Legislator Giurisprudenza & Legislazione
108000716 / 1-0007-16 Generato dall'IA

Court dismisses appeal against police fine for selling cigarettes to a minor without checking ID.

Numero d'incarto 108000716 / 1-0007-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the complainant's appeal against a police fine imposed for selling cigarettes to a minor without verifying their age. The complainant argued that the lower authority failed to properly analyze the specific legal requirement to request identification when doubts arise. The court rejected this, noting that the police officer's subjective assessment of the buyer's apparent age was reasonable given the lack of widespread ID requests in the area, and that the officer should have foreseen the risk of violation. Consequently, the court upheld the original decision to fine the seller.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta; 11. panta; 155. panta 3. daļa; 289.13. panta 3. daļa: The court may join the institution's decision without further argumentation if the institution's findings of fact and legal conclusions are correct and the reasoning is sufficient.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative violation cigarette sales minor protection age verification police fine appeal dismissal duty of care autorizzazione ad agire

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 11. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155. panta 3. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13. panta 3. daļa
LR 18.12.96. gada likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" 7. panta 3.2 daļa
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. 108000716

Lietas arhīva Nr. 1-0007-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē 2016.gada 5.februārī

Alūksnes rajona tiesas

tiesnese A.Strupule

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. B/ sūdzībā par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas priekšnieka 2015.gada 22.decembra lēmumu Nr./numurs/ “Par pārsūdzēto lēmumu”.

Aprakstošā daļa

2015.gada 30.oktobrī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Valsts

amatpersona sastādījusi Administratīvā pārkāpuma protokolu /numurs/ par to, ka /datums/pulksten 15.42 savā darba vietā - /adrese/ , /nosaukums/

/pers. B/ pārdeva vienu paciņu tabakas izstrādājumu “Chesterfield Blue” par 1,55 EUR nepilngadīgajam /pers.C/ (dzim. /dzimšanas gads/), tādējādi

pārkāpjot LR 18.12.96.gada likuma “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” 7.panta 3.daļas prasības.

Šādas /pers.B/ darbības kvalificētas kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.panta 3.daļā paredzētais pārkāpums.

Ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākās inspektores Valsts amatpersona 2015.gada

16.novembra lēmumu šajā administratīvā pārkāpuma lietā /pers. B/ uzlikts naudas sods 280,00 EUR (divi simti astoņdesmit euro) apmērā.

2015.gada 27.novembrī /pers. B/ minēto lēmumu pārsūdzējusi Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa priekšniekam.

Ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka 2015.gada 22.decembra lēmumu

Nr./numurs/ “Par pārsūdzēto lēmumu” atstāts negrozīts Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākās

inspektores Valsts amatpersona 2015.gada 16.novembra lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr./numurs/ , bet /pers. B/ sūdzība noraidīta.

Augstāka iestāde šajā lēmumā konstatējusi, ka iesniedzēja sūdzībā norādījusi, ka viņas teiktais, ka persona, kurai /datums/ . pārdevusi cigaretes,

izskatījusies pilngadīga un viņai nebijis šaubu par personas pilngadību, neticis analizēts likuma “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un

lietošanas ierobežošanu” 7.panta 3.2daļas kontekstā. Viņai neradušās šaubas, ka persona nav pilngadīga, kādēļ arī cigaretes pārdevusi personai, kura

vizuāli izskatījusies pilngadīga. Viņai nebijis šaubu par personas pilngadību, kā arī normatīvais regulējums nosakot, ka šaubu gadījumā pēc tirdzniecības

darbinieka pieprasījuma pircējs apliecina savu vecumu, uzrādot personas apliecinošu dokumentu.

Augstāka iestāde atsaukusies uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta noteikumiem, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai

protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Tāpat augstāka iestāde izanalizējusi likuma “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” 7.panta trešās daļas un

7.panta 3.2daļas noteikumus kopsakarā ar tiesu praksi, kad veikta tiesvedība līdzīgos gadījumos. Tādējādi, augstāka iestāde secinājusi, ka normatīvo

aktu normas nesaista aizliegumu pārdot tabakas izstrādājumus nepilngadīgām perosnām ar pārdevējas subjektīvo viedokli par pircēja vecumu.

Administratīvā pārkāpuma lietā nav nozīmes apstāklim, ka pārdevējai vizuāli novērtējot pircēja izskatu, neradās šaubas par pircēja pilngadību. Likumā ir

precīzi noteikts, ka pārdevējas pienākums šādos gadījumos ir pārliecināties par pircēja patieso vecumu, pieprasot uzrādīt personas vecumu apliecinošu

dokumentu, nevis vērtēt pircēja vizuālo izskatu – šim apstāklim pie pārkāpuma konstatēšanas nav nozīmes.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un tur fiksētos apstākļus, augstāka iestāde uzskatījusi, ka ir noskaidroti Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 272.pantā minētie apstākļi.

Augstāka iestāde arī norādījusi lēmumā, ka sods par administratīvo pārkāpumu uzlikts ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu ņemts vērā izdarītā

pārkāpuma raksturs, pārkāpējas personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to

kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas novērtējot pierādījumus un administratīvās lietas materiālus, iestāde uzskata, ka /pers. B/ administratīvā

pārkāpuma fakts ir konstatēts un 2015.gada 16.novembra pieņemtais lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr./numurs/ ir pamatots.

2016.gada 11.janvārī Alūksnes rajona tiesā no Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa saņemta /pers. B/ 08.01.2016.

sūdzība par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka 2015.gada 22.decembra lēmumu

Nr./numurs/ “Par pārsūdzēto lēmumu”, kurā lūgts tiesu izskatīt viņas sūdzību.

Sūdzībā tiesai norādīts, ka /pers. B/ uzskatā viņa saukta pie administratīvās atbildības pilnībā neizvērtējot likuma “Par tabakas izstrādājumu

realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” normas. Konkrēti 7.panta 3.2daļas kontekstā, kas nosakot, ka tabakas izstrādājumu un augu

smēķēšanas produktus aizliegts pārdot personām, par kuru vecumu mazumtirgotājam ir pamatotas šaubas un kuras pēc mazumtirgotāja pieprasījuma

neuzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas apliecina šo personu vecumu.

/pers. B/ norādījusi, ka viņa vēlreiz apliecinot, ka persona, kurai pārdevusi cigaretes, izskatījusies pilngadīga, pat ne 18 gadus veca, bet vecāka

(apmēram 20 gadi), liela auguma un, kā izrādījies, persona ir dzimusi 1997.gadā, tātad pilnīgi iespējams, ka drīz pēc notikuma tā bijusi pilngadīga. Par

personas dzimšanas gadu viņa uzzinājusi tikai saņemot 22.12.2015. lēmumu, jo viņai saņemtajos dokumentos – lietas materiālos, tas bijis dzēsts.

Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka, izpildot likuma prasības, viņai kā pārdevējai tikušas dotas tiesības likuma ietvaros vizuāli noteikt pircēja

vecumu, tas arī noticis un pilnīgi atbilstot likuma normai, kas liekot personu apliecinošu dokumentu pieprasīt tikai šaubu gadījumā.

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā lietas dalībniekiem paziņots. Tiesneša noteiktajā termiņā lietas dalībnieki nav iesnieguši paskaidrojumus,

nav pieteikuši noraidījumu, nav lūguši izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī nav pieteikuši citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

Motīvu daļa

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta sestā daļa noteic, ka tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos

pārbaudīt tiesas sēdē. Tādējādi, tiesai ir tiesība pārbaudīt tikai tos pierādījumus, kas tiesai ir iesniegti.

Tiesnese konstatē, ka tiesai ir iesniegta /pers. B/ sūdzība, kā arī /pers. B/ administratīvā pārkāpuma lietas Nr./numurs/ materiālu kopijas.

Lietā pastāv strīds, vai, saucot /pers. B/ pie administratīvās atbildības, ir izvērtētas likuma “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un

lietošanas ierobežošanu” normas, konkrēti 7.panta 3.2daļas kontekstā.

Tiesnese ievēro, ka /pers. B/ administratīvais sods piemērots par likuma “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas

ierobežošanu” 7.panta trešās daļas pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.panta trešajā daļā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

No Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 11.panta izriet, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības arī tad, ja

persona, kas to izdarījusi, nav paredzējusi kaitīgo seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

Tiesnese uzskata, ka nav pamatots sūdzības iesniedzējas iebildums par to, ka nav izvērtētas likuma “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas

un lietošanas ierobežošanu” normas, konkrēti 7.panta 3.2daļas kontekstā. No Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas priekšnieka 2015.gada 22.decembra lēmuma redzams, ka augstākā iestādē tas ir vērtēts, izdarītas arī atsauces uz līdzīgiem

secinājumiem tiesu spriedumos.

No lietai pievienotās policijas vecākās inspektores 30.10.2015. ziņojuma kopijas redzams, ka kotrolpirkumi 30.10.2015. veikti 16 tirdzniecības

vietās un 14 vietās pārdevējiem ir radušās šaubas par pircēja vecumu, pēc kā ticis pieprasīts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Tikai 2 vietās, tai

skaitā, pārdevēja /pers. B/ pārdevusi tabakas izstrādājumu šai nepilngadīgajai personai, neizpildot pienākumu pieprasīt, lai persona uzrāda personu

apliecinošu dokumentu. Līdz ar to tiesnese secina, ka /pers. B/ savā subjektīvajā viedoklī ir kļūdījusies, par cik vairumam pārdevēju persona tomēr nav

izskatījusies pilngadīga.

Arī tiesnese uzskata, ja /pers. B/ kā pārdevēja nepārliecinājās par tabakas izstrādājumu pircēja vecumu, tad viņai bija jāapzinās, ka tiek pieļauta

iespējama administratīvā pārkāpuma izdarīšana.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem argumentiem, tiesnese atzīst, ka

iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi un lēmumā sniegtais pamatojums ir pietiekams.

Līdz ar to tiesnese pievienojas iestādes lēmuma motivācijai un izvērstāks argumentu izklāsts par sūdzībā norādītajiem apstākļiem nav nepieciešams.

Tiesnese secina, ka iestādes lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13, 289.17, 289.18

pantu, tiesnese

nosprieda

Atstāt negrozītu Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka 2015.gada 22.decembra

lēmumu Nr./numurs/ “Par pārsūdzēto lēmumu”, bet /pers. B/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no paziņošanas dienas var pārsūdzēt (noprotestēt) Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

(protestu) Alūksnes rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un parakstīts 2016.gada 5.februārī, pieejams tiesas kancelejā.

Tiesnese A.Strupule