Court dismisses claim for software defect rectification and contract penalty due to accepted delivery act.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the City Council's claim against the software developer for defects and contract penalties. Although the software failed to function as planned, the court found the delivery acceptance act valid because the institution's leader signed it without objection. The court ruled that the leader's lack of technical expertise does not invalidate the signature, establishing that the contract terms were accepted.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law Act s. 1431; Civil Procedure Law s. 42, 193, 194, 204.1: A signature on a delivery acceptance act constitutes valid consent to its contents even if the signatory lacks technical expertise, thereby precluding claims for non-performance based on defects after acceptance.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr. C12360309
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2014.gada 5.novembrī
Daugavpils tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Šteine
ar sekretāri I.Ragini
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par
pienākuma uzlikšanu novērst datorprogrammas izstrādē pieļautās kļūdas un līgumsoda piedziņu,
k o n s t a t ē j a:
2009.gada 4.septembrī Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde cēla prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA)
/Nosaukums A/ par pienākuma uzlikšanu novērst datorprogrammas izstrādē pieļautās kļūdas un līgumsoda piedziņu, norādot, ka [1] 2008.gada 31.jūlijā
starp Daugavpils Sociālo lietu pārvaldi un SIA /Nosaukums A/ tika noslēgts iepirkuma līgums Nr. 02-03/19 par Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu
pārvaldes Informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu (turpmāk - datorprogramma) tādā funkcionalitātē, kāda ir norādīta atbildētāja iesniegtajā konkursa
piedāvājumā, kas ir iepirkuma līguma neatņemama sastāvdaļa (iepirkuma līguma 1.pielikums). Saskaņā ar līgumu atbildētājs uzņēmās izstrādāt, piegādāt
un ieviest programmu piecu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas saskaņā ar kalendāro plānu (iepirkuma līguma 2.pielikums). Programmas izstrādei
saskaņā ar līguma 3.2.punktu bija jānotiek pa posmiem. Par katra posma pabeigšanu atbildētājam bija jāpaziņo un rezultāts jāsaskaņo ar prasītāju.
Pašlaik ir saskaņots tikai datorprogrammas „Socius” ievades datu lauku saraksts saskaņā ar 2008.gada 19.novembra darbu pieņemšanas - nodošanas
aktu. Akts par programmas piegādi un ieviešanu nav parakstīts. Programmai bija jābūt instalētai Sociālo lietu pārvaldes serverī un jādarbojas jau
2009.gada janvārī. Uz doto brīdi Sociālo lietu pārvaldes serverī ir instalēta gan programma, gan tās izmēģinājuma versija, taču neviena no tām nedarbojas
tā, kā tika plānots iepriekš. Atbildētājs izvairās labprātīgi novērst pieļautās kļūdas, kaut arī jau ir saņēmis pilnu maksu par līguma izpildi.
[2] Iepirkuma līguma 3.2.punkts paredz gan programmas interfeisa modeļa, gan akcepttestēšanas saskaņošanu ar pasūtītāju. Šajā sakarā
vairākkārt notika lietišķas tikšanās un sapulces, kurās prasītājs konkretizēja datorprogrammas funkcionalitāti un lietošanas iespējas. Atbildētājs pat
elektroniski atsūtīja datorprogrammas darbības iespēju aprakstu.
Uz prasības celšanas brīdi daudzas no šīm iespējām nedarbojas. Piemēram, nav iespējams ievest informāciju par garantētā minimālā ienākumu
līmeņa (GMI) apmēru; nav sociālo pakalpojumu nosaukumu saraksta, kā tas tika plānots iepriekš; nekvalitatīvi strādā datu meklēšanas programma, nav
iespējas ievadīt informāciju par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem; nedarbojas statistikas uzskaite; informācija no iepriekšējas datorprogrammas ir
pārnesta uz jauno datorprogrammu nekvalitatīvi; citās Sociālo lietu pārvaldes struktūrvienībās programmu vispār nevar atvērt, kā arī ir daudzi citi trūkumi,
prasības pieteikuma pielikumā ir saraksts. Par šīm kļūdām atbildētājam gan elektroniski, gan mutiski vairākas reizes tika ziņots jau iepriekš, bet līdz šim
brīdim trūkumi nav novērsti. Līdz ar to Sociālo lietu pārvalde konstatē, ka datorprogramma nav ieviesta tādā funkcionalitātē kādā tā bija sākotnēji
plānota atbildētāja konkursam iesniegtajā piedāvājumā, un ļoti daudzi programmas sistēmas modeļa lauki, kā arī citas programmas funkcijas, kuras tika
sākotnēji paredzētas, iekļautas ievades datu lauku sarakstā un savstarpēji saskaņotas, nepilda tās funkcijas, kuras tām ir jāpilda, vai nedarbojas vispār.
Sociālo lietu pārvaldes ieskatā atbildētājs tādējādi ir pārkāpis vai nepienācīgi izpildījis iepirkuma līguma 1.pielikuma 1.1.1., 1.1.3., 2.1.1., 2.3., 2.5., 2.6.,
2.10. un 4.2.punktus.
Tā kā datorprogrammas izstrādē pieļauto kļūdu patiesā apjoma un tās atbilstības līgumam noteikšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē
un tehnikā, Sociālo lietu pārvaldes ieskatā vienīgais veids kā pierādīt augstāk minētos argumentus, ir veikt datorprogrammas ekspertīzi. Tiesai vispārēja
priekšstata gūšanai par strīda priekšmetu prasības pieteikumam pievienots konstatēto kļūdu saraksts, kā arī Sociālo lietu pārvaldes un atbildētāja
saskaņoto datorprogrammas „Socius” ievades datu lauku saraksta shēma.
[3] Saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt
ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt. Programma ir materiāls, kas savu funkcionalitāti un darbspēju iegūst
tikai pēc pilnīgas tās pabeigšanas, līdz ar to, ja programma nav pabeigta (tajā ir daudzas nozīmīgas kļūdas) to nav iespējams lietot - līguma priekšmets nav
izpildīts. Vēl vairāk situāciju pastiprina Civillikuma 1587.pants.
Atbildētājs ne tikai nepabeidza programmu, bet arī novilcināja tās izstrādi. Atbildētājam sava saistība bija jāizpilda vēlākais līdz 2009.gada janvāra
mēnesim. SIA /Nosaukums A/ pārstāvis 2009.gada 26.jūlijā tika mutiski brīdināts par nepieciešamību izlabot kļūdas, bet līdz šim brīdim tas nav izdarīts
un nav arī uzsākts. Līdz ar to Sociālo lietu pārvalde uzskata, ka līguma priekšmets - jauna programma, kam jānodrošina sniegtās sociālās palīdzības un
sociālo pakalpojumu kvalitatīva uzskaite un citas funkcijas, nav izpildīta precīzi un atbilstoši prasītāja vajadzībām, jo nenodrošina iespēju to lietot. Sociālo
lietu pārvalde uzskata, ka atbildētājam tika dots pietiekami ilgs laiks, lai tas varētu pabeigt iesākto darbu, bet atbildētājs izvairās godprātīgi pildīt savas
saistības. Līdz ar to Sociālo lietu pārvalde savu tiesību aizstāvībai vēršas tiesā.
[4] 2008.gada 31.jūlija iepirkuma līguma 7.1.punkts paredz, ka par līguma 3.1.punktā noteiktās sistēmas izstrādes, piegādes un ieviešanas termiņa
kavējumu, ja kavējums noticis izpildītāja vainas dēļ, pasūtītājam ir tiesības pieprasīt izpildītājam līgumsodu 0,1% apmērā no līguma 2.1.punktā minētās
līguma kopējās summas par katru kavējuma dienu, bet nepārsniedzot 20% no tās. Tā kā nokavējums ar visām tā tiesiskajām sekām ir iestājies
2009.gada 1.janvārī, tad matemātiski rēķināms, ka atbildētājs līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai ir nokavējis 247 dienas, tas ir 247x0,1=
24,7%. Līdz ar to atbildētajam ir pienākums samaksāt līgumsodu 20% apmērā no darījuma kopējās summas. Tas ir 8248,20/100x 20 = 1649,64 Ls
(2347,23 EUR).
Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1832., 1587., 1811., 1812.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1661., 1717.pantu, 1720.panta 2.punktu, Civilprocesa
likuma 1.pantu, 26.panta 2.daļu, 105., 121., 127.-130.pantu, iepirkuma līguma 1.1., 4.3., 7.1.punktu un 1. un 2. pielikumu, prasītājs lūdza noteikt SIA
/Nosaukums A/, reģistrācijas Nr.51503039761, par pienākumu novērst visas datorprogrammas izstrādē pieļautās kļūdas saskaņā ar eksperta atzinumu;
piedzīt no SIA /Nosaukums A/ Sociālo lietu pārvaldes labā līgumsodu par sistēmas izstrādes, piegādes un ieviešanas kavējumu 2347,23 EUR
(1649,64Ls).
2009.gada 23.decembrī atbildētājs iesniedza paskaidrojumu (lietas 1.sējuma 69.-70.lapa), norādot, ka SIA /Nosaukums A/ pilnīgi neatzīst
prasītāja prasību turpmāk minēto apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar 2008.gada 31.jūlijā noslēgtā līguma Nr. 03-03/19 nosacījumiem SIA /Nosaukums A/ pilnībā ir izpildījusi darbus minētajā līgumā
noteiktajā kvalitātē, par ko liecina 2008.gada 11.decembra darba pieņemšanas-nodošanas akts, kurā tika norādīts, ka izpildītā darba kvalitāte apmierina
pasūtītāja prasības, un viņam nav nekādu pretenziju pret izpildītāju.
Jāņem vērā to, ka lai Sociālo lietu pārvalde un tās struktūrvienības pilnīgi pārietu uz jauno sistēmu, 2009.gada janvārī tika ieplānoti sekojošie
pasākumi, kuri nebija iekļauti iepirkuma līguma Nr. 03-03/19 nosacījumos:
- Datu importēšana no vecās sistēmas;
- „Atskaišu” sistēmas moduļa pilnveidošana;
- Sistēmas lietotāju saskarnes pilnveidošana;
- Sistēmas servera daļas uzstādīšana un konfigurēšana jaunajā serverī;
- Sistēmas klientu daļas instalēšana un konfigurēšana visās klientu darbstacijās;
- Sistēmas lietošanas apmācību materiālu un palīgmateriālu sagatavošana;
- Papildus apmācības darbam ar sistēmu.
Tika sagatavota un iesniegta minēto pasākumu (darbu) prognozējamā realizēšanas tāme un iespējamais ieviešanas grafiks. 2009.gada 9.martā
Daugavpils pilsētas domes mājas lapā tika publicēts informatīvais paziņojums (iepirkuma Ident. Nr.DPD SLP 2009/5) par iepirkumu uz minēto darbu
izpildi. No SIA /Nosaukums A/ puses bija sagatavots un iesniegts piedāvājums, bet saskaņā ar Sociālo lietu pārvaldes iepirkumu komisijas 2009.gada
19.marta lēmumu iepirkumu procedūra bija pārtraukta, jo Sociālo lietu pārvaldes budžetā šim nolūkam plānotie līdzekļi objektīvu iemeslu dēļ uz to brīdi
un tuvāko laiku faktiski nebija pieejami, un Sociālo lietu pārvalde nevarēja noslēgt ar pretendentu līgumu.
Ņemot vērā SIA /Nosaukums A/ ieinteresētību sistēmas pielietošanā visās Sociālo lietu pārvaldes struktūrvienībās, tika pieņemts lēmums realizēt
lielāko daļu no minētiem darbiem par sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ līdzekļiem. Rezultātā visās norādītajās darbstacijās tika uzstādīta
sistēma, tika organizētās apmācības darbam ar sistēmu, tika realizētie vairāki uzdevumi sistēmas lietotāju saskarnē, sagatavots un realizēts sistēmas kods
(datu pārnešanas skripti) datu importēšanai no vecas sistēmas.
Līdz ar to atbildētājs uzskatīja prasību par nepamatotu un lūdza pieņemt šo faktu par pierādījumu.
2010.gada 3.februārī prasītājs iesniedza prasības pieteikuma papildinājumu (lietas 1.sējuma 141.-142.lapa), norādot, ka 2008.gada
11.decembrī Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde un atbildētājs parakstīja darba - pieņemšanas nodošanas aktu, kurš paredzēja, ka
atbildētājs ir pilnībā izpildījis darbus 2008.gada 31.jūlija iepirkuma līguma Nr.02-03/19 noteiktajā kvalitātē. Sociālo lietu pārvalde paziņo, ka šī akta
parakstīšanas mērķis nav bijis informācijas sistēmas (datorprogrammas) pieņemšana kā tāda. Parakstītā akta mērķis bija radīt dokumentu, kas kalpos kā
attaisnojuma dokuments grāmatvedības vajadzībām saskaņā ar likumu „Par grāmatvedību”, pamatojoties uz kuru tiks veikta naudas līdzekļu samaksa
atbildētājam, kas arī tika izdarīts un ko apliecina prasības pieteikumam pievienotais 2008.gada 18.decembra maksājuma uzdevums Nr.2591.
Sociālo lietu pārvalde ir budžeta iestāde, līdz ar to tai konkrētajam kalendārajam gadam piešķirtos naudas līdzekļus ir jāizlieto līdz kalendārā gada
beigām. Tā kā atbildētājs nokavēja datorprogrammas izstrādei līgumā noteiktos termiņus un līdz kalendārā gada beigām nepaspēja izstrādāt un ieviest
datorprogrammu līgumā noteiktajā kvalitātē un apjomā, Sociālo lietu pārvaldei bija nepieciešams veikt budžetā esošo naudas līdzekļu izlietošanu mērķim,
kuram tie bija ieplānoti tekošajā kalendārajā gadā - datorprogrammas izstrādes apmaksai. Līdz ar to Sociālo lietu pārvaldei, pamatojoties uz
grāmatvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, bija nepieciešams attaisnojuma dokuments.
Laikā, kad tika parakstīts darba pieņemšanas - nodošanas akts, Sociālo lietu pārvaldes un atbildētāja savstarpējās attiecības bija labas, valdīja
uzticēšanās un sapratne. Sociālo lietu pārvalde un atbildētājs mutiski vienojās, ka SIA /Nosaukums A/ turpinās līguma izstrādi arī pēc akta parakstīšanas
un līguma summas samaksas. Līdz ar to tika noslēgts akts par darbu pieņemšanu bez mērķa to darīt tieši šādā izpratnē.
Augstāk minēto apstiprina jau pats apstāklis, ka atbildētājs arī pēc pieņemšanas nodošanas akta parakstīšanas turpināja datorprogrammas izstrādi,
diemžēl nesekmīgi. Pretēji atbildētāja paskaidrojumiem tiesai, ka līgums jau ir izpildīts un SIA /Nosaukums A/ tikai savas ieinteresētības dēļ par saviem
līdzekļiem turpināja programmas izstrādi, neatbilst īstenībai, jo akta parakstīšanas brīdī datorprogramma kā tāda eksistēja tikai „uz papīra”, bet nevis
elektroniski. Elektronisko versiju atbildētājs radīja pēc darba pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanas. Civillikuma 1432.pants nosaka, ka tas, kas
klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām sekām un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.
Turpinot datorprogrammas izstrādi pēc darba pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas, atbildētājs ar savām praktiskām darbībām apliecināja to, ka
Sociālo lietu pārvaldes un atbildētāja līgumiskās attiecības nav izbeigtas un darbu pieņemšanas-nodošanas akts ir parakstīts izskata pēc.
Atbildētājs savā paskaidrojumā tiesai atsaucas uz Sociālo lietu pārvaldes 2009.gada 9.marta izsludināto iepirkumu ar mērķi pabeigt programmas
izstrādi. Šim apstāklim Sociālo lietu pārvaldes ieskatā nav būtiskas nozīmes, jo kā to savā paskaidrojumā tiesai atzīst pats atbildējs, iepirkuma procedūras
mērķis bija pasākumu īstenošana, kuri nebija iekļauti sākotnējā 2008.gada 31.jūlija līgumā (papildu darbi). Pašlaik ir strīds par to, vai SIA /Nosaukums
A/ ir pareizi izpildījis sākotnējā (31.07.2008.) līguma nosacījumus un vai ir iestājies parādnieka nokavējums, kas dod pamatu prasīt līgumsodu.
Sociālo lietu pārvaldes ieskatā 2008.gada 31.jūlija iepirkuma līgums nav izpildīts. Tas dod tiesības prasīt šī līguma izpildīšanu tiesas ceļā, kā arī
līgumsoda piedziņu. 2008.gada 11.decembra darba pieņemšanas - nodošanas akts ir atzīstams par spēkā neesošo, jo šim aktam kā tiesiskam darījumam
trūkst abu līdzēju gribas izteikuma, ko apliecina atbildētāja praktiskas darbības turpinot datorprogrammas izstrādi arī pēc akta parakstīšanas.
Pamatojoties uz Civillikuma 1427., 1428., 1432. un 1438.pantu, prasītājs lūdza atzīt par spēkā neesošu 2008.gada 11.decembra Sociālo lietu
pārvaldes un SIA /Nosaukums A/ parakstīto darba pieņemšanas-nodošanas aktu.
2010.gada 25.martā atbildētājs iesniedza paskaidrojumu par prasītāja iesniegto papildinājumu (lietas 1.sējuma 150.-152.lapa), norādot,
ka SIA /Nosaukums A/ neatzīst iesniegto prasības pieteikuma papildinājumu, kā arī visu prasības pieteikumu kopumā, un uzskata to par nepamatotu.
Saskaņā ar prasības pieteikuma papildinājumā norādīto, Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde lūdza atzīt par spēkā neesošu 2008.gada
11.decembra darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, kas apliecina to, ka Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldei nav nekādu pretenziju pret SIA
/Nosaukums A/ sakarā ar izpildītajiem darbiem pēc 2008.gada 31.jūlija līguma Nr.02-03/19. Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde uzskata,
ka iepriekš minētais darbu pieņemšanas-nodošanas akts būtu atzīstams par spēkā neesošu, jo tas tika parakstīts tikai izskata pēc, bez gribas izteikuma.
SIA /Nosaukums A/ kategoriski tam nepiekrīt un uzskata, ka nav iemesla atcelt 2008.gada 11.decembra darbu pieņemšanas-nodošanas aktu. Kā
izriet no Civillikuma 1440.panta nosacījumiem, gribas izteikumam ir jābūt patiesam un brīvi izteiktam. Darījums var tikt atzīts par spēkā neesošu, ja gribas
defektu izsaukusi maldība, viltus vai spaidi. Lai apstrīdētu gribas izteikumu, būtu nepieciešams piestādīt faktus, ka viena no pusēm ar maldību, viltu vai
spaidiem bija spiesta parakstīt 2008.gada 11.decembra darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, taču no prasītāja iesniegtā prasības pieteikuma
papildinājuma tas neizriet. Iesniegtajam papildinājumam nav pievienoti nekādi pierādījumi, kas liecinātu par to, ka griba nebija radusies brīvi. Tieši otrādi,
savā prasības pieteikuma papildinājumā Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde norāda, ka starp Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu
pārvaldi un SIA /Nosaukums A/ pastāvēja labas attiecības, uzticēšanās un sapratne.
Bez tam, SIA /Nosaukums A/ nekad nav parakstījis nevienu dokumentu tikai izskata pēc. Darbus, ko tieši paredzēja 2008.gada 31.jūlija
iepirkuma līgums Nr.02-03/19 par Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes Informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu, SIA /Nosaukums A/
izpildīja pilnīgi, tieši tādā apjomā, kāds tika pasūtīts rīkotā iepirkuma rezultātā.
Uz 2008.gada 11.decembrī parakstīta darbu pieņemšanas-nodošanas akta pamata Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde veica naudas
samaksu, tātad arī tas apliecina, ka SIA /Nosaukums A/ izpildīja iepriekš norādītā līguma nosacījumus. Neviens no grāmatvedības reglamentējošiem
normatīvajiem aktiem neparedz to, ka budžeta iestādei ir jāizlieto nauda līdz kalendārā gada beigām, līdz ar ko, ja darbi nebūtu izpildīti noteiktajā
kvalitātē, nebūtu arī veikta samaksa. Savā prasības pieteikuma papildinājumā Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde norāda, ka naudu
pārskaitīja tikai tāpēc, ka tas bija jāizdara līdz gada beigām, tajā pašā laikā nenorādot, kāds tad konkrēti grāmatvedību reglamentējošais normatīvais akts
to paredz.
Papildus jāpievērš uzmanība tam, ka saskaņā ar 2008.gada 31.jūlija iepirkuma līguma Nr.02-03/19 sestās sadaļas punktiem bija paredzēta darbu
pieņemšanas-nodošanas kārtība, bija noteikts konkrēts termiņš, kādā pasūtītājs var izteikt savas pretenzijas par izpildītājiem darbiem un konstatētajiem
trūkumiem. Nekādas pretenzijas no pasūtītāja, tas ir, Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes puses, netika izteiktas, līdz ar ko bez jebkādiem
iebildumiem, pildot līguma nosacījumus, tika parakstīts darbu pieņemšanas-nodošanas akts. Tas arī liecina par to, ka nav pamata atzīt par spēkā neesošu
2008.gada 11.decembra darbu pieņemšanas-nodošanas aktu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, SIA /Nosaukums A/ uzskata, ka Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes iesniegtais prasības pieteikuma
papildinājums, kā arī viss prasības pieteikums kopumā, ir nepamatots un noraidāms.
2010.gada 28.jūnijā atbildētājs iesniedza iebildumus sakarā ar prasītāja iesniegto ekspertīzes atzinumu (lietas 1.sējuma 180.-183.lapa),
norādot, ka SIA /Nosaukums A/ nepiekrīt tam, ka izstrādātās datorprogrammas ekspertīzi veica SIA „Latinsoft”, jo SIA „Latinsoft” atzinums nevar būt
objektīvs. Uz doto brīdi Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde izmanto tieši SIA „Latinsoft” izstrādāto datorprogrammu un SIA „Latinsoft” ir
ieinteresētā persona, kam ir būtiski, lai viņu izstrādātā datorprogramma tiktu ilgāk izmantota. Skatot ekspertīzes 1.pielikuma 1.1.3.punktu, eksperts arī
atzīmē, ka vecā programma pilnīgi atbilst Sociālo lietu pārvaldes prasībām. Rodas iespaids, ka, veicot ekspertīzi, SIA „Latinsoft” veica salīdzināšanu
starp SIA „IT Atbalsts” izstrādāto datorprogrammu un savu datorprogrammu, nevis veica analīzi ka neatkarīgs eksperts.
Otrkārt, no ekspertīzes atzinuma nav īsti redzams, kādus dokumentus piestādīja Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde ekspertīzes
veikšanai un kādus dokumentus izmantoja eksperts. Atzinumā nekur nav minēts, ka eksperta rīcībā tiktu nodoti visi līguma pielikumi, proti, Daugavpils
domes Sociālo lietu pārvaldes Informācijas sistēmas interfeisa modelis, Daugavpils domes Sociālo lietu pārvaldes datu bāzes „Socius” ievades lauku
saraksts, Daugavpils domes Sociālo lietu pārvaldes Informācijas sistēmas modelis. SIA /Nosaukums A/ uzskata, ka pilnvērtīga ekspertīze ir iespējama
tikai tajā gadījumā, ja eksperta rīcībā ir visi dokumenti, kas attiecināmi uz līguma nosacījumu izpildi. Tā kā no ekspertīzes atzinuma tas neizriet, SIA
/Nosaukums A/ uzskata, ka ekspertīze nevarēja būt veikta pilnvērtīgi.
Treškārt, analizējot ekspertīzes atzinuma 1.pielikumu „Datorprogrammas funkcionalitātes atbilstība iepirkuma līguma Nr. DPD SLP 2008/19
prasībām” rodas vairāki iebildumi:
1.1.1.punkts - Nav īsti saprotams, par kādiem papildus pieprasījumiem ir runa eksperta piezīmēs, kur tādu papildus pieprasījumu izveide bija
paredzēta iepirkuma līguma Nr.DPD SLP 2008/19 nosacījumos. Bez tam, nav īsti saprotams, par kādiem tieši lietošanas ērtības principiem min eksperts
un kas nosaka šos principus;
1.1.2.punkts - piezīmei nevar piekrist, jo Daugavpils domes Sociālo lietu pārvaldei ir sniegta pilnīga informācija par servera atrašanos vietu, vēl jo
vairāk, starp Daugavpils domes Sociālo lietu pārvaldi un SIA /Nosaukums A/ ir noslēgts servera patapinājuma līgums un datu bāzes atrašanās vieta pilnīgi
ir zināma;
1.1.3.punkts - punktā minētais vispār nav saprotams. No šī punkta izriet, ka eksperts nav redzējis visus dokumentus, kas tika pievienoti klāt
līgumam Nr.DPD SLP 2008/19. Notika cieša sadarbība ar Daugavpils domes Sociālo lietu pārvaldes darbiniekiem, kas turpmāk lietos šo programmu, to
var apliecināt gan Daugavpils domes Sociālo lietu pārvaldes darbinieki, gan SIA /Nosaukums A/ darbinieki, jo pretējā gadījumā nebūtu vispār radīta
programma;
1.1.4.punkts - saskaņā ar līguma nosacījumiem nebija vispār paredzēta informācijas pārnešana no vecās datu bāzes uz jauno, līdz ar ko rodas
iespaids, ka eksperts nav rūpīgi iepazinies ar līguma nosacījumiem;
1.1.5.punkts - eksperta piezīme nav pieņemama, jo pēc 2008.gada 11.decembra darbu pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas garantijas
termiņš tika ievērots. Tika pildītas visas prasības, ko pasūtītājs izvirzīja sakarā ar līguma izpildi. Pasūtītājs pretenzijas izvirzīja tikai 2009.gada septembrī,
kad garantijas termiņš jau bija beidzies.
1.2.punkts - tā kā SIA /Nosaukums A/ nepiekrīt visām iepriekš minētajām eksperta piezīmēm, nav pieņemams arī šajā punktā norādītais, jo
sistēma tika piegādāta tādā apjomā, kādā to paredzēja līguma nosacījumi;
2.1.1.punkts - eksperts savā vērtējumā atzīmē to, ka punkta nosacījumi ir izpildīti, proti, personu var saglabāt datu bāzē, savukārt turpmāk
rakstītais šajā punktā ir saistīts ar datorprogrammas pilnveidošanu, nevis ar nepilnībām. Bez tam punktā nav analizēti tā dēvēto „uzkārienu” iemesli, kas
nevar būt saistīti tikai un vienīgi ar programmas darbību.
2.1.2.punkts - tiek minēts par kaut kādiem trūkumiem, tajā pašā laikā nekur līguma nosacījumos netika izvirzīta prasība par iespēju apskatīt
iesniegumus, kas tika noformēti pie citiem lietotājiem;
2.1.5.punkts - eksperts atzīmē, ka ir iespēja ievadīt datus, taču turpmāk seko analīze par pilnveidošanu, nevis par to, ka prasības netika izpildītas;
2.1.7.punkts - no punktā minētās eksperta piezīmes nav saprotams, kādi tad līguma nosacījumi paredzēja ierakstu pievienošanu, līdz ar ko nav
saprotams arī slēdziens, ka personu materiālā stāvokļa deklarēšana strādā nepareizi;
2.2.punkts - atkal SIA /Nosaukums A/ nevar piekrist piezīmēm, jo Daugavpils domes Sociālo lietu pārvaldes rīcībā ir visa informācija par servera
atrašanās vietu;
2.4.punkts - gribētos atzīmēt, ka atskaišu veidus piestādīja pats pasūtītājs un saskaņā ar viņa sniegto informāciju šie atskaišu veidi arī tika
sagatavoti, savukārt, iespēja izveidot pašiem savas atskaites līguma Nr.DPD SLP 2008/19 nosacījumos nebija paredzēta;
2.6.punkts - šajā punktā eksperts piezīmes dot nevis slēdzienu, bet gan ieteikumus, līdz ar ko SIA /Nosaukums A/ vispār neuzskata to par
pieņemamu;
2.8.punkts - šī punkta pirmajā daļā minētais nekur netika noteikts līguma nosacījumos;
2.11.punkts - šajā punktā eksperta slēdziens, pēc SIA /Nosaukums A/ viedokļa, varētu tikt sniegts, pieaicinot SIA /Nosaukums A/ speciālistus,
taču tas netika izdarīts. Administrēšana tika nodrošināta pilnā apjomā, kā to paredzēja līguma nosacījumi, līdz ar ko eksperta slēdziens ir nekorekts;
3.1.1.punkts - atkal nevar piekrist tam, ka Pasūtītājam nav zināma servera atrašanās vieta, visa informācija par serveri Sociālo lietu pārvaldei tika
sniegta. Bez tam, analizējot eksperta piezīmes, rodas pretruna šajā punktā. Eksperts norāda, ka nav zināms, kāda datu bāzes pārvaldības sistēma
izmantota, tajā pašā laikā eksperts 2.9.punktā norāda, ka ir uzstādīta MySQL datu bāze, tātad ir zināma datu bāzes pārvaldības sistēma;
3.2.2.punkts - gribētos atzīmēt, ka saskaņā ar līguma Nr.DPD SLP 2008/19 nosacījumiem nebija paredzēta informācijas pārnešana no vecās datu
bāzes uz jauno, taču tajā pašā laikā eksperts atzīmē, ka sistēma spēs tikt galā ar noteikto apjomu, tātad līguma nosacījumi izpildīti;
3.3.1.punkts - ekspertīzes atzinumā vispār nav analizēts;
3.4.1.punkts - tā kā bija paredzēta garantijas apkalpošana, tad vispār nebija nekādu problēmu ar šī punkta realizāciju. SIA /Nosaukums A/
vienmēr pēc pasūtītāja pieprasījuma sniedza nepieciešamo palīdzību, lai tiktu nodrošināts programmas atbalsts.
Vērtējot SIA „Latinsoft” sniegto eksperta atzinumu kopumā, SIA /Nosaukums A/ uzskata, ka tas nav pilnvērtīgs, nekvalitatīvs un ir veikta tikai
daļēja izstrādātās programmas atbilstības līguma nosacījumiem analīze. Bez SIA /Nosaukums A/ speciālistu pieaicināšanas šāda ekspertīze nevarēja būt
veikta, kaut vai, lai nerastos tādi slēdzieni, ka nav zināma servera atrašanās vieta.
Ņemot vērā iepriekš minēto, SIA /Nosaukums A/ uzskata, ka Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes iesniegtais ekspertīzes atzinums
nav pieņemams un ir nepieciešams veikt atkārtotu ekspertīzi, pieaicinot tiešām neatkarīgu ekspertu, kas sniegtu objektīvu vērtējumu.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja pēc prasības pieteikumā un papildinājumā norādītajiem apstākļiem, lūdza prasību apmierināt; lūdza
novērst kļūdas, kas atspoguļotas eksperta atzinuma 11 lapās; papildus paskaidroja savus argumentus par atbildētāja 21.jūnija iebildumiem un atsaucās uz
punktiem, kuriem atbildētājs nepiekrita.
1) par iebildumu 1.1.4.punktu, līguma 3.1. un 5.2.punktu - Nav saprotams, vai atbildētājs saprot datu migrāciju kaut kādā citādā veidā. Kā arī
pašā iepirkuma procedūrā pirmais uzdevums bija datu importēšana, kur bija uzrakstīts, ka jānodrošina datu imports no sociālo lietu pārvaldes esošas
datu bāzes uz jaunizveidoto. Uzrakstīts, ka tas ir aptuveni 175 tūkstoši ierakstu.
2) atbildētājs savos iebildumos 1.1.5.punktā uzrakstīja, ka eksperta piezīme nav pieņemama, kā arī minēts, ka pasūtītājs pretenzijas izvirzīja tikai
2009.gada septembrī, kad garantijas termiņš jau bija beidzies. Tiešam, garantijas termiņš bija noteikts 6 mēnešu laikā, taču līguma 4.1.punkts nosaka
citādu termiņu. Pat ja garantijas termiņš ir beidzies, autoruzraudzība turpinās.
2008.gada 11.decembrī, kad bija parakstīts pieņemšanas nodošanas akts, atbildētājs iesniedza prasītājam garantijas vēstuli, kur arī bija uzrakstīts,
ka viņi novērš kļūdas un neatbilstības. Ar šo garantijas vēstuli var secināt, ka atbildētājs saprata, ka pieņemšanas nodošanas akts nav galīgais dokuments,
bet var rasties kļūdas un neatbilstības programmā, kuras vajadzēs novērst.
Par atbildētāja iebildumu 2.1.2., līguma 3.1. un 3.2.1.punktu – rezultāts ir tāds, ka prasītājs saņem informācijas sistēmas modeli. Līgumā nav
uzrakstīts tieši pa punktiem katrs sīkums, bet ir uzrakstīts, ka vajag šo sistēmu ievest atbilstoši prasītāja vajadzībām un pamatot to ar prasītāja darbības
procesu izpēti.
Par iebildumu 2.4.punktu - pievērsa uzmanību līguma pielikuma 2.7.punktam un secināja, ka līguma nosacījumā bija skaidri uzrakstīts par šo
iespēju.
Par iebildumu 3.4.1.punktu - Tur tieši ir runa, ka informācijas sistēmas klienta programmatūrā tiks iebūvēta palīdzības sistēma valsts valodā. Bet
atbildētājs uzskata, ka viņi nodrošina atbalstu un tas ir viss, taču līgumā starp pusēm ir paredzēts gan tieši atbalsts 40 stundu apjomā, tas ir noteikts līguma
pielikuma 1.1.4.punktā, kā arī līguma pielikumā 3.4.1.puntā uzrakstīts, ka informācijas sistēmas klienta programmatūrā tiks iebūvēta palīdzības sistēma
valsts valodā, taču tas nebija uzrakstīts. Tā kā iebildumos nav nekādu iebildumu par ekspertīzes 2.1.6., 2.3., 2.5. un 2.7.punktu, tad prasītājs secina, ka
šiem ekspertīzes atzinuma punktiem atbildētājs piekrīt.
Atbildētājs raksta par ekspertīzes atzinumu, ka tas nav pilnvērtīgs, nekvalitatīvs un ir veikta tikai daļēja programmatūras izstrādes atbilstības līguma
nosacījumiem analīze. Atbildētājs uzskata, ka šī ekspertīze nevarēja būt veikta, ka arī sniedz savu viedokli par to, ka ir nepieciešams veikt atkārtotu
ekspertīzi, pieaicināt neatkarīgu ekspertu, lai sniegtu objektīvu vērtējumu. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.pantu, ja atbildētājs uzskata, ka
prasītāja iesniegtais eksperta atzinums nav objektīvs, tad viņam vajadzēja pieaicināt neatkarīgu ekspertu un saņemt viņa atzinumu un pierādīt, ka prasītāja
atzinums nav pieņemams. Tomēr atbildētājs neiesniedza šādu atzinumu. SIA „LatInSoft” ir sertificēta kompānija un atzinumam ir pievienota /pers.I/ kunga
CV, kur ir norādīta viņa pieredze darbā un viņa izglītība. Tas ir pietiekams atzinuma uzrakstīšanai. Prasītājs tagad lieto programmas, kuras izstrādāja SIA
„LatInSoft”, uzskata, ka SIA „LatInSoft” atzinums ir objektīvs. Viņi nav ieinteresēti, lai viņu programmu ilgāk izmantotu. Pārstāvei neliekas, ka viņi
vienkārši salīdzina savu programmu ar citu. Atzinums uzrakstīts, pamatojoties uz vienkārša lietotāja prasībām.
Prasītājam ir garantijas vēstule, kur atbildētājs pieņem, ka prasītājam var rasties kļūdas divu gadu laikā. Kā arī pievērsa uzmanību Civillikuma
1593., 1612.pantam.
Pieņemšanas nodošanas aktu parakstīja /pers. F/, kurai nav tehniskas izglītības, uz parakstīšanas laiku kļūdu nebija, tās parādījās izmantošanas
laikā; kļūdu saraksts atbildētājam tika nosūtīts ar 2009.gada pretenziju.
Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasību neatzina, uzturēja rakstveida paskaidrojumos un iebildumos norādītos apstākļus, lūdza prasību noraidīt;
papildus paskaidroja, ka starp pusēm tika noslēgts līgums par noteiktu darbu izpildi, bez iebildumiem tika parakstīti pieņemšanas nodošanas akti,
apliecinot, ka programma strādā pēc līguma noteikumiem. Līguma 4.punktā paredzēts garantijas termiņš, rakstisku iebildumu nebija. Darbu izpildes gaitā
tika konstatēts, ka nepieciešami papildus darbi un 2009.gadā izsludināja 2.posmu, bet finanšu trūkuma dēļ tie netika īstenoti. Atbildētājs pēc savas
iniciatīvas turpināja darbus un uzlaboja sistēmu par saviem līdzekļiem. Programma bez papildus darbiem, kas netika iekļauti līgumā, nespēja darboties.
Pretenzija bija tikai 2009.gada 1.septembrī. Atzinumu veica firma, kuras pakalpojumus izmanto prasītājs, atzinumā veikta abu programmu salīdzināšana,
ekspertīzes atzinums sniegts bez atbildētāja pārstāvja, kurš varēja parādīt nepieciešamo informāciju. Problēmas programmā bija saistītas ar programmas
nepilnībām, nevis atbildētāja kļūdām, bija nepieciešamos veikt papildus pasākumus nevis novērst pieļautās kļūdas.
Uzklausījusi prasītāja pārstāves un atbildētāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka
prasība nav pamatota un ir noraidāma.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu
cenu. Saskaņā ar 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 2021.pantu no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz
zaudējumu atlīdzību.
Nav strīda, ka 2008.gada 31.jūlijā Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde, kā pasūtītājs, un SIA /Nosaukums A/, kā izpildītājs,
pamatojoties uz iepirkuma ar identifikācijas Nr.DPG SLP 2008/19 „Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes Informācijas sistēmas izstāde un
ieviešana” rezultātiem, noslēdza iepirkuma līgumu Nr.02-03/19 (lietas 1.sējuma 13.-17.lapa) par Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes
Informācijas sistēmas izstrādi, piegādi un ieviešanu (turpmāk - sistēma) tādā funkcionalitātē, kāda ir norādīta izpildītāja iesniegtajā konkursa piedāvājumā,
kas ir šī līguma 1.pielikums (lietas 1.sējuma 18.-22.lapa).
Saskaņā ar līguma 2.punktu līguma kopējā summa bija 6990 Ls, kur priekšapmaksa 2475 Ls tiek veikta 10 darba dienu laikā pēc rēķina
saņemšanas un gala norēķins 5773,20 Ls tiek veikts 10 dienu laikā pēc pieņemšanas nodošanas akta parakstīšanas.
Saskaņā ar līguma 3.1.punktu atbildētājs uzņēmās izstrādāt, piegādāt un ieviest pasūtītāja vajadzībām pielāgoto sistēmu piecu mēnešu laikā no
līguma noslēgšanas dienas. Sistēmas izstrādei, piegādei un ieviešanai saskaņā ar līguma 3.2.punktu bija jānotiek pa etapiem:
1) sistēmas struktūras izstrāde, pamatojoties uz Sociālo lietu pārvaldes un tās struktūrvienību informācijas, datu uzskaites un apstrādes procesu
izpēti. Rezultāts – informācijas sistēmas modelis,
2) sistēmas lietotāju interfeisa modeļa izstrāde,
3) iepriekšminēto 1. un 2.punkta saskaņošana ar pasūtītāju,
4) sistēmas programmatūras un lietotāju interfeisa izstrāde, piegāde un lietošana pasūtītājam un tā struktūrvienībām, pamatojoties uz līguma
3.2.3.punktā (tekstā - iepriekšējā 3.punktā) minētās modeļa saskaņošanas rezultātiem,
5) sistēmas akcepttestēšanas scenārija sagatavošana un saskaņošana ar pasūtītāju.
Visu līgumā paredzēto pasākumu kopums tiek īstenots pie pasūtītāja un tā struktūrvienībām saskaņā ar kalendāro plānu, kas ir līguma 2.pielikums
(lietas 1.sējuma 24.lapa).
Par katra etapa pabeigšanu atbildētājam bija jāpaziņo prasītājam (līguma 6.1.punkts).
Nav strīda, ka 2008.gada 19.novembrī puses parakstīja darba pieņemšanas–nodošanas aktu (lietas 1.sējuma 24.lapa), kurā apstiprināja, ka
izpildītājs ir pilnībā izpildījis darbu pirmo etapu līguma kvalitātē; izmantošanas variantu diagramma (informācijas sistēmas modelis) un Sociālo lietu
pārvaldes datu bāzes „Socius” ievades lauku saraksts. Izpildīto darbu kvalitāte apmierina pasūtītāja prasības un viņam nav nekādu pretenziju pret
izpildītāju. Šis akts bija otra etapa realizācijas uzsākšanas pamats.
Nav strīda, ka 2008.gada 11.augustā Sociālo lietu pārvalde iemaksāja atbildētāja kontā priekšapmaksu pēc līguma 2475 Ls, ko apstiprina
2008.gada 12.augusta maksājuma uzdevums Nr.1531 (lietas 1.sējuma 11.lapa).
Atbildētājs savu iebildumu pamatotībai iesniedza 2008.gada 11.decembra pieņemšanas nodošanas aktu.
2008.gada 11.decembrī puses parakstīja darba pieņemšanas-nodošanas aktu (lietas 1.sējuma 71.lapa), kurā apstiprināja, ka saskaņā ar
2008.gada 31.jūlija līgumu Nr.02-03/19 izpildītājs ir pilnībā izpildījis darbus līguma kvalitātē, izpildīto darbu kvalitāte apmierina pasūtītāja prasības un
viņam nav nekādu pretenziju pret izpildītāju.
Nav strīda, ka 2008.gada 18.decembrī Sociālo lietu pārvalde iemaksāja atbildētāja kontā pēc akta un rēķina līgumā paredzētos 5773,20 Ls, ko
apstiprina 2008.gada 18.decembra maksājuma uzdevums Nr.2591 (lietas 1.sējuma 12.lapa).
Strīds ir par to, vai SIA /Nosaukums A/ ir pareizi un pilnībā izpildījis 2008.gada 31.jūlija līguma nosacījumus, vai atbildētājs ir pieļāvis kļūdas
sistēmas ieviešanā un par 2008.gada 11.decembra pieņemšanas nodošanas akta spēkā esamību.
Prasītājs iesniedza datu bāzes „Socius” ievades lauku sarakstu un sarakstu ar datorprogrammas izstrādē pieļautām kļūdām un nepilnībām (lietas
1.sējuma 25.-40., 41.-54.lapa).
Pusēm ir strīds par konstatētajām kļūdām un to iemesliem, jo prasītājs uzskata, ka kļūdas radušās sakarā ar atbildētāja nekvalitatīvi veikto darbu,
bet atbildētājs uzskata, ka tās ir nepilnības, kas netika ieļautas līguma prasībās, un
Atbildētājs apgalvo, ka pasūtījumu izpildīja tādā apjomā, kāds tika pasūtīts iepirkuma rezultātā (atbilstoši līgumam), bet datorprogramma nespēja
pilnīgi darboties, jo sistēmas pilnvērtīgai funkcionēšanai tika plānots nākamais 2.posms, kas nenotika.
No atbildētāja iesniegtā sistēmas ieviešanas žurnāla kopijas (lietas 1.sējuma 72.-75.-77.lapa) izriet, ka prasītāja struktūrvienībās tika uzstādīta
programma un saņemta instruktāža darbam ar programmu, par ko struktūrvienības darbinieki parakstījušies.
Atbildētāja iesniegti pierādījumi (lietas 1.sējuma 85.-133.lapa) – Sociālo lietu pārvaldes 2008.gada 10.novembra Informācijas sistēmas interfeisa
modelis, 2008.gada 19.novembra Sociālo lietu pārvaldes datu bāzes „Socius” ievades lauku saraksts, Sociālo lietu pārvaldes 2008.gada 3.novembra
Informācijas sistēmas modelis apstiprina, ka šos dokumentus puses ir abpusēji saskaņojušas.
Tiesa secina, ka norādītie dokumenti apstiprina pušu vienošanos par nepieciešamajiem darbiem sakarā ar līguma 1.etapu. Šādu vienošanos un
līguma 1.etapa izpildi apstiprina arī 2008.gada 19.novembra pieņemšanas nodošanas akts. Tādejādi atbildētājam bija jāizpilda pasākumi atbilstoši
saskaņotajiem dokumentiem.
No Sociālo lietu pārvaldes 2009.gada 20.marta paziņojuma atbildētājam (lietas 134.lapa) izriet, ka prasītājam tika izsludināta iepirkuma procedūra
informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 2.posmam ar identifikācijas Nr.DPD SLP 2009/05, bet iepirkuma komisija nolēma pārtraukt iepirkuma
procedūru, jo Sociālo lietu pārvaldes budžetā šim nolūkam plānotie līdzekļi objektīvu iemeslu dēļ nav pieejami, un tādēļ Sociālo lietu pārvalde nevar
noslēgt ar pretendentu līgumu.
Prasītājs iesniedza SIA „LatInSoft” 2010.gada maijā veikto Sociālo lietu pārvaldē uzstādītās, SIA /Nosaukums A/ izstrādātās datorprogrammas
ekspertīzes atzinumu (lietas 1.sējuma 155.-172.lapa).
Nav strīda, ka SIA „LatInSoft” ir sertificēta programmnodrošinājuma izstrādē, ieviešanā un uzturēšanā, datorsistēmu apkalpošanā, servisā un
remontā, ko apstiprina sertifikāts (lietas 1.sējuma 171.lapa). Atzinumu sagatavoja SIA „LatInSoft” darbinieks /pers. I/, kurš ir ieguvis inženiera-
automātiķa kvalifikāciju tehnisko sistēmu automātikas un vadības specialitātē (lietas 1.sējuma 172.lapa).
Pušu pārstāvji apstiprināja, ka SIA „LatInSoft” ir izstrādājis prasītājam datorprogrammu, kuru prasītājs tagad izmanto.
Atzinumā minēts, ka datorprogrammas ekspertīze veikta ar mērķi konstatēt: vai izstrādātās datorprogrammas funkcionalitāte atbilst iepirkuma
līgumā noteiktajiem parametriem un funkcionalitātei; vai izstrādātās datorprogrammas visas funkcijas darbojas pareizi un bez kļūdām;
2010.gada 10.maija atzinums ir nosaukts par ekspertīzes atzinumu. Tiesa uzskata, ka iesniegtajam dokumentam ir rakstveida pierādījuma juridiskā
daba, jo par eksperta atzinumu atbilstoši Civilprocesa likuma 121., 124.pantam var tikt atzīts tikai tiesas noteiktas ekspertīzes atzinums. Ekspertīze tiesā
konkrētajā lietā nav veikta, jo prasības pieteikumā prasītājs lūdza noteikt ekspertīzi, bet lietas izskatīšanas gaitā šāds lūgums netika uzturēts.
Nav pamatoti prasītāja pārstāves iebildumi, ja atbildētājs nepiekrīt atzinumam, tad ir tiesīgs pasūtīt citu ekspertīzi.
Tiesu ekspertu padomes 2010.gada 25.marta paziņojumā (lietas 1.sējuma 173.lapa) norādīts, ka Tiesu ekspertu reģistrā iekļauto tiesu ekspertu
specialitātē 14.01. kompetencē neietilpst datorprogrammu atbilstības novērtēšana iepirkuma līgumā minētajiem parametriem un specifikācijai.
Līdz ar to atzinums tiek vērtēts kā rakstveida pierādījums. Tiesai netika iesniegti pierādījumi par to, kādi dokumenti tika nodoti izvērtēšanai
atzinuma sniegšanai un kādā veidā veikta datorprogrammas pārbaude.
Iepirkuma līgumā noteiktie parametri ir vispārēji, līdz ar to nevar iegūt pārliecinošus secinājumus par pieļautajām kļūdām. Pie tam ir jānoskaidro
apstākļi, vai iepirkuma līgumā norādītās prasības spēja nodrošināt jaunas programmatūras ieviešanu un darbu bez tehniskām problēmām.
Tiesa piekrīt atbildētāja iebildumiem par SIA „LatInSoft” atzinumu (lietas 1.sējuma 181.lapa). Pilnvērtīgai ekspertīzei eksperta rīcībā būtu jānodod
visi dokumenti, kas attiecināmi uz līguma nosacījumu izpildi – ne tikai 1.pielikums, bet arī visi līguma pielikumi.
Tā kā atzinums netika apstiprināts ar kādiem citiem pierādījumiem, tajā skaitā speciālista paskaidrojumiem, ekspertīzi veica prasītājs pēc savas
iniciatīvas, neinformējot par to atbildētāju un liedzot atbildētāja pārstāvim uzdot jautājumus, atzinuma sniegšanai netika izmantoti citi dokumenti, kas saistīti
ar iepirkuma līgumu, tad tiesa nav guvusi pārliecību par atbildētāja pieļautajām kļūdām izstrādātajā un ieviestajā programmā. Pie tam atzinums sagatavots
2010.gada 10.maijā, pēc prasības iesniegšanas tiesā nevis pie līgumā paredzēto darbu pieņemšanas.
Atzinuma 4.2.punktā, kas paredzēja, ka piegādātājam jāveic sistēmas uzstādīšana, konfigurēšana atbilstoši Sociālo lietu pārvaldes vajadzībām, kā
arī sistēmas lietotāju datu ievadi, tika konstatēts, ka punkts ir realizēts.
Iepirkumu līguma 6.5.punktā pasūtītājs 5 darba dienu laikā pēc akcepttestēšanas pabeigšanas var iesniegt izpildītājam pamatotu pretenziju par
atklātajām sistēmas darbības problēmām. Izpildītājam pienākums apkopot un novērtēt atklātās problēmas un vienoties ar pasūtītāju par to novēršanas
termiņiem.
Saskaņā ar līguma 6.6.punktu pēc izpildītāja rakstiska paziņojuma par problēmu novēršanu, izpildītājs atkārtoti veic sistēmas akcepttestēšanu.
Pēc kalendārā plāna (lietas 1.sējuma 23.lapa) testēšanai tika paredzētas 3 nedēļas.
Atbilstoši līguma 6.7.punktam, ja pasūtītājs pēc akcepttestēšanas pabeigšanas 5 darba dienu laikā neizsaka pretenzijas par izstrādāto, piegādāto un
ieviesto sistēmu, uzskatāms, ka sistēma pasūtītājam ir izstrādāta, piegādāta un ieviesta, un izpildītājs un pasūtītājs paraksta pieņemšanas-nodošanas aktu.
Par akcepttestēšanas gaitu un rezultātiem prasītāja pārstāve paskaidrojumus nevarēja sniegt. Pierādījumi par prasītāja izteiktām pretenzijām netika
saņemti. Līdz ar to tiesa secina, ka sistēma tika izstrādāta, piegādāta un ieviesta atbilstoši līguma nosacījumiem, par ko puses parakstīja 2008.gada
11.decembra pieņemšanas-nodošanas aktu.
Par līgumā paredzēto garantijas laiku
Iepirkuma līguma 4.1.punktā puses vienojās, ka izpildītājs nodrošina sistēmas autoruzraudzību (garantijas uzturēšana un serviss) 24 mēnešus pēc
pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas par sistēmas izstrādi, piegādi un ieviešanu pie pasūtītāja un tā struktūrvienībām pie nosacījuma, ja pasūtītājs
nav veicis izmaiņas sistēmas programmatūras kodā. Izpildītājs autoruzraudzības ietvaros bez maksas novērš visas izpildītāja vainas dēļ radušās sistēmas
kļūdas un neatbilstības, kas ir pieteiktas un par tādām, ir abpusēji atzītas.
Līguma 4.3.punktā noteikts, ka līguma izpildes garantijas termiņš ir līdz pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanai par sistēmas izstrādi, piegādi un
ieviešanu pie pasūtītāja un tā struktūrvienībām.
Iepirkuma līguma 1.pielikuma 1.1.5.punktā sistēmas garantijas uzturēšana un serviss notiek 6 mēnešu laikā no produktīvā starta sākuma.
4.1.punktā noteikts, ka piegādātājam jānodrošina precei 6 mēnešu laikā garantija, kas ietver sevī bezmaksas programmatūras kļūdu labošanu un sistēmas
tehnisko atbalstu; garantija stājas spēkā ar pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas brīdi.
2008.gada 11.decembra garantijas vēstulē (lietas 2.sējuma 47.lapa) SIA /Nosaukums A/ sniedza prasītājam garantiju par iepirkuma līguma
ietvaros izstrādātās informācijas sistēmas garantijas uzturēšanu līdz 2009.gada 30.jūnijam, kas ietver sevī tehnisko un konsultatīvo atbalstu, kā arī
sistēmas autoruzraudzību līdz 2010.gada 11.decembrim pie nosacījuma, ja pasūtītājs nav veicis izmaiņas sistēmas programmatūras kodā. Izpildītājs
autoruzraudzības ietvaros bez maksas novērš visas izpildītāja vainas dēļ radušās sistēmas kļūdas un neatbilstības, kas ir pieteiktas un par tādām ir
abpusēji atzītas.
Tādejādi bija paredzēta 6 mēnešu garantijas uzturēšana. Tiesa secina, ka atbildētājs uzņēmās sistēmas uzraudzīšanu un servisa apkalpošanu uz
ilgāku laiku, un novērst nepilnības, ja tādas tiks konstatētas, tiks pieteiktas un tiks abpusēji atzītas.
2009.gada 3.septembra pretenzijā (lietas 1.sējuma 55.lapa) prasītājs norādīja atbildētājam par to, ka datorprogramma nedarbojas, kā bija plānots,
pretenzijai tika pievienots kļūdu saraksts un informācija par sekām, ja konstatētās kļūdas netiks novērstas.
No pušu paskaidrojumiem izriet, ka atbildētājs nav atzinis savas kļūdas prasītāja konstatētajās nepilnībās, kas tika norādītas prasības pieteikumā.
Netika iegūti pierādījumi, ka pēc sistēmas ieviešanas un darbu atbilstošas nodošanas atbildētājs turpināja darbu sakarā ar kļūdu novēršanu.
Tiesa uzskata, ka tādas atzinumā norādītās nepilnības, kā datu „uzkāršanās”, nepilnīga testēšana, neērta lietošana un tml. bija iespējams konstatēt 6
mēnešu garantijas termiņā un par to atbilstoši informēt atbildētāju.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Tas nozīmē, ka prasītājs pamato savu prasību, bet atbildētājam ir tiesības izteikt savus iebildumus un argumentus par iesniegtajiem pierādījumiem.
Tiesa secina, ka prasītājs garantijas termiņa laikā netika izvirzījis atbildētājam nekādus iebildumus par līguma nepienācīgu izpildi.
Tiesa uzskata, ka lietas izskatīšanas gaitā netika iegūti pierādījumi, ka atbildētājs ir pieļāvis kļūdas informācijas sistēmas izstrādē, ieviešanā un
uzstādīšanā un ka tādējādi nav izpildījis 2008.gada 31.jūlija iepirkuma līgumā Nr.02-03/19 paredzētos nosacījumus.
Par saistību izpildes termiņiem
Prasītājs cēla prasību, pamatojot ar Civillikuma 1858., 1832., 1661.-1665.pantu.
Saskaņā ar Civillikuma 1858.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet
tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.
Civillikuma 1665.pants nosaka, ka parādnieks nokavējumu var novērst, ja tas piesola izpildīt to, kas pēc līguma pienākas. Civillikuma 1661.,
1662.pants nosaka, ka parādnieka nokavējums neatbrīvo viņu no pienākuma izpildīt saistību, bet parādniekam vēl papildus jāatlīdzina savas darbības vai
bezdarbības rezultātā radītos zaudējumus. Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis
garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.
Saskaņā ar iepirkuma līguma 3.1.punktu sistēma bija jāievieš 5 mēnešu laikā no noslēgšanas dienas, tas ir, ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim.
Tā kā sistēma tika nodota ar 2008.gada 11.decembra pieņemšanas nodošanas aktu, un veikta samaksa par paveikto, tad tiesa secina, ka
atbildētājs ir izpildījis līgumā paredzētos darbus līgumā noteiktajā termiņā.
Par līgumsodu
Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).
Saskaņā ar līguma 7.1.punktu par līguma 3.1.punktā noteiktā sistēmas izstrādes, piegādes un ieviešanas termiņa kavējumu, ja kavējums noticis
izpildītāja vainas dēļ, pasūtītājam ir tiesības pieprasīt izpildītājam līgumsodu 0,3% apmērā no līguma 2.1.punktā minētās līguma kopējās summas par katru
kavējuma dienu, nepārsniedzot 20% no tās.
Prasītājs uzskatīja, ka atbildētājs pieļāva kavējumu sistēmas ieviešanas termiņos, tādēļ par laiku no 2009.gada 1.janvāra (kad sācies nokavējuma
termiņš) līdz prasības iesniegšanas dienai - 2009.gada 4.septembrim par 247 dienām aprēķināja līgumsodu 1649,64 Ls jeb 2347,23 EUR.
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu ar 2014.gada 1.janvāri Latvijā notika pāreja uz euro. Ņemot vērā noteikto valūtas
maiņas kursu, 1 Ls = 0,702804 EUR.
Tiesa nekonstatēja atbildētāja nokavējumu informācijas sistēmu ieviešanā, jo atbilstoši pieņemšanas nodošanas aktiem darbi tika nodoti. Līdz ar to
prasītājam nav tiesību prasīt līgumsoda samaksu un tādēļ prasījums par līgumsoda piedziņu ir noraidāms.
Par parakstītā akta spēkā esamību
Noslēdzot darījumu un izsakot savu gribu atbilstoši Civillikuma 1427., 1440.pantam, darījuma dalībnieks šo darījumu var apstrīdēt tikai uz tā
pamata, ka darījums noslēgts sakarā ar maldību, viltu vai spaidiem (Civillikuma 1441., 1459., 1463.pants) (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senāta Civillietu departamenta 2006.gada 4.oktobra spriedums lietā Nr.SKC- 524/2006).
Prasītājs uzskatīja, ka 2008.gada 11.decembra pieņemšanas-nodošanas aktam pietrūcis abu pušu gribas izteikuma.
Saskaņā ar Civillikuma 1415.pantu neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta
uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.
Saskaņā ar Civillikuma 1404.pantu katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.
Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu divpusējā darījumā vajadzīgs abu pušu saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav izteikta tai nav nekāda
tiesiska spēka.
Saskaņā ar Civillikuma 1438.pantu, ja griba izteikta tikai izskata pēc, tad tai nav nekādu tiesisku seku, ja vien ar to nav saistīts prettiesīgs trešās
personas maldinājums.
Saskaņā ar Civillikuma 1440.pantu, lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tās dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai
šī griba būtu radusies brīvi – bez maldības, viltus vai spaidiem.
Prasītājs uzskatīja, ka pušu parakstītajam 2008.gada 11.decembra pieņemšanas nodošanas aktam kā tiesiskam darījumam trūkst abu līdzēju gribas
izteikuma. Atbildētājs to noliedza.
Ja pusēm pie kāda darījuma neizdodas savas gribas saskaņot, tad iepriekšējas pušu sarunas beidzas bez darījuma. No lietas materiāliem izriet, ka
prasītājs un atbildētājs bija vienojušies par darījuma sastāvdaļām un tām piekrituši, gan slēdzot iepirkuma līgumu, gan veicot testēšanu, gan parakstot
nodošanas aktus.
Tiesai netika iesniegti nekādi pierādījumi par gribas trūkumu no prasītāja puses, netika iegūti pierādījumi par darījuma noslēgšanu sakarā ar
maldiem, spaidiem vai viltu (atbilstoši Civillikuma 1441., 1463.pantam). Arī atsauce uz formālu parakstīšanu, lai pārskaitītu naudu, netika pierādīta ne ar
atsaucēm uz konkrētām likumu normām, ne ar rakstveida pierādījumiem. Prasītāja pārstāve neuzturēja arī sākotnēji pieteikto lūgumu par liecinieku
nopratināšanu.
Tiesa uzskata par maz ticamu apstākli, ka Sociālo lietu pārvalde, kā valsts iestāde, un kurā kontroli par izlietotajiem finanšu līdzekļiem veic Valsts
kontrole, tikai izskata pēc parakstītu aktu par darījuma pieņemšanu un pēc tam bez jebkāda tiesiska pamata atbildētāja kontā ieskaitītu naudu.
Prasītāja pārstāves atsauce tiesas sēdē, ka iestādes vadītāja, parakstot aktu, nav iedziļinājusies tā saturā, jo viņai nav atbilstošas tehniskās izglītības,
uzskatāma par nepamatotu. Iestādes vadītājs, parakstot jebkuru dokumentu iestādes vārdā, apzinās gan tā saturu, gan nozīmi, gan atbildību.
Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu
šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts atteicas, ir personīga interese un ierunas tiesība.
Piekrišana ir kāda fakta pozitīva vērtējuma izpausme. Piekrišana var būt gan darījuma veidošanas sastāvdaļa, gan kāda fakta apliecinājums. Tā kā
pieņemšanas akts tika parakstīts bez jebkādiem iebildumiem, tiesa secina, ka puses pie parakstīšanas apstiprināja aktā konstatētos apstākļus un tiem
piekrita pilnībā.
Tā kā netika konstatēti tādi apstākļi, kuru dēļ parakstītais akts būtu atzīstams par spēkā neesošu, tādēļ prasījums šajā daļā ir noraidāms.
Tā kā nav pamata atzīt par spēkā neesošu 2008.gada 11.decembra pieņemšanas nodošanas aktu, netika konstatētas atbildētāja pieļautās kļūdas
datorprogrammas ieviešanā, līguma paredzētais termiņš tika ievērots, tad prasība ir noraidāma pilnībā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts
ienākumos.
Izziņa par tiesas izdevumiem (lietas 1.sējuma 63.lapa) apstiprina, ka izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un
izsniegšanu ir 41,53 EUR. Tā kā prasītājs samaksāja 7,11 EUR (5 Ls), tad no prasītāja valsts ienākumos ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 34,42 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu tiesa nosaka prasītājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma
stāšanās likumīgā spēkā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 194., 204.1pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes, reģistrācijas Nr.90001998587, prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/,
reģistrācijas Nr.51503039761, par pienākuma uzlikšanu novērst datorprogrammas izstrādē pieļautās kļūdas, līgumsoda 2347,23 EUR piedziņu un
2008.gada 11.decembra darba pieņemšanas-nodošanas akta atzīšanu par spēkā neesošu, noraidīt.
Piedzīt no Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes, reģistrācijas Nr.90001998587, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 34,42 EUR (trīsdesmit četri euro 42 centi).
Noteikt prasītājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā
spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada
19.novembra, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese I.Šteine