Court dismisses challenge to public procurement decision regarding training space evaluation criteria.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court rejected the plaintiff's request to annul the Procurement Supervision Office's decision regarding a public tender for unemployed vocational training programs. The plaintiff argued that specific evaluation criteria unfairly limited competition, but the court found the criteria permissible as they balanced risk mitigation for the client. Consequently, the court upheld the administrative decision as legally sound and dismissed the appeal.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministrative Procedure Law; Public Procurement Law: Evaluation criteria favoring guaranteed space availability are not disproportionate or restrictive of competition if they objectively ensure service continuity.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
NORAKSTS
Lieta Nr.A420807810 A00905-12/9 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2012.gada 14.maijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L.Andersone, tiesneses A.Juškeviča un T.Jefremova, piedaloties atbildētājas – Latvijas Republikas, pusē pieaicinātās iestādes Iepirkumu uzraudzības biroja pilnvarotajai pārstāvei D.P. un trešās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Biznesa augstskola „Turība”” pārstāvim U.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2010.gada 23.augusta lēmuma Nr.4-1.2/10-182/2 atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu daļā par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs” iesnieguma izskatīšanas 4., 6., 7., 9., 10., 13., 14., 15. un 16.punktu.
Aprakstošā daļa
[1] 2010.gada 17.jūnijā Nodarbinātības valsts aģentūra izsludināja iepirkumu „Profesionālās tālākizglītības un profesionālās izglītības programmu īstenošana bezdarbniekiem” (iepirkuma identifikācijas numurs – NVA Nr.2010/45_ESF) (turpmāk arī – Iepirkums). Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras Iepirkuma komisijas 2010.gada 11.jūnija sēdes protokolu Nr.5 tika apstiprināts „Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošana bezdarbniekiem” nolikums (turpmāk arī – Nolikums). [2] Par Nodarbinātības valsts aģentūras Nolikumu Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk arī – Birojs vai atbildētājs) saņemts SIA „Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs” (turpmāk arī – pieteicēja) 2010.gada 29.jūnija iesniegums un 2010.gada 5., 16., un 19.jūnija iesnieguma papildinājumi, ar kuriem lūgts grozīt Nolikuma 3.2., 35., 37., 52.4.punktu, 1.pielikuma „Tehniskā specifikācija” 4.pielikumu, 4.pielikuma 5.punkta 7.apakšpunktu, 5.pielikuma 20. un 21.aili, 5A.pielikuma 22. un 23.aili, 8.pielikuma 2.14., 4.1.4.,
4.1.5. un 6.5.punktu, izslēgt no Nolikuma 8.pielikuma 2.4.4.punktā minēto frāzi „atbilstoši mācību vienas sadales tehniskajām plānam”, 2.9.punkta 2.teikumu „Izglītības iestāde nodrošina, lai piemērotības noteikšanu veic atbilstošas kvalifikācijas speciālists”, 8.pielikuma 4.1.8., 4.1.16.2., 4.1.16.7., 4.1.17.punktu, 48.punkta 2. un 3.apakšpunku un 3.pielikumu, aizstāt Nolikuma 11., 12., 27., 48., 54., 57. VII nodaļas virsrakstā, 59., 61., 62.punktā un 8.pielikuma
virsrakstā minēto frāzi „Iepirkuma līgums” ar frāzi „Vispārīgā vienošanās” attiecīgajā locījumā,
kā arī koriģēt Nolikuma 8.pielikumu atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 65.panta prasībām. Papildus pieteicēja norādījusi, ka Nodarbinātības valsts aģentūra Iepirkuma procedūras ietvaros rīkojusies prettiesiski, savlaicīgi nesniedzot pretendentiem atbildes par kandidātu atlases prasībām un nesniedzot pretendentiem pieprasīto informāciju par Iepirkuma komisijas sastāvu. [3] Ar Biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas (turpmāk arī – Komisija) 2010.gada 23.augusta lēmumu Nr.4-1.2/10-182/2 (turpmāk arī – Lēmums) nolemts uzdot Nodarbinātības valsts aģentūrai (turpmāk arī – Aģentūra) novērst Komisijas konstatētos pārkāpumus un veikt grozījumus Iepirkuma dokumentācijā, kā arī aizliegts Aģentūrai bez grozījumu veikšanas esošās Iepirkuma procedūras dokumentācijā slēgt iepirkumu līgumu vai līgumus Iepirkumā. Lēmums apstrīdētajā daļā pamatots ar turpmāk minēto.
[3.1] Pieteicēja lūgusi grozīt Nolikuma 4.pielikuma 5.punkta 7.apakšpunktu, ņemot vērā, ka tādējādi pieteicējas ieskatā ar Iepirkuma pretendentiem tiks slēgts līdzdarbības līgums, nevis iepirkuma līgums. Vienlaikus Komisija konstatē, ka pēc būtības pieteicēja apstrīd minēto Nolikuma prasību tāpēc, ka iepirkuma līguma slēgšanas gadījumā pretendentiem tiek liegtas iespējas uz jebkādām izmaiņām līgumprojektu tekstos. Kā norāda Komisija, tad saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 27.novembra lēmumu lietā Nr.SKA – 853/2009 Aģentūra, uzticot privātpersonām veikt aktīvos nodarbinātības pasākumus, pilnvaro tās veikt valsts pārvaldes uzdevumus un pilnvarošana notiek, noslēdzot līgumu, kas atbilst līdzdarbības līguma pazīmēm.
Neskatoties uz to, slēdzamais līgums atbilst publisko tiesību līgumam un uzskatāms par iepirkuma līgumu, jo Aģentūrai aktīvo nodarbinātības un bezdarba samazināšanas pasākumu ietvaros ir jāpiemēro Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL). Turklāt Iepirkuma rezultātus paredz noteikta shēma pakalpojumu iepirkumiem, tādējādi slēdzamais līgums atbilst publiska pakalpojumu līguma definīcijai saskaņā ar PIL 1.panta 14.punktu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka pieteicējas lūgums nav pamatots. [3.2] Kā norāda Komisija, tad pieteicēja apstrīd Nolikuma 8.pielikuma 4.1.4. un 4.1.5.punkta prasības, jo tās ieskatā Aģentūras prasība nodrošināt materiāli tehniskās bāzes esamību izglītības programmas īstenošanas vietā visu līguma darbības termiņu ir nesamērīga un nelietderīga.
Ņemot vērā šādu prasību, izglītības iestādei nav iespēju izmantot šo materiālo tehnisko bāzi citās tās filiālēs, novietot noliktavās u.tml. Saskaņā ar Nolikumu un Aģentūras sniegtajiem paskaidrojumiem, Iepirkumā tiek izdalītas divu veidu materiāli tehniskās bāzes – stacionārā un mobilā. Kā secinājusi Komisija, tad Nolikuma 4.1.4.punktā ietvertais regulējums attiecas uz stacionāro materiāli tehnisko bāzi, savukārt 4.1.5.punkts – uz mobilo materiāli tehnisko bāzi. Ņemot vērā, ka tikai stacionārajai materiāli tehniskajai bāzei ir jāatrodas izglītības programmu īstenošanas vietās visu līguma darbības laiku neatkarīgi no tā, vai apmācību programma tiek vai netiek realizēta, Komisija konstatē, ka faktiski strīds pastāv tikai par Nolikuma 4.1.4.punktā izvirzīto prasību.
Nolikuma 4.1.4.punkts pēc būtības ir saistīts ar noteikumu, ka pretendentam, iesniedzot piedāvājumu, ir jānorāda konkrētas izglītības programmu īstenošanas telpas un Aģentūra, izvērtējot piedāvājumus, veic telpu apsekošanu un izvērtēšanu, vai telpās esošā materiāli tehniskā bāze ir atbilstoša. Prasība nodrošināt stacionāro materiāli tehnisko bāzi ir izvirzīta tāpēc, ka Aģentūra nav paredzējusi pirms katra apmācības kursa uzsākšanas atkārtoti pārliecināties un vērtēt pēc būtības, vai izglītības iestādes piedāvātā stacionārā materiāli tehniskā bāze ir atbilstoša.
Lai gan pieteicējas ieskatā 4.1.4.punkts nedod iespēju pieteicējai izmantot stacionāro materiāli tehnisko bāzi citās filiālēs, kā norāda Komisija, ņemot vērā, ka nav zināms, kad tieši varētu tikt uzsākta kāda konkrēta apmācību programma, kā arī nav zināms, kad tieši varētu būt nepieciešama apmācību programmai nodrošināmā stacionārā materiāli tehniskā bāze, minētajā punktā izvirzītā prasība faktiski nodrošina, lai apmācības netiktu nepamatoti vai lieki kavētas, novilcinātas vai atceltas, kas varētu gadīties, ja bāze konkrētajā brīdī tiktu izmantota citu izglītības iestāžu rīkoto apmācību nodrošināšanai.
Tāpat Komisija norāda, ka tas vien, ka Aģentūras izvirzītā prasība par stacionārās materiāli tehniskās bāzes pieejamību telpās visu līguma darbības laiku ir neizdevīga pieteicējai, nav atzīstams par pietiekamu argumentu, lai šo prasību atzītu par nepamatotu. Ņemot vērā minētos apsvērumus, pieteicējas lūgums nav pamatots. [3.3] Pieteicēja norādījusi, ka Nolikuma 8.pielikuma 4.1.8.punkts izslēdzams no Nolikuma, jo šajā punktā ietvertā prasība ir pretrunā ar labas pārvaldības principu, nav samērīga un nav lietderīga.
Nolikuma 8.pielikuma 4.1.8.punkts nosaka, ka izglītības iestādes pienākums ir informēt aģentūras filiāli un bezdarbniekus par nodarbību grafika izmaiņām, precizētu izglītības programmas nodarbību grafiku izmaiņu veikšanas dienā nosūtot elektroniskā pasta vai faksa sūtījuma veidā aģentūras filiāles kontaktpersonai.
Komisija konstatē, ka izglītības iestādes sākotnēji iesniegtais nodarbību grafiks faktiski ir vienīgais nodarbību grafiks, kas attiecas uz konkrētās apmācāmo grupu nodarbību plānojumu kopumā. Tādējādi Aģentūra var izvērtēt un kontrolēt apmācību procesu kopumā. Turklāt, izglītības iestādei precizēti nodarbību grafiki ir jānosūta Aģentūrai un jāiesniedz izglītojamiem tikai par to periodu, kuru skar konkrētās izmaiņas, lai izglītojamie varētu konstatēt apmācību procesu. Vienlaikus, Komisija konstatējusi, ka pieteicēja nav norādījis citus risinājumus, kas varētu būt izdevīgāki vai labāki par Aģentūras piedāvāto risinājumu.
Pat, ja pieteicēja norādītu uz citu risinājumu, jebkurā gadījumā būtu nepieciešama jauna nodarbību grafika sagatavošana un tā paziņošana. Līdz ar to Komisija uzskata, ka pieteicējas lūgums nav pamatots. [3.4] Saskaņā ar Nolikuma 4.1.16.2.punktu izglītības iestādei ir pienākums atbilstoši līguma un normatīvo aktu prasībām nodrošināt izglītības programmas īstenošanas vietā un pēc aģentūras pieprasījuma uzrādīt mācību vielas sadales tematisko plānu, kā arī nodrošināt Aģentūras pārstāvjiem pēc to pieprasījuma šāda dokumenta kopijas.
Pieteicēja uzskata, ka neviens normatīvais akts neparedz dokumenta „mācību vienas sadales tematiskā plāna” sagatavošanu, tādējādi pieteicējai tā forma un saturs nav saprotams. Tas nozīmē, ka Aģentūra nav tiesīga pieprasīt šāda dokumenta nodrošināšanu. Vienlaikus, saskaņā ar Aģentūras sniegto skaidrojumu, dokumentācijā minētais jēdziens ir sastādāms pēc būtības (satura un formas) tāpat kā „profesionālās izglītības programmas īstenošanas plāns”. Tas nozīmē, ka mācību sadales plāns un profesionālās izglītības programmas plāns faktiski atšķiras tikai pēc to nosaukumiem, bet pēc būtības tas ir viens un tas pats dokuments.
Tā kā Aģentūra piekrīt veikt grozījumus Nolikumā, norādot, ka pretendentiem ir jāsagatavo „profesionālās izglītības programmas īstenošanas plāns”, Komisija secina, ka par minēto jautājumu strīds starp pusēm nepastāv. [3.5] Komisija uzskata par nepamatotu pieteicējas lūgumu atcelt Nolikuma 4.1.16.7.punktu, kas paredz, ka izglītības iestādei ir pienākums atbilstoši līguma un normatīvo aktu prasībām nodrošināt izglītības programmas īstenošanu vietā un pēc Aģentūras pieprasījuma uzrādīt citu dokumentus, kas nepieciešami līgumā noteikto Aģentūras tiesību realizācijai.
Pieteicēja norādījusi, ka nav saprotams, kādi tieši dokumenti ietilpst Aģentūras lietotajā apzīmējumā „citi dokumenti”. Līdz ar to Aģentūrai nav tiesību izvirzīt prasību par kādu papildu dokumentu izsniegšanu, lai nodrošinātu kādu to tiesību realizāciju, ņemot vērā faktu, ka ir speciāli normatīvie akti, kas regulē izglītības iestāžu darbību. Attiecīgi pieteicēja uzskata, ka Aģentūrai nav tiesību pieprasīt no izglītības iestādes izsniegt dokumentus, kuru izsniegšanu neparedz normatīvie akti. Komisija norādījusi, ka uz minēto jautājumu ir sniegts skaidrojums Iepirkuma komisijas 2010.gada 30.jūnija sēdes protokolā Nr.6 (7. jautājuma atbilde), kā arī papildus sniegtajos paskaidrojumos, kas iesniegti pēc Komisijas pieprasījuma.
Ņemot vērā minēto, Aģentūra pēc būtības ir sniegusi skaidrojumu, kāda veida dokumenti varētu būt punktā minētie „citi dokumenti”. Proti, tie ir dokumenti, kas 1) ir saistīti ar izglītības programmas īstenošanas procesu un 2) jau ir izglītības iestādes rīcībā (izglītības iestādei nav jāveic īpašas darbības, lai šādus dokumentus sagatavotu u.tml.). Līdz ar to Komisija nekonstatē, ka šādu dokumentu pieprasīšanas un attiecīgi to izsniegšanas fakts varētu nākotnē (līguma darbības laikā) ietekmēt izglītības iestādes darbību pēc būtības, tajā skaitā traucēt nodrošināt apmācību programmu īstenošanu.
Turklāt, objektīvi vērtējot, ir secināms, ka katru no dokumentiem precīzi definēt un uzskaitīt iepirkuma dokumentācijā nav iespējams, jo šādi dokumenti un to izsniegšanas nepieciešamība pasūtītājam ir ne tikai atsevišķi (neregulāra rakstura) gadījumi, bet arī ar individuālu dabu. Šādu dokumentu pieprasīšanas mērķis izriet no Aģentūras pienākuma kontrolēt un pārraudzīt izglītības iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un finanšu izlietojumu, kas izriet arī no Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumu Nr.166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” 6.punkta.
[3.6] Pieteicējas ieskatā, pamatojoties uz Nolikuma 35. un 37.punktu, pretendenta piedāvājums var tikt noraidīts kā neatbilstošs, ja tajā ir konstatēta, piemēram, drukas kļūda (kas attiecīgi neatbilst faktiskajiem apstākļiem). Līdz ar to pieteicēja uzskata, ka šāds regulējums Nolikumā nav samērīgs, neatbilst labas pārvaldības principam un lietderības apsvērumiem. Kā norādījusi Aģentūra 2010.gada 30.jūnija sēdes protokolā N.6 (8.jautājuma atbilde), par nepatiesas informācijas sniegšanu no pretendenta puses var tikt aizskartas Aģentūras un bezdarbnieku intereses.
Turklāt, būtiski ir tas, kādas sekas rada nepatiesas informācijas sniegšana. Komisija arī konstatē, ka Iepirkuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību visiem bezdarbniekiem. Ja izglītības iestāde faktiski vairākkārt sniedz nekvalitatīvus pakalpojumus, šis mērķis netiek sasniegts, tāpat netiek nodrošināta taisnīga attieksme pret tiešajiem pakalpojumu saņēmējiem – bezdarbniekiem. Līdz ar to minētā regulējuma mērķis ir arī disciplinēt pakalpojumu sniedzēju. Tādējādi Komisija uzskata, ka pieteicēja lūgums nav pamatots. [3.7] Pieteicēja lūgusi grozīt Nolikuma 5. un 5A.pielikumu, mainot 5.pielikuma 20. un 21.aili un 5A.pielikuma 22.aili un 23.aili.
Pieteicēja uzskata, ka izvirzīt tik konkrētas prasības ne tikai attiecībā uz izglītības programmu īstenošanas adresi, bet arī uz konkrētu telpu (telpas Nr.), ņemot vērā, ka iepirkuma līguma realizācija ir paredzēta 18 mēnešu laikā un nav zināms, kuras tieši izglītības programmas un kad Aģentūra tās nolems pasūtīt, ir nesamērīgi. Vienlaikus pieteicēja ir norādījusi, ka šāda Aģentūras prasība nav lietderīga. Prasība par telpas adreses un numura norādīšanu nodrošina, ka līguma izpildes laikā netiks pārkāptas citu pretendentu, bezdarbnieku un pasūtītāju tiesības.
Vienlaikus Komisija uzskata, ka Aģentūras prasībai nav konstatējams objektīvs pamatojums, jo tā faktiski ierobežo izglītības iestādes iespējas uzlabot tās sniegto pakalpojumu kvalitāti, piemēram, nodrošinot labāku apmācību telpu kvalitāti. Turklāt, tā kā telpu maiņa var notikt tikai ar Aģentūras piekrišanu, Komisija nekonstatē, ka izglītības iestādes rīcība, kas saistītu ar telpu maiņu, ja tās ir līdzvērtīgākas vai labākas, pārkāptu bezdarbnieka, citu pretendentu vai pasūtītāja tiesības vai subjektīvās intereses.
Tajā pašā laikā, skatot minēto jautājumu, jāņem vērā arī Lēmuma 6.punktā minētā argumentācija (sprieduma [3.2] punkts). Līdz ar to Komisija uzskata, ka pieteicējas lūgums nav pamatots. [3.8] Pieteicēja lūgusi no Nolikuma izslēgt 3.pielikumu. Kā konstatē Komisija, pieteicēja apstrīd Aģentūras tiesības, izvērtējot pretendentu piedāvājumus, veikt telpu un šādas stacionārās materiāli tehniskās bāzes atbilstības izvērtēšanu/novērtēšanu. Pieteicēja norādījusi, ka Aģentūrai nav šādas kompetences, jo šāds pienākums – veikt izglītības iestāžu darbības kontroli un atbilstības novērtējumu, tajā skaitā attiecībā uz telpām un materiāli tehnisko bāzi, ir Izglītības ministrijas Izglītības kvalitātes valsts dienestam.
Vienlaikus pieteicēja skaidrojusi, ka Aģentūrai nav tiesību izvirzīt atsevišķas prasības akreditētas izglītības iestādes materiāli tehniskajai bāzei un telpām. Komisija secina, ka regulējums – Aģentūras tiesības un pienākums veikt pretendenta piedāvāto telpu apsekošanu un izvērtēšanu, tajā skaitā vērtējot materiāli tehnisko bāzi, Iepirkuma dokumentācijā ir iekļauts, ņemot vērā Aģentūras līdzšinējo pieredzi, kad pakalpojumu sniedzējs apmācības organizēja nepiemērotās telpās. Aģentūra arī paskaidrojusi, ka, dzēšot Nolikuma 3.pielikumu, tiek liegta iespēja pārliecināties par to, vai pretendents izpilda citas Nolikumā izvirzītās prasības, tajā skaitā 28.punktu.
Fakts, ka normatīvie akti nosaka, kādas prasības izglītības iestādei ir jāizpilda, proti, kādiem minimālajiem standartiem vai izglītības programmām ir jāatbilst, lai šī izglītības iestāde vai atsevišķa apmācību programma tiktu akreditēta, vai arī, ka konkrētās izglītības iestādes vai apmācību programmas ir akreditētas, nenozīmē, ka Aģentūra nevar:
1) izvirzīt kādas papildu prasības, ja tās ir objektīvi pamatotas;
2) veikt attiecīgas pārbaudes. Savukārt tikai fakts, ka Aģentūra ir izvirzījusi atsevišķas papildus prasības pretendentiem, lai palielinātu apmācību un tādējādi apmācāmo prasmju un zināšanu kvalitāti, nav uzskatāms par pārkāpumu. Turklāt strīdu gadījumā par pretendenta piedāvāto telpu un materiāli tehniskās bāzes atbilstību Aģentūra ir apņēmusies nodrošināt kompetentu ekspertu piesaisti. Ņemot vērā minēto, pieteicējas lūgums nav pamatots. [3.9] Pieteicējas ieskatā Nolikuma 48.punkta 2.apakšpunkts ir nesamērīgs un konkurenci ierobežojošs, jo paredz piešķirt pretendentiem atšķirīgu vērtējumu, pēc to piedāvāto telpu lietošanas juridiskā pamata un formas.
Komisija konstatē, ka Aģentūras Iepirkuma komisija pēc būtības uz minēto jautājumu ir sniegusi atbildi 2010.gada 5.jūlija sēdes protokolā Nr.8 (4.jautājuma atbilde), nosakot, ka Nolikuma 48.punkta 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3.apakšpunktos noteiktās prasības mērķis ir sekmēt un nodrošināt pēc iespējas augstāku darbinieku apmācību pakalpojuma kvalitāti, tajā skaitā mācību procesam piemērojas telpas kā teorētiskajām, tā praktiskajām nodarbībām. Ņemot vērā, ka telpas, kas ir pretendenta īpašumā, dod lielāku garantiju pakalpojuma nepārtrauktības nodrošinājumam un pretendenta pastāvīgai darbībai konkrētā īstenošanas vietā, attiecīgā prasība ir uzskatāma par samērīgu.
Vienlaikus Aģentūras Iepirkuma komisija, sniedzot skaidrojumu par izvirzītās prasības pamatojumu (mērķi), ir kļūdījusies terminu lietošanā. Proti, saskaņā ar Nolikuma 48.punktā noteikto piedāvājumu vērtēšanas 2.kritēriju vienādu punktu skaitu pretendenta piedāvājumam piešķir gan situācijā, kad pretendentam pieder konkrētās telpas, gan arī tad, ja tas ir noslēdzis nomas līgumu uz periodu, kas nav mazāks par Iepirkuma līguma izpildes termiņu, tādējādi Iepirkuma komisijas skaidrojums, ka „telpas, kas ir pretendenta īpašumā, dod lielāku garantiju pakalpojuma nepārtrauktības nodrošinājumam un pretendenta pastāvīgai darbībai konkrētā īstenošanas vietā”, neatbilst Nolikumā ietvertajam regulējumam.
Komisija konstatē, ka Aģentūras noteiktais vērtēšanas kritērijs pieļauj vairākus risinājumus pretendenta piedāvāto telpu lietošanas juridiskajam pamatojumam. Tas nozīmē, ka konkrētais regulējums pēc būtības neierobežo piegādātāju iespējas piedalīties Iepirkumā. Aģentūra ir noteikusi, ka pretendents var piedāvāt arī telpas, par kurām tam ir noslēgts:
1) nomas līgums uz periodu, kas ir mazāks par iepirkuma noteikto termiņu, un ir priekšlīgums par turpmāku telpu nomu uz termiņu, kas nav mazāks par iepirkuma līguma izpildes termiņu, 2) priekšlīgums par telpu nomu uz periodu, kas nav mazāks par iepirkuma līguma izpildes terminu. Tikai minētajos gadījumos pretendentam liek piešķirts mazāks punktu skaits (zemāks novērtējums). Aģentūra, nosakot piešķiramo punktu īpatsvaru, jautājumu par pretendenta piedāvātajām apmācību telpām ir vērtējis no garantiju aspekta. Proti, Aģentūras ieskatā telpas, kas atrodas pretendenta īpašumā vai par kurām pretendentam ir noslēgts nomas līgums uz periodu, kas nav mazāks par iepirkuma līguma izpildes laiku, rada lielāku garantiju, ka iepirkuma līguma izpildes laikā apmācību process netiks kavēts vai pārtraukts tā iemesla dēļ, ka pretendentam šīs telpas nav pieejamas.
Savukārt telpas, attiecībā uz kurām pretendents piedāvājumā ir iesniedzis priekšlīgumu par nomas līgumu rada mazāku garantiju pasūtītājam, ka, piemēram, iepirkuma līguma noslēgšanas gadījuma tam šīs telpas tiešam būs pieejamas. Izvērtējot minēto, Komisija piekrīt, ka pretendenta piedāvāto telpu lietošanas juridiskajam pamatam ir nozīme, lai nodrošinātu apmācību procesa nepārtrauktību un pakalpojuma kvalitāti. Papildus Komisija norāda, ka, lai arī Aģentūras kompetencē ir noteikt piedāvājumu vērtēšanas kritērijus un to īpatsvarus, Komisija var pēc būtības vērtēt izvirzītus kritērijus Iepirkuma kontekstā, pēc PIL 2.panta regulējuma.
Tādējādi Komisija neuzskata, ka 2.apakšpunktā norādītie kritēriji būtu vērtējamai kā neatbilstoši Iepirkuma kontekstā. Tāpat Komisija nepiekrīt pieteicējas viedoklim, ka minētais kritērijs ir nesamērīgs un nepamatoti ierobežo pretendentu konkurenci. Komisija norāda, ka konkrētais piedāvājumu vērtēšanas kritērijs izriet no šī iepirkuma mērķa – nodrošināt kvalitatīvas apmācības bezdarbniekiem. [4] 2010.gada 23.novembrī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta administratīvā lieta par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu daļā par pieteicējas iesnieguma izskatīšanas 4., 6., 7., 9., 10., 13., 14., 15. un 16. punktu.
Pieteicējas prasījums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.
[4.1] Lēmuma daļas, ar kuru izskatīts pieteicējas iesniegums, 4.punkts ir nepamatots, jo Komisija nav ņēmusi vērā spēkā esošu tiesas nolēmumu, proti, Augstākas tiesas Senāta 2009.gada 27.novembra lēmumu lietā Nr. A8033609/25 SKA 853-2009. [4.2] Lēmuma daļa, ar kuru izskatīts pieteicējas iesnieguma 6., 7., 9., 10., 13., 14., 15. un
16. punkts ir nepamatots, jo tas pēc satura ir pretrunā ar pieteicējas iesniegumos Komisijas norādītajām tiesību normām, kā arī tādēļ, ka Komisija nav pareizi piemērojusi tiesību normas un balstījusies uz nepatiesiem faktiem, kas detalizēti aprakstīts pieteicējas iesniegumos. [4.3] Komisija ir patvaļīgi interpretējusi stacionārās un mobilās materiāli tehniskās bāzes saturu konkrētajā Iepirkumā, un šāda interpretācija ir pretrunā ar Aģentūras sniegtajām atbildēm un pretendentu jautājumiem. Proti, Aģentūras Iepirkumu komisijas 2010.gada 5.jūlija sēdē sniegtajās atbildē uz 6. un 7.jautājumu faktiski kā vienīgo kritēriju, kas atšķir stacionāru materiāli tehnisko bāzi no mobilas materiāli tehnisko bāzes, Aģentūra ir noteikusi to, vai šī materiāli tehniskā bāze tiek nodrošināta programmas īstenošanas vietā visu Līguma darbības termiņu.
Savukārt Komisija savā interpretējumā ir aprakstījusi materiāli tehnisko bāzi kā stacionāru materiāli tehnisko bāzi, bet materiālus un individuālos darba rīkus par mobilu materiāli tehnisko bāzi, kas netiek ietverti mācību programmas aprakstā un kas tādejādi netiek uzskatīti par materiāli tehniskās bāzes daļu. [5] Atbildētājs tiesai sniegtajos paskaidrojumos uzskata pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu. Minētais pamatots ar šādiem apsvērumiem. [5.1] Atbildētājs nepiekrīt pieteicējas viedoklim, ka Komisija būtu ignorējusi Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 27.novembra lēmumu lietā SKA – 853/2009.
Lēmuma 4.punktā Komisija vērtējusi Senāta lēmumu, skaidrojot arī savu viedokli par Senāta lēmumā norādīto. Atbildētāja ieskatā katra lieta ir vērtējama individuāli, tādējādi tikai no šī Senāta lēmuma, nezinot visus šīs lietas apstākļus, Komisijai nebija pamata secināt, ka Iepirkuma rezultātā tiks slēgts līdzdarbības līgums, nevis iepirkuma līgums PIL izpratnē. Papildus Atbildētājs norāda, ka likuma „Par tiesu varu” 16.panta regulējuma ceturtā daļa attiecas uz tiesas spriedumiem, nevis tiesas lēmumiem. [5.2] Atbildētāja ieskatā Lēmumā norādītais stacionārās materiāli tehniskās bāzes un mobilās materiāli tehniskās bāzes satura skaidrojums ir ne tikai loģisks un no pasūtītāja izvirzītajām prasībām izrietošs, bet arī pēc būtības atbilstošs Latviešu valodas vārdnīcā minētajam skaidrojumam.
Proti, saskaņā ar Latviešu valodas vārdnīcā minēto „stacionārs” ir tāds, kas vienmēr atrodas vienā vietā, ir nepārvietojams, nekustīgs. Tāpat minētajā vārdnīcā ir norādīts, ka „mobils” ir kustīgs. Stacionārā materiāli tehniskā bāze sevī ietver faktiski katras apmācību programmas īstenošanai nepieciešamās fundamentālās lietas, priekšmetus. Tādējādi, tikai skatoties caur šādu skaidrojumu, proti, priekšmetu (lietu) raksturu un nozīmi iepirkuma līguma izpildē, atbildētājs var piekrist pieteicējas secinājumam, ka stacionārā materiāli tehniskā bāze no mobilās materiāli tehniskās bāzes ir nošķirama pēc tā, vai šī materiāli tehniskā bāze tiek nodrošināta programmas īstenošanas vietā visu Iepirkuma līguma darbības termiņu.
Gadījumā, ja, piemēram, pretendents pieņemtu lēmumu, ka kāds priekšmets neatradīsies programmas īstenošanas vietā visu iepirkuma līguma darbības laiku, bet atradīsies citā vietā, piemēram, noliktavā, šis priekšmets tādējādi uzreiz nebūs uzskatāms par mobilo materiāli tehnisko bāzi. [5.3] Atbildētājs nepiekrīt pieteicējas pieteikumā minētajam, ka Komisija visu materiāli tehnisko bāzi (kā kopumu) būtu nosaukusi par stacionāro materiāli tehnisko bāzi, bet materiālus un individuālos darba rīkus par mobilo materiāli tehnisko bāzi.
Iepirkumā jebkuri materiāli, tajā skaitā individuālie darba rīki, ietilpst materiāli tehniskajā bāzē, kas savukārt tiek iedalīta stacionārajā un mobilajā materiāli tehniskajā bāzē, līdz ar to atbildētājs nepiekrīt pieteicējas viedoklim, ka mobilā materiāli tehniskā bāze nav uzskatāma par materiāli tehniskas bāzes daļu. Turklāt Iepirkuma komisijas 2010. gada 5.jūlija sēdes protokolā Nr.8 attiecībā uz 6. un 7.jautājumu ir sniegta atbilde par stacionāro materiāli tehnisko bāzi. Lai gan atbildētāja ieskatā minētā atbilde nav vērtējama kā pietiekami precīza, atbildētāja nekonstatē, ka atbilde būtu pretrunā ar Lēmumā sniegto skaidrojumu par stacionārās materiāli tehniskās bāzes un mobilās materiāli tehniskās bāzes saturu.
Vienlaikus atbildētājs norāda, ka normatīvie akti neaizliedz Komisijai Lēmumā, precizēt atsevišķu iepriekš sniegtu skaidrojumu vai izvirzītu prasību saturu.
Turklāt strīds konkrētajā gadījumā ir par to, vai Aģentūrai ir pamats izvirzīt prasību, ka kādai daļai no materiāli tehniskās bāzes ir jāatrodas izglītības iestādes norādītajās telpās visu iepirkuma līguma darbības laiku neatkarīgi no tā, kad un vai tiek nokomplektēta apmācāmo grupa attiecībā uz konkrēto programmu. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, atbildētājs nepiekrīt pieteicējas apgalvojumam, ka Komisija būtu patvaļīgi interpretējusi stacionārās un mobilās materiāli tehniskās bāzes saturu konkrētajā iepirkumā un ka šāda interpretācija būtu pretrunā ar pasūtītāja sniegtajām atbildēm uz pretendentu jautājumiem. [5.4] Pieteicēja apstrīd arī Lēmumu attiecībā uz pieteicējas iesnieguma 7., 9., 10., 13., 14., 15. un 16.punktu. Tā kā pieteicēja nav tuvāk argumentējusi savu viedokli, atbildētājs attiecībā uz minētajiem punktiem pievienojas Lēmumā norādītajiem secinājumiem. [6] Pieteicēja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pieteicējai par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots pienācīgā kārtā, tādēļ, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu pieteikumu izskatīt bez pieteicējas klātbūtnes. Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos minētajiem apsvērumiem. Trešās personas pārstāvis tiesas sēdē pievienojās Lēmumā minētam pamatojumam un norādīja, ka pieteicējas pieteikums noraidāms.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [8] No lietas materiāliem konstatējams, ka Aģentūra kā pasūtītājs veica iepirkumu „Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošana bezdarbniekiem” saskaņā ar Publisko iepirkuma likuma 8.panta septīto daļu. Par Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotā Iepirkuma nolikumu SIA „Biznesa augstskola „Turība”” un SIA „Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs” Birojam iesniedza sūdzību, uzskatot, ka Iepirkuma nolikumā ir vairāki Publisko iepirkumu likuma pārkāpumi. 2010.gada 23.augustā Birojs, izskatot SIA „Biznesa augstskola „Turība”” un pieteicējas iesniegumus, pieņēma Lēmumu, ar kuru nolemts uzdot Aģentūrai novērst Komisijas konstatētos pārkāpumus un veikt grozījumus Iepirkuma dokumentācijā, kā arī aizliegt Aģentūrai bez grozījumu veikšanas esošās iepirkuma procedūras dokumentācijā slēgt iepirkumu līgumu vai līgumus Iepirkumā.
Tā kā pieteicējas sūdzība tika apmierināta tikai daļēji, tiesā tika pārsūdzēts Lēmums attiecībā uz iesnieguma izskatīšanas 4., 6., 7., 9., 10., 13., 14., 15. un 16.punktu, lūdzot to atcelt šajā daļā. [9] Tiesa konstatē, ka izskatāmajā gadījumā pārsūdzētais Lēmums vairs nav spēkā, jo Iepirkuma komisija 2010.gada 17.septembrī ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt iepirkumu „Bezdarbnieku profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas projekta īstenošana” (iepirkuma identifikācijas numurs – NVA Nr. 2010/45_ESF) saskaņā ar PIL 38.panta otro daļu un Nolikuma 55.punktu.
Līdz ar to tiesa var tikai konstatēt spēku zaudējuša administratīvā akta prettiesiskumu nevis lemt par tā atcelšanu. Tiesa norāda, ka, ņemot vērā to, ka pieteicēja sūdzībā Birojam norādīja uz pieteicējas tiesību ierobežojošiem noteikumiem Iepirkuma nolikumā un izteica lūgumu uzlikt par pienākumu pasūtītājam novērst pārkāpumus un labot Nolikumā pretendentu nepamatoti ierobežojošās normas, pārbaudot pārsūdzētā Lēmuma tiesiskumu, ir izvērtējams, vai atbildētājam bija pamats uzlikt Aģentūrai pienākumu novērst pieteicējas norādītos pārkāpumus. [10] Saskaņā ar Nolikuma 4.pielikuma „Pieteikums par piedalīšanos iepirkuma procedūrā” 5.punkta 7.apakšpunktu pretendents apliecina, ka tas apņemas slēgt iepirkuma līgumu, līgumus par bezdarbnieku profesionālas tālākizglītības un/vai profesionālās pilnveides izglītības programmas īstenošanu un līgumus par bezdarbnieka dalību profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmā, atbilstoši nolikumā ietvertajiem līguma projektiem.
Pieteicēja, atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 27.novembra lēmumu lietā Nr.SKA – 853/2009, iesniegumā Birojam lūgusi grozīt Nolikuma 4.pielikuma 5.punkta 7.apakšpunktu, pamatojot ar to, ka Iepirkuma rezultātā ar pretendentiem faktiski tiks slēgts līdzdarbības līgums, nevis iepirkuma līgums. Komisija Lēmumā pieteicējas lūgumu atzina par nepamatotu, jo izglītības un profesionālās apmācības pakalpojumi ietilpst PIL 2.pielikuma „Pakalpojumu līgumu nomenklatūra” B daļas pakalpojumos. Šāda rakstura iepirkums tiek rīkots, ievērojot PIL 8.panta septītās daļas regulējumu.
PIL neparedz iespēju pasūtītājam slēgt ar tā noteikto iepirkuma uzvarētāju līdzdarbības līgumu. Attiecīgi šādos gadījumos tiek slēgts iepirkuma līgums, ievērojot PIL 67.panta regulējumu. Tiesa uzskata, ka Lēmumā pareizi pieteicējas iesniegums minētajā daļā tika atzīts par nepamatotu. [10.1] Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 4.panta otrajā daļā noteikts, ka aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šo pasākumu realizētāju izvēles principus nosaka Ministru kabinets.
Pamatojoties uz minēto tiesību normu, Ministru kabinets 2008.gada 10.martā ir izdevis noteikumus Nr.166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Šo noteikumu 2.punktā paredzēts, ka aktīvos nodarbinātības pasākumus Nodarbinātības valsts aģentūra organizē un īsteno sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām un šādu personu apvienībām.
Saskaņā ar noteikumu 7.punktu pasākumu īstenošanai aģentūra izvēlas pasākumu īstenotājus (izglītības iestādes, eksaminācijas centrus u.tml.) atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem. Saskaņā ar PIL 2.pielikumu „Pakalpojumu līgumu nomenklatūra” B daļas pakalpojumos ietilpst „Izglītības un profesionālās apmācības pakalpojumi”, CPV kods no 80100000-5 līdz 80660000-8 (izņemot 80533000-9, 80533100-0, 80533200-1). Tā kā Iepirkumā minētie pakalpojumi ietilpst PIL 2.pielikuma „Pakalpojumu līgumu nomenklatūra” B daļas pakalpojumos, tad šāda rakstura iepirkums tiek rīkots, ievērojot PIL 8.panta septītās daļas regulējumu, un līgums tiek slēgs atbilstoši PIL 67.panta regulējumam, kas ir iepirkuma līgums. [10.2] Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 27.novembra lēmumā lietā Nr.SKA – 853/2009 tika izšķirts jautājums, vai starp pieteicēju un Nodarbinātības valsts aģentūru noslēgtais Līgums ir publisko vai privāto tiesību līgums.
Lēmuma [11] punktā norādīts, ka sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē regulē Valsts pārvaldes iekārtas likuma VI nodaļa un saskaņā ar minētā likuma 48.panta trešo daļu iestāde var pilnvarot privātpersonu veikt valsts pārvaldes uzdevumus, bet atbilstoši 49.panta pirmajai daļai šāda pilnvarošana var notikt ar ārēju normatīvo aktu vai līdzdarbības līgumu. Savukārt lēmuma [13] punktā ir teikts, ka Nodarbinātības valsts aģentūra, uzticot privātpersonām veikt aktīvos nodarbinātības pasākumus, pilnvaro tās veikt valsts pārvaldes uzdevumus.
Pilnvarošana notiek, noslēdzot līgumu, kas pilnībā atbilst līdzdarbības līguma – tātad publisko tiesību līguma – pazīmēm. Lai gan līdzdarbības līgumu slēgšanas kārtība ir paredzēta Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumos Nr.419 „Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz līdzdarbības līgumus, un līdzdarbības līgumu publiskošanas kārtība”, saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumiem Nr.166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” Aģentūrai līgumi ar privātpersonām par aktīvo nodarbinātības pasākumu veikšanu ir jāslēdz, ievērojot publisko iepirkumu procedūru.
Tādējādi uz Aģentūras slēgtajiem līdzdarbības līgumiem Ministru kabinets ir attiecinājis sevišķu – Publisko iepirkumu likumā paredzētu – kārtību. Šā iemesla dēļ starp pieteicēju un aģentūru noslēgtais Līgums ir iepirkuma līgums. [11] Pieteicēja iesniegumā Birojam lūgusi grozīt Nolikuma 8.pielikuma 4.1.4. un 4.15.punktu, pamatojot ar to, ka Aģentūras prasība - nodrošināt materiāli tehniskās bāzes esamību izglītības programmas īstenošanas vietā visu līguma darbības termiņu - ir nesamērīga un nelietderīga, jo izpildot šādu prasību izglītības iestādei nav iespēju izmantot šo materiāli tehnisko bāzi citās tās filiālēs, novietot noliktavās u.tml.
Komisija Lēmumā pieteicējas lūgumu atzina par nepamatotu, jo izvirzītā prasība – nodrošināt stacionāras materiāli tehniskās bāzes esamību izglītības iestādes norādītajās telpās visu iepirkuma līguma darbības laiku - faktiski nodrošina, lai apmācības netiktu nepamatoti vai lieki kavētas, novilcinātas vai atceltas, kas varētu gadīties, ja bāze konkrētajā brīdī tiktu izmantota citu izglītības iestāžu rīkoto apmācību nodrošināšanai. Tiesa uzskata, ka Lēmumā pareizi pieteicējas iesniegums minētajā daļā tika atzīts par nepamatotu. [11.1] Saskaņā ar Nolikuma 8.pielikuma „Iepirkuma līgums” 4.1.4.punktu, ja atbilstoši Iepirkuma nolikumam un tehniskajai specifikācijai izglītības programmas īstenošanai ir noteikta prasība par stacionāras materiāli tehniskās bāzes esamību, izglītības iestādei ir pienākums nodrošināt tās esamību izglītības programmas īstenošanas vietā visu Līguma darbības termiņu.
Savukārt saskaņā ar 4.1.5.punktu, ja atbilstoši Iepirkuma nolikumam un tehniskajai specifikācijai izglītības programmas īstenošanai nav nepieciešama stacionāra materiāli tehniskā bāze, izglītības iestādei ir pienākums nodrošināt tās esamību izglītības programmas īstenošanas vietā ne vēlāk kā
3 (trīs) darba dienas pirms izglītības programmas uzsākšanas un visas izglītības programmas īstenošanas laikā. Kā pareizi secinājis atbildētājs, no minētā izriet, ka Iepirkumā tiek izdalīta divu veidu materiāli tehniskā bāze:
1) stacionāra materiāli tehniskā bāze, kurai jāatrodas izglītības programmas īstenošanas vietā visu Līguma darbības termiņu (Nolikuma 8.pielikuma 4.1.4.punkts) un 2) mobila materiāli tehniskā bāze, kurai jāatrodas izglītības programmas īstenošanas vietā ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienas pirms izglītības programmas uzsākšanas un visas izglītības programmas īstenošanas laikā (Nolikuma 8.pielikuma 4.1.5.punkts). Šādu materiāli tehniskā bāzes iedalījumu apstiprina arī Nolikuma 29.punkts, kurā norādīts, ka profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmas īstenošanas vietā ir nepieciešamā stacionārā materiāli tehniskā bāze teorētisko nodarbību īstenošanai un stacionāra materiāli tehniskā bāze vai iespēja izvietot mobilo materiāli tehnisko bāzi praktisko nodarbību īstenošanai.
Materiāli tehniskajai bāzei jāatbilst akreditācijas procesā vērtētajai, kā arī 12 izglītojamo skaitam grupā. Mobilas materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums praktiskajām nodarbībām pieļaujams atbilstoši norādēm Tehniskās specifikācijas pielikumā pievienotajos izglītības programmu sarakstos (Tehniskās specifikācijas 1., 2., 3. un 4. pielikums). Līdz ar to tiesa nepiekrīt pieteicējas argumentam, ka Komisija ir patvaļīgi interpretējusi stacionārās un mobilās materiāli tehniskās bāzes saturu konkrētajā Iepirkumā. [11.2] Tā kā Nolikuma 8.pielikuma 4.1.5.punkts attiecināms uz mobilo materiāli tehnisko bāzi, kurai jāatrodas izglītības programmas īstenošanas vietā ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienas pirms izglītības programmas uzsākšanas, tad izpildot šādu prasību izglītības iestādei nav liegta iespēja izmantot šo materiāli tehnisko bāzi citās tās filiālēs, novietot noliktavās u.tml.
Līdz ar to ir izšķirams jautājums vai Aģentūra ir pamatoti noteikusi, ka stacionārajai materiāli tehniskajai bāzei ir jāatrodas izglītības iestādes norādītajās telpās visu iepirkuma līguma darbības laiku. [11.3] Kā pamatoti norādīja atbildētājs Nolikuma 8.pielikuma 4.1.4.punktā paredzētā prasība pēc būtības ir saistīta ar citām pasūtītāja izvirzītajām prasībām par to, ka pretendentam, iesniedzot piedāvājumu, ir jānorāda konkrētas izglītības programmu īstenošanas telpas un pasūtītājs, izvērtējot piedāvājumus, veic šo telpu apsekošanu un izvērtēšanu, t.sk., pārliecinoties, vai šajās telpās esošā stacionārā materiāli tehniskā bāze ir atbilstoša.
Attiecīgi pasūtītājs šīs stacionārās materiāli tehniskās bāzes atbilstību izvērtēs pretendenta piedāvāto telpu vērtēšanas ietvaros. Tātad prasība nodrošināt stacionārās materiāli tehniskās bāzes esamību izglītības iestādes norādītajās telpās visu iepirkuma līguma darbības laiku ir pamatota ar to, ka pasūtītājs nav paredzējis pirms katra apmācību kursa uzsākšanas atkārtoti pārliecināties un vērtēt pēc būtības, vai izglītības iestādes piedāvātā stacionārā materiāli tehniskā bāze ir atbilstoša.
Turklāt vairākām izglītības programmām ir jābūt ne tikai stacionārajai materiāli tehniskajai bāzei, bet arī speciāli pielāgotām telpām, kurās var šīs materiāli tehniskās bāzes izvietot, jo ne katrā telpā var izvietot jebkurai apmācību programmai nepieciešamo stacionāro materiāli tehnisko bāzi, piemēram, apmācības programma pavāriem. Līdz ar to Nolikuma 8.pielikuma 4.1.4.punktā paredzētā prasība nodrošina, lai apmācības netiktu nepamatoti (lieki) kavētas, novilcinātas vai atceltas. Savukārt tas, ka pretendentam šāda pasūtītāja prasība nav izdevīga, nevar būt par iemeslu, lai atzītu prasību par nesamērīgu vai nelietderīgu. [12] Pieteicēja iesniegumā Birojam norāda, ka Nolikuma 8.pielikuma 4.1.8.punktā izvirzītā prasība izslēdzama no Nolikuma, jo šī prasība ir pretrunā ar labas pārvaldības principu, nav samērīga un nav lietderīga.
Nolikuma 8.pielikuma 4.1.8.punkts nosaka, ka izglītības iestādes pienākums ir informēt aģentūras filiāli un bezdarbniekus par nodarbību grafika izmaiņām, precizētu izglītības programmas nodarbību grafiku izmaiņu veikšanas dienā nosūtot elektroniskā pasta vai faksa sūtījuma veidā aģentūras filiāles kontaktpersonai. Tiesa konstatē, ka Nolikuma 8.pielikuma 4.1.8.punkts cieši saistīts ar Nolikuma 8.pielikuma 2.4.3. un 4.1.7.punktu. Nolikuma 8.pielikuma 2.4.3.punkts nosaka, ka izglītības iestāde 3 darba dienu laikā, pēc Aģentūras filiāles uzaicinājuma īstenot izglītības programmu elektroniskā pasta vai faksa sūtījuma veidā (..) nosūta aģentūras filiāles kontaktpersonai izglītības programmas nodarbību grafiku visam izglītības programmas īstenošanas periodam.
Savukārt 4.1.7.punkts izglītības iestādei uzliek par pienākumu izsniegt katram dalībniekam izglītības programmas uzsākšanas dienā izglītības programmas īstenošanas nodarbību grafiku visam izglītības programmas īstenošanas periodam (..). Tiesas ieskatā no iepriekš minētā atbildētājs pamatoti secinājis, ka izglītības iestādes sākotnēji iesniegtais nodarbību grafiks (saskaņā ar Nolikuma 8.pielikuma 2.4.3.punktu) faktiski ir vienīgais nodarbību grafiks, kas attiecas uz konkrētās apmācāmo grupas nodarbību plānojumu kopumā.
Savukārt, kā paskaidroja Aģentūra iesniegumu izskatīšanas sēdē, tad izglītības iestādei precizētie nodarbību grafiki (līguma izpildes laikā) ir jānosūta pasūtītājam (attiecīgajai aģentūras filiālei) un jāizsniedz izglītojamiem tikai par to periodu, kuru skar konkrētās izmaiņas, lai izglītojamie varētu konstatēt un pasūtītājs arī kontrolēt, kā turpmāk izglītības iestāde ir plānojusi organizēt apmācību procesu (piemēram, kad tiks pasniegtas iepriekš plānotās, bet konkrētajā situācijā - atceltās nodarbības u.t.t.).
Tā kā gan Nolikuma 8.pielikuma 2.4.3.punktā, gan 4.1.8.punktā izvirzītā prasība vērsta uz to, lai pasūtītājs varētu pārliecināties par izglītības iestādes iespēju nodrošināt izglītības programmas īstenošanu atbilstoši noteiktajām prasībām, kā arī lai pasūtītājs varētu plānot un veikt attiecīgas pārbaudes izglītības programmas īstenošanas laikā, tad šādas prasības izvirzīšana nav atzīstama par nesamērīgu vai nelietderīgu. Līdz ar to Lēmumā pieteicējas iesniegums minētajā daļā ir pamatoti noraidīts. [13] Pieteicēja iesniegumā Birojam norāda, ka Nolikuma 8.pielikuma 4.1.16. un 4.1.16.2.punktā minētā prasība - atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodrošināt izglītības programmas īstenošanas vietā mācību vielas sadales tematisko plānu – nav tiesiska, jo neviens normatīvais akts neparedz dokumenta „mācību vienas sadales tematiskā plāna” sagatavošanu.
Tas nozīmē, ka Aģentūra nav tiesīga pieprasīt šāda dokumenta nodrošināšanu. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka Aģentūra attiecībā uz šo jautājumu ir sniegusi skaidrojumu norādot, ka minētā prasība - programmu īstenošanas vietās nodrošināt mācību vielas sadales tematisko plānu pieejamību – ir izvirzīta, lai nodrošinātu iespēju gan pasūtītājam, gan pakalpojuma saņēmējam iepazīties ar mācību vielas apguves saturu un sekot apguves norisei. Mācību vielas sadales tematiskā plāna saturs un forma ir pielīdzināma profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānam, kura nepieciešamību nosaka Profesionālās izglītības likuma 25.panta pirmās daļas 3.punkts:
„Profesionālās izglītības programma ir profesionālo izglītību reglamentējošs dokuments, kas atbilstoši attiecīgās izglītības pakāpes valsts profesionālās izglītības standartam un profesijas standartam nosaka profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu.".
Tātad Iepirkuma dokumentācijā minētais „mācību vielas sadales tematiskais plāns” ir sastādāms pēc būtības tāpat kā „profesionālās izglītības programmas īstenošanas plāns”. Līdz ar to, šie abi minētie plāni faktiski atšķiras tikai pēc to nosaukuma, bet pēc būtības tas ir viens un tas pats dokuments. Līdz ar to Komisija pamatoti secināja, ka šajā gadījumā pieteicēja faktiski apstrīdēja Aģentūras lietoto terminoloģiju attiecībā uz šādiem plāniem. Turklāt Aģentūra iesniegumu izskatīšanas sēdē norādīja, ka, lai novērsu šādas diskusijas vai pretendentu neizpratni par šādu prasību, tā piekrīt veikt grozījumus iepirkuma dokumentācijā, norādot, ka pretendentam ir jāsagatavo „profesionālās izglītības programmas īstenošanas plāns”.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti noraidīja pieteicējas iesniegumu šajā daļā. [14] Atbilstoši Nolikuma 8.pielikuma 4.1.16.punktam izglītības iestādei ir uzlikts pienākums atbilstoši Līguma un normatīvo aktu prasībām nodrošināt izglītības programmas īstenošanas vietā un pēc Aģentūras pieprasījuma uzrādīt turpmāk šajā punktā nosauktos ar izglītības programmas īstenošanu saistītus dokumentus, kā arī nodrošināt Aģentūras pārstāvjiem pēc pieprasījuma šo dokumentu kopijas. Šī punkta 7.apakšpunkts paredz uzrādīt „citus dokumentus, kas nepieciešami Līgumā noteikto Aģentūras tiesību realizācijai”.
Pieteicēja iesniegumā Birojam lūgusi dzēst Nolikuma 8.pielikuma 4.1.16.7.punktu kā nepamatotu, jo Nolikuma 8.pielikuma 4.1.1.punktā ir noteikts izglītības iestādes pienākums īstenot izglītības programmas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējai nav saprotams, kādi tieši dokumenti ietilpst Aģentūras lietotajā apzīmējumā „citi dokumenti”. Līdz ar to Aģentūrai nav tiesību izvirzīt prasību par kādu papildu dokumentu izsniegšanu, kuru izsniegšanu neparedz normatīvie akti.
No Nolikuma 8.pielikuma 4.1.16.punkta teksta izriet, ka izglītības iestādei ir pienākums atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodrošināt to dokumentu (gan konkrēti nosaukto, gan nenosaukto) pieejamību, kuri saistīti ar izglītības programmas īstenošanu. Kā pamatoti norādīja atbildētājs, katru no dokumentiem precīzi definēt un uzskaitīt iepirkuma dokumentācijā nav iespējams, tāpēc prasība – nodrošināt ar izglītības programmas īstenošanu saistīto „citu dokumentu” pieejamību, ir loģiska un pamatota, jo Aģentūrai, slēdzot Iepirkuma līgumu, ir pienākums kontrolēt un pārraudzīt izglītības iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un finanšu izlietojumu.
Līdz ar to atbildētājs pamatoti noraidīja pieteicējas lūgumu šajā iesnieguma daļā. [15] Pieteicēja iesniegumā Birojam norādījusi, ka Iepirkuma komisijai ar Nolikuma 35. un 37.punktu piešķirtās tiesības noraidīt pretendenta piedāvājumu sakarā ar to, ka tas ir sniedzis nepatiesas vai neprecīzas ziņas, nav samērīgas un lietderīgas, kā arī ir pretrunā ar PIL 39.pantu, jo pasūtītājs Nolikumā ir iekļāvis tiesības izslēgt pretendentu no turpmākās dalības iepirkumā ne tikai gadījumā, ja piedāvājumā ir sniegta nepatiesa informācija attiecībā uz kvalifikācijas novērtēšanu, bet jebkāda nepatiesa vai neprecīza informācija.
Nolikuma 35.punkts paredz, ka pretendents ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu. (..) Ja iepirkuma komisija, pārbaudot pretendenta jebkuras sniegtās ziņas, noskaidro, ka tās neatbilst patiesībai, pretendents no tālākas līdzdalības iepirkumā tiek izslēgts. Savukārt Nolikuma 37.punkts nosaka, ka pasūtītājam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no pretendenta, kas izturējis kvalifikācijas pārbaudi, apliecinājumu, ka viņa kvalifikācija joprojām atbilst nolikumā noteiktajām prasībām. Gadījumā, ja pretendents to nespēj vai nedara, vai atklājas, ka viņš sniedzis nepatiesas vai neprecīzas ziņas, iepirkuma komisija noraida viņa piedāvājumu.
Tiesa piekrīt atbildētāja norādītajam, ka minētās normas mērķis nav noraidīt izglītības iestādes piedāvājumu gadījumā, ja tā ir sniegusi jebkāda veida nepatiesu informāciju, bet situācijā, ja izglītības iestāde, sniedzot šo nepatieso informāciju, ir apzināti maldinājusi pasūtītāju. Ņemot vērā, ka Iepirkuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību visiem bezdarbniekiem, tad apzināta nepatiesas informācijas sniegšana no pretendenta puses par tās kvalifikāciju var skart gan Aģentūras, gan bezdarbnieku intereses, kā arī netiek nodrošināta taisnīga attieksme pret tiešajiem pakalpojumu saņēmējiem – bezdarbniekiem.
Tādējādi minētā regulējuma mērķis ir disciplinēt pakalpojumu sniedzēju un ir samērīgs ar tiešo pakalpojuma saņēmēju interesēm. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti noraidīja pieteicējas iesniegumu šajā iesnieguma daļā. [16] Pieteicēja iesniegumā Birojam lūgusi grozīt Nolikuma 5. un 5A.pielikumu, mainot 5.pielikuma 20. un 21.aili un 5A.pielikuma 22.aili un 23.aili., jo uzskata, ka izvirzīt tik konkrētas prasības ne tikai attiecībā uz izglītības programmu īstenošanas adresi, bet arī uz konkrētu telpu (telpas Nr.), ņemot vērā, ka iepirkuma līguma realizācija ir paredzēta 18 mēnešu laikā un nav zināms, kuras tieši izglītības programmas un kad Aģentūra tās nolems pasūtīt, ir nesamērīgi un nav lietderīgi.
Tiesa piekrīt atbildētāja norādītajam, ka telpu numerācijas norādīšana lielā mērā ir saistīta ar pasūtītāja prasību par stacionārās materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanu (skat. sprieduma [11] punktā). Līdz ar to šāda prasība ir samērīga, tāpēc pieteicējas lūgums šajā iesnieguma daļā ir noraidāms. [17] Pieteicēja iesniegumā Birojam lūgusi no Nolikuma izslēgt 3.pielikumu, norādot, ka pienākums veikt izglītības iestāžu darbības kontroli un atbilstības novērtējumu, tajā skaitā attiecībā uz telpām un materiāli tehnisko bāzi, ir Izglītības ministrijas Izglītības kvalitātes valsts dienestam, bet ne Aģentūrai.
Nolikuma 28.punkts nosaka, ka pretendenta piedāvātajām izglītības programmas īstenošanas vietām (teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām) jāatbilst profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošanas telpu raksturojumam (3.pielikums). Atbilstoši Nolikuma 35.punktam, pretendents ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu. Iepirkuma komisija vai tās pieaicinātie eksperti pārbaudīs pretendenta sniegto ziņu patiesumu, veicot pārbaudi norādītajās īstenošanas vietās. Vienlaikus Nolikuma 3.pielikumu „Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošanas telpu raksturojums” daļā aizpilda pretendents, iesniedzot savu piedāvājumu un norādot informāciju par tā piedāvātajām apmācību telpām, un daļā aizpilda pasūtītājs, veicot šo pretendenta norādīto telpu apsekošanu un izvērtēšanu.
Kā izriet no Nolikuma 3.pielikuma, tad saskaņā ar to tiek vērtētas ne tikai telpas, bet arī tas, vai šajās telpās ir stacionārā materiāli tehniskā bāze. Kā norādīts Lēmumā tad šāds regulējums, kas Aģentūrai dod tiesības un uzliek pienākumu veikt pretendenta piedāvāto telpu apsekošanu un izvērtēšanu, tajā skaitā vērtējot materiāli tehnisko bāzi, Iepirkuma dokumentācijā ir iekļauts, ņemot vērā Aģentūras līdzšinējo pieredzi, kad pakalpojumu sniedzējs apmācības organizēja nepiemērotās telpās. Neapšaubāmi normatīvie akti nosaka, kādas prasības izglītības iestādei ir jāizpilda, lai šī izglītības iestāde vai atsevišķa apmācību programma tiktu akreditēta.
Taču tas, ka konkrētās izglītības iestādes vai apmācību programmas ir akreditētas, vēl nenozīmē, ka Aģentūra nevar izvirzīt kādas papildu prasības, ja tās ir objektīvi pamatotas, vai veikt attiecīgas pārbaudes. Kā pareizi norādīja atbildētājs, konkrētajā gadījumā ir būtiski, lai Aģentūras izvirzītās prasības nebūtu pretrunā normatīvajiem akliem. Savukārt tas, ka Aģentūra ir izvirzījusi atsevišķas papildu prasības pretendentiem, lai palielinātu apmācību un tādējādi apmācāmo prasmju un zināšanu kvalitāti, nav uzskatāms par pārkāpumu.
Nav arī pamata aizliegt Aģentūrai izvērtēt, vai pretendenta piedāvātās telpas un materiāli tehniskais aprīkojums ir atbilstošs, jo tieši Aģentūra ir atbildīga par bezdarbnieku apmācību procesa nodrošināšanu un kvalitāti kopumā. Līdz ar to pieteicējas lūgums šajā iesnieguma daļā ir pamatoti noraidīts. [18] Pieteicēja iesniegumā Birojam norādījusi, ka Nolikuma 48.punkta 2.apakšpunkts ir nesamērīgs un konkurenci ierobežojošs, jo paredz piešķirt pretendentiem atšķirīgu vērtējumu, pēc to piedāvāto telpu lietošanas juridiskā pamata un formas.
Saskaņā ar Nolikuma 48.punktu Iepirkuma komisija nosaka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ņemot vērā tā iepriekš noteiktos kritērijus. Punkta Nr.2 kritērijs attiecas uz to, kādas pretendentam ir pieejamas piemērotas telpas teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām profesionālās tālākizglītības/ profesionālās pilnveides izglītības programmas īstenošanai. Lielākais punktu skaits 10 tiek piešķirts tad, ja telpas pieder izglītības iestādei vai ir nomas līgums uz periodu, kas nav mazāks par iepirkuma līguma izpildes termiņu.
Ja pretendentam ir telpu nomas līgums uz periodu, kas ir mazāks par iepirkumā noteikto termiņu un ir priekšlīgums par turpmāku telpu nomu uz termiņu, kas nav mazāks par iepirkuma līguma izpildes termiņu, tad tiek piešķirti 6 punkti, bet, ja pretendentam ir priekšlīgums par telpu nomu uz periodu, kas nav mazāks par iepirkuma līguma izpildes termiņu, tad piešķir 1 punktu. Tiesa nesaskata minētajā regulējumā konkurences ierobežojumu, jo Aģentūra noteiktais vērtēšanas kritērijs pieļauj vairākus risinājumus pretendenta piedāvāto telpu lietošanas juridiskajam pamatojumam, un tas neierobežo pretendenta iespējas piedalīties Iepirkumā.
Tiesa piekrīt atbildētāja secinājumam, ka Aģentūra, nosakot piešķiramo punktu īpatsvaru, jautājumu par pretendenta piedāvātajām apmācību telpām ir vērtējusi no garantiju aspekta, proti, telpas, kas atrodas pretendenta īpašumā vai par kurām pretendentam ir noslēgts nomas līgums uz periodu, kas nav mazāks par iepirkuma līguma izpildes laiku, rada lielāku garantiju, ka iepirkuma līguma izpildes laikā apmācību process netiks kavēts vai pārtraukts tā iemesla dēļ, ka pretendentam šīs telpas nav pieejamas. Savukārt telpas, attiecībā uz kurām pretendents piedāvājumā ir iesniedzis priekšlīgumu par nomas līgumu rada mazāku garantiju pasūtītājam, ka, piemēram, iepirkuma līguma noslēgšanas gadījuma tam šīs telpas tiešam būs pieejamas.
Līdz ar to arī tiesa piekrīt, ka pretendenta piedāvāto telpu lietošanas juridiskajam pamatam ir nozīme, lai nodrošinātu apmācību procesa nepārtrauktību un pakalpojuma kvalitāti. Tādējādi nav pamatots pieteicējas arguments, ka minētais kritērijs ir nesamērīgs un nepamatoti ierobežo pretendentu konkurenci. [19] No iepriekš minētā tiesa secina, ka, izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, Komisija ir pārbaudījusi pieteicējas iebildumus un pamatoti noraidījusi pieteicējas iesniegumu 4., 6., 7., 9., 10., 13., 14., 15. un 16.punktā.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka Lēmums pārsūdzētajā daļā ir tiesisks, savukārt pieteikums noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:
noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs” pieteikumu. Atzīt Iepirkumu uzraudzības biroja 2010.gada 23.augusta lēmumu Nr.4-1.2/10-182/2 par tiesisku daļā par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs” iesnieguma izskatīšanas 4., 6., 7., 9., 10., 13., 14., 15. un 16.punktu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2012.gada 14.maijā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese (paraksts) L.Andersone
Tiesnese (paraksts) A.Juškeviča
Tiesnese (paraksts) T.Jefremova
NORAKSTS PAREIZS Administratīvā rajona tiesas tiesnese L.Andersone
Rīgā 2012.gada 14.maijā