Court upheld tax authority's penalty but reduced fine from 80 to 50 lats due to lack of discretion analysis.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court rejected the plaintiff's request to annul the tax authority's decision but ordered a partial modification of the penalty amount. The court found the plaintiff, as head of the tax office, failed to list university senate members in the state officials register, constituting a violation of the Administrative Offences Code. Although the plaintiff argued university senate members were not state officials, the court ruled they were due to their control over budget approval. The court reduced the fine from 80 to 50 lats because the original decision lacked a substantive analysis of discretion required by the Administrative Offences Code.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministrative Offences Code s. 166.32; Administrative Offences Code s. 32: The administrative body must conduct a necessity assessment when determining the amount of the fine, and a fine is only justified if the assessment is substantiated rather than merely formal.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
NORAKSTS
Lieta Nr.A42698508
Lietvedības Nr.A2090-10/13
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā, 2010.gada 11.jūnijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis O.Priedītis,
piedaloties pieteicēja U.G. pārstāvei M.F.,
atbildētājas – Latvijas Republikas, pusē pieaicinātās iestādes – Valsts
ieņēmumu dienesta, pārstāvei J.Z.,
atklātā tiesas sēdē 2010.gada 25.maijā izskatīja administratīvo lietu
Nr.A42698508 U.G., personas kods /personas kods/, pieteikumā par Valsts
ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2008.gada 22.augusta lēmuma
Nr.19/23591 atcelšanu (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BE 007591).
Aprakstošā daļa
[1] 2008.gada 25.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts U.G.
(turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums un ar Administratīvās rajona tiesas
tiesneša 2008.gada 29.septembra lēmumu ierosināta administratīvā lieta
Nr.A42698508 par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī - atbildētājs vai
VID) ģenerāldirektora 2008.gada 22.augusta lēmuma Nr.19/23591
Nr.19/22197 (turpmāk arī – pārsūdzētais Lēmums) atcelšanu.
[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2008.gada 25.aprīlī VID Rīgas
reģionālās iestādes Valsts amatpersonu datu administrēšanas pārvaldes
amatpersona, pamatojoties uz likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā” 28.panta trešo daļu, uzsāka pārbaudi /Akadēmija/
(turpmāk – /Akadēmija/). Pārbaudē konstatēts, ka /Akadēmija/ valsts
amatpersonu sarakstā nav iekļauti 26 senāta locekļi.
Par augstāk minēto pārkāpumu 2008.gada 26.jūnijā sastādīts
administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BE 007591 (turpmāk – Protokols),
kurā konstatētais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.32panta.
VID Rīgas reģionālās iestādes Valsts amatpersonu datu administrēšanas
pārvaldes priekšniece 2008.gada 17.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.F11 BE
007591, ar kuru pieteicējam piemēroja naudas sodu Ls 80 apmērā.
2008.gada 22.augustā VID ģenerāldirektors pieņēma lēmumu
Nr.19/23591, ar kuru nolēma atstāt negrozītu VID Rīgas reģionālās iestādes
Valsts amatpersonu datu administrēšanas pārvaldes priekšnieces 2008.gada
17.jūlija lēmumu Nr.F11 BE 007591.
[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam Lēmumam, pieteicējs iesniedza
pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt pārsūdzēto Lēmumu,
pieteikumā norādot šādus argumentus:
[3.1] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā” 4.panta otrā daļa nosaka valsts amatpersonas jēdzienu šā likuma
izpratnē attiecībā uz tām personām, kuras nav tieši uzskaitītas panta pirmajā
daļā. Minētā definīcija neietver augstskolas senāta darbības funkcijas, kuras
nosaka Augstskolu likuma 15.pants.
Minētajās likuma normās senāta kompetencē nav tiesību izdot
administratīvus aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas
funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai
tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem.
/Akadēmija/ Satversmes, kas apstiprināta ar likumu „Par /Akadēmija/
Satversmi”, 20.2.punktā ir noteikta senāta kompetence attiecībā uz jautājumiem,
kas skar augstskolas vispārējo darbību – lemj par studiju, zinātniskās, sporta,
saimnieciskās un finansiālās darbības jautājumiem.
/Akadēmija/ Satversmes 20.2.punktā dotajā uzskaitījumā nav noteikts un
to arī senāts nelemj un nevar izlemt, proti, nelemj par konkrētu finanšu līdzekļu
sadali vai piešķiršanu. Senāts lemj tikai un vienīgi par finanšu resursu struktūru.
Senāts tiek iepazīstināts un uzklausa rektora un akadēmijas direktora atskaiti par
valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem, pašu nopelnītajiem līdzekļiem un to
izlietojumu. Senāta lēmumi stājas spēkā tikai un vienīgi pēc tam, kad tos ir
apstiprinājis rektors, kurš personīgi atbild par augstskolas finansiālo darbību.
[3.2] Senāta locekļi, tai skaitā septiņi studenti, kuri mainās atkarībā no
viņu studiju ilguma un sekmības augstskolā, nav pilnvarotas valsts
amatpersonas, kuras sagatavo vai pieņem lēmumus par valsts vai pašvaldības
finanšu līdzekļu pārdali. Finanšu līdzekļus augstskolai, stingri definētās
pozīcijās apstiprina Saeima budžeta likuma ietvaros, kā arī Izglītības un
zinātnes ministrija un Finanšu ministrija.
Kārtību, kādā tiek sagatavoti un pieņemti senāta lēmumi nosaka
Satversmes sapulces apstiprinātais „/Akadēmija/ Senāta nolikums”.
Senāta pamatfunkcija ir augstskolas aktuālo jautājumu apspriešana un
konceptuāla darbības plāna akceptēšana. Konkrētu lēmumu sagatavošana ir
konkrētas amatpersonas prorektora, dekāna pienākums atbilstoši saņemtajam
rektora uzdevumam vai pilnvarojumam. Minēto amatpersonu, kuras vienlaikus
ir Senāta locekļi, saraksts ir iesniegts VID.
[4] Atbildētājas - Latvijas Republikas, pusē pieaicinātā iestāde - Valsts
ieņēmumu dienests, tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka
uzskata pieteicēja pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz
pārsūdzētajā Lēmumā norādītajiem argumentiem.
[5] Pieteicēja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, minot
pieteikumā norādītos argumentus.
[6] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu neatzina,
minot pārsūdzētajā Lēmumā ietvertos argumentus.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, noklausoties lietas
dalībnieku pārstāvju paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir
noraidāms.
[8] Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējs ir izdarījis Protokolā un
pārsūdzētajā Lēmumā norādīto administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to tiesai ir
jānoskaidro, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības
saskaņā ar LAPK 166.32pantu.
LAPK 166.32pants noteic, ka par likumā noteikto valsts amatpersonu
sarakstu un to grozījumu neiesniegšanu noteiktā kārtībā, kā arī par nepilnīgu
šādu sarakstu iesniegšanu - uzliek naudas sodu valsts un pašvaldību institūciju
vadītājiem no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.
Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, ir nepieciešams
pierādīt, ka viņa nav ievērojusi likumā noteikto valsts amatpersonu sarakstu
un to grozījumu iesniegšanas kārtību.
[9] Izskatāmajā lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem vai
pierādījumu novērtēšanu – nav strīda, ka pieteicējs kā /Akadēmija/ rektors
(institūcijas vadītājs, kurš atbildīgs par valsts amatpersonu sarakstu
iesniegšanu) VID iesniegtajā valsts amatpersonu sarakstā nav norādījis 26
/Akadēmija/ Senāta locekļus. Lietā ir strīds, vai šie 26 /Akadēmija/ Senāta
locekļi ir uzskatāmi par valsts amatpersonām un, līdz ar to, vai pieteicēja
pienākumos bija iekļaut šīs personas valsts amatpersonu sarakstā.
[10] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā” 20.panta piektajā daļā noteikts - valsts vai pašvaldības institūcijas
vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru
kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un Valsts ieņēmumu
dienestam 15 dienu laikā elektroniskā veidā vai rakstveidā iesniegti valsts
amatpersonu saraksti un to grozījumi.
Savukārt Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478
„Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts
amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu
saraksti” 19.punktā noteikts - valsts un pašvaldību institūciju vadītāji sastāda
valsts amatpersonu sarakstu (2.pielikums) un elektroniskā veidā vai rakstveidā
iesniedz to Valsts ieņēmumu dienestā. Ja sarakstā tiek izdarīti grozījumi, tos
Valsts ieņēmumu dienestā elektroniskā veidā vai rakstveidā iesniedz 15 dienu
laikā. Par grozījumiem sarakstā uzskatāma arī amatpersonas vārda, uzvārda,
deklarētās dzīvesvietas adreses, amata vai darbavietas maiņa.
Piemērotajās tiesību normās noteikts valsts vai pašvaldības institūciju
vadītāju pienākums nodrošināt, lai tiktu sastādīti un iesniegti VID to personu
saraksti, kuras valsts vai pašvaldības institūcijā ieņem valsts amatpersonas
amatus. Tādējādi izskatāmajā lietā nepieciešams izvērtēt, vai /Akadēmija/
Senāta locekļi uzskatāmi par valsts amatpersonām likuma „Par interešu
konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē.
[11] Valsts amatpersonas jēdziena skaidrojumu sniedz likums „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, 4.pantā minot gan
konkrētus amatus, kas uzskatāmi par valsts amatpersonas amatiem, gan par
valsts amatpersonas amatu atzīstot amatu tieši veicamo funkciju satura dēļ
(inter alia, kā kritēriju nosakot lēmumu pieņemšanas un rīcības ar valsts vai
pašvaldības mantu funkciju) - par valsts amatpersonām uzskatāmas arī
personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās,
saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī
veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz
personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar
valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem (4.panta otrā daļa).
Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir sniegts amatpersonas jēdziena
skaidrojums: amatpersona – persona, kas pilda varas pārstāvja funkcijas;
persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai
administratīvus un saimnieciskus pienākumus.
No likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā” 4.panta otrās daļas izriet trīs nosacījumi, no kuriem vismaz vienam
jāattiecas uz amatu, lai personu, kura šo amatu pilda, varētu atzīt par valsts
amatpersonu:
1) tiesības izdot administratīvos aktus;
2) tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas
attiecībā uz personām, kas neatrodas lēmuma pieņēmēja tiešā vai netiešā
pakļautībā;
3) tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu
līdzekļiem.
LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments
secinājis, ka, lai personu varētu atzīt par valsts amatpersonu, ir nepieciešams
konstatēt, vai persona atbilst vismaz vienai no valsts amatpersonas pazīmēm
(Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada
13.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-60, C28325703, 9.punkts).
[12] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā” 18.panta otrā daļa noteic, ka rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu,
tai skaitā finanšu līdzekļiem, šā likuma izpratnē ir pilnvarotas valsts
amatpersonas lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par valsts vai pašvaldības
mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošana, vai atsavināšana citām
personām, kā arī par valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļu pārdali.
Tātad šī norma (likuma 18.panta otrā daļa) dod jēgas skaidrojumu frāzei
„tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu
līdzekļiem”. Proti - tā ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma sagatavošana
vai pieņemšana par valsts vai pašvaldības mantas iegūšanu vai nodošanu
īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par valsts vai
pašvaldības finanšu līdzekļu pārdali.
Līdzīgi, kā vadošo kritēriju valsts amatpersonas statusa noteikšana
deklarējot veicamo funkciju, arī Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka
amatpersona ir fiziskā persona, kura vispārīgi vai konkrētajā gadījumā ir
pilnvarota pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu.
Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbilstoši likumam „Par interešu
konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” rīcība ar valsts vai
pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem var izpausties gan kā attiecīgā
lēmuma pieņemšana, gan tā sagatavošana.
[13] Tiesa ieskatā atbildētājs pamatoti ir atsaucies uz Augstskolu
likuma 12.panta pirmajā daļā (augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas
un galvenās lēmējinstitūcijas ir 1) satversmes sapulce; 2) senāts; 3) rektors; 4)
revīzijas komisija; 5) akadēmiskā šķīrējtiesa) un 77.panta pirmajā daļā
(augstskolas finanšu resursu struktūru nosaka augstskolas senāts, bet tās
budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija) noteikto. Šajās normās ir iekļauts
vispārīgs regulējums attiecībā uz augstskolu senātu kompetenci, kas sevī
ietver arī pienākumu un tiesības lemt par attiecīgās augstskolas finansēm.
Individualizētāks regulējums attiecībā uz /Akadēmija/ Senātu ir noteikts
/Akadēmija/ Satversmē (apstiprināta ar likumu „Par /Akadēmija/ Satversmi”).
/Akadēmija/ Satversmes 20.2.punktā noteikts - Senāts lemj par studiju,
zinātniskās, sporta, saimnieciskās un finansiālās darbības jautājumiem.
[14] Tiesas ieskatā, Augstskolu likuma 77.panta pirmajā daļā un
/Akadēmija/ Satversmes 20.2.punktā noteiktais nepārprotami norāda, ka
/Akadēmija/ Senāts (tātad visi tā locekļi) lemj jautājumus par finanšu
līdzekļiem, to struktūru. Lemjot par finanšu līdzekļu struktūru Senāts piedalās
lēmumu pieņemšanā pēc būtības – līdzekļu izlietojumuma struktūrai ir
jāatbilst Senāta lemtajam.
Tiesa kā nepamatotu noraida pieteicēja iebildi, ka /Akadēmija/
Satversmes 20.2.punktā dotajā uzskaitījumā nav noteikts un senāts nelemj par
konkrētu finanšu līdzekļu sadali vai piešķiršanu. Tiesa norāda, ka /Akadēmija/
Senāta pilnvarojums izriet no citētajām tiesību normām. Tas, ka Senāts
nepieņem lēmumus par kādu konskrēta izdevumu posteņa apmēru vai personu,
kurai izmaksājami līdzekļi, netiek apšaubīts. Tomēr Senāta dalība jautājumu,
kas saistās ar augstskolas finansēm, ir būtiska un tāda, kas vērsta uz vēlāku
lēmumu pieņemšanu pēc būtības. Kā redzams no lietas materiāliem pievienotā
Nolikuma par stipendijām, tad šo nolikumu ir apstiprinājis /Akadēmija/ Senāts
un komisija, kas piešķir stipendijas (tātad pieņem individualizētus lēmumus par
rīcību ar finanšu līdzekļiem), darbojas atbilstoši šim nolikumam. Tāpat no
/Akadēmija/ Senāta nolikuma redzams, ka tieši Senātam ir jāapstiprina
/Akadēmija/ budžets un tā līdzekļu izlietojums (2.3.punkts). Tiesa norāda, ka
budžeta apstiprināšana (vai neapstiprināšana) ir tiešā veidā saistīta ar finanšu
līdzekļu izlietojumu.
Ņemot vērā, ka /Akadēmija/ Senāts (tā locekļi) lemj par šādiem
augstskolas finanšu sfēras jautājumiem, viņi ir atzīstami par valsts
amatpersonām un uz viņiem attiecas likuma „Par interešu konflikta novēršanu
valsts amatpersonu darbībā” normas.
Tā kā lietā nepastāvs strīds, ka pieteicējs kā iestādes vadītājs VID
iesniegtajā valsts amatpersonu sarakstā nav norādījis 26 /Akadēmija/ Senāta
locekļus, tad secināms, ka pieteicēja darbībā (bezdarbībā) ir konstatējamas
visas LAPK 166.32pantā aprakstītā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes
un atbildētājs pamatoti pieteicēju saucis pie administratīvās atbildības.
[15] Pieteicējam ir piemērots administratīvais sods – naudas sods Ls 80
apmērā. Izskatāmajā gadījumā LAPK 166.32panta sankcija paredz naudas sodu
no Ls 50 līdz Ls 150. Tātad likumdevējs iestādei piešķir rīcības brīvību
piemērojamā soda apmēra noteikšanā un iestādei, ja tā nepiemēro vienīgo vai
minimālo sankcijā paredzēto sodu, nosakot sodu (soda veida un soda apmēru),
jāizdara lietderības apsvērumi.
Izvērtējot pārsūdzēto Lēmumu, tiesa konstatē, ka tajā nav iekļauti
nekāda veida lietderības apsvērumi par soda apmēru – ir dota tikai formāla
atsauce uz LAPK, citējot normas tekstu, bet sasaiste ar izskatāmo lietu un
pamatojuma, kādēļ pieteicējam ir piemērojams naudas sods Ls 80, nav. Līdz
ar to tiesai jāveic izvērtējums par piemērotā soda atbilstību pārkāpumam.
Soda piemērošanas apsvērumi noteikti LAPK 32.panta otrajā daļā, kas
paredz, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja
personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
Tiesa izskatāmajā lietā nekonstatē kādus pieteicēja atbildību
mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus. Vērtējot pieteicēja personību tiesa
ņem vērā, ka U.G. ir /amats/. Pieteicējs nav veicis kādas darbības, ko varētu
traktēt kā nesadarbošanos vai izvairīšanos. Būtiski ir arī tas, ka strīds ir bijis
par juridiskas dabas jautājumu – tiesību normas interpretāciju. Tiesas ieskatā,
atbilstošs soda apmērs pieteicēja izdarītajam administratīvajam pārkāpumam
ir minimālais normā paredzētais naudas sods Ls 50 (piecdesmit latu) apmērā.
Ievērojot norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka Valsts ieņēmumu dienesta
ģenerāldirektora 2008.gada 22.augusta lēmums Nr.19/23591 ir tiesisks un
pamatots, bet grozāms daļā par piemērotā soda apmēru.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu,
253.panta trešo daļu, 289.-291.pantu, LAPK 286.panta pirmās daļas 1. un
5.punktu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
noraidīt U.G. pieteikumu.
Grozīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2008.gada
22.augusta lēmumu Nr.19/23591 daļā par piemēroto administratīvo sodu, un
piemērot U.G. naudas sodu Ls 50 (piecdesmit latu) apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu
laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnesis ________________ O.Priedītis
Rīgā, 2010.gada 11.jūnijā.