Legislator Giurisprudenza & Legislazione
11370002113 / K07-0167-13 Generato dall'IA

Court convicted minor of theft via identity fraud, imposing suspended sentence and waiving defense costs.

Numero d'incarto 11370002113 / K07-0167-13
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court convicted the defendant of theft by misappropriation of funds and ordered a suspended sentence of seven months. The defendant, a minor, stole personal data and bank credentials to commit multiple online loans totaling over 230 Lats. The court found the evidence sufficient, applied the minor's status to exempt him from defense costs, and established a probation period of eight months.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Krimināllikuma 193. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 83. panta 1. punkts, 88. panta 3. daļa, 50. panta 1. daļa, 55. panta 1. daļa, 528. panta 2. daļa: A minor who commits theft by misappropriation of funds is liable for criminal punishment, but defense costs must be waived, and a suspended sentence with probation is appropriate if the risk of evasion is absent.

Parole chiave

Generato dall'IA
theft by misappropriation identity fraud online minor criminal liability suspended sentence waiver of defense costs probation period identity theft truffa in materia di credito

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Criminal Law Article 193, paragraph 2
Criminal Procedure Law Article 83, paragraph 1, point 1
Criminal Procedure Law Article 88, paragraph 3
Criminal Procedure Law Article 85, paragraph 1, point 1
Criminal Procedure Law Article 368, paragraph 4
Criminal Procedure Law Article 528, paragraph 2
Criminal Procedure Law Article 241, paragraph 3
Criminal Procedure Law Article 499
Criminal Procedure Law Article 500
Criminal Procedure Law Article 511
Criminal Procedure Law Article 512
Criminal Procedure Law Article 520
Criminal Procedure Law Article 527
Criminal Procedure Law Article 528
Criminal Procedure Law Article 529
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. 11370002113

Lietas arhīva Nr. K07-0167-13/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2013.gada 25.septembrī

Aizkraukles rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Baltmane-Zepa,

ar tiesas sēžu sekretāri M.Liģeri,

piedaloties prokuroram J.Duberim,

aizstāvim zvērinātam advokātam R.Zeseram,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 193.panta otrās

daļas.

Tiesa

konstatēja:

/pers. C/ izdarīja sveša maksāšanas līdzekļa laupīšanu, sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu.

2012.gada 15.novembrī ap pulksten 16.00 /pers.C/ Aizkrauklē, /adrese/, pie veikala ,,Beta”, mantkārīgu motīvu vadīts, ar viltu izkrāpa

n o /pers. E/ viņa personas datus, bankas konta numuru, internetbankas kodu karti, lietotājvārdu un paroli. Iegūto informāciju un

internetbankas kodu karti /pers. C/ tajā pašā dienā izmantoja, noformējot aizņēmumu 200 latu apmērā AS /pers.F/ interneta vietnē

internetvietnes adresev no IP adreses 91.200.65.172 uz /pers. E/ vārda. Iegūto naudu /pers. C/ saņēma /pers. E/ bankas kontā /konta

numurs/. Pirmo saņemto naudas aizdevumu /pers. C/ atdeva aizdevējam, lai veidotu pozitīvu kredītvēsturi.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers.C/ 2012.gada 15.novembrī, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā vietā,

izmantojot iegūto /pers. E/ personas datu informāciju, bankas kontu internetbankas kodu karti, lietotājvārdu un paroli, /pers.F/ interneta

vietnē /internetvietnes adrese/ no IP adreses 91.200.65.172 uz /pers. E/ vārda vēlreiz noformēja aizņēmumu Ls 200 apmērā. Iegūto

naudu /pers. C/ saņēma /pers. E/ bankas kontā konta numurs, ko atkal atdeva aizdevējam, lai veidotu pozitīvu kredītvēsturi.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, 2012.gada 15.novembrī, pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā vietā, /pers. C/,

izmantojot iegūto /pers. E/ personas datu informāciju, internetbankas kodu karti, lietotājvārdu un paroli noformēja AS /pers.F/ interneta

vietnē /internetvietnes adrese/ no IP adreses 91.200.65.172 uz /pers. E/ vārda naudas aizņēmumu Ls 198,40 apmērā, aizdevuma

līguma Nr.701723002. Iegūto naudu /pers. C/ saņēma /pers. E/ bankas kontā /konta numurs/ un izlietoja pēc saviem ieskatiem -

pārskaitīja uz citu kontu, tādejādi cietušajai AS /pers.F/ nodarīja mantisko kaitējumu Ls 198,40 apmērā.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, 2012.gada 15.novembrī ap pulksten 18.18 pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā

vietā, S1A ,,/pers. K/” interneta vietnē internetvietnes adrese no IP adreses 91.200.65.172 /pers. C/, izmantojot iegūto /pers. E/

personas datu informāciju, internetbankas kodu karti un paroli noformēja uz /pers. E/ vārda naudas aizņēmumu Ls 50 apmērā. Iegūto

naudu /pers. C/ saņēma /pers. E/ bankas norēķinu kontu /konta numurs/ un izlietoja pēc saviem ieskatiem pārskaitot to uz citu kontu,

tādējādi cietušajai SIA ,,/pers. K/” nodarīja mantisko kaitējumu Ls 50.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, 2012.gada 16.novembrī pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā vietā /pers. C/ pers.F

interneta vietnē internetvietnes adreseno IP adreses 91.200.65.172, izmantojot iegūto /pers. E/ personas datu informāciju,

internetbankas kodu karti un paroli, noformēja naudas aizņēmumu uz /pers. E/ vārda Ls 300, aizdevuma līguma Nr.9905856001.

Iegūto naudu /pers. C/ saņēma /pers. E/ bankas kontā /konta numurs/un pārskaitīja uz citu bankas kontu, tā izlietoja pēc saviem

ieskatiem.

/pers. C/ noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai AS pers.F nodarīts mantisks kaitējums Ls 300 apmērā.

Ar šādām darbībām /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

2012.gada 21.decembrī ap pulksten 12.00 /pers. C/ Aizkraukles autoostā Gaismas ielā 12 piegāja pie /pers. H/ un, mantkārīgu

motīvu vadīts, izmantojot iegūto uzticēšanos, ar viltu, nolūkā iegūt /pers. H/ internetbankas kodu kartes datus un paroli, pierunāja /pers.

H/ atvērt bankā internetbanku. /pers. C/ un /pers. H/ ieradās AS ,,Swedbank” Aizkraukles filiālē, kur /pers. H/ atvēra bankas

kontu konta numurs un noformēja internetbanku. Pēc iziešanas no bankas pēc /pers. C/ lūguma, /pers. H/ iedeva /pers. C/

internetbankas kodu karti un lapiņu ar lietotāja numuru un paroli. /pers. C/ iegūtos datus pirmstiesas izmeklēšanā precīzi

nenoskaidrotā veidā nokopēja, bet oriģinālus atdeva /pers. H/.

Iegūtos /pers. H/ bankas datus pers.C izmantoja 2012.gada 23.decembrī ap plkst. 18.25 un AS pers.F interneta vietnē internetvietnes

adrese no IP adreses 46.109.104.130 uz /pers. H/ vārda noformēja naudas aizņēmumu Ls 200 apmērā, noslēdzot līgumu

Nr.988939901. Iegūto naudu /pers. C/ saņēma /pers. H/ bankas kontā /konta numurs/un izlietoja pēc saviem ieskatiem - pārskaitīja uz

citu bankas kontu, tādējādi cietušajai AS /pers.F/ nodarīja mantisko kaitējumu Ls 200 apmērā.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, 2012.gada 23.decembrī ap pulksten 20.44 /pers. C/, atrodoties /adrese/, izmantojot 2012.gada

21.decembrī iegūto /pers. H/ personas datu informāciju, internetbankas kodu karti un paroli, /pers.F/ interneta vietnē internetvietnes

adrese no IP adreses 46.109.243.254 uz /pers. H/ vārda noformēja naudas aizņēmumu Ls 200 apmērā, noslēdzot līgumu

Nr.76887001. Iegūto naudu, kas tika saņemta /pers. H/ bankas kontā /konta numurs/, /pers. C/ izlietoja pēc saviem ieskatiem -

pārskaitīja uz citu bankas kontu, tādējādi cietušajai AS /pers.F/ nodarīja mantisko kaitējumu Ls 200 apmērā.

Ar šādām darbībām /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Prokurors tiesas izmeklēšanā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 461.pantu un 462.panta pirmo daļu, grozīja apsūdzību, lūdzot

tajā labot pārrakstīšanās kļūdu apsūdzētā vārdā un tā vietā, kur norādīts /cita persona/, norādīt /pers.C/. Prokurors lūdza pēc

2012.gada 15.novembrī iesāktā un 2012.gada 16.novembrī turpinātā noziedzīgā nodarījuma apraksta, iekļaut apsūdzētā darbību

juridisko kvalifikāciju, norādot, ka apsūdzībā norādītajos apstākļos apsūdzētais izdarījis Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Turklāt atbilstoši Krimināllikuma 193.panta otrajai daļai apsūdzībā jānorāda, ka apsūdzētais izdarīja

sveša maksāšanas līdzekļa nolaupīšanu un izmantošanu, nevis iegūšanu un izmantošanu, kā tas noteikts Krimināllikuma 193.panta

pirmajā daļā un kā tas norādīts apsūdzībā.

Izvērtējot apsūdzības grozīšanu, to, ka apsūdzētais apstiprināja, ka piekrīt šādai apsūdzības grozīšanai un tā viņam saprotama, to, ka

šāda apsūdzības grozīšana nepasliktina apsūdzētā stāvokli un neaizskar Kriminālprocesa likuma 20.pantā noteiktās apsūdzētā

tiesības uz aizstāvību, tiesa uzskata apsūdzības grozīšanu par atbilstošu Kriminālprocesa likuma 462.pantam.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais savu vainu atzina visā viņam izvirzītajā apsūdzībā par Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, neapstrīdēja noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko

kvalifikāciju, cietušo AS /pers.F/ un SIA /pers.K/ pieteiktās mantiskās kaitējuma kompensācijas atzina daļēji, cietušā /pers. H/

pieteikto mantiskā kaitējuma kompensāciju atzina, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi.

Aizstāvis izteica viedokli, ka pierādījumu pārbaude lietā nav veicama.

Prokurors izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi daļā par apsūdzētā vainīgumu, jo konstatēti

Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie apstākļi, taču pierādījumu pārbaude veicama daļā par pieteiktajām mantiskā kaitējuma

kompensācijām.

Tiesa, ievērojot izteiktos viedokļus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi daļā par

apsūdzētā vainīgumu, jo apsūdzētais atzina savu vainu izvirzītajā apsūdzībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas

izmeklēšanā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainīgumu un noziedzīgā nodarījuma juridisko

kvalifikāciju. Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas. Tiesa nolēma

veikt pierādījumu pārbaudi daļā par cietušo AS /pers.F/ un SIA /pers.K/ pieteiktajām mantiskā kaitējuma kompensācijām.

Tā kā tiesas sēdē pierādījumu pārbaude daļā par apsūdzētā vainīgumu netika veikta, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

527.panta trešās daļas nosacījumiem pierādījumu analīze un to uzskaitījums šajā daļā spriedumā nav nepieciešams.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatē, ka apsūdzētā darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 193.panta otrās

daļas, jo apsūdzētais nolaupīja un izmantoja svešus maksāšanas līdzekļus.

Atzīstot apsūdzētā vainīgumu par pierādītu, noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju par atbilstošu Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka

apsūdzētais ir sodāms.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 46.pantā noteikto, proti, izdarītā

noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī

Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi.

Turklāt tiesa ņem vērā, ka 2013.gada 1.aprīlī spēkā stājies 2012.gada 13.decembrī pieņemtais likums „Grozījumi Krimināllikumā” un

šī likuma Pārejas noteikumu 4.punkts paredz, ka personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šī likuma spēkā stāšanās

dienai, saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas

laikā, ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru un veidu, kāds paredzēts

Krimināllikumā no 2013.gada 1.aprīļa. Minēto noteikumu 6.punkts noteic, ka gadījumā, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu

Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzētā zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem

vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošos datus, noskaidrots, ka apsūdzētais mācās /Skolas nosaukums/.

Ģimenē ceturtais bērns, māte audzina bērnus viena (lietas 182.lapa). No Jaunjelgavas novada domes Sociālā dienesta 2013.gada

28.janvārī sniegtās informācijas izriet, ka apsūdzētais piedalījies Sociālās korekcijas un sociālās uzvedības programmā, lai risinātu

nelietderīgu brīvā laika izmantošanu un vecāku nepietiekamu uzraudzību (lietas 183.-184.lapa). SIA „Aizkraukles slimnīca” psihiskās

aprūpes un narkoloģiskās aprūpes reģistrā nav reģistrēts (lietas 186., 187.lapa). Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolas 2013.gada

20.janvārī izsniegtajā raksturojumā norādīts, ka apsūdzētais šajā skolā mācās no 2012.gada septembra. 2012./2013.mācību gada

1.semestrī visos mācību priekšmetos saņēma sekmīgus vērtējumus. Skolā ieradās regulāri, bet dažkārt stundas noseboja vai

neattaisnoti neapmeklēja. Centās izpildīt skolotāja dotos norādījumus, iesaistījās skolas un klases sabiedriskajā dzīvē. Ir ļoti

ietekmējams, pakļaujas draugu negatīvajām iniciatīvām. Māte par dēla gaitām interesējas. No raksturojumam pievienotās liecības

redzams, ka apsūdzētā sekmes ir vidējas, vājas, taču sekmīgas (lietas 189., 190.lapa). Lietas materiālos nav ziņu par apsūdzētā

sodāmībām un izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Pats apsūdzētais tiesas sēdē paskaidroja, ka viņš sodīts nav, taču

Aizkraukles rajona tiesas tiesvedībā ir lietas par viņa izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Saprot izdarītā sekas, mēģina

laboties, apņemas arī turpmāk neizdarīt noziegumus. Likumiskā pārstāve paskaidroja, ka daļēji notikušajā ir vainojami draugi. Dēls ir

mainījis skolu un viņa uzvedība ir mainījusies, iepriekšējie draugi pazuduši.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas klasificējams kā

smags noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. un 48.pantu tiesa nekonstatē apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Ar savām darbībām apsūdzētais apdraudējis tautsaimniecības intereses, nodarot reālus zaudējumus cietušajiem.

Krimināllikuma 193.panta otrās daļas sankcija paredzēja sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot

mantu vai bez mantas konfiskācijas. No 2013.gada 1.aprīļa sods par /adrese/.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu panta sankcijā paredzēts brīvības atņemšanas veidā līdz pieciem gadiem vai īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, vai

piespiedu darba vai naudas soda veidā, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantam soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi

izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat.

A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts,

7.lpp).

Ņemot vērā lietā konstatētos soda apmēra un veida ietekmējošos apstākļus, to, ka nav konstatēts Krimināllikuma 49.pantā noteiktais

pamats vieglāka soda noteikšanai nekā likumā paredzētais, ņemot vērā no 2013.gada 1.aprīļa samazināto brīvības atņemšanas

soda apmēru, apsūdzētais atzinis savu vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, tiesa uzskata, ka sods apsūdzētajam nosakāms

brīvības atņemšanas veidā sešu mēnešu apmērā par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā to norādīja prokurors.

Tā kā apsūdzētais izdarījis divus noziedzīgos nodarījumus, tad pie soda noteikšanas vērā ņemama Krimināllikuma 50.panta pirmā

daļa, kas noteic, ka gadījumā, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, noteikusi sodu par katru

nodarījumu atsevišķi, galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piemērojot kādu no pantā minētajiem sodu

saskaitīšanas principiem. Konkrētajā gadījumā tiesa uzskata, ka piemērojams piespriesto sodu daļējas saskaitīšanas princips.

Tomēr tiesai ir radusies pārliecība, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus un tāpēc apsūdzēto saskaņā ar

Krimināllikuma 55.pantu ir iespējams notiesāt nosacīti, brīvības atņemšanas sodu nosakot nosacīti ar pārbaudes laiku. Ņemot vērā

nosacītas notiesāšanas būtību, proti, saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta desmito daļu, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara

jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais brīvības atņemšanas sods ir izpildāms reāli, konkrētajā gadījumā pārbaudes laika

noteikšana apsūdzētajam būs audzinošāks sods par reālas brīvības atņemšanas sodu, jo tas dos iespēju apsūdzētajam izdarīt

attiecīgos secinājums un pierādīt, ka viņš spēj būt likumpaklausīgs un ir labojies, turpināt mācības skolā. Vienlaicīgi tiesa norāda, ka

tikai no paša apsūdzētā ir atkarīgs tas, vai viņš spēs pierādīt savu gribasspēku un turpmāk dzīvot normāla cilvēka dzīvi. Tomēr

konkrētajā gadījumā soda mērķis ir sasniedzams ar apsūdzētā neizolēšanu no sabiedrības.

Izvērtējot izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, tiesa pievienojas prokurora viedoklim un

uzskata, ka apsūdzētajam nosakāms pārbaudes laiks uz astoņiem mēnešiem. Šāds sods ir ne vien taisnīgs un apsūdzētā

izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem adekvāts, bet arī atbilstošs apsūdzētā personībai un soda preventīvo mērķu sasniegšanai

Turklāt tiesa uzskata, ka apsūdzētajam nav nepieciešams noteikt pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts

probācijas dienesta norādījumiem, jo apsūdzētajam ir dzīves pieredze, mātes atbalsts, lai viņš pats būtu spējīgs izdarīt konkrētus

secinājumus, kas būtu vērsti uz savas uzvedības izvērtēšanu.

Izvērtējot Krimināllikuma 193.panta otrās daļas sankcijā paredzēto mantas konfiskācijas piemērošanas lietderību, tiesa secina, ka

papildsods – mantas konfiskācija, šajā gadījumā nav piemērojama. Mantas konfiskācija panta sankcijā nav paredzēta kā obligāti

piemērojama. Lietas materiālos nav informācijas par to, vai apsūdzētajam pieder kustama vai nekustama manta, kas būtu

pakļaujama konfiskācijai.

Cietušo AS /pers.F/ un SIA /pers.K/ pārstāvji uz tiesas sēdi nebija ieradušies, cietušais /pers. H/ uz tiesas sēdi nebija ieradies. AS

/pers.F/ pārstāve lūgusi lietu iztiesāt pārstāvja prombūtnē.

Tiesa, ievērojot Kriminālprocesa likuma 351.panta 4. 1 daļā noteikto par to, ka kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi no

cietušā klātbūtnes, izskatīja pieteikumus bez cietušo pārstāvju klātbūtnes.

Tā kā apsūdzētais cietušās AS /pers.F/ pieteikto mantiskā kaitējuma kompensāciju atzina daļēji – Ls 898,40 apmērā, SIA /pers.K/

pieteikto mantiskā kaitējuma kompensāciju atzina daļā par Ls 50, cietušā /pers. H/ pieteikto mantiskā kaitējuma kompensāciju atzina,

tiesa nolēma veikt pierādījumu pārbaudi daļā par cietušo AS /pers.F/ un SIA /pers.K/ pieteiktajām mantiskā kaitējuma

kompensācijām.

SIA /pers.K/ sniegusi informāciju, ka tai nodarīts mantiskais kaitējums Ls 72,50 apmērā, ko veido aizdevuma summa, līgumsods un

maksa par ierakstītas brīdinājuma vēstules izsūtīšanu (lietas 126.-128.lapa).

AS /pers.F/ norādījusi, ka tai nodarīts kaitējums Ls 648 apmērā, ko veido 2012.gada 15.novembrī izsniegtais aizdevums Ls 198,40

apmērā, komisijas maksa Ls 7,98 apmērā, līgumsods Ls 121,54 apmērā un 2012.gada 16.decembrī izsniegtais aizdevums Ls 300

apmērā un procenti par kapitāla lietošanu Ls 21 apmērā (lietas 134.-135.lapa).

2013.gada 24.septembrī Aizkraukles rajona tiesā saņemts iesniegums no AS /pers.F/, kur norādīts, ka cietusī lūdz piedzīt tai nodarīto

kaitējumu Ls 1068,92 apmērā, ko veido naudas summa Ls 327,92 apmērā (pamatsumma Ls 198,40, komisija par aizdevuma

piešķiršanu Ls 7.98 apmērā, līgumsods Ls 12,54 apmērā), naudas summa Ls 321 apmērā (pamatsumma Ls 300 apmērā un procenti

Ls 21 apmērā); naudas summa Ls 200 apmērā, naudas summa Ls 220 apmērā (pamatsumma Ls 200 apmērā un procenti Ls 20

apmērā).

Lietas materiālos atrodas starp AS /pers.F/ un /pers.E/ 2012.gada 15.novembrī noslēgtie aizdevuma līgumi (lietas 137., 138.,

139.lapa) un 2012.gada 16.novembrī noslēgtais aizdevuma līgums un tam pievienotais aizdevuma atmaksas grafiks (lietas 140.-

142.lapa).

Tiesa, pārbaudījusi pierādījumus, pārliecinājusies par apsūdzētā vainīgumu kaitējuma nodarīšanā, uzskata, ka SIA /pers.K/ un AS

/pers.F/ mantiskā kaitējuma kompensācijas pieteikumi ir apmierināmi daļēji, atzīstot cietušās SIA /pers.K/ pieteikto kompensāciju par

pamatotu daļā par Ls 50 un AS /pers.F/ pieteikto mantiskā kaitējuma kompensāciju daļā par Ls 898,40.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo

aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālās un materiālās kompensācijas

pieprasīšanai un saņemšanai. Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē

noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo

aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisku zaudējumu. Šī panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību

noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Ievērojot Civillikuma noteikumus,

secināms, ka neviens, saņemot zaudējumu atlīdzinājumu, nevar uz tā pamata iedzīvoties, un zaudējumu nodarītājam tie jāatlīdzina to

patiesajā apmērā.

Konkrētajā gadījumā cietušajām ir tiesības uz atlīdzinājumu par radīto kaitējumu tādā apmērā, kādā ir radīts reāls mantiskais

zaudējums. Tiešā mantiskā zaudējuma apmērs šajā lietā ir naudas summas, ko veido aizdevumu pamatsumma.

Daļā par līgumsodu, procentiem, kā arī par maksas par aizdevuma izsniegšanu, vēstules izsūtīšanu, kaitējuma kompensācijas nav

nosakāmas, jo līgumsods un pielīgtie procenti ir saistību tiesību institūti. Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam līgumsods ir pametums,

ko kāda persona apņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo savu saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1753., 1756., 1759.pants noteic, ka procenti ir atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu,

kavējumu, un pienākums tos maksāt pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, tie jāmaksā par parādu. Kriminālprocesa

ietvaros tiesa nevērtē tiesiskās attiecības starp līgumslēdzējiem, tādējādi nekonstatē arī to, vai apsūdzētais nav izpildījis ar konkrēto

līgumu uzņemtās saistības un ir pieļāvis nokavējumu, apņēmies maksāt procentus un citus līgumā noteiktos maksājumus, kas būtu

pamats maksāt pielīgtās naudas summas. Visi strīdi, kas izriet no tiesiskiem darījumiem, ir risināmi civiltiesiskā kārtībā.

Tiesa nepiekrīt prokurora viedoklim, ka pamats piedzīt no apsūdzētā aizdevuma piešķiršanas komisiju ir tas, ka šo aizdevumu

izsniegšana ir apgrūtinājusi komercdarbības veikšanu. Tiesas ieskatā sabiedrībām, kas nodarbojas ar aizdevumu izsniegšanu un

darbojas finanšu sektorā, iespējamās peļņas nolūkā ir jāuzņemas arī zināmi riski, un krāpniecisko darbību veikšana no apsūdzētā

puses reāli nav apgrūtinājusi sabiedrības AS /pers.F/ darbību, lietā šādu pierādījumu nav. Tāpat tiesa uzskata, ka vēstules

nosūtīšanas izdevumi nav radušies noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas rezultātā.

Nenosakot mantiskā kaitējuma kompensāciju šajās pieteikumu daļās, netiek pārkāptas cietušo tiesības, jo saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturto un piekto daļu, šajā procesā nenoteikto kaitējuma kompensāciju cietušais var prasīt

Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, nemaksājot par to valsts nodevu.

Savukārt cietušā /pers. H/ pieteiktā kaitējuma kompensācija ir apmierināma, jo par šo kaitējuma apmēru strīda lietā nav, apsūdzētais

to atzīst, cietušajam ir radīts tiešs un reāls zaudējums.

Piedzenot no apsūdzētā kompensācijas, ņemams vērā tas, ka apsūdzētais krimināllietas iztiesāšanas brīdī ir nepilngadīgs.

Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt

nepilngadīgajam apsūdzētajam, taču subsidiāri ar vecākiem (..). Tādējādi kompensāciju samaksāšanas pienākums apsūdzētajam

tiek uzlikts subsidiāri ar viņa māti.

Procesuālos izdevumus pirmstiesas kriminālprocesā un tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas

ceturto punktu veido samaksa aizstāvim zvērinātam advokātam R.Zeseram par juridiskās palīdzības sniegšanu apsūdzētajam Ls 230

apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa 83.panta pirmās daļas 1.punktu konkrētajā gadījumā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, jo apsūdzētais ir

nepilngadīgs un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 88.panta trešo daļu apsūdzētais no aizstāvja nevar attiekties. Ievērojot minēto un

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 1.punktu, 368.panta ceturto daļu, apsūdzētais atbrīvojams no samaksas

par aizstāvja palīdzību.

Nosacīti notiesāto uzraudzība tiek veikta Valsts probācijas dienesta struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai. No lietas

materiāliem redzams, ka apsūdzētā deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, Jaunjelgavas novads. Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 528.panta otro daļu nosacīti notiesātā uzraudzība uzdodama Valsts probācijas dienesta Aizkraukles teritoriālajai

struktūrvienībai.

Drošības līdzeklis apsūdzētajam nav piemērots. Tā kā tiesai nav pamata uzskatīt, ka apsūdzētais varētu izvairīties no sprieduma

izpildes, tad drošības līdzekļa piemērošanai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.panta trešo daļu nav pamata.

Lietisko pierādījumu lietā nav.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 500., 511., 512., 520., 527.- 530.pantu tiesa

nosprieda

atzīt /pers. C/ par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā un sodīt viņu:

- par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laika periodā no 2012.gada 15.novembra līdz 2012.gada 16.novembrim ar brīvības

atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas;

- par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu laika periodā no 2012.gada 21.decembra līdz 2012.gada 23.decembrim ar brīvības

atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas noteikumiem galīgo sodu /pers. C/ noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības,

sodus daļēji saskaitot, brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu brīvības atņemšanas sodu /pers. C/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 8

(astoņiem) mēnešiem.

Nosacīti notiesātā /pers. C/ pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Aizkraukles teritoriālajai struktūrvienībai.

Drošības līdzekli /pers. C/ neizraudzīt.

Atbrīvot /pers.C/ no procesuālo izdevumu samaksas Ls 230 (divi simti trīsdesmit latu) apmērā, kas saistīti ar zvērināta advokāta

R.Zesera piedalīšanos kriminālprocesā un segt šos izdevumus no valsts līdzekļiem.

Piedzīt no /pers. C/ subsidiāri ar viņa māti par labu cietušajai AS /pers.F/ mantiskā kaitējuma kompensāciju Ls 898,40 (astoņi simti

deviņdesmit astoņu latu un 40 santīmu) apmērā; pārējā daļā mantiskā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Piedzīt no /pers. C/ subsidiāri ar viņa māti par labu cietušajai SIA /pers.K/ mantiskā kaitējuma kompensāciju Ls 50 (piecdesmit latu)

apmērā; pārējā daļā mantiskā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Piedzīt no /pers. C/ subsidiāri ar viņa māti par labu cietušajam /pers. H/ mantiskā kaitējuma kompensāciju Ls 1,40 (viena lata un 40

santīmu) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas

2013.gada 9.oktobra, sūdzību vai protestu iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa