Court convicts defendant of bribery for offering money to police officer to avoid traffic fine.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Dobele District Court convicted the defendant of bribery under Article 323 of the Criminal Law for offering 100 euros to a police officer to avoid a traffic violation fine. The court found the defendant guilty based on his voluntary confession and corroborating evidence, including the seized cash and audio recording. Although the defendant had prior administrative penalties, the court determined the offense was serious enough to warrant a six-month prison sentence served conditionally for eight months.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 323. panta 1. daļa; Krimināllikuma 47. panta 2. daļa; Krimināllikuma 55. panta 1.-3. daļa: The court established that offering a bribe to a state official to refrain from performing a duty constitutes the crime of bribery, and that a voluntary confession and remorse may justify a conditional sentence with a probation period.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 11200009914
Lietas arhīva Nr. K13-0181-14/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Dobelē 2014.gada 24.jūlijā
Dobeles rajona tiesa:
tiesnese Ā.Ulaseviča
ar tiesas sēžu sekretāri G.Vālodzi
piedaloties prokurorei A.Bitei
tulcei I.Siliņai
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā
/pers. A/, personas kods /personas kods/,
apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323.panta 1.daļas,
Pārbaudījusi lietas materiālus un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu neizdarījusi pierādījumu pārbaudi tiesas sēdē, tiesa
k o n s t a t ē j a:
/pers. A/ izdarīja kukuļa, tas ir, piedāvāja personiski materiālu vērtību valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta
stāvokli, neizdarītu kādu darbību kukuļa piedāvātāja interesēs, un konkrēti:
/pers. A/ 2014.gada 9.februārī plkst.12.13 Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotā vietā „Biksti”, ceļa Rīga – Liepāja 68.kilometrā,
virzienā uz Liepāju ar ātrumu 89 km/h apdzīvotā vietā vadīja transportlīdzekli – automašīnu “/TL marka/” ar Lietuvas Republikas valsts
reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, par 39 km/h pārkāpjot atļauto, Ceļu satiksmes noteikumu 114.punktā noteikto braukšanas
ātrumu un tādējādi izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) 149. 8 panta desmitajā daļā paredzēto
administratīvo pārkāpumu.
Notikuma vietā dienesta pienākumus ceļu satiksmes uzraudzības jomā tobrīd pildīja valsts amatpersonas - Valsts policijas Zemgales
reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas patruļdienesta rotas jaunākais inspektors Ints Šteinerts un Valsts
policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta jaunākais inspektors Valsts
amatpersona. Konstatējot atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, /v.uzvārds/ un /v.uzvārds/ ar dienesta automašīnu sekoja /pers. A/
vadītajam transportlīdzeklim un to apturēja, pēc kā /v.uzvārds/informēja /pers. A/ par izdarīto pārkāpumu un uzaicināja /pers. A/ doties
līdz uz dienesta automašīnu administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanai.
/pers. A/ piegāja pie dienesta automašīnas “TL marka/, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, labajā pusē atvērtā loga, aiz
kura automašīnā esošais jaunākais inspektors /v.uzvārds/ gatavojās aizpildīt administratīvā pārkāpuma protokolu, un, nolūkā panākt
to, lai /v.uzvārds/ viņa interesēs nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, mutiski teica, ka nevēlas protokola sastādīšanu un
piedāvāja “sarunāt”, pēc kā pasniedzot caur atvērtu logu un noliekot uz atvērtās dokumentu mapes, piedāvā /v.uzvārds/ kukuli – 100
Lietuvas litus euro 28,96 vērtībā, kurus valsts amatpersona nepieņēma.
2014.gada 9.februārī /pers. A/ tika administratīvi sodīts par LAPK 149.8 panta desmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 323.panta 1.daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu atzina pilnīgi un tiesai apliecināja, ka apsūdzībā norādītās darbības neapstrīd, jo
tās atbilst faktiskajiem apstākļiem. Piekrīt neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas sēdē, jo pierādījumus lietā neapstrīd. Izdarīto nožēlo.
/pers. A/ vainīgums apsūdzībā norādītajās darbībās pēc Krimināllikuma 323.panta 1.daļas ir pilnībā pierādīts ar viņa vaļsirdīgo
atzīšanos, ko apstiprina lietas materiāli.
/pers. A/ darbības, izdarot kukuļa, tas ir, piedāvājot personiski materiālu vērtību valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta
stāvokli neizdarītu kādu darbību kukuļa piedāvātāja interesēs, ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 323.panta 1.daļas.
stāvokli neizdarītu kādu darbību kukuļa piedāvātāja interesēs, ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 323.panta 1.daļas.
Lietā pieteikums kaitējuma atlīdzībai nav pieteikts.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, nosakot soda veidu /pers. A/, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un tā
radīto kaitējumu, viņa personību, bet nosakot soda mēru apsūdzētajam, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus un viņa attieksmi pret nodarīto.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ ir izdarījis tīšu smagu noziegumu un ar savām darbībām apdraudējis valsts institūcijas
normālu darbību.
Izvērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā, ka viņš ir agrāk Latvijas Republikā nav tiesāts, vienu reizi tiesāts Lietuvas Republikā,
sodāmība dzēsta, administratīvā kārtībā sodīts vienu reizi, strādā firmā UAB “/Nosaukums/” par galdnieku, apgādībā viena persona.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā tiesa atzīst to, ka viņš izdarīto ir
vaļsirdīgi atzinis un nožēlo.
Krimināllikuma 48.pantā paredzētos atbildību pastiprinošos apstākļus tiesa apsūdzētā darbībās nekonstatē.
Nosakot sodu apsūdzētajam tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saskaņā ar Krimināllikuma
7.panta ceturto daļu klasificēts kā smags noziegums, tāpēc uzskata, ka viņš sodāms ar brīvības atņemšanu.
Bet ņemot vērā to, ka apsūdzētā noziedzīgā darbība būtiskas sekas nav radījusi, ka vaļsirdīgi atzinies izdarītajā, patiesi nožēlojis savu
noziedzīgo rīcību, ir apņēmies laboties un turpmāk neizdarīt noziedzīgus nodarījumus, tiesai radusies pārliecība, ka apsūdzētais, sodu
neizciešot, turpmāk noziedzīgus nodarījumus neizdarīs, līdz ar to viņu var notiesāt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku, neuzliekot
papildus pienākumus.
Izskatot lietu, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, izlemj par turpmāko rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528.pantiem, tiesa
nosprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 323.panta 1.daļas arbrīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta 1.-3.daļu brīvības atņemšanas sodu /pers.A/ noteikt izciest nosacīti ar pārbaudes
laiku uz astoņiem mēnešiem.
Piemēroto drošības līdzekli– uzturēšanās noteiktā vietā – /pers. A/ atceltpēc sprieduma stāšanās spēkā.
Lietiskos pierādījumus – naudu 1 gab. Lietuvas 100 litu banknoti, kas atrodas VP ZRP depozīta kontā – konfiscēt, CD matrici ar
audioierakstu, atstāt pie krimināllietas un iznīcināt kopā ar krimināllietu, beidzoties lietas glabāšanas termiņam.
Sprieduma pieejamības diena – 2014.gada 24.jūlijs.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību
vai protestu iesniedzot Dobeles rajona tiesai.
Tiesnese (personiskais paraksts) Ā.Ulaseviča