Legislator Giurisprudenza & Legislazione
11300024816 / K23-0167-16 Generato dall'IA

Court convicts motorcyclist of traffic offense causing injury and denies civil compensation claim in criminal trial.

Numero d'incarto 11300024816 / K23-0167-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court convicted the defendant of violating traffic regulations, resulting in medium-severity bodily injury to another motorcyclist. The victim filed a request for civil compensation within the criminal proceedings, but the court determined that the insurance payout amount was unknown at the time. Consequently, the court decided not to assess the specific compensation amount during the criminal trial, noting the victim's right to seek full damages in civil court later.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Krimināllikuma 260. panta pirmā daļa; Kriminālprocesa likuma 353. panta otra daļa; tiesa var nenoteikt kaitējuma kompensāciju apmēru kriminālprocesā, ja nav iespējams saņemt pierādījumus vai zināt apdrošināšanas atlīdzības summu.

Parole chiave

Generato dall'IA
traffic violation criminal conviction civil compensation insurance payout criminal procedure bodily injury sentencing incidente motociclistico

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Criminal Law Article 260
Criminal Procedure Law Article 353
Criminal Procedure Law Article 511
Criminal Procedure Law Article 512
Criminal Procedure Law Article 520
Criminal Procedure Law Article 527
Criminal Procedure Law Article 528
Criminal Procedure Law Article 529
Criminal Procedure Law Article 530
Ministry of Justice Decree No. 1008
Road Traffic Law Article 19
Ministry of Justice Decree No. 279

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Supreme Court Senate Decision No. SKK-96/2007
Supreme Court Senate Decision No. SKK-296/2011
Supreme Court Senate Decision No. SKK-65/2009
Supreme Court Senate Decision No. SKK-586/2008
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. 11300024816

Lietas arhīva Nr. K23-0167-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā 2016.gada 22.novembrī

Madonas rajona tiesa ,

tiesnese I.Lazdiņa,

piedaloties prokuroram S.Kaparkalējam,

izskatot atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. B/ , personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260. panta pirmās prim daļas,

konstatēja

/pers. B/ būdams persona, kas vada transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus un tā rezultātā cietušajam nodarīts vidēja

smaguma miesas

. smujājob

/pers. B/ 2016. gada 2. jūlijā ap plkst. 13.30 vadīja motociklu /TL marka/ , ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ Madonas

novadā pa autoceļu P 37 Plaviņas-Madona - Gulbene. Ceļa 8.km, nepārliecinoties par satiksmes drošību un nedodot ceļu tajā pat virzienā

/pers. C/ vadītajam motociklam /TL marka/ , ar Lielbritānijas valsts reģistrācijas numuru /numurs/ , /pers. B/ veica pagriešanās manevru pa

labi, lai nogrieztos atpūtas stāvlaukumā pirms apdzīvotas vietas Aiviekste . Motociklu sadursmes rezultātā /pers. C/ guva vidēji smagus

miesas bojājumus - kreisā apakšstilba lūzumu ar saišu bojājumu.

Kā transportlīdzekļa vadītājs /pers. B/ pārkāpa Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi”

57.punktā noteikto, ka pirms jebkura manevra -braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanas, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā,

apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas un tamlīdzīgi- transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai

netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, un laikus jādod brīdinājuma signāls par gaismas virzienrādītājiem. Ja gaismas virzienrādītāju

nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram; 70.punktu - pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai

apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem

attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, ja jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā

jābrauc pa loku (409. ceļa zīme).

Kā arī, /pers. B/ pārkāpa 1997.gada 1.oktobra “Ceļu satiksmes likuma” 19.panta pirmo daļu, kas noteic – “ceļu satiksmes dalībniekiem ir

jāizpilda šā likuma, “Ceļu satiksmes noteikumu” un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus: jāizpilda

policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa

apzīmējumu prasības” un 19.panta trešo daļu , kas paredz, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu

satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus”.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 260. panta pirmajā prim daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais sevi par vainīgu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina . Paskaidroja, ka pilnībā piekrīt apsūdzībā minētajiem un

pirmstiesas procesā konstatētajiem noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļiem un tā kvalifikācijai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu

tiesas izmeklēšanā netika izdarīta pierādījumu pārbaude, jo šādu lūgumu pieteica apsūdzētais un prokurors, neiebilda cietušais /pers. C/. Lietas materiālu

pārbaudes rezultātā tiesa ir pārliecinājusies, ka tie apstiprina /pers. B/ vainu. Tā kā lietā netika pārbaudīti pierādījumi, to uzskaitījums un analīze nav

nepieciešama. Pārbaudīti tikai pierādījumi, kas raksturo apsūdzētā personību.

Apsūdzētā darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 260. panta pirmās prim daļas. Ceļu satiksmes noteikumu prasību neievērošana

bija tiešā cēloniskā sakarā ar notikušo ceļu satiksmes negadījumu un radītajām sekām. Līdz ar to vainīgais ir sodāms par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam , soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu nosakot soda veidu tiek ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais

kaitējums, vainīgā personība , savukārt, nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Krimināllikuma 260.panta pirmajā prim daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajai daļai

klasificējams kā mazāk smags noziegums, kas izdarīts aiz neuzmanības.

/pers. B/ iepriekš nav sodīts ( 71.-72.lapa.).Pats paskaidroja, ka strādā par traktoristu un veic darbus mežiztrādes jomā. Ienākumi mēnesī

esot ap 900 euro, apgādājamo nav.

No bijušās darba vietas /pers. B/ raksturots pozitīvi , norādot , ka savus darba pienākumus veicis apzinīgi, bez aizrādījuma un ar atbildības

sajūtu. Komunikabls, ātri atrod kontaktu ar cilvēkiem.Ar kolēģiem sapraties labi un kolektīvā iemantojis cieņu ( 80. lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa uzskata to, ka savu vainu /pers. B/

vaļsirdīgi atzīst , izsaka nožēlu par izdarīto, ir atvainojies cietušajam .

Tiesa ņem vērā arī apstākli, ka apsūdzētais izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa

veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu

noregulējumu, taču tas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā pie soda

noteikšanas.

Apstākļi, kas saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu būtu atzīstami par atbildību pastiprinošiem, nav konstatēti.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties

un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Krimināllikuma 46.pants noteic, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav

sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem. Ņemot vērā to, ka /pers. B/ iepriekš nav sodīts ,tiek

pozitīvi raksturots, ir konstatēs viņa atbildību mīkstinošs apstāklis, tiesa uzskata, ka nav vajadzīgs piemērot brīvības atņemšanas sodu un apsūdzētais

sodu var izciest nebūdams izolēts no sabiedrības.

/pers. B/ ir darba spējīgs un tiesa uzskata, ka viņš ir sodāms ar piespiedu darbu. Šāds sods dos ieguldījumu sabiedrības labā un vienlaicīgi

ļaus probācijas dienestam kontrolēt apsūdzētā uzvedību un atturēs viņu no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi tiks sasniegts kriminālsoda

piemērošanas mērķis - sodīt vainīgo par krimināltiesisko aizliegumu neievērošanu, ietekmēt citu cilvēku uzvedību, brīdinot par atbildību, kas seko tiesību

normu neievērošanas gadījumā . Piespiedu darba piemērošana būs krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums, samērīgs ar noziedzīgā nodarījuma

rezultātā radītajām sekām un taisnīgs attiecībā pret cietušo.

Pirmstiesas procesā /pers. C/ pieteicis kaitējuma kompensāciju 270,88 EUR par izdevumiem, kas radušies saistībā ar ārstēšanos

Madonas slimnīcā. Tiesas sēdē cietušais uzturēja spēkā kaitējuma kompensāciju. Paskaidroja, ka ir informēts par tiesībām griezties

apdrošināšanas sabiedrībā, taču to vēl neesot izdarījis, jo viņam teikts, ka jāgaida tiesas nolēmums. Līdz ar to neesot zināms pat

provizorisks aprēķins par iespējamām apdrošinātāja izmaksājamām summām.

Apsūdzētais neapstrīdēja pieteikto kaitējuma kompensāciju, bet norādīja, ka ārstēšanās izdevumi jāsedz apdrošināšanas sabiedrībai,

atbilstoši likumam.

Noklausoties cietušā un apsūdzētā paskaidroto, uzklausot prokurora viedokli, kurš lūdza pieteikto kaitējuma kompensāciju atstāt bez

izskatīšanas , tiesa atzīst, ka kaitējuma kompensācija nav nosakāma.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts pamatprincips – personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās

morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālas iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un

saņemšanai.

Kaitējuma kompensācijas definējums norādīts Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā, kas noteic, ka kompensācija ir naudas

izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu,

fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Lai aizsargātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu intereses un reglamentētu tiesiskās attiecības starp transportlīdzekļu īpašniekiem,

tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu ,

Latvijas Republikā ir spēkā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums ( turpmāk arī - OCTA

likums) , kas pieņemts 2004.gada 1.maijā . Tā 3. nodaļa noteic zaudējumu novērtēšanas un apdrošināšanas atlīdzības kārtību , nosakot, ka ceļu

satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu, pārejošu darbnespēju, darbspēju

zaudējumu, nāvi. Savukārt, nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas fizisku traumu,

cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti, apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi, apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti.

Nav šaubu, ka /pers. C/ 2016.gada 2.jūlijā /pers. B/ prettiesiskās darbības rezultātā nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi . Nav

apšaubāms arī tas , ka notikušais negadījums cietušajan radījis iepriekš neparedzētus izdevumus un mantiskus zaudējumus. Līdz ar to viņam ir tiesības

saņemt gan mantisko zaudējumu atlīdzību , gan nodarītā morālā kaitējuma kompensāciju.

Augstākās tiesas Senāts ir izskaidrojis, ka, izlemjot kompensācijas pieteikumu tiesa var apmierināt (piedzīt) prasību par kaitējuma atlīdzību,

neapmierināt (noraidīt) to, atstāt bez izskatīšanas pieteikumu par nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu un (vai) nenoteikt kompensāciju (

Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 1.marta lēmums lietā Nr. SKK-96/2007). Šajā lēmumā Senāts arī norādījis, ka, vadoties no kriminālprocesa

pamatprincipiem, gadījumos, kad, neatliekot lietas izskatīšanu, vai neizsludinot

pārtraukumu, nav iespējams saņemt pierādījumus kaitējuma kompensācijas pieteikuma pamatojumam, tiesai ir tiesības kaitējuma kompensācijas

apmēru nenoteikt šajā kriminālprocesā.

Judikatūrā vairākārtīgi norādīts , ka gadījumos , ja nav iesniegts pieteikums apdrošinātājam vai apdrošināšanas summa nav saņemta, nosakot

materiālā zaudējuma un morālā kaitējuma apmēru, tiesai ir jāņem vērā apdrošinātāja izmaksātā vai iespējamā apdrošināšanas atlīdzība (Augstākās

tiesas Senāta 2011.gada 29.augusta lēmumu lietā Nr. SKK-296/2011, 2009.gada 29.janvāra lēmumu lietā Nr. SKK–65/2009, 2008.gada

29.oktobra lēmumu lietā Nr. SKK – 586/2008).

Par mantiskajiem zaudējumiem apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2004.gada 14.decembra

noteikumi Nr.1008 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem”.

Ņemot vērā , ka /pers. C/ vēl nav griezies apdrošināšanas sabiedrībā, līdz ar nav zināma iespējamā aprošināšanas atlīdzība, ko viņš saņems, tiesa

uzskata, ka mantiskā kompensācija pašlaik kriminālprocesa ietvaros nav nosakāma.

Vienlaikus tiesa norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta otrās daļas nosacījumiem , ja cietušais uzskata, ka viņam radīti zaudējumi,

kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu vai kuri pārsniedz noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, tad saskaņā ar minētā likuma 15. panta otro

daļu ir tiesīgs vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā un pieprasīt šo zaudējumu atlīdzināšanu.

Lietā nav procesuālo izdevumu, par kuriem būtu lemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu .

Kriminālprocesa likuma 240. pants nosaka galīgo rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem. Saskaņā ar minētās likuma normas pirmās

daļas 5.punktu lietiskais pierādījums – CD disks, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, iznīcināms kā nevērtīgs.

Pirmstiesas procesā /pers. B/ nav piemērots drošības līdzeklis un tiesa neuzskata par nepieciešamu to piemērot arī līdz sprieduma spēkā stāšanās

brīdim.

Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528. , 529., 530. panta,

no s p r ie d a

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā prim daļā , izdarīšanā un sodīt ar ar

piespiedu darbu 140 ( viens simts četrdesmit ) stundām.

Drošības līdzekli līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim nepiemērot .

Kaitējuma kompensāciju /pers. C/ nenoteikt.

Lietisko pierādījumu – CD disku, iznīcināt.

Spriedumu daļā par piespriesto sodu, kaitējuma kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10 dienu laikā no pilna

sprieduma pieejamības dienas - 2016.gada 22.novembra, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā, iesniedzot

sūdzību vai protestu Madonas rajona tiesā.

Tiesnese ( personiskais paraksts) I.Lazdiņa