Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C29820710 / C-0429-14 Generato dall'IA

Court partially allowed debt collection claim against defendant for unpaid loan principal, interest, and penalty.

Numero d'incarto C29820710 / C-0429-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court partially allowed the plaintiff's claim for debt collection against the defendant, ordering payment of the loan principal, accrued interest, and a contractual penalty. The defendant failed to submit any defense or explanation regarding the claim. The judgment was based on the Civil Procedure Law provisions governing debt recovery and the specific terms of the loan agreement.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Procedure Law Art. 8, 97, 193, 195, 204.1; The court may partially allow a debt collection claim when the plaintiff proves the existence of a valid debt and the defendant fails to contest the claim.

Parole chiave

Generato dall'IA
debt collection loan agreement partial judgment contractual penalty interest calculation civil procedure law default judgment tardivo pagamento delle spese

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Procedure Law Art. 8
Civil Procedure Law Art. 97
Civil Procedure Law Art. 193
Civil Procedure Law Art. 195
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Procedure Law Art. 34
Civil Procedure Law Art. 41
Civil Procedure Law Art. 42
Civil Procedure Law Art. 1587
Civil Procedure Law Art. 1589
Civil Procedure Law Art. 1692
Civil Procedure Law Art. 1702
Civil Procedure Law Art. 1716
Civil Procedure Law Art. 1717
Civil Procedure Law Art. 1720
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C29820710

Lietas arhīva Nr. C-0429-14/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014. gada 9. jūlijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese A.Zemmere

ar tiesas sēdes sekretāri I.Birznieci,

2014. gada 25. jūnijā atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu Somijas Republikas uzņēmuma Lindorff Oy,

kura vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2010. gada 8. novembrī AS „GE Money” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk –

atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008. gada 8. janvārī starp AS „GE Money” un atbildētāju ticis noslēgts Aizdevuma līgums

Nr.1121233082, saskaņā ar kuru AS „GE Money” piešķīris atbildētājam aizdevumu Ls 1300,00 apmērā uz 36 mēnešu termiņu, ar

Aizdevuma līguma beigu datumu 2011.gada 20. janvārī. Atbildētājam bija pienākums aizdevumu atmaksāt, veicot ikmēneša

maksājumus, saskaņā ar Aizdevuma līgumam pievienoto maksājumu grafiku. Pamatojoties uz atbildētāja pieļautiem maksājumu

kavējumiem un saskaņā ar aizdevuma līguma 3.2.punkta noteikumiem, prasītājs 2010. gada 22. septembrī informēja atbildētāju par

prasītāja vienpusēju atkāpšanos no līguma, lūdzot atbildētāju līdz 2010. gada 1. oktobrim atmaksāt visu parāda summu. Pēc

paziņojuma nosūtīšanas parāda summa nav samaksāta. Pēdējā atbildētāja veiktā maksājuma datums ir 2009. gada 8. jūnijs, kad

atbildētājs veicis maksājumu Ls 10,00 apmērā. Prasītājs norāda, ka līguma 5.1.punkts paredz par aizdevuma līgumā noteikto

maksājuma termiņa neievērošanu tiek aprēķināts līgumsods 10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par

katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu. Prasītājs norāda, ka neatmaksātās aizdevuma pamatsummas parāds ir Ls 979,62,

nesamaksāto līgumisko procentu parāds ir Ls 194,16 un līgumsods par saistību izpildes termiņa kavējumu ir Ls 81,60, parāds kopā

Ls 1255,38, kuru prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja. Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja arī samaksāto valsts nodevu Ls 156,38 un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1692., 1702., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1764., 1811, 1828., 1934.,

1943.pantu.

[2] Atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesniedzis.

[3] 2011. gada 11. jūlijā tiesā saņemts AS „GE Money” un cesionāra Somijas Republikas uzņēmuma Lindorff Oy, kura vārdā Latvijas

Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle pieteikums par puses aizstāšanu, kurā norādīts, ka 2011. gada 1. jūnijā prasītājs un

cesionārs Lindorff Oy Latvijas filiāle ir noslēguši cesijas līgumu Nr.6, pamatojoties uz kuru visi un jebkuri prasījumi, kuri izriet no

aizdevuma līguma, tiek nodoti cesionāram un izteikts lūgums aizstāt lietā prasītāju AS „GE Money” ar jaunu prasītāju Lindorff Oy

Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40003514990.

2014. gada 25. jūnija tiesas sēdes protokolā nostiprināts tiesas protokollēmums par puses lietā aizstāšanu, nolemjot aizstāt lietā

sākotnējo prasītāju AS „GE Money” ar jaunu prasītāju Somijas Republikas uzņēmuma Lindorff Oy, kura vārdā Latvijas Republikā

darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40003514990.

[4] Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis nebija ieradies. Tiesā 2014. gada 6. jūnijā saņemts prasītāja pārstāvja iesniegums,

kurā norādīts, ka prasītājs uztur prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un lūdz izskatīt civillietu bez

prasītāja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Atbildētājs tiesas sēdē nebija ieradies, nebija paziņojis par neierašanās iemesliem, nebija lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Par tiesas

sēdi atbildētājam paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarētās dzīves vietas adresi. Civilprocesa

likuma 56.panta 5.daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses [..].

Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē [..]. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56 1.panta

pirmās daļas 3.punktam, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu septītajā dienā no tiesas pavēstes

nosūtīšanas dienas. Civilprocesa likuma 156.panta pirmajā daļā noteikts, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem

[..] tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šī likuma 209. un 210.pantu nav pamats to atlikt. Tiesa nekonstatēja pamatu

tiesas sēdes atlikšanai un nolēma izskatīt civillietu bez pušu klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

[6] Lietā noskaidrots, ka 2008. gada 08. janvārī starp AS „GE Money” un /pers. B/ noslēgts aizdevuma līgums Nr.1121233082 (lietas

6.lapa), saskaņā ar kuru AS „GE Money” piešķīrusi atbildētājam aizdevumu Ls 1300,00 apmērā. Aizdevuma atmaksas termiņš

noteikts 2011. gada 20. janvāris. Līguma 2.3.punktā puses vienojās, ka aizdevuma atmaksa tiek veikta saskaņā ar maksājumu

grafiku. Tādējādi tiesa secina, ka atbildētājs parakstot līgumu, ir apņēmies ievērot līgumā noteikto maksājumu veikšanas kārtību.

Lietas materiālos atrodas parāda summas aprēķins, no kura redzams, ka atbildētājs 2008. gada 15. februārī uzsācis aizdevuma

līguma grafikā pielīgto aizdevuma un aizdevuma lietošanas maksājumu veikšanu, kopumā samaksājot Ls 711,20 (lietas 7.lapa).

Lietas materiālos atrodas maksājumu uzdevums, kas apliecina aizdevuma summas Ls 1295,00 izsniegšanu atbildētājam (lietas

19.lapa). Aizdevuma līguma Individuālajos noteikumos norādīts, ka komisijas maksa par aizdevuma izsniegšanu ir Ls 5,00 un tā tiek

ieturēta no pamatsummas (lietas 6.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētājs aizdevumu bija saņēmis pilnā apmērā. Tādējādi ir pamats atzīt, ka AS „GE Money”

savas saistības, kas izriet no 2008. gada 8. janvāra aizdevuma līguma Nr.1121233082 ir izpildījusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantuar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tās pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu

aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi.

Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Pirms prasības tiesā iesniegšanas prasītājs nosūtījis atbildētājam pretenziju, norādot uz nepieciešamību samaksāt kopējo parāda

summu Ls 1255,38 apmērā (lietas 9.lapa). Parāds nav ticis samaksāts. Prasītājs prasības pieteikumā ir norādījis, ka neatmaksātā

aizdevuma pamatsumma uz prasības tiesā celšanas dienu (8.11.2010) ir Ls 979,62.

Tiesai nav pamata apšaubīt aizdevuma izsniegšanu atbildētājam un arī apstākli, ka atbildētājs izsniegto aizdevumu nav atmaksājis

pilnā apmērā. No parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs izsniegto aizdevumu (Ls 1300,00) atmaksājis daļēji, proti, ir atmaksājis

aizdevuma pamatsummu Ls 320,38 apmērā.

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja prasītāja labā neatmaksātā aizdevuma pamatsummu Ls 979,62

apmērā.

[7] 2010. gada 24. septembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājam pretenziju Nr.LC11922/2010, kas sastādīta 2010. gada 24. septembrī,

kurā atbildētājam paziņots par prasītājas vienpusēju atkāpšanos no līguma sakarā ar līgumā noteikto maksājumu neveikšanu un

pieprasīts veikt visu līguma saistību izpildi pirms termiņa, dodot laiku parāda labprātīgai nomaksai līdz 2010. gada 1. oktobrim (lietas

9., 10.-11.lapa).

Civillikuma 1589.pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma

raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Prasītāja tiesība vienpusēji

atkāpties no līguma pielīgta aizdevuma līguma 3.2.punktā.

[8] Prasītājs lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja aizdevuma lietošanas procentu parādu Ls 194,16 apmērā.

Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

Aizdevuma līguma individuālajos noteikumos puses ir vienojušās par procentu likmi no atlikuma gadā 24.00% apmērā, kas veido

procentu likmi mēnesī 1.15% apmērā (lietas 6.lapa). No līguma maksājumu grafika redzams, ka aizdevuma lietošanas procenti

aprēķināti par visu aizdevuma līguma termiņu no 8.01.2008 – 20.01.2011 Ls 536,10 apmērā. Parāda summas aprēķinā prasītājs

norādījis, ka nolīgto procentu kopsumma par faktisko aizdevuma izmantošanas termiņu ir Ls 530,20. No prasības pieteikumam

pievienotā parāda summas aprēķina redzams, ka atbildētājs kopumā samaksājis Ls 711,20, no kuriem aizdevuma lietošanas

procentu dzēšanai novirzīti Ls 336,04 (lietas 7.lapa). Parāda summas aprēķinā norādīts, ka nesamaksātie aizdevuma lietošanas

procenti ir Ls 194,16.

No parāda summas aprēķina un maksājumu grafika redzams, ka prasītājs aprēķinājis aizdevuma lietošanas procentus par periodu

no 8.01.2008 – 20.10.2010 – Ls 530,20 apmērā. No 24.09.2010. pretenzijas izriet, ka prasītājs vienpusēji atkāpies no līguma ar

2010. gada 1. oktobri. Aizdevuma lietošanas procenti atbilstoši maksājumu grafikam par periodu no 2008. gada janvāra līdz

2010. gada septembrim (ieskaitot) ir Ls 526,34. Tiesa konstatē, ka prasītājs nepamatoti aprēķinājis aizdevuma lietošanas procentus

arī par 2010. gada oktobrī (maksājumu grafikā aizdevuma lietošanas procenti par 2010. gada oktobri Ls 3,89), jo prasītājs aizdevuma

līgumu vienpusēji izbeidzis pirms termiņa ar 2010. gada 1. oktobri. Tiesas ieskatā līgumiskie aizdevuma lietošanas procenti pēc

līguma pirmstermiņa izbeigšanas vairs nav aprēķināmi. Minētais viedoklis pausts arī judikatūrā 2013. gada 30. janvāra Augstākās

tiesas Senāta spriedumā lietā Nr.SKC-644/2013, kurā norādīta tēze, ja tiek izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa,

līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai

atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma izbeigšanās. Ievērojot minēto tiesa

uzskata, ka prasība daļā par līgumisko procentu piedziņu no atbildētāja Ls 3,89 apmērā ir noraidāma.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu

pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad

viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka puses aizdevuma līgumā ir pielīgušas procentus par aizdevuma lietošanu. No aizdevuma līgumam

pievienotā maksājumu grafika ir redzams aizdevuma lietošanas procentu aprēķins, to summa katru mēnesi un procentu kopējā

summa par visu līguma termiņu.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasījumu par nesamaksāto aizdevuma lietošanas procentu par periodu

no 2008. gada janvāra līdz 2010. gada septembrim Ls 190,27 apmērā piedziņu no atbildētāja.

[9] Prasītājs prasības pieteikumā lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja līgumsodu Ls 81,60 apmērā. Aizdevuma līguma 5.1.punktā puses

vienojušās, ja aizņēmējs pārkāpis maksājumu apmaksas termiņus vai tā kārtību, kas paredzēti aizdevuma līgumā un maksājumu

grafikā, aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru ikmēneša

maksājuma termiņa kavējumu.

Lietas materiālos esošajā parāda summas aprēķinā (lietas 7.lapa) norādīts, ka neapmaksātais līgumsods ir Ls 81,60 apmērā. No

aprēķina un 2010. gada 24. septembra pretenzijas var secināt, ka līgumsods ir aprēķināts par periodu no 2009. gada jūlija līdz

2010.gada 24.septembrim. No aprēķina neizriet līgumsoda aprēķināšanas kārtība, proti, līgumsoda aprēķina un pieauguma

atspoguļojums par katru konkrētu mēnesi, kad pieļauts kavējums.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā,

ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic

līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.pants

paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik

daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Prasītājs aprēķinājis līgumsodu Ls 81,60 apmērā par maksājumu kavējumu periodā no 2009. gada jūlija līdz 2010.gada

24.septembrim. Novērtējot aprēķināto līgumsodu saistībā ar kavēto maksājumu summu un kavējuma ilgumu, tiesa atzīst aprēķināto

līgumsodu par samērīgu. Tiesa, izvērtējot aprēķināto līgumsodu Patērētāja tiesību aizsardzības likuma kontekstā, nesaskata

atbildētāja kā patērētāja tiesību pārkāpumu, jo Patērētāju tiesību aizsardzības likums par netaisnīgiem līguma noteikumiem atzīst

tādus līguma noteikumus, kas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu

tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam, tajā skaitā, uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda

līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi

(Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 3.daļas 4.punkts).

Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasījumu par līgumsoda Ls 81,60 apmērā piedziņu no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[10] Atbilstoši Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmajai daļai Euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu

nepārtrauktību. Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro

ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu (1EUR = 0.702804LVL) un šajā

likumā noteiktos noapaļošanas principus.

[11] Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam Lindorff Oy Latvijas filiāle piedzenama saskaņā ar 2008. gada 8. janvāra

aizdevuma līgumu Nr.1121233082 neatmaksātā aizdevuma summa Ls 979,62 apmērā (1393,87 euro), aizdevuma lietošanas

procenti par laika posmu no 2009.gada jūlija līdz 2010.gada 24.septembrim Ls 190,27 apmērā (270,73 euro) un līgumsods par laika

posmu no 2009. gada jūlija līdz 2010.gada 24.septembrim Ls 81,60 apmērā (116,11 euro), kopā Ls 1251,49 (1780,71 euro).

[12] Iesniedzot prasības pieteikumu prasītājs samaksājis tiesas izdevumus – valsts nodevu Ls 156,38 un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus Ls 3.30 (lietas 3., 4.lapa). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa

piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas

piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Prasība apmierināta Ls 1251,49 apmērā, tāpēc no

atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama valsts nodeva prasības apmierinātajā daļā Ls 156,29 (222,38 euro) apmērā

(Civilprocesa likuma 34.panta redakcija, kāda bija spēkā prasības tiesā celšanas brīdī). Pamatojoties uz minēto no atbildētāja

prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi Ls 159,59 (227,07 euro).

No tiesu informatīvās sistēmas izriet, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,95 euro apmērā par deviņiem

pasta sūtījumiem (lietas 46.-47.lapa), jo saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu viena sūtījuma cena sastāda 1,55 euro. Prasītājs,

iesniedzot prasību, ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

starpība 9,25 euro saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļu, 39. panta 1. daļas 5. punktu ir piedzenama no atbildētāja valsts

ienākumos.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta nosacījumiem, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Somijas Republikas uzņēmumam Lindorff Oy, kura vārdā Latvijas

Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40003514990, neatmaksātā aizdevuma summa Ls 979,62 apmērā

(1393,87 euro), aizdevuma lietošanas procenti par laika posmu no 2009.gada jūlija līdz 2010.gada 24.septembrim Ls 190,27

apmērā (270,73 euro) un līgumsods par laika posmu no 2009. gada jūlija līdz 2010.gada 24.septembrim Ls 81,60 apmērā (116,11

euro), kopā Ls 1251,49 (1780,71 euro, (viens tūkstotis septiņi simti astoņdesmit euro un 71 cents)).

Noraidīt prasību daļā par aizdevuma lietošanas procentu Ls 3,89 (5,53 euro) piedziņu no atbildētāja.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,25 euro (deviņi euro

un 25 centi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja

banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ar ekonomiskās klasifikācijas kodu –

21499, civillietas Nr.C29820710.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 2.stāvā, 244.kabinētā vai nosūtāms pa pastu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (2014. gada 9. jūlijā)

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A.Zemmere