saņemti atbildētājas /pers. D/ rakstveida paskaidrojumi par celto prasību, kuros

norādīts, ka atbildētāja līdz 2015.gada 11.septembrim dzīvoja pēc deklarētās dzīvesvietas /adrese/, un atradās mātes apgādībā. Pēc mutiskas vienošanās

ar civilvīru /pers. C/ un viņa lūguma, atbildētāja ar viņu kopīgo bērnu pārcēlās uz dzīvi /adrese/. /pers. C/ uzņēmās rūpes uzturēt atbildētāju, viņu kopīgo

bērnu un mitekli. Paskaidrojumos norādīts, ka /pers. C/ bija informēts, ka atbildētājai nav naudas līdzekļu, viņa bija nepilngadīga, nestrādāja, auklēja

kopīgo bērnu un mācījās /nosaukums/ vidusskolā. No 2016.gada februāra atbildētāja ar bērnu bija spiesta pārcelties uz dzīvi pie savas mammas, jo

/pers. C/ neveica savus pienākumus ģimenes uzturēšanā un maksu par dzīvokli.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamata un lūdza to

apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. D/ nav ieradusies, savos 2016.gada 25.novembra paskaidrojumos lūgusi tiesu izskatīt lietu bez viņas

klātbūtnes.

Tiesas sēdē atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ nav ieradušies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējuši, nav lūguši atlikt lietas

izskatīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma

56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu

un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 9.decembrī atbildētājiem uz viņu deklarēto dzīvesvietas adresi sūtītās tiesas pavēstes 2017.gada

17.janvārī atgrieztas tiesā ar atzīmi – beidzies glabāšanas laiks.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Līdz ar norādīto, tiesa atzīst, ka atbildētāji par lietas izskatīšanas vietu un laiku ir informēti Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, un atzīst par

iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pilnvarotā pārstāvja sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē, izvērtējusi prasības pieteikumā minētos apstākļus un

pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, iepazinusies ar atbildētājas rakstveida paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Lietā nodibināts, ka ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī dzīvojamā māja /adrese/ nodota prasītājai

pārvaldīšanā (lietas 10.–15.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka, pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2013.gada 19.jūnija lēmumu (sēdes

protokols 95, 8.2.1.punkts) (lietas 16.lapa) un Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2013.gada 26.jūnija rekomendāciju

Nr.041909 (lietas 17.lapa), 2013.gada 26.jūnijā ar atbildētāju /pers. B/ kā īrnieci uz laiku līdz 2013.gada 18.decembrim noslēgts dzīvojamās telpas īres

līgums Nr.6-25/5259, kas reģistrēts Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē 2013.gada 1.jūlijā ar reģistrācijas Nr.30466 (lietas

18.– 22.lapa), par neprivatizējamas dzīvojamās telpas /adrese/, kas sastāv no atsevišķa 3 istabu dzīvokļa ar kopējo platību 64,60 m2, īri. No dzīvojamās

telpas īres līguma pielikuma (lietas 22.lapa) seko, ka dzīvojamo telpu lietošanas tiesības ieguva īrniece un viņas ģimenes locekļi – vīrs /pers. F/, dēls /pers.

C/, meita /pers. G/ un mazmeita /pers. H/.

Saskaņā ar prasītājas prasības pieteikumā norādīto /pers. F/ miris /miršanas datums/.

Ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2013.gada 19.decembra lēmumu (protokols Nr.11, 8.2.12.punkts) nolemts pagarināt ar

/pers. B/ dzīvokļa /adrese/, kas izīrēts 4 cilvēku ģimenei (viņa, dēls /pers. C/, meita /pers. G/, mazmeita /pers. H/) 2013.gada 26.jūnijā noslēgtā īres

līguma termiņu uz laiku līdz 2014.gada 18.jūnijam (lietas 25.lapa).

Ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2014.gada 28.augusta lēmumu (protokols Nr.28, 8.2.11.punkts) nolemts pagarināt ar /pers.

B/ dzīvokļa /adrese/, 2013.gada 26.jūnijā noslēgtā īres līguma termiņu uz laiku līdz 2014.gada 18.decembrim (lietas 27.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā /pers. G/ 2014.gada 3.novembra iesnieguma (lietas 31.lapa), Rīgas domes Mājokļu un vides

departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2014.gada 13.novembra vēstules DMV-14-3527-nd (lietas 32.lapa) un 1.pielikuma dzīvojamo telpu īres līgumam par

dzīvojamo telpu /adrese/ lietošanas tiesībām (lietas 26.lapa), izriet, ka dzīvojamo telpu lietošanas tiesības /pers. G/ un /pers. H/ izbeigušās 2014.gada

10.novembrī.

Ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2015.gada 22.janvāra lēmumu (protokols Nr.38, 8.2.8.punkts) nolemts pagarināt ar /pers.

B/ dzīvokļa /adrese/, kas izīrēts 2 cilvēku ģimenei (viņa, dēls /pers. C/), 2013.gada 26.jūnijā noslēgtā īres līguma termiņu uz laiku līdz 2015.gada

18.jūnijam (lietas 33.lapa).

Ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2015.gada 25.jūnija lēmumu (protokols Nr.48, 8.2.3.1.punkts) nolemts pagarināt ar /pers.

B/ dzīvokļa /adrese/, kas izīrēts 2 cilvēku ģimenei (viņa, dēls /pers. C/), 2013.gada 26.jūnijā noslēgtā īres līguma termiņu uz laiku līdz 2015.gada

18.septembrim (lietas 41.lapa).

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde 2015.gada 30.jūnijā atbildētājai /pers. B/ nosūtīja Rīgas domes Dzīvojamo telpu

izīrēšanas komisijas 2015.gada 25.junija sēdes protokola izrakstu, kurā īrnieci brīdina par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamās telpas atbrīvošanu līdz

2015.gada 18.septembrim (lietas 40.lapa).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt minētā likuma 1590.pants

noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Dzīvojamās telpas īres līguma 2.1. un 2.2.punktā noteikts atbildētāju pienākums veikt maksājumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai

par maksu.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta pirmā daļa noteic, ka personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta

attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā, bet minētā panta otrā daļa noteic, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un

pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta noteikumiem dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

No prasības pieteikuma, prasītājas paskaidrojumiem, lietas materiālos esošā piedzenamās summas aprēķina (lietas 49.lapa) redzams, ka atbildētāji

neveica īres maksu un nenorēķinājās par sniegtajiem pakalpojumiem rēķinos noteiktajos termiņos, līdz ar to atbildētāju īres maksas un komunālo

pakalpojumu pamatparāds par laika periodu no 2013.gada 26.jūnija līdz 2015.gada 18.septembrim ir 1241,50 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā

ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu,

ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam tiesība prasīt.

Prasītāja 2014.gada 4.novembrī nosūtīja atbildētājiem pirmstiesas brīdinājumu par parāda saistību dzēšanu un dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu ar lūgumu apmaksāt īres

maksas un komunālo maksājumu parādu viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas. Saskaņā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas

Pasts” paziņojumu par iekšzemes un starptautiska sūtījuma saņemšanu/piegādi/izmaksu/reģistrēšanu /pers. G/ vēstuli saņēma 2014.gada 7.novembrī,

atbildētājai /pers. B/ adresētais sūtījums ar VAS “Latvijas Pasts” darbinieka atzīmi “Beidzies glabāšanas laiks” atgriezta prasītājai (lietas 28.–30.lapa).

Prasītāja 2015.gada 3.martā nosūtīja atbildētājiem pirmstiesas brīdinājumu par parāda saistību dzēšanu un dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu

ar lūgumu apmaksāt īres maksas un komunālo maksājumu parādu viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas. Saskaņā ar valsts akciju

sabiedrības “Latvijas Pasts” paziņojumu par iekšzemes un starptautiska sūtījuma saņemšanu/piegādi/izmaksu/reģistrēšanu atbildētājs /pers. C/ vēstuli

saņēma 2015.gada 6.martā, atbildētājai /pers. B/ adresētais sūtījums ar VAS “Latvijas Pasts” darbinieka atzīmi "Beidzies glabāšanas laiks” atgriezta

prasītājai (lietas 34.–36.lapa).

2015.gada 13.maijā brīdinājums publicēts Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.92 (lietas 38.lapa).

Prasītāja 2015.gada 2.novembrī nosūtīja atbildētājiem pirmstiesas brīdinājumu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanos un dzīvojamās telpas

atbrīvošanu, kurā atbildētāji informēti, ka dzīvojamās telpas īres līgums ir izbeidzies 2015.gada 18.septembrī, un lūgts labprātīgi atbrīvot dzīvokli, kā arī

brīdināja par iespējamo tiesvedību. Saskaņā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” paziņojumu par iekšzemes un starptautiska sūtījuma

saņemšanu/piegādi/izmaksu/reģistrēšanu /pers. B/ vēstuli saņēma 2015.gada 4.novembrī, bet /pers. C/ adresētais sūtījums ar VAS “Latvijas Pasts”

darbinieka atzīmi “Beidzies glabāšanas laiks” atgriezta prasītājai.

Lietā nodibināts, ka līdz lietas izskatīšanas brīdim, īres maksas un maksas par sniegtajiem pakalpojumiem parāda samaksa nav veikta.

Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, ka ir iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka starp pusēm tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kura saistības

atbildētāji pilnā apmērā nav izpildījuši.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas argumentus, ka atbildētāji nav atmaksājuši parādu par īri un sniegtajiem pakalpojumiem 1241,50 euro

apmērā, kas aprēķināts par laika periodu no 2013.gada 26.jūnija līdz 2015.gada 18.septembrim, ko atbildētāji nav apstrīdējuši un nav iesnieguši

jebkādus pierādījumus par samaksu vai daļēju samaksu, līdz ar to šī summa ir piedzenama solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ par labu

prasītājai.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa nosaka, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Līdz ar norādīto, tiesa atzīst, ka nosakāma atbildētāju solidāra atbildība par parādu, jo Civillikuma 1674.pants nosaka, ka pēc likuma solidāra

saistība nodibinās, kad izpildījuma priekšmets ir nedalāms, un proti, kad tas ir vai nu kāda darbība, vai bezdarbība, tāpat arī kad kāda lieta vairākām

personām kopīgi uzticēta glabājumā, patapināta, izīrēta vai ieķīlāta.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 36,84 euro par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 18.augustam (lietas

50.lapa).

Lietā ir iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka atbildētāji ir kavējuši izrakstīto rēķinu apmaksu tajos noteiktajos termiņos, tādējādi prasītājai ir tiesības

aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus par apmaksas termiņa kavējumu.

Līdz ar norādīto tiesa atzīst, ka prasība par likumisko procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma, un no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/

solidāri par labu prasītājai piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 36,84 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada

18.augustam.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājiem līgumsodu 151,68 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 1.janvārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas

ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu (redakcijā,

kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai

līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Dzīvojamās telpas īres līguma 2.5.punktā noteikts, ka īres maksas un maksas par pakalpojumiem termiņa kavējuma gadījumos maksājams

līgumsods 0,1% apmērā par katru nokavēto kalendāro dienu no nesamaksātās summas.

Latvijas Republikas likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas

kārtību” 21.pants noteic, ka līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība

turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi

Civillikuma 1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību (19.12.2013.

likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.01.2014.).

Civillikuma 1716.panta pirmā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Otrā daļa noteic, ka līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai

cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Trešā daļa noteic, ka līgumsods par

saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai

galvenās saistības apmēra (20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.).

Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. (20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Ievērojot to, ka prasība ir celta tiesā pēc 2015.gada 1.janvāra, ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda

noteikumiem, līdz ar ko līgumsods kopumā nevar būt vairāk par 10 procentiem no galvenā parāda.

Tiesa, pārbaudījusi piedzenamās summas aprēķinus (lietas 50.lapa) un ievērojot minētās Civillikuma normas par līgumsodu, atzīst, ka prasība par

līgumsoda piedziņu ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ solidāri par labu prasītājai līgumsodu 124,15 euro apmērā par

īres maksas un komunālo pakalpojumu maksājumu kavējumu (10% no pamatparāda 1241,50 euro), savukārt prasība daļā par līgumsoda piedziņu

27,53 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 1.janvārim ir noraidāma.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir

dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantā notiekts, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus),

darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka

pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā

dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs. Persona, kura

saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes locekli. Īrnieka ģimenes locekļu aizbildņu

vai aizgādņu iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to

rakstveidā informējams izīrētājs.

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka dzīvoklī /adrese/, dzīvo /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un nepilngadīgais /pers. J/, prasītāja nav informēta

par nepilngadīgā /pers. J/ iemitināšanu dzīvoklī.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu

laiku vai arī nenorādot termiņu, savukārt šā panta otrā daļa noteic, ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam

izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma

pagarināšanu [..].

Minētā likuma 5.panta otrā daļa noteic, ka valstij vai pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas

lēmuma pamata slēdz valdītājs. Valsts uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā iekļautā dzīvojamā mājā dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uzņēmējsabiedrība

uz tās statūtos noteiktās institūcijas lēmuma pamata. Dzīvojamās telpas īres līgums noslēdzams mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.

Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka dzīvojamās telpas īres līguma termiņš tika pagarināts līdz 2015.gada 18.septembrim, līdz ar to tiesa

secina, ka īres līguma termiņš ir beidzies 2015.gada 18.septembrī.

Saskaņā ar dzīvojamo telpu īres līguma 3.3.punktu, ja līgums tiek slēgts uz noteiktu laiku, pēc līguma termiņa izbeigšanās īrniekam ir tiesības prasīt

pagarināt līguma termiņu. Līguma termiņa pagarinājums tiek slēgts rakstveidā [..]. Lietā nav strīda par to, ka īres līgums šajā punktā noteiktajā kārtībā

netika pagarināts. Dzīvojamo telpu īres līguma 4.1.9.punktā noteikts, ka līguma termiņam beidzoties, īrnieka pienākums ir 30 dienu laikā nodot

pārvaldniekam lietošanai derīgā stāvoklī īrēto dzīvojamo telpu, ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītās palīgtelpas un lietošanā nodotās telpas, labierīcības,

iekārtas un citas ierīces saskaņā ar dzīvojamo telpu nodošanas un pieņemšanas aktu [..].

Tā kā atbildētāji pēc īres līguma termiņa beigām dzīvojamo telpu līgumā noteiktajā kārtībā prasītājai nenodeva, tad atzīstams, ka atbildētāji turpināja

lietot dzīvojamo telpu bez spēkā esoša dzīvojamās telpas īres līguma.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 44.pantā noteikts, ka personas, kas patvarīgi — bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas — aizņēmušas

dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un

izlikšanu no tām.

Ņemot vērā minēto, atbildētāji /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ ir izliekami no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas

kopā ar no viņiem atkarīgajām personām un ģimenes locekļiem.

Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ zaudējumus 211,72 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada

19.septembra līdz 2016.gada 25.februārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz

atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu.

Atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam un lietas materiāliem pievienotajam zaudējumu aprēķinam, prasītājai, sniedzot atbildētājiem

apsaimniekošanas pakalpojumus laika periodā no 2015.gada 19.septembra līdz 2016.gada 25.februārim, kad atbildētāji turpināja lietot dzīvojamo telpu

bez spēkā esoša dzīvojamās telpas īres līguma, radušies zaudējumi 211,72 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tā kā atbildētāji pēc īres līguma termiņa beigām dzīvojamo telpu līgumā noteiktajā kārtībā prasītājai nenodeva un turpināja lietot dzīvojamo telpu,

tiesa atzīst, ka prasība par zaudējumu piedziņu ir pamatota un apmierināma, un no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ solidāri par labu prasītājai

piedzenami zaudējumi 211,72 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada 19.septembra līdz 2016.gada 25.februārim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta

piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1838.panta pirmā daļa nosaka, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāji pamatotus iebildumus pret prasību nav cēluši, pretējus pierādījumus nav iesnieguši, parāda summas aprēķinu nav apstrīdējuši, kā arī nav

iesnieguši pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojuši, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegto

parāda un nokavējuma procentu aprēķinu.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt no atbildētājiem

6% gadā no nesamaksātā galvenā parāda (1430,50 euro) līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.pantā

noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedz kapitāla lielumu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājiem izdevumus 15,65 euro apmērā par publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.pantu ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kas atlīdzināmi lietas dalībniekiem, ir izdevumi advokāta

palīdzības samaksai, ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē, kā arī sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos

pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, — pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai,

izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu — izdevumu faktiskajā apmērā; tulka izdevumi sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai

piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, — izdevumu faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par Ministru

kabineta noteiktajām likmēm; tulka izdevumi sakarā ar pušu piedalīšanos tiesas sēdē — izdevumu faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par Ministru

kabineta noteiktajām likmēm.

Norādītā tiesību norma neparedz atlīdzināt prasītājam izdevumus par sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ar

brīdinājumu atbildētājiem par prasītājas nodomu vērsties tiesā ar prasību, šāds prasītājas pienākums izriet no likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta

otrās daļas.

Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par 15,65 euro piedziņu no atbildētājiem ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.

Līdz ar minēto no atbildētājiem par labu prasītājai solidāri piedzenami tiesas izdevumi 328,47 euro apmērā, kas sastāv no valsts nodevas

317,51 euro (lietas 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 10,96 euro (lietas 9.lapa).

Faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 32,09 euro saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa).

Prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 euro apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,71 euro apmērā, kas

radušies nosūtot atkārtoti atbildētājiem tiesas pavēstes, uzņemas valsts. Tādējādi neapmaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 16,42 euro (32,09

– 10,96 – 4,71) apmērā ir piedzenami no atbildētājiem valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas

5.punktu līdzīgās daļās, piedzenot no /pers. B/ un /pers. C/ 8,21 euro no katra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.pantu, 93. – 97., 190., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, kopā ar no

viņiem atkarīgajām personām un viņu ģimenes locekļiem no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu 1241,50 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 26.jūnija līdz 2015.gada 18.septembrim,

likumiskos procentus 36,84 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 18.augustam, līgumsodu 124,15 euro apmērā par

laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 1.janvārim, zaudējumus 211,72 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada 19.septembra līdz

2016.gada 25.februārim un tiesas izdevumus 328,47 euro apmērā, pavisam kopā 1 942,68 euro (viens tūkstotis deviņi simti četrdesmit divi euro, 68

centi).

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt solidāri no atbildētājiem likumiskos nokavējuma 6% (sešus procentus no simta) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Parāda summa iemaksājama SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, kontā: AS “DNB banka”,

LV63RIKO0002013197596.

Pārējā daļā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, prasību noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,21 euro (astoņi euro, 21 cents)

apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi C29409916; C-1430-

17/3.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,21 euro (astoņi euro, 21 cents)

apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi C29409916; C-1430-

17/3.

Noteikt atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu, maksājumu apliecinoši dokumenti nekavējoties iesniedzami

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, 105.kabinetā vai nosūtāmi pa pastu. Pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks

nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada 22.maija, Rīgas

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese K.Vinte-Korme