Appeal court dismissed request to force municipality to re-accept construction project due to lack of co-owner consent.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative Regional Court rejected the applicant's request for a second acceptance of a renovation project, ruling that the building's physical destruction and the absence of co-owner consent were valid grounds for refusal. The appeal court upheld this decision, confirming that the applicant failed to prove the building existed as required by law and that the project's validity had expired. Consequently, the court ordered the rejection of the applicant's petition to compel the municipality to issue the necessary administrative act.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likums 10. pants; Ministru kabineta noteikumi par Vispārīgo būvnoteikumiem 111.1. apakšpunkts: The court established that a building permit cannot be granted for a renovation project if the subject matter no longer exists in its original form or if the necessary consent of co-owners is absent.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. A420490313
Lietas arhīva Nr. AA43-1272-15/9
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2015.gada 9.novembrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente S.Liniņa,
tiesneses I.Kaļiņina un U.Mihailova
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par pienākuma
uzlikšanu Liepājas pilsētas pašvaldībai izsniegt /pers. B/ tehniskā projekta „Malkas šķūņa renovācija /adrese/” atkārtotu
akceptu, sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 2.jūnija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Liepājas pilsētas domes izpilddirektora 2013.gada 12.septembra lēmumu Nr.293246/121/291897 (turpmāk –
pārsūdzētais lēmums) atstāts negrozīts Liepājas pilsētas būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) 2013.gada 5.jūlija lēmums Nr.408
atteikt pieteicējai /pers. B/ atkārtoti akceptēt 2006.gada 13.decembrī akceptēto tehnisko projektu „Malkas šķūņa renovācija
/adrese/” (turpmāk – tehniskais projekts).
Pārsūdzētais lēmums pamatots ar to, ka ir mainījušies faktiskie apstākļi - malkas šķūnis dabā vairs neeksistē, tādēļ to
nav iespējams renovēt. Turklāt būvniecībai nav saņemts nekustamā īpašuma /adrese/, kopīpašnieces /pers. C/
saskaņojums.
[2] Pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – tehniskā
projekta akceptēšanu.
Pieteicēja nepiekrīt, ka malkas šķūņa pastāvēšana dabā ir uzskatāma par faktisko apstākļu maiņu, jo jau 2002.gadā
Būvvalde pārbaudes atzinumā konstatēja, ka šķūnis ir sabrucis un nav ekspluatējams. 2006.gada 13.decembrī Būvvalde,
apzinoties, ka šķūnis ir tikai nojaucams un uzceļams no jauna, akceptēja tehnisko projektu bez otras kopīpašnieces atļaujas.
Līdz ar to nav pamatota pašvaldības atsauce uz Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie
būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 111.1.apakšpunktu. Pieteicēja uzskata pārsūdzēto lēmumu par
prettiesisku, norādot, ka iestāde nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 10.pantā noteikto tiesiskās paļāvības
principu.
[3] Lietā kā trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētājas Liepājas pilsētas pašvaldības pusē pieaicināta
nekustamā īpašuma /adrese/, kopīpašniece /pers. C/.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 2.jūlija spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts.
Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.
[4.1] Tiesa konstatē, ka 2004.gada 31.maijā Būvvalde, veicot pārbaudi /adrese/, konstatēja, ka sabrukuša malkas
šķūņa fragmenti ir saglabājušies (lietas 25.lapa), savukārt 2013.gada 26.jūnijā konstatēts, ka renovējamais šķūnis dabā nav
saglabājies (lietas 52.lapa).
Tehniskais projekts paredzēts malkas šķūņa renovācijai. Projektēšanas uzdevums ir renovēt malkas šķūni, saglabājot
esošo apbūves laukumu (lietas 31.lapa). Atbilstoši tehniskā projekta paskaidrojuma rakstā norādītajam (lietas 43.lapa)
renovācija paredz esošā malkas šķūņa demontāžu un jaunā būvapjoma celtniecību, saglabājot sākotnējā apjoma gabarītus.
[4.2] Saskaņā ar Būvniecības likuma 16.panta pirmo un otro daļu būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības
akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos. Būves projektēšanas, būvprojekta
saskaņošanas un akceptēšanas kārtību nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.
Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 110.punktam, ja būvdarbi nav uzsākti, akceptētā izvērstā skiču projekta vai
akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņš ir divi gadi.
Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 111.1.apakšpunktu, ja beidzies akceptēta būvprojekta derīguma termiņš,
būvprojektu atkārtoti akceptē būvvaldē, ja nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata sākotnēji akceptēts
būvprojekts.
Konkrētajā gadījumā tehniskais projekts kā būvprojekts akceptēts 2006.gada 13.decembrī (lietas 59.lapa). Tādējādi
nav strīda, ka tā derīguma termiņš šobrīd ir beidzies.
[4.3] Tehniskā projekta ģenplānā (lietas 45.lapa) norādīta renovējamā malkas šķūņa atrašanās vieta. Piezīmēs
norādīts, ka tehniskais projekts izstrādāts, pamatojoties uz projektēšanas uzdevumu, plānošanas un arhitektūras uzdevumu
un vizuālo apsekošanu dabā. Pieteicēja ir piekritusi tehniskā projekta risinājumam.
Tehniskais projekts izdots renovācijai, kas saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 22.punktu ir būves vai tās daļas
remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā
arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju.
No lietā esošajiem materiāliem secināms, ka faktiskie apstākļi kopš tehniskā projekta izstrādes ir būtiski mainījušies, jo
malkas šķūnis, ko pieteicēja vēlas renovēt, vairs neeksistē, ko būtībā nenoliedz arī pati pieteicēja.
Tādējādi secināms, ka renovācija šobrīd jebkurā gadījumā nav iespējama, ja neeksistē būve vai tās daļa, proti, malkas
šķūnis, kuru varētu renovēt.
Līdz ar to neizpildās nosacījumi, lai piemērotu Vispārīgo būvnoteikumu 111.1.apakšpunktu un apmierinātu pieteicējas
pieteikumu.
[4.4] Tiesa šīs lietas ietvaros nepārbauda saistībā ar šķūņa renovāciju pieņemtos lēmumus 2006.gadā. Ja pieņemtie
lēmumi nav tikuši apstrīdēti, tie ir stājušies spēkā. Ja pat tiktu atzīts, ka 2006.gada 13.decembrī tehniskais projekts
akceptēts nepamatoti, tas nebūtu par pamatu, lai atkārtoti akceptētu šādu projektu.
Konkrētajā gadījumā nav piemērojams arī tiesiskās paļāvības princips, jo pieteicēja nav izmantojusi tehnisko projektu
kopš tā izdošanas, proti, būvatļauja nav tikusi saņemta.
Jāņem vērā, ka būvprojekts (tehniskais projekts) pats par sevi nav pietiekams, lai uzsāktu būvniecību. Saskaņā ar
Būvniecības likuma 13.panta pirmo daļu pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja.
Būvprojekts saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 116.punktu ir tikai viens no dokumentiem, kas jāiesniedz būvvaldē, lai
saņemtu būvatļauju. Būvniecība bez būvatļaujas nav pieļaujama.
[4.5] Ja pieteicēja šobrīd vēlas būvēt jaunu malkas šķūnīti, pieteicējai jāveic visas nepieciešamās darbības, lai saņemtu
būvatļauju. Uzbūvēt jaunu malkas šķūnīti, pamatojoties tikai uz tehnisko projektu, kuru nav pamata atkārtoti akceptēt, nav
iespējams.
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 2.jūnija spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību.
Apelācijas sūdzība pamatota ar pieteikumā norādītajiem argumentiem, papildus norādot turpmāk minēto.
[5.1] Fakts, ka šķūnis ir sabrucis un nav ekspluatējams, tika konstatēts jau Liepājas pilsētas Būvinspekcijas 2002.gada
15.augusta pārbaudes atzinumā.
[5.2] Pieteicēja saskaņā ar pašvaldības akceptēto tehnisko projektu veica malkas šķūņa demontāžu (izjaukšanu) un
sāka jaunā būvapjoma celtniecību, t.i., ielēja pamatus, saglabājot sākotnējā apjoma gabarītus.
No minētā izriet, ka malkas šķūņa nojaukšana (un tā nepastāvēšana dabā līdz laikam, kad tiek uzsākti jaunā šķūņa
celtniecības darbi) ir viens no tehniskā projekta priekšnoteikumiem un šo apstākli nevar uzskatīt par tādu, kas liedz Liepājas
pašvaldībai pārakceptēt tehnisko projektu.
[5.3] Nevar piekrist arī tiesas secinājumam, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojams tiesiskās paļāvības princips. Tas,
ka pieteicēja nav saņēmusi būvatļauju, nenozīmē, ka tehniskā projekta darbības laikā nav ticis izmantots tehniskais projekts.
Būvatļaujas nesaņemšanas pārkāpumi tiek risināti, uzliekot administratīvo sodu un pienākumu saņemt būvatļauju, nevis
nojaukt jau uzceltās būves daļas.
[6] Atbildētāja Liepājas pilsētas pašvaldība paskaidrojumos par apelācijas sūdzību uzskata apelācijas sūdzību par
nepamatotu.
[7] Trešā persona /pers. C/ paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka pieteicēja patiesībā nevēlas veikt malkas
šķūņa renovāciju, bet faktiski veic jauna šķūņa būvniecību.
Trešā persona atsaucas uz Civillikuma 1068.panta pirmo daļu, norādot, ka pieteicēja ir pārkāpusi viņas kā
kopīpašnieces tiesības.
Trešā persona arī norāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 5.pantam iespējamā tiesiskā paļāvība nekādā
veidā nedrīkst pasliktināt vai ierobežot citas privātpersonas (kopīpašnieka) tiesības vai tiesiskās intereses.
Motīvu daļa
[8] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav
pamatota un pieteikums ir noraidāms.
[9] Augstākās tiesas judikatūrā ir atzīts, ka gadījumā, ja tiesa izskata pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta
izdošanu, tiesai, kas izskata lietu pēc būtības, jāvērtē tie tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas pastāvēja līdz lietas izskatīšanas
pabeigšanai. Tiesa nevar ar spriedumu uzlikt iestādei pienākumu piemērot spēku zaudējušas tiesību normas (sk. Augstākās
tiesas 2009.gada 11.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-345/2009 10.punktu, 2010.gada 2.jūlija sprieduma lietā
Nr.SKA-302/2010 8.punktu).
[10] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka uz lietas izskatīšanas brīdi apelācijas instances tiesā ir mainījušās
būvniecību regulējošās tiesību normas.
Proti, 2014.gada 1.oktobrī spēkā stājās Būvniecības likums un Vispārīgie būvnoteikumi jaunā redakcijā.
Pieteicēja tiesā vērsusies ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu - tehniskā projekta atkārtotu
akceptēšanu, kas atbilstoši jaunajai Būvniecības likuma un Vispārīgo būvnoteikumu redakcijai (šeit un turpmāk
normatīvais regulējums, kāds ir spēkā šīs lietas izskatīšanas laikā Administratīvajā apgabaltiesā) šobrīd tiesiski vairs
nav iespējams.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam būvniecības normatīvajam regulējumam pieteicējas iecerētā būves atjaunošana
attiecas uz malkas šķūni ar apbūves platību ne lielāku par 25 kvadrātmetriem, kas atbilst I ēku grupai (skat. Vispārīgo
būvnoteikumu 1.pielikumu). Šādu ēku jaunai būvniecībai vai atjaunošanai būvprojekta izstrāde nav nepieciešama, bet
būvvaldē ir iesniedzams aizpildīts paskaidrojuma raksts, grafiskie dokumenti: objekta vizuālais risinājums un situācijas plāns
uz zemes robežu plāna, kurā norādīta paredzētā objekta piesaiste zemes gabalā un tā ārējie izmēri; kā arī citi dokumenti, to
starpā saskaņojumi ar kopīpašniekiem, ja iecere skar kopīpašumu (Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu
Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 2.2.nodaļa). Būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, drīkst uzsākt pēc
tam, kad būvvalde minētajos dokumentos izdarījusi atzīmi par nosacījumu izpildi un speciālajos noteikumos paredzētajos
gadījumos būvvaldē reģistrēti būvdarbu uzsākšanai nepieciešamie dokumenti (Būvniecības likuma 17.panta ceturtā daļa).
Tādējādi lietā ir izvērtējams, vai pieteicējai pamatoti tika atteikts atkārtoti akceptēt tehnisko projektu un vai šā brīža
tiesiskā situācija ir mainījusies pieteicējai par labu un pieļauj būvniecības ieceres realizēšanu.
[11] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās
instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka
pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos
apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 2.jūlija sprieduma motivāciju, atzīst, ka
pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums par pārsūdzētā lēmuma izdošanas tiesiskumu ir pareizs un pilnībā
pietiekams, apgabaltiesa pievienojas tā motivācijai un to neatkārto.
Papildus Administratīvā apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.
[12] Civillikuma 1067.pants noteic, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām
personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.
Savukārt 1068.pants noteic, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst
tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek
pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.
Pārbaudot Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pieejamo informāciju, konstatējams, ka atbilstoši ierakstam
Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/zemes gabala /adrese/, kadastra numurs /numurs B/(turpmāk –
īpašums), īpašnieces ir /pers. B/ un /pers. C/ (katrai pieder 3/6 no domājamās daļas īpašumā).
Tādējādi atbilstoši civiltiesībās nostiprinātajam principam viens no obligātiem priekšnoteikumiem iesnieguma
iesniegšanai Būvvaldē tehniskā projekta atkārtota akcepta saņemšanai bija otras īpašuma kopīpašnieces saskaņojums
būvniecības realizēšanai.
Tā kā šāda kopīpašnieces saskaņojuma nav, Būvvalde pamatoti atteicās pārakceptēt tehnisko projektu.
[13] Ievērojot to, ka malkas šķūnīša renovācijas (atjaunošanas) procesu pieteicēja bija uzsākusi pirms jaunā
Būvniecības likuma spēkā stāšanās, tad jānoskaidro, kādu tiesisko regulējumu paredz jaunās tiesību normas attiecībā uz
iepriekš uzsākto būvobjektu projektēšanu.
No Vispārīgo būvnoteikumu noslēgumu jautājumu daļas izriet, ka būvobjektiem, kuru projektēšana ir likumīgi uzsākta
līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu
prasībām, būvvalde atzīmi par nosacījumu izpildi var izdarīt, ja pasūtītājs būvvaldē ir iesniedzis akceptētu tehnisko
projektu, no kura akceptēšanas brīža nav pagājuši vairāk kā divi gadi, un nav pagarināts akceptētā tehniskā projekta
derīguma termiņš.
Pieteicējas gadījumā tehniskajam projektam ir beidzies derīguma termiņš, un tas nav ticis pagarināts.
Tādējādi pieteicējas gadījumā būvniecības ieceres dokumenti būvvaldē iesniedzami no jauna, un uzsākams jauns
būvniecības process.
[14] Turklāt arī šobrīd būvniecību regulējošās tiesību normas nosaka, ka būvniecības ieceres akcepta saņemšanai I
grupas ēku būvniecībai vai atjaunošanai, kura skar kopīpašumu, nepieciešams saskaņojums ar kopīpašnieku (Ministru
kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 22.3.apakšpunkts, 23.3.apakšpunkts).
Tādējādi arī konkrētajā gadījumā malkas šķūnīša būvniecība bez trešās personas saskaņojuma īpašumā nav
pieļaujama.
Ņemot vērā visu minēto, pieteicējas pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
noraidīt /pers. B/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Liepājas pilsētas pašvaldībai izsniegt /pers. B/ tehniskā projekta
„Malkas šķūņa renovācija /adrese/” atkārtotu akceptu.
Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente (paraksts) S.Liniņa
(paraksts)
I.Kaļiņina
Tiesneses
(paraksts)
U.Mihailova