Court convicts driver of drunk driving for refusing blood test and imposes mandatory license revocation.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of driving without a license while refusing both on-site and hospital-based blood alcohol tests. The prosecution argued that the defendant's guilt was established by his confession and existing evidence, making further trial examination unnecessary under the Criminal Procedure Law. Consequently, the court sentenced the defendant to 140 hours of compulsory labor and revoked his driving license for three years, noting that fines were inapplicable due to lack of income and imprisonment was deemed unnecessary given the absence of aggravating personal factors.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 262.1 pants; Kriminālprocesa likuma 499. pants: A driver who refuses alcohol testing without a license is guilty of the offense, and the court may dispense with trial examination if the defendant confesses and evidence is sufficient, while mandating license revocation as a supplementary penalty.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Krimināllieta Nr. 11331073414
K26-0324-14/1
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rēzeknē 2014.gada 2.septembrī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Zutis,
ar sekretāri V.Brituškinu, tulci L.Vasiļevsku,
piedaloties prokurorei J.Laganovskai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 262.1pantā
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu,
Aprakstošā daļa
[1] /pers. B/, būdams transportlīdzekļa vadītājs, kuram nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības
noteiktā kārtībā nav iegūtas), atteicās no medicīniskās pārbaudes veikšanas alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs, turpmāk
norādītos apstākļos:
/pers. B/ 2014.gada 26.jūlijā plkst.02.45 bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā
kārtībā nav iegūtas) Viļānos, Brīvības ielas un Rēzeknes ielas krustojumā, virzienā uz Pasta ielas pusi vadīja transportlīdzekli „Audi
100”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/. /pers. B/ vadīto transportlīdzekli apturēja Valsts policijas Latgales reģiona
pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors A.Reiniks un uzaicināja
/pers. B/ kā transportlīdzekļa vadītāju, izmantojot alkometru, veikt alkohola koncentrācijas noteikšanu uz vietas. /pers. B/ atteicās no
pārbaudes veikšanas. /pers. B/ medicīniskās pārbaudes veikšanai alkohola koncentrācijas noteikšanai uzreiz tika nogādāts SIA
“Rēzeknes slimnīca” uzņemšanas nodaļā, Rēzeknē, 18.Novembra ielā 41. Plkst. 05.00, atrodoties uzņemšanas nodaļā, pēc ārsta
uzaicinājuma /pers. B/ atteicās nodot bioloģiskās vides paraugus un veikt alkohola ietekmes pārbaudi, izmantojot alkometru alkohola
koncentrācijas noteikšanai asinīs.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.1pantā.
Motīvu daļa
[2] Tiesas sēdē /pers. B/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi, apsūdzībā norādītos viņa vainas pierādījumus un
noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neapstrīdēja, tiesas sēdē izteica lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Prokurore norādīja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā var neveikt, jo
apsūdzētais atzīst savu vainu, un viņa vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pierādīta ar krimināllietā esošiem pierādījumiem.
Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta
pilnīgi ar viņa savas vainas atzīšanu un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu
nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā. Tāpēc, ņemot vērā apsūdzētā lūgumu un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma
499.panta pirmo un otro daļu, tiesa nolēma tiesas izmeklēšanā nepārbaudīt apsūdzētā vainas pierādījumus, tikai pārbaudīt apsūdzētā
personu raksturojošos datus, līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums
spriedumā nav nepieciešami.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētā /pers. B/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas
kā Krimināllikuma 262.1pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums, un apsūdzētā /pers. B/ vaina ir pierādīta.
[3] Nosakot sodu /pers. B/, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem, ņem vērā
izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
/pers. B/ pēc lietas materiāliem atzīstams par nesodītu (lietas 27.lapa), administratīvi sodīts (lietas 13., 26-27.lapa). Valsts probācijas
dienesta Rēzeknes teritoriālās struktūrvienības izvērtēšanas ziņojumā norādīts, ka /pers. B/ uztur draudzīgas un atbalstošas attiecības
ar saviem vecākiem, no viņiem saņem morālu atbalstu. Par pozitīvu resursu turpmāka likumpaklausīga dzīvesveida īstenošanā
atzīstams tas, ka /pers. B/ aktīvi iesaistās savu bērnu audzināšanā un aprūpē. /pers. B/ var sevi un ģimeni materiāli nodrošināt. /pers.
B/ pilnvērtīgi pavada savu brīvo laiku, ir mierīgs, saskarsmē pieklājīgs, nav apreibinošu vielu vai cita veida atkarības. Iegūtā
informācija norāda uz to, ka /pers. B/ ir nekritiska attieksme pret likuma ievērošanu, /pers. B/ neanalizē savu rīcību, nedomā par
sekām. Ilgstoši vadot automašīnu bez autovadītāja tiesībām, /pers. B/ vairāku gadu garumā apzināti nav vēlējies ievērot sabiedrībā
pieņemtās normas. Izvērtējot /pers. B/ personību, var secināt, ka galvenie /pers. B/ kriminogēnās uzvedības faktori ir attieksmes un
uzvedības problēmas (lietas 37.- 43.lapa). Tiesas sēdē /pers. B/ viņa raksturojošos datus neapstrīdēja, paskaidroja, ka nav precējies,
apgādībā 2 nepilngadīgie bērni, algotu darbu nestrādā, strādā gadījuma darbus, ienākumi nav regulāri, viņam ir veselības problēmas
ar mugurkaulu, invaliditātes pašlaik nav.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais
savu vainu atzina un nožēlo izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.
Izvērtējot apsūdzētā /pers. B/ personību, tas ir, pēc lietas materiāliem atzīstams par nesodītu, nav precējies, apgādībā – 2 bērni,
strādā gadījuma darbus, viņa attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu - savu vainu atzina un izdarīto nožēloja, to, ka persona
izvēlējās vienkāršāku procesa veidu, noziedzīga nodarījuma smagumu – izdarīts mazāk smags noziegums un raksturu – noziedzīgs
nodarījums izdarīts, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu prasības, vadot transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām,
kuras likumā noteiktā kārtībā nav iegūtas, atteicās no medicīniskās pārbaudes veikšanas alkohola noteikšanai asinīs, tādējādi
apdraudot sabiedrisko drošību transportlīdzekļu kustības jomā, mantiskais kaitējums nav nodarīts, tiesa uzskata, ka /pers. B/ ir
piemērojams kriminālsods – piespiedu darbs, piemērojot Krimināllikuma 262.1pantā paredzēto papildsodu – transportlīdzekļa
vadīšanas tiesību atņemšanu, bet nepiemērojot mantas konfiskāciju. Saskaņā ar Krimināllikuma 41.panta ceturto daļu apsūdzētajam
nav piemērojams par šo noziedzīgo nodarījumu sankcijā paredzētais naudas sods, jo viņam nav tādu ienākumu, lai nomaksātu
naudas sodu. Tāpat apsūdzētajam arī nav piemērojams brīvības atņemšanas sods, jo tiesa uzskata, ka lietā nav iegūti tādi personību
negatīvi raksturojoši pierādījumi, kas liecinātu par to, ka apsūdzētais ir tik sabiedriski bīstams, ka viņš pašreiz būtu jāizolē no
sabiedrības soda izciešanai.
Par Krimināllikuma 262.1pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu apsūdzētajam /pers. B/ nav piemērojams sankcijā
paredzētais minimālais pamatsods – piespiedu darbs, jo apsūdzētais vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas
tiesībām, kuras likumā noteiktā kārtībā nav iegūtas, un atteicās no medicīniskās pārbaudes veikšanas alkohola noteikšanai asinīs.
Taču, nosakot sodu, tiesa ņem vērā arī apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošo apstākli.
Tiesa uzskata, ka /pers. B/ piemērojams Krimināllikuma 262.1panta sankcijā paredzētais minimālais obligātais papildsods –
transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.
[4] Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā
gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 33.punkts nosaka, ja transportlīdzekļa vadītājam medicīniskajā
pārbaudē konstatē Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai
šo noteikumu 27.4. vai 27.6. apakšpunktā minēto stāvokli, medicīniskās pārbaudes izdevumus sedz attiecīgais transportlīdzekļa
vadītājs, iemaksājot attiecīgo naudas summu tās iestādes budžeta kontā, kuras darbinieks nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju uz
medicīnisko pārbaudi. Medicīnas pārbaudes protokolā Nr.74 (lietas 7.lapa) nav konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītājs būtu alkohola
ietekmē, kas pārsniedz Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, līdz ar to medicīniskās pārbaudes izdevumi
23,00 euro apmērā nav piedzenami no apsūdzētā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.- 529.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. B/ atzīt par vainīgu un sodīt par Krimināllikuma 262.1pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar piespiedu darbiem
uz 140 (simts četrdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs) gadiem, bez mantas
konfiskācijas.
Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa
pārkāpumiem 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis A.Zutis