Court allows partial debt recovery and costs against landlord for tenant's apartment damage claims.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe appellate court upheld the first instance judgment awarding the tenant partial compensation for apartment damage and related court costs. The tenant claimed full damages for ceiling repairs caused by snow melt, while the landlord's management committee had already assessed specific repair areas and costs. The court confirmed the first instance's proportional award based on the verified damage scope and the landlord's partial liability.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likums 430., 432.-434. panti; The court may award partial compensation for damages and enforceable costs when the initial claim exceeds the verified scope of liability established by the first instance.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C30672310
Lietas arhīva Nr. CA-0679-14/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014.gada 17.februārī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Stuberovska
un tiesneši I.Zaļā un I.Strelča
ar sekretāru J.Lagzdiņu,
piedaloties prasītājas /pers. C/ pārstāvim /pers. D/ un SIA /Nosaukums A/ pārstāvei /pers. E/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34 civillietu /pers. C/ prasībā pret SIA /Nosaukums A/
par zaudējumu piedziņu sakarā ar SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2013.gada 30.septembra spriedumu.
Civillietu tiesu kolēģija noskaidroja sekojošo.
Aprakstošā daļa
2010.gada 1.novembrī prasītāja /pers. C/ cēla prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pret
atbildētāju Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) /Nosaukums A/ par
zaudējumu piedziņu, norādot, ka 2010.gada 22.februārī atbildētājs un prasītājs sastādīja aktu par dzīvokļa
Nr.38, Rīgā saliešanu. Aktā norādīts, ka telpu saliešana radusies jumta seguma bojājuma rezultātā,
straujas sniega kušanas vainas dēļ. Tāpat arī aktā norādīts, ka prasītāja nepiekrīt aktā minētajam, jo tajā
nav norādīti visi materiālie zaudējumi, kas radušies sakarā ar dzīvokļa saliešanu. Prasītāja norāda, ka
atbildētāja bezdarbības sakarā prasītājai ir radušies zaudējumi LVL 3852,30 apmērā.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1511., 1771., 1786., 1779., 1587., 1590.pantu, lūdz
tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus LVL 3852,30 apmērā.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 30.septembra spriedumu tika nospriests
prasību apmierināt daļēji; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus LVL 3039,04, valsts
nodevu LVL 174,58, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30 un kancelejas nodevu LVL 3,
kopā LVL 3219,92; pārējā daļā prasību noraidīt.
Pirmās instances tiesa konstatēja, ka lietā nav strīda par to, ka prasītājai pieder dzīvoklis, kas atrodas
/adrese/, savukārt atbildētājs veic minētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu.
Pirmās instances tiesa atsaucās uz Civillikuma 1635., 1770.pantiem, norādot, ka atbildētāja komisija (divu
uzraudzības tehniķu un remontstrādnieka sastāvā) 2010.gada 22.februāra aktā par dzīvokļa Nr.38, Juglas
ielā 3 saliešanu konstatēja, ka dzīvokļa bojājumi radušies jumta seguma bojājumu dēļ un straujas sniega
kušanas rezultātā, līdz ar ko virtuvē nepieciešams griestu remonts 1 m2 platībā, istabā 10,66 m2 platībā –
griestu remonts 0,5 m2 un sienu remonts 2,50 m2 platībā, istabā 17,25 platībā – griestu remonts 0,5 m 2 un
istabā, kuras platība ir 11 m2 - griestu remonts 0,7 m2 un sienu remonts 3,10 m2 platībā. Nepieciešama
salieto virsmu balināšana 2,70 m2 un tapešu atjaunošana 5,60 m2 platībā (akta 1., 4. un 10.punkts). Cita
starpā, minētajā aktā norādīts, ka remontdarbi jāveic atbildētāja spēkiem (akta 11.punkts).
Konstatēja, ka uz minētā akta norādīts, ka prasītāja nepiekrīt aktā fiksētajam, jo tajā nav minēti visi
materiālie zaudējumi, kas radušies (bojāts grīdas segums, sienu un griestu krāsojums un tapetes,
elektroinstalācija, apkures cauruļu un sildķermeņu krāsojums u.t.t.) sakarā ar savlaicīgi neveikta jumta
seguma attīrīšanu no sniega un ledus. Tiesa norādīja, ka lietā nav iegūti objektīvi pierādījumi par iepriekš
minētās piezīmes tapšanas apstākļiem, jo lietas dalībnieku pārstāvji par to sniedza savstarpēji atšķirīgus
paskaidrojumus.
Tiesa atzina, ka faktu, ka prasītājas dzīvoklim ir nodarīti zaudējumi apliecina lietas materiālos iesniegtās
fotogrāfijas, kas apstiprina dzīvokļa saliešanu uz 2010.gada 24.februāri. Norādīja, ka prasītājai piederošā
dzīvokļa saliešanas fakts tiek pierādīts arī ar liecinieka /pers. F/ liecībām, kurš liecināja, ka prasītājai
piederošo dzīvokli viņš apsekoja nākošajā dienā pēc saliešanas un pēc divām nedēļām, kad arī sastādīja
tāmi. Lietā nav strīda par to, ka /pers. F/ nav tiesu eksperts, taču viņam, saskaņā ar Latvijas būvinženieru
savienības būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas būvprakses sertifikātu Nr.20-4108, kopš
2003.gada 18.jūnija līdz 2013.gada 18.jūnijam bija pastāvīgas prakses tiesības ēku būvdarbu vadīšanā un
ēku uzraudzībā, bet kopš 2010.gada 13.oktobra līdz 2015.gada 13.oktobrim - restaurācijas darbu
vadīšanā. Līdz ar to tiesa atzina, ka liecinieks /pers. F/, kā speciālists ēku būvdarbu vadīšanā, ēku
uzraudzībā un restaurācijas darbu vadīšanā atzīstams par kompetentu personu, lai izdarītu attiecīgus
secinājumus un sastādītu remontdarbu tāmi.
Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem pierādījumiem, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta
otrās daļas 1.punkta a) un c) apakšpunktiem un Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošo noteikumu
Nr.125 „Rīgas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” 15.1.4.punktu, tiesa atzina par
pierādītu faktu, ka prasītājai nodarītie zaudējumi radās daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieka, tas ir,
atbildētāja likumā noteiktu pienākumu nepienācīgas veikšanas dēļ. Pirmās instances tiesas ieskatā
atbildētāja lietā iesniegtie pierādījumi, proti, 2010.gada 16.februāra norīkojums – atļauja sniega lāsteku
tīrīšanai mājai Juglas ielā 3, nevar būt par pamatu, lai atzītu, ka atbildētājs savus likumā noteiktos
pienākumus ir pildījis vai pildījis pienācīgi. Savukārt 2010.gada 22.februāra un 2010.gada 24.februāra
Tehniskās apkopes darba uzdevumi apliecina atbildētāja rīcību jau radušos seku likvidēšanai vai
mazināšanai, proti, tajos konkrēti norādīts, ka darbi veicami, lai novērstu jumta tecēšanu mājai /adrese/.
Izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, tajā skaitā liecinieka liecības tiesas sēdē, tiesa secināja, ka
atbildētājs ir atbildīgs par prasītājai nodarītiem zaudējumiem, kas, saskaņā ar atbildētāja komisijas
2010.gada 22.februāra aktā norādīto un liecinieka /pers. F/ liecināto, radās daudzdzīvokļu mājas jumta
seguma bojājuma dēļ. Tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā nav pamata atzīt, ka zaudējumi radušies
nepārvaramas varas dēļ.
Konstatēja, ka būvniecības speciālista /pers. F/ lokālā tāmē norādīts, ka remontdarbu izmaksas, kas ietver
gan materiālu izmaksas, gan darba algu un pievienotās vērtības nodokli, dzīvoklī /adrese/, sastāda LVL
3852,30. Minētā tāme ņemta par pamatu prasītājai kā pasūtītājai un SIA /Nosaukums B/ kā izpildītājai
2010.gada 2.aprīlī noslēdzot būvdarbu līgumu Nr.JUG-11/08-12, saskaņā ar kuru pasūtītājs uzdeva, bet
izpildītājs apņēmās veikt dzīvokļa remontu, kas ir īstenots.
Tiesa norādīja, ka pamatojoties uz minēto līgumu un saskaņā ar SIA /Nosaukums B/ 2010.gada 6.aprīļa
kases ieņēmumu ordera kvīti Nr.8, 2010.gada 4.maija kases ieņēmumu ordera kvīti Nr.13 un 2010.gada
12.maija kases ieņēmumu ordera kvīti Nr.14, prasītāja samaksājusi SIA /Nosaukums B/ attiecīgi LVL
1155,60, LVL 1348,35 un LVL 1348,35, kopā LVL 3852,30.
Izvērtējot iepriekš minētos pierādījumus, tiesa atzina par pierādītu, ka prasītājai ir nodarīti zaudējumi
LVL 3039,04 apmērā, ko pamato lietas materiālos iesniegtā būvniecības speciālista /pers. F/ lokālā tāme,
kas, saskaņā ar liecinieka liecībām, sastādīta 2010.gada februāra beigās, ko tiesai nav objektīva pamata
apšaubīt. Tiesa atzina par nepierādītiem bojājumus dzīvokļa grīdai, kā rezultātā bija nepieciešama
lamināta parketa seguma nomaiņa, ieskaitot apakšklāju, kā arī linoleja un grīdlīstu nomaiņa LVL 813,26
vērtībā. Šajā daļā prasību atzina kā nepierādītu un noraidāmu.
Attiecībā uz dzīvokļa appludināšanā bojāto telpu vietu un platību apjomiem, tiesa ņēma vērā arī to, ka,
veicot remontu, nav nodalāma kāda griestu vai sienas daļa, līdz ar to nepieciešamība veikt remontdarbus,
piemēram, visā griestu vai sienu platībā, atzīstama par pamatotu. Savukārt, attiecībā uz to, ka iepriekš
minētajā tāmē nav norādīts tās sastādīšanas datums, tiesa norādīja, ka tas nevar būt par vienīgo pamatu,
lai apšaubītu tāmes saturu un objektivitāti, ņemot vērā to, ka atbildētājs nav iesniedzis lietā nekādus
pierādījumus, kas apstiprinātu tā paustos iebildumus par tāmē norādīto materiālu un darba samaksas
apmēru neatbilstību veicamajiem remontdarbiem.
Tiesa atzina, ka atbildētāja pārstāves tiesas sēdē izteiktie iebildumi, salīdzinot prasības summu ar
konkrētā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, nevar būt par vienīgo pamatu zaudējumu apmēra
apšaubīšanai. Tāpat atzina, ka atbildētājs, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā
noteiktajam, nav iesniedzis pierādījumus tam, ka atbildētājs piedāvājis prasītājai par saviem līdzekļiem
veikt remontu un novērst bojājumus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secināja, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējami visi zaudējumu
atlīdzināšanas priekšnosacījumi, sakarā ar ko prasītājas prasība par zaudējumu piedziņu ir apmierināma
LVL 3039,04 apmērā, piedzenot minētos zaudējumus no atbildētāja par labu prasītājai. Pārējā daļā
prasība noraidāma.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzina valsts
nodevu LVL 174,58, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30 un kancelejas nodevu LVL 3
apmērā.
2013.gada 1.novembrī par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 30.septembra
spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza atbildētājs, pārsūdzot minēto spriedumu prasības apmierinātajā
daļā un norādot sekojošo.
Atbildētājs uzskata, ka būvniecības speciālista /pers. F/ izsniegtā tāme nav noformēta saskaņā ar Ministru
kabineta noteikumiem Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, kuri izdoti saskaņā ar
Dokumentu juridiskā spēka likuma 8.panta pirmo daļu, jo uz /pers. F/ izsniegtās tāmes nav datums, līdz ar
ko dokumentam nav juridiska spēka. Atbildētājs nepiekrīt tiesas argumentācijai, ka datuma neesamība
„nevar būt par vienīgo pamatu, lai apšaubītu tāmes saturu”. Tieši pretēji, atbildētājs uzskata, ka tas
vistiešākajā nozīmē apšauba tāmes saturu, jo zaudējumu atlīdzības summas apjoms ir nesamērīgi liels,
salīdzinot ar 2010.gada 22.februārī aktā konstatētajiem bojājumiem, kuru argumenti izklāstīti 2010.gada
2.decembra paskaidrojumos. Arī tiesas sēdē būvniecības speciālists /pers. F/, kas lietā aicināts liecinieka
statusā, nevarēja sniegt konkrētu atbildi par tāmes sastādīšanas datumu.
Atbildētājs uzsver, ka 2010.gada 22.februārī sastādītais akts par dzīvokļa /adrese A/ noliešanu, nevar būt
vienīgais pamats zaudējumu piedziņai, jo aktu ir sastādījusi komisija, kuras sastāvā bija atbildētāja
uzraudzības tehniķis un remontstrādnieks. Minētās personas var tikai konstatēt dzīvokļa noliešanas faktu
un noteikt apmēru, bet tās nevar atbildētāja vārdā uzņemties veikt remontdarbus, jo atbildētājs minētajām
personām nav izsniedzis šādu pilnvarojumu.
2010.gada 2.aprīlī noslēgtais būvdarbu līgums Nr.JUG-11/08-12, par dzīvokļa remontu veikšanu /adrese/,
nav tiesiski noslēgts, jo /pers. H/ nebija tiesīgs parakstīt līgumu SIA /Nosaukums B/ vārdā, kas redzams
no Lursoft datu bāzes. Darbu pieņemšanas - nodošanas akts par dzīvokļa remonta veikšanu lietā nav
iesniegts, līdz ar to ir pamats apšaubīt vai remonta darbi minētājā dzīvoklī vispār ir veikti, un vai par tiem
ir veikta samaksa.
Tiesa nav ņēmusi vērā atbildētāja iebildumus par to, ka lietā nav iesniegts eksperta atzinums atbilstoši
2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu
LBN 501 - 06, „Būvizmaksas noteikšanas kārtība” prasībām, jo nav sniegta atbilde par dzīvokļa
nopludināšanas iemeslu. Līdz ar to nav atzinuma, uz kā pamata tiek sagatavota tāme. No minētā
secināms, ka nav pierādīta zaudējumu summas cēloņsakarība ar notikumu.
Tiesa nav pienācīgi izvērtējusi atbildētāja iebildumus par zaudējumu apmēra apšaubīšanu attiecībā par
dzīvokļa tehnisko stāvokli un tā vērtību pirms apliešanas. Pēc norādītās summas tāmē ir jāsecina, ka
dzīvoklis pēc nopludināšanas ir ticis iznīcināts. Tas izriet no zemesgrāmatas apliecībā ietvertajām ziņām,
jo ,,mantas samazinājums” LVL 3852,30 apmērā Civillikuma 1772.panta izpratnē ir lielāks par dzīvokļa
vērtību, kas reģistrēta zemesgrāmatā, t.i., LVL 1083,32. No minētā secināms, ka /pers. F/ remontdarbu
tāme neatbilst Civillikuma jēgai, jo nav samērojama ar ,,galveno lietas un tās piederumu vērību”. Tiesa
nepamatoti sašaurinājusi Civillikuma 1772.pantu, tādejādi atbildētājs varētu nevis atjaunot izjaukto
mantisko stāvokli, bet uzlabot to, kas būtu pretējs taisnīguma un zaudējumu atlīdzināšanas mērķim.
Atbildētājs nevar piekrist tiesas argumentācijai, ka atbildētāja veiktie darbi 2010.gada 16.februārī nav
atzīstami par pietiekamiem, lai pierādītu pienācīgi pildītos darbus, ka Tehniskās apkopes darbi 2010.gada
22.februārī, 24.februārī dzīvojamā mājā /adrese/, ir veikti jau ,,radušos seku likvidēšanai un mazināšanai”.
Tiesa nepareizi norāda, ka „tajos konkrēti norādīts, ka darbi veicami, lai novērstu jumta tecēšanu”.
Atbildētājs nav veicis prettiesiskas darbības, kā arī to nevar vainot bezdarbībā, jo dzīvojamās mājas
sanitārā apkope tika veikta atbilstoši laika apstākļiem un Rīgas domes noteikumiem Nr.125. Atbildētājs ir
veicis visas obligātās pārvaldīšanas darbības, kuras noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma
6.panta 2.daļas 1.punktā.
Tiesa nav ņēmusi vērā, ka atbildētājs finansiālo iespēju robežās ziemas periodā ir veicis dzīvojamās mājas
/adrese/ jumta tīrīšanu. Lietā nav neviena pierādījuma tam, ka atbildētājs būtu pieļāvis jebkādu
prettiesisku darbību vai bezdarbību. Nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs minētos pienākumus ir pildījis
2010.gada ziemas periodā, jo lietas materiālos nav iesniegti pierādījumi, ka būtu saņemtas sūdzības par šo
noteikumu pārkāpšanu. Pats sniega krišanas fakts Latvijā ziemas periodā ir normāla dabas parādība, un
vērā ņemams ir arī mājas tehniskais stāvoklis.
Tiesa nav vērtējusi un nepamatoti izslēgusi no pierādījuma loka atbildētāja pierādījumus, kas apstiprina
jumta seguma nomaiņas plānošanu, proti, ka iedzīvotāji iniciatīvu izrādījuši 2010.gada 1.martā, iesniedzot
iesniegumu, ka no 2010.gada plānā iekļautā ,,asfalta seguma remonta” atsakās par labu jumta seguma
nomaiņai, savukārt atbildētājs ar 2010.gada 10.marta vēstuli sniedzis atbildi par izmaksu segšanas
kārtību. 2010.gada 23.marta atbildes vēstulē iedzīvotāji iesniedza savu piekrišanu. Atbildētājs 2010.gada
19.aprīlī izsludināja iepirkumu ,,Jumta segumu nomaiņa”, /adrese/. 2010.gada 12.maijā tika noslēgts
līgums darbu izpildei ar SIA /Nosaukums D/, kuri darbus nodeva 2010.gada 19.jūnijā. Iztrūkstošās
izmaksas iedzīvotāji sedza visu 2010.gadu, paaugstinot apsaimniekošanas maksu, kā tas tika norādīts
iedzīvotājiem sniegtajā atbildē. Uzsver, ka par mājas tehnisko stāvokli un nepieciešamajiem
remontdarbiem ir atbildīgi dzīvokļu īpašnieki, kā tas paredzēts speciālajās likuma normās. No
Civillikuma 1071.panta secināms, ka dzīvojamās mājas īpašnieka (dzīvokļa īpašnieka) pienākums ir
nodrošināt pārvaldīšanas pienākumu izpildei nepieciešamo finansējumu. Ir skaidri redzams, ka
iedzīvotāji, apzinoties nepieciešamību veikt jumta seguma nomaiņu, ar 2010.gada 1.marta iesniegumā
pieņemto lēmumu, to apliecina.
Ņemot vērā minēto, lūdz tiesu prasītājas prasību noraidīt pilnā apjomā.
Prasītājas pārstāvis /pers. D/ tiesas sēdē uzturēja prasību uz tajā norādītajiem argumentiem, apelācijas
sūdzību neatzina.
Atbildētāja SIA /Nosaukums A/ pārstāve /pers. E/ tiesas sēdē prasību neatzina, apelācijas sūdzību uzturēja
tajā norādītajā apmērā un uz tajā norādītajiem argumentiem.
Motīvu daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā noteikto apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc
būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.
Ņemot vērā minēto, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar atbildētāja apelācijas
sūdzību tikai prasības daļā par zaudējumu LVL 3039,04, kas atbilst EUR 4324,16, atlīdzības piedziņu.
Pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru noraidīta prasība daļā par zaudējumu atlīdzības piedziņu
LVL 813,26 apmērā, nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.
Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies pušu paskaidrojumus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka
prasība daļā par zaudējumu LVL 3039,04, kas atbilst EUR 4324,16, atlīdzības piedziņu ir pamatota un
apmierināma.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai apelācijas instances tiesa sprieduma motīvu daļā
norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances
tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas
zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā
noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un
pilnībā pietiekams, un atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai Civillietu tiesu kolēģija
pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā paustajai motivācijai.
Apelācijas sūdzības arguments, ka būvniecības speciālista /pers. F/ sastādītajai tāmei nav juridiska spēka,
jo tā nav noformēta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un
noformēšanas kārtība”, jau ir izvērtēts pirmās instances tiesas spriedumā, kurā atzīts, ka minētais
arguments nevar būt par vienīgo pamatu, lai apšaubītu tāmes saturu un objektivitāti. Ņemot vērā, ka
Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesa sprieduma motivācijai, minētā argumenta
pārvērtēšanai nav pamata. Ievērojot minēto, nav nozīmes arī apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem
attiecībā uz /pers. F/ tiesas sēdē liecināto par tāmes sastādīšanas datumu. Civillietu tiesu kolēģija par
nepamatotu atzīst arī apelācijas sūdzībā norādīto, ka atbildētājs apšauba tāmes saturu, jo zaudējumu
atlīdzības summas apmērs ir nesamērīgi liels. Kā to pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa, atbildētājs
ne pirmajā, ne apelācijas instancē nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu tā paustos
iebildumus par tāmē norādīto materiālu un darba samaksas apmēru neatbilstību veicamajiem
remontdarbiem.
Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka 2010.gada 22.februārī
sastādītais akts par dzīvokļa /adrese A/ noliešanu (l.l.6), nevar būt vienīgais pamats zaudējumu piedziņai.
Kā redzams no pirmās instances tiesas sprieduma, minētais akts nav atzīts par vienīgo pamatu zaudējumu
piedziņai no atbildētāja prasītājas labā. Faktu, ka prasītājas dzīvoklim ir nodarīti zaudējumi apliecina arī
lietas materiālos iesniegtās fotogrāfijas (l.l.41-57) un liecinieka /pers. F/ pirmās instances tiesas sēdē
sniegtās liecības (l.l.84-88). Ņemot vērā minēto nav nozīmes arī apelācijas sūdzības argumentam, ka
minēto aktu ir sastādījušas personas, kuras atbildētāja vārdā nevarēja uzņemties veikt remontdarbus, jo
atbildētājs minētajām personām nebija izsniedzis šādu pilnvarojumu.
Apelācijas sūdzības arguments, ka 2010.gada 2.aprīlī noslēgtais būvdarbu līgums Nr.JUG-11/08-12
(l.l.34-36) par dzīvokļa remonta veikšanu /adrese/, nav tiesiski noslēgts, jo no apelācijas sūdzībai
pievienotās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņas (l.l.100-104) redzams, ka /pers. H/ uz līguma
parakstīšanas brīdi bija tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopā vismaz ar vēl vienu valdes locekli, pats par
sevi neliecina, ka vienošanās par būvdarbu veikšanu nav bijusi. Ne prasītāja, ne SIA /Nosaukums B/ nav
apstrīdējuši minētā līguma spēkā esamību, vēl jo vairāk, ar lietas materiālos esošajām kases ieņēmumu
ordera kvītīm (l.l.32) un rēķinu par izpildītajiem darbiem Nr.JUG-01 (l.l.33) ir pierādīts, ka puses minēto
līgumu ir izpildījušas.
Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā nav pamatots apelācijas sūdzībā ietvertais arguments, ka tiesa nav
ņēmusi vērā atbildētāja iebildumus par to, ka lietā nav iesniegts eksperta atzinums atbilstoši 2006.gada
19.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501 -
06 „Būvizmaksas noteikšanas kārtība” prasībām, jo nav sniegta atbilde par dzīvokļa nopludināšanas
iemeslu, līdz ar to nav atzinuma, uz kā pamata tiek sagatavota tāme, un secināms, ka nav pierādīta
zaudējumu summas cēloņsakarība ar notikumu. Saskaņā ar 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta
noteikumu Nr.1014 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501 - 06 „Būvizmaksas noteikšanas
kārtība” 2.punktu šos noteikumus piemēro to būvju būvizmaksu noteikšanai, uz kuru pasūtītājiem attiecas
Publisko iepirkumu likums vai likums "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām".
No lietas materiāliem pievienotās apdares darbu tāmes (l.l.8) neizriet, ka uz būvdarbu pasūtītāju būtu
attiecināmi iepriekš minētie normatīvie akti.
Civillietu tiesu kolēģija kritiski vērtē apelācijas sūdzības argumentus, ka būvniecības speciālista /pers. F/
remontdarbu tāme neatbilst Civillikuma jēgai, jo tā nav samērojama ar galveno lietas un tās piederumu
vērtību. Atbildētāja norādītā prasītājai piederošā dzīvokļa īpašuma vērtība LVL 1083,32 apmērā ir
kļūdaina, jo no lietas materiālos esošās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu
nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.18343 38 izdrukas (l.l.75-77) ir redzams, ka LVL
1083,32 ir cena par kādu 2000.gada 14.novembrī prasītāja iegādājās ½ domājamo daļu no dzīvokļa
īpašuma /adrese/. Ņemot vērā, ka no 2006.gada prasītāja ir vienīgā dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašniece,
kā arī to, ka pirkuma līguma summu, par kādu 2000.gadā atbildētāja iegādājusies ½ domājamo daļu no
nekustamā īpašuma un kas ir pat mazāka par īpašuma kadastrālo vērtību, nevar uzskatīt par galveno lietas
un tās piederumu vērtību, nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka pirmās instances tiesa
nepamatoti sašaurinājusi Civillikuma 1772.pantu, liekot atbildētājam nevis atjaunot izjaukto mantisko
stāvokli, bet to uzlabot, kas ir pretēji taisnīguma un zaudējumu atlīdzināšanas mērķim.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka nepiekrīt pirmās instances tiesas argumentācijai attiecībā uz
atbildētāja lietā iesniegtajiem pierādījumiem par pienācīgu savu pienākumu izpildi, taču nenorāda
nevienu argumentu, kāpēc minētie tiesas secinājumi nav pamatoti. Fakts, ka atbildētājs uzskata, ka nav
veicis nekādas prettiesiskas darbības, pats par sevi neliecina, ka pirmās instances tiesa nepareizi atzinusi,
ka 2010.gada 22.februāra un 2010.gada 24.februāra Tehniskās apkopes darba uzdevumi apliecina
atbildētāja rīcību jau radušos seku likvidēšanai vai mazināšanai.
Civillietu tiesu kolēģija kritiski vērtē apelācijas sūdzībā norādīto, ka par mājas tehnisko stāvokli un
nepieciešamajiem remontdarbiem ir atbildīgi dzīvokļu īpašnieki, kā tas paredzēts speciālajās likuma
normās, kā arī iebildumus, ka pirmās instances tiesa nav vērtējusi un nepamatoti izslēgusi no pierādījuma
loka atbildētāja pierādījumus, kas apstiprina jumta seguma nomaiņas plānošanu, proti, ka iedzīvotāji
iniciatīvu izrādījuši 2010.gada 1.martā, iesniedzot iesniegumu, savukārt atbildētājs ar 2010.gada 10.marta
vēstuli sniedzis atbildi par izmaksu segšanas kārtību, 2010.gada 23.marta atbildes vēstulē iedzīvotāji
iesnieguši savu piekrišanu, savukārt atbildētājs 2010.gada 19.aprīlī izsludinājis iepirkumu ,,Jumta segumu
nomaiņa” /adrese/, 2010.gada 12.maijā ticis noslēgts līgums darbu izpildei ar SIA /Nosaukums D/, kuri
darbus nodevuši 2010.gada 19.jūnijā, bet iztrūkstošās izmaksas iedzīvotāji seguši visu 2010.gadu,
paaugstinot apsaimniekošanas maksu.
Kā to pamatoti spriedumā norādījusi pirmās instances tiesa, atsaucoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta a) un c) apakšpunktiem un Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošo
noteikumu Nr.125 „Rīgas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” 15.1.4.punktu, prasītājai
nodarītie zaudējumi radās daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieka, tas ir, atbildētāja likumā noteiktu
pienākumu nepienācīgas veikšanas dēļ. Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā, rakstveida pierādījumi lietā –
2010.gada 22.februāra akts (l.l.6), tehniskās apkopes darba uzdevums (l.l.24) un 2010.gada 13.aprīļa
Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums A/ vēstule /pers. C/ (l.l.7) apstiprina, ka dzīvojamajai mājai /adrese/
jumta seguma un notekcauruļu bojājumi ir bijuši jau pirms 2010.gada 22.februāra, kad salietas dzīvokļa
nr.38 telpas, bet darbu nodošanas-pieņemšanas akti (l.l.26-27) apstiprina, ka atbildētājs minētās
aktivitātes, kas saistās ar jumta seguma nomaiņu, uzsācis tikai pēc 2010.gada 22.februāra. Savukārt
2010.gada 16.februāra norīkojums-atļauja paaugstinātas bīstamības darbu veikšanai (l.l.23) un 2010.gada
22.februāra tehniskās apkopes darba uzdevums (l.l.24) apstiprina darba uzdevuma došanu sniega un
lāsteku tīrīšanai /adrese/, nevis šo darbu pienācīgu un kvalitatīvu izpildi.
Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietas
apstākļus un taisījusi pamatotu un likumīgu spriedumu, bet atbildētāja apelācijas sūdzībā minētie
argumenti apstiprinājumu nav guvuši.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa
piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā
norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet
atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Ņemot vērā minēto, proporcionāli
tiesas apmierināto prasījumu apmēram no atbildētāja prasītājas labā piedzenama par prasības pieteikumu
samaksātās valsts nodevas daļa EUR 248,40 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 un
kancelejas nodeva par liecinieka nopratināšanu EUR 4,27, kopā EUR 257,37 apmērā.
Kā redzams no lietas materiāliem, saistībā ar lietas izskatīšanu apelācijas instancē ir radušies sekojoši ar
lietas izskatīšanu saistīti izdevumi: sakarā ar nosūtīto trīs tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu
(l.l.110) saistītie izdevumi EUR 4,65 apmērā, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai
piedzenami no atbildētāja valsts labā.
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu
iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes
noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Nepabeigtā (neizpildītā)
tiesiskā instrumenta kopsumma veidojas no konvertētajām sastāvdaļām. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā
instrumenta kopsumma nepārsniedz sākotnējo tiesiskā instrumenta kopsummu latos, kura konvertēta
euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.
Ņemot vērā minēto, sprieduma rezolutīvajā daļā norādītās piedzenamās summas tiek noteiktas euro
atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 434.panta ceturtajai daļai, 204.1 pantam nosakāms 10 dienu termiņš no
sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.-434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija
nosprieda:
/pers. C/, personas kods /personas kods/, prasību pret SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, daļā par zaudējumu LVL 3039,04 apmērā, kas atbilst EUR 4324,16, atlīdzības
piedziņu apmierināt.
Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, /pers. C/, personas kods
/personas kods/, labā zaudējumus EUR 4324,16 (četri tūkstoši trīs simti divdesmit četri euro 16 centi), un
tiesas izdevumus EUR 257,37 (divi simti piecdesmit septiņi euro 37 centi), kopā EUR 4581,53 (četri
tūkstoši pieci simti astoņdesmit viens euro 53 centi).
Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,65 (četri euro 65 centi) apmērā.
Noteikt SIA /Nosukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 10 (desmit) dienu termiņu no
sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei. Šajā termiņā valsts labā piedzenamo
tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas
dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas
apgabaltiesā.
Pilns sprieduma teksts sastādīts 2014.gada 5.martā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ I.Stuberovska
Tiesneši /paraksts/ I.Strelča
/paraksts/ I.Zaļā