Court convicts three defendants of robbery with violence and imposes prison terms and police control.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted three defendants of robbery with violence and violence against a person, sentencing them to two years of imprisonment and two years of police control. While one defendant denied participation, the court found the evidence sufficient to establish their joint criminal act involving forced entry and physical assault. The judgment applies the principle of joint liability for the group's actions and orders the defendants to compensate the victim for minor damages.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 176. panta 2. daļa; Krimināllikuma 50. panta 5. daļa; Krimināllikuma 55. pants: In a joint crime involving violence, all participants are liable for the entire offense, and prior sentences may be partially credited toward the new term.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Kriminālprocess Nr.11151067013
Lietvedības Nr.K40-0056-14/04
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Ventspils tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Grūbe
ar sekretāri K.Čoderi,
piedaloties prokurorei N.Jakušonokai,
aizstāvēm I.Sipjagovai un I.Celmai
2014.gada 25.jūlijā Ventspilī atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods
/personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/,
apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176.panta 2.daļas un
k o n s t a t ē j a:
/pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas
mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību, iekļūstot dzīvoklī (laupīšanu).
2013.gada 24.oktobra naktī ap plkst.02.20 /pers. A/ un /pers. C/, abi būdami narkotisko un
psihotropo vielu ietekmē, un /pers. B/, iepriekš vienojušies par pensionāra /pers. D/ mantas nolaupīšanu,
visi trīs ieradās pie viņa dzīvokļa /adrese A/. Kad /pers. D/ pēc klauvēšanas atvēra dzīvokļa durvis, /pers.
C/ iegrūda viņu dzīvoklī, kur vairākas reizes ar dūri iesita /pers. D/ pa galvu un ķermeni. Kad /pers. D/ no
sitieniem sakņupa, viņi pārmeklēja cietušā kabatas, kur nekā neatrada. Tad /pers.B/ un /pers. C/ vēl katrs
vienu reizi iesita ar /pers. B/ līdzi paņemto kasteti /pers. D/ pa galvu, bet /pers. A/ dzīvojamā istabā
paņēma cietušajam piederošu telefonu „Nokia” ar vērtību EUR 14,23 ar sarunu kredītu EUR 7,11 un pēc
tam visi trīs aizgāja. Laupīšanas rezultātā cietušajam tika nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi ādas
nobrāzumu un zemādas asinsizplūdumu veidā labās acs rajonā un zemādas asinsizplūdumu veidā labās
rokas 1.pirksta un krūšu kurvja labā pusē ribu loka rajonā, kā arī viņam tika nodarīts mantisks zaudējums
EUR 21,34 apmērā.
Ar šādām darbībām /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas apredzēts
Krimināllikuma 176.panta 2.daļā.
Apsūdzētais /pers. B/ tiesas sēdē vainu atzina, taču liecināt attiecās. No viņa liecībām pirmstiesas
procesā, kuras tiesas sēdē pārbaudītas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta 4.daļas noteikumiem
redzams, ka apsūdzībā norādītajā laikā viņš bijis kopā ar /pers. B/ un /pers. C/, kad /pers. A/ ierosinājis
aiziet uz Nikolaja ielu pie pazīstama vīrieša aizņemties naudu. Viņš pats esot palicis mājas pagalmā,
bet /pers. A/ un /pers. C/ uzgājuši 2.stāvā un dauzījušies pie durvīm. Pēc brīža augšā abi pasaukuši arī
viņu, bet kad viņš uzgājis augšā, /pers. A/ un /pers. C/ jau skrējuši lejā un /pers. C/ kaut kas bijis rokā.
Viņi visi esot izskrējuši no mājas un tad /pers. C/ atdevis viņam kasteti, ko iepriekš viņš /pers. C/ esot
iedevis, un /pers. C/ esot izmetis kaut kādu telefonu. Viņš pats nevienam sitis neesot (1.sēj.l.l.86-87).
Turpmāk /pers. B/ liecinājis līdzīgi, taču norādījis, ka Nikolaja ielā vispirms uz dzīvokli devies /pers. C/
viens pats. Kad viņš, tas ir /pers. B/, uzkāpis otrajā stāvā, tad redzējis, ka dzīvokļa durvis bijušas vaļā un
uz grīdas, aizklājis seju ar rokām, tupējis vecs vīrs. Šajā brīdī dzīvoklī iegājis /pers. A/ un sācis kaut ko
meklēt, bet /pers. C/ divas vai trīs reizes iesitis vīrietim pa galvu un prasījis viņam, tas ir /pers. B/, kasteti.
Viņš kasteti /pers. C/ esot iedevis, bet vai /pers. C/ ar to vīrietim esot iesitis, viņš neesot redzējis. Pēc tam
visi trīs gājuši projām un pagalmā /pers. C/ esot atdevis viņam kasteti un vai nu /pers. C/ vai arī /pers. A/
parādījis viņam veca modeļa telefonu (1.sēj.l.l.88-89). Turpmākajās liecībās /pers. B/ atzinis, ka arī pats
sitis cietušajam ar kasteti un turējis rokās telefonu (1.sēj.l.l.130).
Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē formāli vainu atzina daļēji, taču faktiski neatzina. Viņš liecināja,
ka notikumu īsti neatceroties, jo pirms tā esot sarijies tabletes. Tomēr viņš zinot, ka uz Nikolaja ielu visi
trīs gājuši, lai pārdotu cietušajam malku un tādā veidā dabūtu naudu. Cietušā dzīvoklī viņš esot bijis, bet
vai esot kaut ko ņēmis, viņš nevarot pateikt. Kurš cietušajam sitis, viņam neesot zināms.
No /pers. A/ liecībām pirmstiesas procesā, kuras tiesas sēdē pārbaudītas saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta noteikumiem redzams, ka naktī, staigājot pa pilsētu kopā
ar /pers. C/ un /pers. B/, viņam esot ienācis prātā aiziet pie viņam pazīstamās Margitas uz Nikolaja ielu 7
un pārdot viņai malku. Aizejot uz to māju, viņš pārdomājis un nolēmis malku pārdot zināmam „opītim”
8.dzīvoklī. Pie 8.dzīvokļa durvīm est dauzījies /pers. C/, bet viņš kopā ar /pers. B/ gaidījuši pirmajā stāvā.
Kad „opītis”sācis kliegt, viņš uzskrējis augšā un ieraudzījis, ka „opītis”guļ uz grīdas ar asiņainu galvu un
turpat stāv /pers. C/. Viņš, tas ir, /pers. A/, iegājis virtuvē, bet kad „opītis” sācis kliegt, viņi abi ar /pers. C/
noskrējuši lejā. Viņam neesot zināms, kurš cietušajam sitis un vai no dzīvokļa paņemtas kādas mantas.
Taču viņam esot zināms, ka /pers. B/ bijusi kastete, kuru tas nēsājis līdzi (1.sēj.l.l.69-70). Turpmāk /pers.
A/ liecinājis, ka viņam radusies doma aiziet uz Nikolaja ielu pie zināma onkulīša „pēc kāda latiņa”. Pie
dzīvokļa durvīm dauzījies /pers. C/ kamēr viņš kopā ar /pers. B/ stāvējuši lejā. Kad augšā dzīvokļa durvis
atvērtas un atskanējuši kliedzieni, viņš kopā ar /pers. B/ uzskrējuši augšā un viņš redzējis, ka vīrietis
tupējis pie dzīvokļa sliekšņa ar asiņainu galvu. Turpat virtuvē bijis arī /pers. C/, bet /pers. B/ bijis pie
sliekšņa. Viņš, tas ir /pers. A/, iegājis istabā un no skapīša paņēmis mobilo telefonu, atvēris arī pāris
atvilknes, bet no tām neko neesot ņēmis. Tad visi trīs devušies pa kāpnēm lejā. Telefonu viņš esot nolicis
uz kādas mājas palodzes, kad viņiem tuvojušies policisti (1.sēj.l.l.73-74). Arī turpmākajās liecībās /pers.
A/ atzinis telefona paņemšanu, taču noliedzis, ka būtu cietušajam sitis (1.sēj.l.l.100, 102). Šo liecību
pretrunas ar tiesas sēdē sniegtajām liecībām /pers. A/ izskaidroja, ka izmeklēšanā esot sevi aprunājis, jo
vainas atzīšanas gadījumā policijā esot apsolījuši viņu neapcietināt.
Apsūdzētais /pers. C/ tiesas sēdē vainu atzina daļēji un liecināja, ka uz Nikolaja ielas dzīvokli
kopā ar /pers. B/ un /pers. B/ gājuši pārdot malku. Kad cietušais atvēris durvis, viņš tam vienu reizi esot
iesitis ar roku pa galvu, jo cietušais sācis klaigāt. Nekāda kastete viņam neesot bijusi. Viņš gan pirms tam
esot /pers. B/ kasteti piemērījis, taču tā esot bijusi viņam par mazu. Dzīvoklī iekšā viņš nemaz neesot bijis
un telefonu neesot ņēmis.
No /pers. C/ liecībām pirmstiesas procesā, kuras tiesas sēdē pārbaudītas saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta noteikumiem redzams, ka Nikolaja ielā viņš nemaz neesot
bijis. Apsūdzībā norādītajā laikā viņš kopā ar /pers. A/ un /pers. B/ esot bijuši spēļu zālē „Fenikss”, kad
abi minētie kaut kur aizgājuši it kā aizņemties naudu. Kad viņi atgriezušies, /pers. B/ bijusi asiņaina roka,
kuru tas noslaucījis gar viņa, tas ir /pers. C/, jaku. Kasteti, ko policija izņēma /pers. B/, viņš rokās neesot
turējis (1.sēj.l.l.56-57, 58). Turpmāk /pers. C/ liecinājis, ka uz Nikolaja ielas dzīvokli visi trīs gājuši pirkt
šņabi. Kad vīrietis atvēris durvis un attiecies šņabi pārdot un sācis lamāties, viņš esot iesitis tam vienu
reizi ar roku pa seju. Dzīvoklī viņš iekšā neesot gājis un neko neesot ņēmis, bet tur esot iegājuši abi
pārējie. Ko viņi tur darījuši, viņam neesot zināms. Ar kasteti vīrietim neesot sitis, jo pielaikojot izrādījies,
ka tā viņam ir par mazu (1.sēj.l.l.151-152).
Pārbaudot un novērtējot pierādījumus tiesa secina, ka bez apsūdzētā /pers. B/ vainas atzīšanas
tiesā, apsūdzētā /pers. C/ vainas daļējas atzīšanas tiesā un, neraugoties uz apsūdzētā /pers. A/ vaina
neatzīšanu tiesā, visu apsūdzēto vaina ir pierādīta ar apsūdzēto liecībām pirmstiesas procesā, cietušā /pers.
D/, un liecinieku /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ liecībām tiesā, eskpertu atzinumiem, procesuālo
darbību protokoliem un dokumentiem, novērtējot pierādījumus savstarpējā sakarībā.
Tā, cietušais /pers. D/ liecināja, ka 2013.gada 24.oktobra naktī kāds stipri dauzījies pie viņa
dzīvokļa durvīm Nikolaja lielā 7-8. Domādams, ka notikusi kāda nelaime, viņš atvēris durvis un
ieraudzījis divus vīriešus, kuri pieprasījuši naudu un tūlīt pat viņš saņēmis sitienu pa galvu. No tā viņš
nokritis uz ceļiem un aizklājis seju ar rokām. Sajutis vairākus sitienus pa dažādām ķermeņa daļām, tajā
skaitā ar kaut kādu cietu priekšmetu. Viņu situši divi cilvēki, taču dzīvoklī bijis arī trešais. No dzīvokļa
esot paņemts viņa telefons. Cietušais tiesas sēdē nevarēja apgalvot, ka sišanas laikā viņam pārbaudītas arī
kabatas, taču apstiprināja savas liecības pirmstiesas procesā, kuras tiesas sēdē pārbaudītas saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta noteikumiem. No tām izriet, ka sišanas laikā viņam
pārmeklētas kabatas (1.sēj.l.l.3, 11, 12-13). Cietušais uzturēja kaitējuma kompensācijas pieteikumu par
EUR 158,13, kas sastāv no nolaupītā telefona vērtības EUR 21,34 un ārstēšanās izdevumiem EUR
136,79 sakarā ar gūtajiem miesas bojājumiem.
Liecinieki/pers. E/ un /pers. F/, pašvaldības policijas inspektori, liecināja, ka naktī, patrulējot
pilsētā, viņi saņēmuši informāciju par Nikolaja ielā notikušo laupīšanu. Pēc norādītajām pazīmēm viņi uz
ielas aizturējuši trīs čigānus – /pers. B/, /pers. B/ un /pers. C/ un pie /pers. B/ atrasta metāla kastete. Visi
trīs esot nogādāti valsts policijā.
Lieciniece/pers. G/ liecināja, ka viņas dzīvoklis esot Nikolaja ielas 7.nama pirmajā stāvā. Naktī
kāds otrajā stāvā esot dauzījies pie /pers. D/ durvīm. Tad viņa dzirdējusi otrajā stāvā sitieniem līdzīgas
skaņas un /pers. D/ sācis saukt pēc palīdzības. Par notikušo viņa piezvanījusi kaimiņienei /pers. H/ un,
skatoties pa durvju actiņu, redzējusi, ka pa kāpnēm lejā noskrien /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/,
turklāt /pers. B/ esot bijis rokā kāds priekšmets. Uzejot otrajā stāvā viņa redzējusi, ka /pers. D/ guļ sava
dzīvokļa virtuvē uz grīdas. No liecinieces liecībām pirmstiesas procesā, kuras tiesas sēdē pārbaudītas
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta noteikumiem un kuras viņa apstiprināja tiesas
sēdē izriet, ka piekšmets, kuru viņa redzējusi rokā /pers. B/, bijis telefons (1.sēj.l.l.23-24). Uzrādīšanā
atpazīšanai pēc fotogrāfijām /pers. G/ norādījusi uz /pers. B/, kurš esot skrējis no 2.stāva aiz /pers. A/ un
turējis rokā telefonu (1.sēj.l.l.26,27), bet /pers. A/ esot skrējis lejā pa kāpnēm pirmais (1.sēj.l.l.28,29).
Lieciniece/pers. H/ liecināja, ka naktī viņai piezvanījusi /pers. G/ un sūtījusi paskatīties uz blakus
esošo /pers. D/ dzīvokli. Lieciniece aizgājusi un ieraudzījusi, ka /pers. D/ dzīvokļa durvis ir vaļā, bet viņš
pats gulējis dzīvoklī uz grīdas ar asiņainu galvu. Lieciniece izsaukusi ātro palīdzību un konstatējusi, ka
istabā uz skapīša vairs nav telefona, kuru viņa savulaik /pers. D/ atdevusi.
Tiesu medicīniskajā eskpertīzē /pers. D/ konstatēti maznozīmīgi miesas bojājumi ādas nobrāzumu
un zemādas asinsizplūduma veidā labās acs rajonā, zemādas asinsizplūduma veidā labās rokas 1.pirksta
rajonā un zemādas asinsizplūduma veidā krūšu kurvja labā pusē (1.sēj.l.l.19-20).
No spēļu zāles „Feniks” videonovērošanas ieraksta apskates protokola izriet, ka neviens no
apsūdzētajiem 2013.gada 23.oktobra vakarā un 24.oktobra naktī šajā spēļu zālē nav bijis (1.sēj.l.l.36).
Aizturēšanas laikā 2013.gada 24.oktobrī /pers. B/ izņemta metāla kastete (1.sēj.l.l.84).
Bioloģiskajā DNS ekspertīzē uz metāla kastetes, /pers. C/ apaviem un apģērba ir konstatētas
/pers. D/ asinis (1.sēj.l.l.49-50).
Novērtējot pierādījumus, tiesai nav iemesla apšaubīt cietušā /pers. D/ liecību patiesumu. No tām
izriet, ka vispirms viņš ieraudzījis pie sava dzīvokļa durvīm divus vīriešus, kuri pieprasījuši viņam naudu,
un kad viņš pēc sitiena saņemšanas nokritis un turpināta viņa sišana, viņš sapratis, ka dzīvoklī ir arī
trešais. Šīs cietušā liecības faktiski atbilst apsūdzēto liecībām pirmstiesas procesā un ar tām pieradīts, ka
cietušā dzīvoklī iegāja visi trīs apsūdzētie. Lai arī apsūdzētie liecinājuši juceklīgi un liecības vairākkārt
grozījuši, tiesa secina, ka vienīgais ticamais iemesls, lai dotos pie /pers. D/, viņiem bija mantas
nolaupīšana, kas atbilst cietušā liecībām, ka tūlīt pēc durvju atvēršanas viņam pieprasīta nauda. /pers. A/,
kā arī viņa aizstāves, un /pers. C/ versiju par malkas pārdošanu nakts vidū tiesa vērtē kā saskaņotu
izdomājumu cerībā uz tiesas lētticību. Tādēļ tiesa atzīst par pierādītu, ka visi trīs apsūdzētie, iepriekš
vienojušies, pie /pers. D/ devās laupīšanas nolūkā un par vienotu laupīšanas nodomu liecina viņu
turpmākās saskaņotās darbības. Cietušā sišanas fakts saistībā ar mantas nolaupīšanu ir pierādīts ne tikai
ar cietušā, bet arī ar apsūdzēto liecībām. Lai arī /pers. C/ tiesas sēdē atzina, ka viņš cietušajam iesitis tikai
ar roku, tiesa ar apsūdzētā /pers. B/ un eksperta atzinumu atzīst par pierādītu, ka viņš sitis arī ar kasteti, jo
uz tās atrasts /pers. C/ bioloģiskais materiāls un cietušā asinis, savukārt, no /pers. B/ liecībām izriet, ka
viņš kasteti bija iedevis /pers. C/. Ņemot vērā, ka cietušā asinis atrastas arī uz /pers. C/ apaviem un
apģērba, tiesa secina, ka /pers. C/ vardarbība ir bijusi intensīva un konkrētajos apstākļos šī vardarbība
bija saistīta ar mantas nolaupīšanu, ko tajā pašā laikā veica /pers. A/. /pers. C/ liecības, ka kasteti viņs
tikai uzmērījis un pēc tam atdevis atpakaļ, tiesa vērtē kā neticamas.
Tajā pat laikā lietā nav tiešu pierādījumu, ka cietušā sišanā būtu piedalījies arī /pers. A/. Tomēr ar
paša /pers. A/, kā arī /pers. B/ liecībām pirmstiesas procesā ir pierādīts, ka tūlīt pēc tam, kad cietušais no /
pers. C/ sitiena nokrita, /pers. A/ ir iegājis dzīvoklī, paņēmis telefonu, ka arī atvēris dažas atvilknes. Tajās
pašās liecībās /pers. A/ ir atzinis, ka telefonu paņemšanas un atvilkņu pārbaudīšanas brīdī /pers. D/ bija
sasists. Tādēļ neatkarīgi no tā, ka viņš pats personīgi nebūtu lietojis vardarbību pret cietušo, /pers. A/
nevarēja neapzināties, ka izdara tādu mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību. /pers. A/ liecības
tiesā, ka viņš, pirmstiesas procesā atzīstoties telefona paņemšanā un atvilkņu pārmeklēšanā, esot sevi
aprunājis tiesa vērtē kā neticamas nolūkā izvairīties no kriminālatbildības par smaga nozieguma
izdarīšanu.
Attiecībā uz apsūdzētā /pers. B/ darbībām tiesa ar viņa paša liecībām atzīst par pierādītu, ka viņš
nevarēja neapzināties, ka viņa /pers. C/ iedotā kastete tiks izmantota laupīšanas laikā. Bez tam, /pers. B/ ir
atzinies sitiena izdarīšanā ar kasteti cietušajam tajā laikā, kad /pers. A/ dzīvoklī meklēja mantas, tādēļ
tiesa atzīst šīs viņa darbības par dalību laupīšanā.
Lai arī lietā nav iegūti tieši pierādījumi par to - konkrēti kurš vai kuri no apsūdzētajiem pēc cietušā
nokrišanas ir pārmeklējuši viņa kabatas, tiesa atzīst pašu pārmeklēšanas faktu par pierādītu ar cietušā
liecībām pirmstiesas procesā un šī pierādījuma ticamību stiprina atbilstība tiesību piemērošanas prakses
atziņām par vainīgo personu tipisku uzvedību laupīšanas laikā. Tādēļ atbildība par cietušā kabatu
pārmeklēšanu ir jāuzņemsas visiem apsūdzētajiem. Līdz ar to tiesa atzīst visu trīs apsūdzēto vainu
laupīšanā par pierādītu un kvalificē viņu darbības pēc Krimināllikuma 176.panta 2.daļas.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgo
personības un viņu atbildību pastiprinošus un mīkstinošus apstākļus. Apsūdzēto izdarītais noziedzīgais
nodarījums saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta 4.daļā noteikto ir smags noziegums un visi apsūdzētie
sodāmi ar brīvības atņemšanu atbilstoši Krimināllikuma 176.panta 2.daļas sankcijai. Nosakot šī soda
mēru, tiesa ņem vērā, ka /pers. C/ un /pers. A/ agrāk ir vairākas reizes sodīti (1.sēj.l.l.114-125;180-192).
Jaunu noziedzīgu nodarījumu viņi abi izdarījuši nedzēstas sodāmības laikā, kas veido noziedzīgu
nodarījumu recidīvu un saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 1.punktu tas ir viņu atbildību
pastiprinošs apstāklis. /pers. C/ un /pers. A/ atbildību saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas
12.punktu pastiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšana narkotisko un psihotropo vielu ietekmē
(1.sēj.l.l.65,66, 80,81). /pers. A/ no Ventspils vakara vidusskolas raskturots negatīvi (1.sēj.l.l.127), viņa
atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti. Par /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa sakaņā ar
Krimināllikuma 47.panta 2.daļas noteikumiem atzīst labprātīgu daļēju zaudējumu atlīdzināšanu
cietušajam, turklāt soda noteikšanā tiesa ņem vērā viņam ekspertīzē konstatētos psihiskās veselības
traucējumus (2.sēj.l.l.94-100). Apsūdzētais /pers. B/ agrāk nav sodīts. Viņa atbildību pastiprinoši apstākļi
nav konstatēti, jo noziedzīgā nodarījuma laikā viņam narkotisko un psihotrolo vielu ietekme nav
konstatēta (1.sēj.l.l.92). Prokurores norādīto visu apsūdzēto atbildību pastiprinošu apstākli – noziedzīga
nodarījuma izdarīšanu pret personu, izmantojot vecuma nevarību, tiesa par tādu neatzīst, jo tikai cietušā
gadu skaits bez objektīvi konstētām nevarības pazīmēm nedod pamatu šādam secinājumam. Par /pers. B/
atbildību mīkstinošu apstākli tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļas noteikumiem atzīst vainas
atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka /pers. B/ izdarītajam noziedzīgajam
nodarījumam ir bijis gadījuma raksturs un viņš, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likuma pārkāpumus.
Tādēļ ir iespējama viņa notiesāšana ar brīvības atņemšanu nosacīti. Papildsods mantas konfiskācija
apsūdzētajiem nav piespriežams, jo lietā nav ziņu par konfiskācijai pakļautas mantas esamību.
Cietušā /pers. D/ kaitējuma kompensācijas pieteikums par EUR 158,13, kas sastāv no nolaupītā
telefona vērtības EUR 21,34 un ārstēšanās izdevumiem EUR 136,79 sakarā ar gūtajiem miesas
bojājumiem apmierināms daļā par nolaupītā telefona vērtību EUR 21,34 un daļā par dokumentāli
apstiprinātajiem ārstēšanās izdevumiem 2013.gada oktobrī-novembrī EUR 48,75 (LVL 34,26), kopā EUR
70,09 (1.sēj.l.l.15,17). Kaitējuma kompensācija par ārstēšanās izdevumiem 2014.gada janvārī
(1.sēj.l.l.16) nav nosakāma, jo nav ticams, ka 2013.gada 24.oktobrī gūta maznozīmīga miesas bojājuma
ārstēšana varēja turpināties vēl 2014.gada janvārī.
Ņemot vērā, ka apsūdzētais Dz,./pers. C/ šā gada 24.jūlijā cietušajam ir sedzis zaudējumus daļu par EUR
50, tad galīgā kaitējuma kompensācija cietušajam nosakāma EUR 20,09 apmērā. Saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 85.panta 1.daļas 2.punktu apsūdzētais /pers. C/ ir atbrīvojams no procesuālo
izdevumu samaksas EUR 110,39, ko sastāda samaksa par valsts nodrošinatā aizstāvja palīdzību, jo viņš ir
lasīt un rakstīt nepratējs, kā dēļ saskaņā ar minētā likuma 83.panta 1.daļas 5.punkta noteikumiem
aizstāvja piedalīšanās lietā viņa aizstāvībai ir obligāta un viņš nebija izteicis tiešu vēlēšanos par aizstāvja
piedalīšanos.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 524., 527., 528. un 529.pantu
tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
176.panta 2.daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem un policijas kontroli uz 2 (diviem)
gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 5.daļu šim sodam daļēji pieskaitīt sodu pēc Ventspils tiesas
2013.gada 7.novembra sprieduma un galīgo sodu /pers. C/ noteikt brīvības atņemšanu uz 2 (diviem)
gadiem un 1 (vienu) mēnesi un policijas kotroli uz 2 (diviem) gadiem.
Sodā ieskaitīt /pers. C/ aizturēšanu un apcietinājumu no 2013.gada 24.oktobra līdz 2014.gada
25.jūlijam.
Drošības līdzekli apcietinājumu /pers. C/ negrozīt un atcelt to pēc sprieduma stāšanās spēkā.
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
176.panta 2.daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem un policijas kontroli uz 2 (diviem)
gadiem.
Sodā ieskaitīt /pers. A/ aizturēšanu 2013.gada 24.oktobrī.
Drošības līdzekli nodošanu policijas uzraudzībā /pers. A/ negrozīt un atcelt to pēc sprieduma
stāšanās spēkā.
/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
176.panta 2.daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem. Sodā ieskaitīt /pers. B/ aizturēšanu
2013.gada 24.oktobrī.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu šo sodu neizpildīt, ja /pers. B/ 2 (divu) gadu pārbaudes laikā
neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi
reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.
Drošības līdzekli nodošanu policijas uzraudzībā /pers. B/ negrozīt un atcelt to pēc sprieduma
stāšanās spēkā.
Piedzīt solidāri no /pers. C/, /pers. A/ un /pers. B/ par labu /pers. D/ kaitējuma kompensāciju EUR
20,09 (divdesmi euro un 9 centus). /pers. C/ no procesuālo izdevumu samaksas atbrīvot.
Lietiskos pierādījumus: trīs DVD+R diskus, /pers. A/, /pers. C/ un /pers. B/ daktilokartes un
apskates protokola kopiju, jaku, apavus, nomazgājumu, kasteti un siekalu paraugu iznīcināt pēc
sprieduma stāšanās spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna
sprieduma pieejamības dienas iesniedzot apelācijas sūdzību Ventspils tiesā.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams 2014.gada 8.augustā.
Tiesnesis A.Grūbe