Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C29768114 / C-3693-15 Generato dall'IA

Court partially allowed bank's small claims suit for credit debt, interest, and fees against consumer.

Numero d'incarto C29768114 / C-3693-15
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court partially dismissed the bank's small claims action against a consumer for unpaid credit card debt. The court found the consumer liable for the principal amount, interest, and penalties but rejected a specific claim for a higher contractual penalty. Consequently, the plaintiff was ordered to pay court costs proportionally to the partial success of their claim.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civillikuma 1763. un 1765. panti: Tiesa atzīst parāda piedziņu par galveno parādu, likumiskajiem procentiem un līgumsodiem, bet noraida prasību par līgumsodu, ja tas pārsniedz likumīgos procentus vai nav pamatots, piespriežot tiesas izdevumus pusei, kuras labā spriedums.

Parole chiave

Generato dall'IA
small claims procedure consumer credit contract default interest rate contractual penalty court costs allocation partial debt recovery civil procedure law avere bancario

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 33. panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 34. panta 1. daļa 1. punkts
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.27 panta 2. daļa
Civillikuma 1763. pants
Civillikuma 1765. panta 2. daļa
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C29768114

Lietas arhīva Nr. C-3693-15/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015. gada 10. septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese A. Zemmere

rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju sabiedrības „Norvik banka” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 10.decembrī AS „Norvik banka” (turpmāk arī - prasītājs) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību

pret /pers. A/ (turpmāk arī - atbildētājs) par parāda piedziņu. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 17.decembra lēmumu prasības

pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 17.septembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr. VK10027878 par VIVA

norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (turpmāk-Līgums), saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts atļautais kredīts 426,86 euro ( LVL 300,00)

apmērā ar ikmēneša procentu likmi 1,99%.

Saskaņā ar līguma 1.12.punktu, kredīts ir aizdevums, kuru prasītājs piešķir atbildētājam un kas tiek uzskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no

atļautā un neatļautā kredīta summas. Līguma 1.13.punktā noteikts, ka atļautais kredīts ir kredīts prasītāja noteiktā limita ietvaros, savukārt līgumā

1.14.punktā noteikts, ka neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītāja noteikto limitu.

Atbilstoši līguma 1.9. un 1.10.punktam, atbildētājam katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās ar prasītāju, jāsamaksā

ikmēneša maksājumi. Saskaņā ar līguma 5.3.punktu, ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētāja saistības pret prasītāju, tiek atgriezts

izmantotais kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi, saskaņā ar Tarifiem obligātie maksājumi.

Saskaņā ar līguma 1.22.punktu Tarifi ir spēkā esošs prasītāja pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to

grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa.

Ar līguma 5.10.punktu, par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētājs maksā līgumsodu par patēriņu saskaņā ar līguma Tarifiem (0,167% par

patēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma). Līgumsodi par patēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad prasītājs saņem informāciju par darījuma, kura

rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai. Savukārt ar līguma 1.11. un 5.11.punktiem, ja atbildētājs līdz maksājuma

datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu, atbildētājam jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas, saskaņā

ar līguma Tarifiem (0,25% dienā). Atbildētājam bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 15 datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu pret

prasītāju.

[1.2] Atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem. Pēdējais maksājums tika

saņemts 2007.gada 20.oktobrī 22,54 euro apmērā.

[1.3] Līguma 5.8.punktā noteikts, ka prasītājs ir tiesīgs bez brīdinājuma samazināt atļautā kredīta apmēru vai slēgt kredītu, ja atbildētājs neizpilda

savas saistības saskaņā ar līguma noteikumiem.

[1.4] Prasītājs savu interešu aizstāvībai vērsās tiesā ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2012.gada 15.augusta lēmumu lietā Nr. 3-12/4427 prasītāja pieteikums tika atstāts bez izskatīšanas.

[1.5] Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu, 1762.panta

1.punktu, 1764., 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1943. un 1946.panta pirmo daļu, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 480,87 euro,

procentus par atļautā kredīta izmantošanu 446,81 euro, līgumsodu 480,87 euro un tiesas izdevumus (valsts nodevu 211,28 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4.70 euro), kopā 1624,53 euro, kā arī atzīt prasītājam tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6 % gadā no nesamaksātā parāda summas.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu atbildētājai 2014.gada 22.decembrī uz prasības pieteikumā norādīto adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 22.janvārim

un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta un 250.22panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām (lietas 27.lapa). Savukārt 2015.gada

26.augustā atbildētājai atkārtoti nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa uz deklarēto dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu

paskaidrojuma sniegšanai līdz 2015.gada 8.septembrim (lietas 32.lapa). Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam

izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

[2.1] Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas, atbildētāja rakstveida paskaidrojumus nav sniegusi, iebildumus nav cēlusi, lūgumus nav

pieteikusi.

[2.2] Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar

elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu

saņemšanai norādītajā adresē.

Savukārt, Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tātad, no iepriekš minētā, secināms, ka dokumenti atbildētājam ir izsniegti.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā 10.09.2015.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2015.gada 19. maijā, un atkārtoti 26.augustā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida

procesā un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 10.septembrī (lietas 32.lapa).

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

Lietā nodibināts, ka 2007. gada 17. septembrī starp AS „Lateko banka” (šobrīd AS „Norvik banka” lietas 25.lapa) un atbildētāju

noslēgts līgums Nr. VK10027878 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, (turpmāk – Līgums) (lietas 13.lapa).

Saskaņā ar Līguma noteikumiem banka izsniedza un atbildētāja saņēma kredītkarti VIVA Maestro, kā arī prasītāja atvēra kredītkartei piesaistītu

kontu Nr. /numurs/ un piešķīra atļauto kredītu 300 LVL (426,86 euro) apmērā, ar ikmēneša procentu likmi (saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem),

ikmēneša maksājumu 15,84 LVL (22,54 euro) apmērā un 24 mēnešu kredīta atmaksas termiņu (lietas 13.-14.lapa). Līguma 12.1.punktā noteikts, ka

līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Civillikuma 1533.panta pirmā daļā noteikts, ka līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par

darījuma būtiskām sastāvdaļām (1470.p), ar nolūku savstarpēji saistīties.

Lietā nav ziņu, ka minētais Līgums būtu apstrīdēts vai atzīst par spēkā neesošu, līdz ar to tas ir pusēm saistošs un izpildāms.

Līguma 3.1.punktā ir noteikts, ka klients apņemas ievērot līgumu, noteikumus un tarifus, kā arī to grozījumus un papildinājumus.

Parakstot Līgumu, atbildētāja apstiprinājusi, ka pirms līguma parakstīšanas ir iepazinusies ar līguma par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu

noteikumiem, to saturs ir saprotams, piekrīt noteikumiem un apņemas tos izpildīt.

No lietas materiālos esošā klienta karšu konta izraksta, kas sagatavots 02.12.2014., redzams, ka Atbildētājas kontā bija pieejami Prasītāja

piešķirtie kredītlīdzekļi, kurus Atbildētāja izlietojusi periodā no 17.09.2007. – 26.10.2007. (lietas 15.lapa).

[4.2] No lietas materiāliem redzams, ka uz 2014.gada 2.decembri atļautā kredīta parāds ir 426,86 euro (LVL300,00), neatļautais kredīta parāds

ir 54,01 euro (LVL 37,96) (lietas 19.lapa).

Līguma Nr. VK10027878 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu noteikumu 1.12., 1.13., un 1.14. paredz, ka kredīts ir aizdevums,

kuru prasītāja piešķir atbildētājai un kas tiek uzskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no atļautā un neatļautā kredīta summas. Atļautais kredīts ir kredīts

prasītājas noteiktā limita ietvaros, savukārt neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītājas noteikto limitu. Atbilstoši minēto noteikumu

5.3.punktam, ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas klienta saistības pret banku, tajā skaitā, tiek atgriezts izmantotais kredīts, tiek maksāti

procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi, saskaņā ar Tarifiem, klientam obligāti maksājumi. Saskaņā ar līguma noteikumu 1.22

punktu Tarifi ir spēkā esošs prasītāja pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to grozījumi un papildinājumi ir

līguma neatņemama sastāvdaļa.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti nolīgta.

Saskaņā ar VIVA līguma 5.8.punktu banka ir tiesīga bez brīdinājuma samazināt atļautā kredīta apmēru vai slēgt kredītu, ja klients neizpilda savas

saistības saskaņā ar noteikumiem.

[4.3] Prasītāja norādījusi, ka atbildētāja izmantoja kredītu, bet neveica maksājumus atbilstoši VIVA līguma apmaksas noteikumiem, ko tiesai nav

pamata apšaubīt, jo pierādījumi par pretējo nav tiesai iesniegti. Prasītāja arī norādījusi, ka atbildētāja pēdējo maksājumu veikusi 2007.gada 20.oktobrī

22,54 euro apmērā (lietas 15.lapa).

Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas

pašas šķiras un labuma lietās (Civillikuma 1934.pants). Aizņēmējam jāatdod tādi pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis (Civillikuma

1943.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbildētāja pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu izpildījusi, nav iesniegusi, prasības summu nav

apstrīdējusi un iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tostarp, parāda apmēru nav izteikusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tā kā tiesai nav pamata apšaubīt

prasītājas norādīto atbildētājas parāda summu, tiesa atzīst, ka prasība daļā par neatmaksātās atļautā un neatļautā kredīta summas piedziņu ir apmierināma

un no atbildētājas piedzenams – atļautā kredīta parāds 426,86 euro un neatļautā kredīta parāds 54,01 euro, kopā 480,87 euro. Tiesa konstatē, ka

Prasītājs bez tiesiska pamata prasības pieteikumā norādījis galveno parādu 480,87 euro, tajā ietverot arī neatļautā kredīta summu 54,01 euro, jo tiesas

ieskatā neatļautais kredīts nevar tikt uzskatīts par galveno parādu, jo to neveido Prasītāja izsniegtais aizdevums.

[4.4] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas procentus par atļautā kredīta izmantošanu 446,81 euro apmērā, kas aprēķināti par periodu no

2008.gada 1.marta līdz 2012.gada 25.jūnijam, atbilstoši parāda aprēķina paskaidrojumos norādītajam (lietas 20.lapa). Līguma 5.1.punktā ir pielīgts, ka

par atļautā kredīta izmantošanu klients maksā bankai procentus saskaņā ar tarifiem.

Atbilstoši tarifu likmēm VIVA kartes apkalpošanai mēneša procentu likme par atļauto kredītu noteikta 1,99%. (lietas 17.lapa).

Civillikuma 1753.pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu. Saskaņā ar 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumu dodami tad, ja tie tieši norunāti.

Ievērojot apstākli, ka puses ir vienojušās par procentu par aizdevuma lietošanu maksāšanu, atbildētāja prasītāja veikto procentu aprēķinu nav

apstrīdējusi, tiesa atzīst par pamatotu prasību daļā par procentu par atļautā kredīta izmantošanu 446,81 euro apmērā, kas aprēķināti par periodu no

2008.gada 1.marta līdz 2012.gada 25.jūnijam, piedziņu.

[4.5] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas līgumsodu par neatļauto kredīta izmantošanu 106,13 euro (LVL 74,59) no 2008.gada 1.marta līdz

2011.gada 23.maijam un līgumsodu par ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu 374,74 euro (LVL 263,37), kas aprēķināts no 2008. gada

15. marta līdz 2012. gada 25. jūnijam, kopā 480,87 euro (lietas 19.lapa). Prasītājs norādījis, ka ir apturējis līgumsoda aprēķina pieaugumu, kad tas

sasniedzis pamatparāda apmēru (lietas 20.lapa).

Puses Līguma 5.10.punktā ir vienojušās, ka par neatļautā kredīta izmantošanu klients maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar tarifiem.

Līgumsods par pārtēriņu noteikts 0,167% dienā no neatļautā kredīta apjoma. (lietas 17.lapa). Līguma 5.11.punktā Pielīgts, ka klientam jāmaksā

līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša maksājuma summas saskaņā ar tarifiem, kas savukārt paredz līgumsoda likmi 0,25%

dienā.

Izvērtējot Prasītāja pieprasīto līgumsoda apmēru, tiesa ņem vērā Civillikuma 3.pantu, kā arī likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada

Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pantu (grozījumi stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī), kas noteic, ka:

„Līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada

1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717. un

1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.”

Tā kā strīds ir par Atbildētājas saistībām, kas radušās līdz 2013.gada 31.decembrim un prasība celta tiesā 2014.gadā, tiesa atzīst, ka ir pamats

strīda izšķiršanai piemērojot Civillikuma normas par līgumsodu, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim). Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav

aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.panta 2.punktu kreditors var prasīt kā

līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājumu nokavējums un neatļautā kredīta lietošana no Atbildētājas puses, kas pats par sevi

rada līgumsoda piemērošanas pamatu, jo puses par to ir vienojušās Līgumā un tā aprēķināšanas pamatā ir Atbildētāja saistību neizpilde, tomēr vienlaicīgi

tiesa konstatē, ka izskatāmajā lietā starp Prasītāju kā juridisku personu un pakalpojuma sniedzēju pastāv tiesiskās attiecības ar Atbildētāju kā fizisku

personu un pakalpojuma saņēmēju. Tā kā lietas materiālos nekas neliecina par pretējo, tiesa uzskata, ka Atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma pirmā panta 3.punkta izpratnē ir atzīstams par patērētāju. Tādējādi līgumsoda maksāšanas pienākuma pastāvēšana un līgumsoda apmērs

pārbaudāms arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma kā speciālo tiesību normu kontekstā, neatkarīgi no tā, vai strīdā patērētājs uz šādiem apsvērumiem

norāda, vai nenorāda.

Tiesa ņem vērā, ka līdz 2014. gada 1. janvārim Civillikums līgumsoda apmēru neaprobežoja, taču Civillikuma 1717.panta otrā daļa neizslēdza

līgumsoda apmēra novērtēšanu no labas ticības principa, ko reglamentē Civillikuma 1.pants. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta

vienpadsmitā daļa, 3.panta 2.punkta un 6.panta trešās daļas 4.punkts noteica līgumsoda izvērtēšanu no pušu vienlīdzības un taisnīguma principa.

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētājas līgumsodu parāda summas apmērā. Tiesa ņem vērā, ka 2013.gada 20.jūnijā tika pieņemti grozījumi

Civillikumā, ierobežojot līgumsoda apmēru līdz 10% no pamatparāda, kas stājušies spēkā 2014.gada 1.janvārī, un šo grozījumu mērķis ir aizsargāt

patērētājus no nesamērīga parāda pieauguma. Lai arī minētos grozījumus Civillikumā nevar attiecināt uz šo lietu, taču ar minēto normatīvo regulējumu

daudz izvērstāk un detalizētāk tiek risināti jautājumi par līgumsoda būtību un funkciju izpratni, lai pārmērīgi nesodītu parādnieku. Attiecībā uz maksājumu

kavējumu raksturojošiem apstākļiem, tiesa konstatē, ka Atbildētāja maksājumus sākusi kavēt jau 2007.gadā, Prasītājs vērsies tiesā ar pieteikumu par

saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā 2012.gadā, bet prasība tiesā celta tikai 2014.gada decembrī, kas savukārt liecina par to, ka Prasītājs ir

kavējies ar parāda atgūšanu un prasības tiesā celšanu. Tādējādi, izvērtējot Prasītāja aprēķināto līgumsoda apmēru, saistībā ar nokavēto summu un

kavējuma ilgumu, tiesa Prasītāja aprēķināto līgumsodu neatzīst par samērīgumu un uzskata, ka tas ir samazināms līdz 10% no parāda summas, proti,

līgumsods par periodu no 2008.gada 1.marta līdz 2012.gada 27.jūnijam piedzenams 48,09 euro apmērā, bet prasība daļā par līgumsoda 432,78 euro

apmērā noraidāma.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību.

Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm

uz euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tādejādi parāda apmērs

pārrēķināts no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (1 euro = LVL 0,702804).

[4.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, tajā skaitā parāda un nokavējuma procentu aprēķinus. No prasības

pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētāja būtu izpildījusi savas saistības pilnā apmērā un tā kā Atbildētāja nav izmantojusi

savas Civilprocesa likuma 250.23pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi prasības

pieteikumā minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka Atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību un

atzīstams, ka, ievērojot sprieduma [4.1]- [4.5] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no Atbildētājas par labu Prasītājam

piedzenams galvenais parāds 426,86 euro apmērā, ko veido atļautā kredīta summa, neatļautā kredīta parāds 54,01 euro, nolīgtie procenti 446,81 euro

apmērā, līgumsods 48,09 euro kopā 975,77 euro.

[4.7] Prasītājs ir pieteicis lūgumu tiesai atzīt prasītāja tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus 6 % gadā no nesamaksātā parāda summas.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta (..) līguma attiecībās, kurās

piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības saņemt no atbildētāja par laiku līdz sprieduma izpildei likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no

galvenā parāda.

Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība pamierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Apmierinot prasību daļēji un piedzenot no atbildētājas 957,77 euro, no atbildētājas piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram 143,66 euro (saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu – 15% no 957,77

euro), prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 4,70 euro, kopā 148,36 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (redakcijā, kas stājās spēkā 2014.gada 11.aprīlī) 250.27 panta otro daļu tiesas spriedumu lietās par maza apmēra

prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193.,195., 197., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

maza apmēra prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Norvik banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, atļautā kredīta

parādu 426,86 euro, neatļautā kredīta parādu 54,01 euro, līgumiskos procentus par laika periodu no 2008.gada 1.marta līdz 2012.gada 25.jūnijam

446,81 euro, līgumsodu par laika periodu no 2008.gada 1.marta līdz 2012.gada 27.jūnijam 48,09 euro, tiesas izdevumus 148,36 euro apmērā, kopā

1124,13 euro (viens tūkstotis viens simts divdesmit četri euro un 13 centi), kas iemaksājami AS “Norvik banka” kontā Nr.LV03

LATB0000VIVAKARTE, SWIFT: LATBLV22.

Atzīt AS „Norvik banka” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās galvenā

parāda summas (426,86 euro) par laiku līdz sprieduma izpildes dienai.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 432,78 euro piedziņu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kas noteikta 2015. gada 10. septembrī,

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Agnese Zemmere