Court dismissed contractor's claim and awarded municipality breach of contract damages for late project submission.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed SIA 'KURLAND HOMES'' claim for contract validity while upholding the municipality's counterclaim for unilateral termination. The contractor argued for contract performance after a minor delay, but the municipality contended the technical project was not submitted by the deadline. The court ruled that the failure to meet the strict submission date justified terminating the contract and awarded damages to the municipality.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likums 167. pants; Civilprocesa likums 168. pants: A party's failure to perform contractual obligations within the agreed timeframe constitutes a valid ground for the other party to unilaterally terminate the contract and claim damages.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C37121314
Lietas arhīva Nr. C-0097-16/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā 2016.gada 5.aprīlī
Tukuma rajona tiesa
šādā sastāvā : tiesnese A.Vancāne
ar sekretāri D.Jēkabsoni,
piedaloties prasītājas SIA “KURLAND HOMES” pārstāvei /pers. A/ un atbildētājas Kandava novada domes pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai
advokātei A.Gulbei,
2016.gada 23.martā izskatīja atklātā tiesas sēdē Tukumā civillietu SIA “KURLAND HOMES” prasībā pret Kandavas novada domi par
2013.gada 20.maija līguma spēkā esamību un izpildi, Kandavas novada domes pretprasībā pret SIA “KURLAND HOMES” par 2013.gada 20.maija
līguma atzīšanu par vienpusēji izbeigtu un zaudējumu piedziņu,
konstatēja:
2014.gada 19.novembrī SIA “KURLAND HOMES” (turpmāk prasītāja) Tukuma rajona tiesā cēlusi prasību pret Kandavas novada domi
(turpmāk atbildētāja) par 2013.gada 20.maijā starp pusēm noslēgtā līguma atzīšanu par spēkā neesošu un līguma izpildi.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 20.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Līgums par Projekta “Ēkas rekonstrukcija
/adrese/” tehniskā projekta izstrādi. Līgums tika noslēgts, pamatojoties uz atbildētājas izsludinātā atklātā konkursa ,,Tehniskā projekta ,,Ēkas
rekonstrukcija /adrese/ novadā” izstrāde rezultātiem. Atklātā konkursa vērtēšanas princips bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums un pretendentiem
bija jāiesniedz ēkas /adrese/ vizualizācija, kā arī jāsniedz redzējums par funkcionalitāti un tehniskā projekta iespējamiem risinājumiem. Prasītājam,
iegūstot augstāko novērtējumu un saņemot lielāko punktu skaitu, tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības. Pasūtītāja uzsāka darbu pie skiču projekta
izstrādes, ievērojot Līguma nosacījumus, prasītāju komunikācijā ar atbildētāju pārstāvēja arhitekte /pers. B/. Tā kā Tehniskā projekta izstrādes procesā
radās neliels aizkavējums - apmēram 2-3 nedēļas, lai projektu pabeigtu pilnībā, prasītāja par to rakstveidā informēja atbildētāju. Atbildētāja norādīja, ka
termiņš netiks pagarināts, nepaskaidrojot iemeslu. 2014.gada janvārī prasītāja iesniedza Skiču projektu, kā apliecinājumu darbu izpildei un lūdza
atbildētāju saskaņot Skiču projektu. 2014.gada 5.februārī prasītāja saņēma atbildētājas 4.februāra paziņojumu par Līguma laušanu, kurā norādīts, ka
prasītāja ir pārkāpusi Līguma 10. nodaļas 10.1.1. un 10.1.3. apakšpunktu - tehniskais projekts nav iesniegts Atbildētājai līdz 2014.gada 20.janvārim, kā
arī pamatojoties uz Līguma 10.2. apakšpunktu, prasītājai jāmaksā Līgumsods 20 % apmērā no Līguma summas. Tā kā Tehniskais projekts Līgumā
noteiktajā termiņā nav iesniegts atbildētāja pieprasa samaksāt saņemto avansa maksājumu, jo samaksa paredzēta tikai par pilna Tehniskā projekta izpildi.
Norāda, ka tehniskā projekta izstrādes process tika uzsākts nekavējoties pēc Līguma noslēgšanas un Tehniskā projekta izstrāde līdz šim ir
noritējusi veiksmīgi un praktiski pabeigta. Prasītāja vēlas vērst tiesas uzmanību uz faktu, ka Līguma noteikumos nav noteikti skiču projekta iesniegšanas
termiņi un saskaņošanas kārtība, līdz ar to atbildētājai nav nekāda pamatojuma skiču projekta iesniegšanas termiņus uzskatīt par Līguma nosacījumu
neievērošanu vai Līguma noteiktā Tehniskā projekta termiņa nokavējumu. Skiču projekts atbildētājai (Kandavas novada būvvaldē) tika iesniegts
2014.gada 20.janvārī. Līdz šim brīdim prasītāja nav saņēmusi no atbildētājas ne akceptu, ne norādījumus par precizējumiem skiču projektā, līdz ar to
prasītājs nevar pabeigt tehniskā projekta izstrādi atbildētājas kavējuma dēļ.
Norādīts, ka prasītājai nav saprotami atbildētājas rīcības motīvi vienpusējai Līguma izbeigšanai un Līgumsoda 20 % apmērā aprēķinam. Līgums kā
divu pušu vienošanās, jau pēc definīcijas nosaka, ka Puses sadarbību nodrošina uz līdzvērtīgiem un vienlīdzīgiem principiem. Līguma 10.nodaļa, kas
paredzēta atbildētājas interešu aizstāvībai var tikt izmantota tikai tādā gadījumā, ja atbildētājas rīcībā ir fakti un pierādījumi, ka prasītāja no savas puses ir
būtiski pārkāpusi Līguma noteikumus un no savas puses nespēj Līgumu izpildīt. Līguma 10.1.1. punkts - Izpildītājs nokavē Līguma izpildi tā, ka pasūtītājs
nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts Līguma izpildē - pats par sevi nedod tiesības atbildētājai atkāpties no Līguma.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1588., 1589., 1663.pantu.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā tiesai norādījusi, ka prasību neatzīst, tā esot nepamatota un noraidāma, un paskaidrots, ka 2013.gada
20.maijā Kandavas novada dome, pamatojoties uz iepirkuma procedūras -atklāta konkursa ,,Tehniskā projekta ,,Ēkas rekonstrukcija /adrese/” izstrāde”
Ī D Nr. KND 2013/4 rezultātiem un 2013.gada 5.aprīļa iepirkumu komisijas lēmumu, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja 2013.gada 10.maija
Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu Nr. 4-1.2/13-161, ar kuru atļauts slēgt iepirkumu līgumu atklātā konkursā, 2013.gada 20.maijā noslēdza
Tehniskā projekta izstrādes līgumu ar prasītāju. Noslēdzot līgumu, prasītāja apņēmās 8 (astoņu) mēnešu laikā no Līguma spēkā stāšanās dienas jeb līdz
2014.gada 20.janvārim izstrādāt tehnisko projektu ,,Ēkas rekonstrukcija /adrese/”. Atbildētāja, ievērojot Līguma 4.2. punktā noteikto prasītājai
pārskaitīja avansa maksājumu 30% apmērā no Līgumcenas, t.i., 15438.26 EUR. 2013.gada 5.septembrī Kandavas novada domes Attīstības un
plānošanas nodaļas projektu vadītāja elektroniski sazinājās ar Līgumā norādīto kontaktpersonu /pers. B/ par Līguma izpildi, lūdzot informēt, kad
Kandavas novada domei tiks iesniegts skiču projekts tehniskajam projektam ,,Ēkas rekonstrukcija /adrese/”. Atbilde uz minēto elektronisko vēstuli
netika sniegta. 2013.gada 11.septembrī atbildētāja atkārtoti nosūtīja prasītājai vēstuli par tehniskā projekta izstrādes līguma Nr. 5-29-3/83 izpildi lūdzot
sniegt informāciju par Līgumā minēto darbu izpildes gaitu un iesniegt darbu izpildes laika grafiku līdz 2013.gada 30.septembrim.
2013.gada 1.oktobrī Kandavas novada domē saņemta prasītājas vēstule ,,Par tehniskā projekta izstrādes līguma Nr. 5-29-3/83 izpildi”, ar kuru
tiek darīts zināms, ka skiču projekts Kandavas novada domē tiks iesniegts līdz 2013.gada 20.novembrim. Prasītāja augstāk norādīto termiņu neievēroja,
tehniskā projekta ,,Ēkas rekonstrukcija /adrese/" skiču projekts 2013.gada 20.novembrī Kandavas novada domē netika iesniegts.
Norādīts, ka atbildētāja 2013.gada 25.novembrī atkārtoti nosūtīja prasītājai vēstuli par Līgumā minēto darbu izpildes gaitu un termiņiem, norādot,
ka Līguma 8.2. punkts nosaka: ja Izpildītājs neveic Darbus līgumā noteiktajā termiņā, tad pasūtītājam ir tiesības aprēķināt Izpildītājam līgumsodu 0.1%
apmērā no Līgumcenas par katru nokavēto Darbu izpildes dienu. Ar 2013.gada 3.decembra vēstuli prasītāja dara zināmu atbildētājai, ka skiču projektu
Kandavas novada domē iesniegs līdz 2013.gada 27.decembrim, lūdzot pagarināt tehniskā projekta ,,Ēkas rekonstrukcija /adrese/” izpildes termiņu līdz
2014.gada 27.februārim.
2013.gada 18.decembrī atbildētāja nosūtīja prasītājai vēstuli Nr. 3-12/1568, kurā norādīja, ka prasītājas lūgums par Līguma termiņa pagarinājumu
sakarā ar valstī aktualizēto jautājumu par sabiedrisko ēku drošību, uzskatāms par nepamatotu, jo parakstot Līgumu prasītāja apņēmās izstrādāt tehnisko
projektu ,,Ēkas rekonstrukcija /adrese/” atbilstoši Būvniecības likumam, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie
būvnoteikumi” un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, līdz ar to Līguma izpildes termiņš netika pagarināts. Turklāt, saskaņā ar Publisko
iepirkumu likuma 67.1 panta pirmo dalu ir pieļaujami tikai iepirkuma līguma [..] nebūtiski grozījumi. Saskaņā ar minēta panta trešo daļu par būtiskiem
grozījumiem uzskatāmi tādi grozījumi, kas bijuši paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu
kandidātu un pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā.
Kandavas novada dome, izskatot Līguma termiņa pagarināšanas iespējas, veicot attiecīgus grozījumus noslēgtajā Līgumā, vadījās no Iepirkumu
uzraudzības biroja 2012.gada 8.augusta skaidrojuma par publiska iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu Publisko iepirkumu likuma 67.l
pants, kurā tiek paskaidrots, ka veicot grozījumus iepirkuma līgumā, ir jāņem vērā, ka iepirkuma līgums tiek slēgts iepirkuma procedūras rezultātā un
ievērojot iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības, tajā skaitā līguma projektā iekļautos noteikumus, kas ir bijuši zināmi visiem
pretendentiem, kas piedalījušies iepirkuma procedūrā, un kurus tie ņēmuši vērā, sagatavojot savus piedāvājumus. Līdz ar to jebkuru būtisku iepirkuma
dokumentos un iepirkuma līgumā neparedzētu grozījumu izdarīšana iepirkuma līgumā ir pielīdzināma jauna līguma noslēgšanai, kam būtu piemērojams
publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos ietvertais regulējums.
Skaidrojumā norādīts, ka šis regulējums attiecināms uz visiem iepirkuma līgumiem un vispārīgajām vienošanām, t.i., gan tām, kas slēgtas iepirkuma
procedūru rezultātā, gan tām, kas slēgtas, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8.pantā un 8.panta septītajā daļā noteikto kārtību.
Skaidrojumā tiek noradīts, ka ir iespējami izņēmuma gadījumi, kuros būtiski līguma grozījumi tomēr ir pieļaujami un ir atzīstams, ka šādu grozījumu
iekļaušana sākotnēji iepirkuma dokumentos nevarētu būt ietekmējusi konkurenci iepirkuma procedūrā, tādējādi nevarētu radīt publisko iepirkumu
principu pārkāpumu.
Kandavas novada dome vērš uzmanību, ka minētā kontekstā nav pietiekama Līguma tekstā parasti lietojamā vispārējā līguma grozīšanas klauzula,
atbilstoši kurai puses groza līgumu, savstarpēji vienojoties. Lai tiktu pieļauti būtiski grozījumi, tiem jābūt precīzi atrunātiem iepirkuma līgumā vai vispārīgās
vienošanās tekstā jau sākotnēji (attiecīgi arī iepirkuma dokumentācijā ietvertajā līguma vai vispārīgās vienošanās projektā), norādot visu šajā punktā
prasīto informāciju, ņemot vērā, ka grozījumu veikšanas kārtībai faktiski jānodrošina situācija, kurā pretendenti vienādi saprastu iespējamās izmaiņas un
attiecīgi objektīvi spētu noteikt ar tām saistītos riskus, ņemot vērā tos piedāvājumu sagatavošanā. Tātad pasūtītājam iepirkuma procedūras dokumentos
un līguma vai vispārīgās vienošanās tekstā jāparedz: vai grozījumi ir iespējami; kādos gadījumos (kad) tie ir iespējami; kādā apjomā tie ir iespējami.
Kandavas novada dome norāda, ka minētā Līguma tekstā nav paredzēti būtiski grozījumi, proti, nav norādīti gadījumi, kad tie ir iespējami, nav
atrunāts apjoms par kādu varētu tikt grozīts Līgums, turklāt, nav noteikts, kas tieši varētu tikt grozīts. Līgumā ir ietverta vispārējā norma par Līguma
grozīšanu, proti, 13.6. punkts nosaka: Līgumu un tā pielikumus var grozīt vienīgi ar Pušu savstarpēju vienošanos. Šādi grozījumi ir jāveic rakstiski.
Grozījumi stājās spēkā no to parakstīšanas brīža. Visi grozījumi Līgumā jāparaksta personām, kas attiecīgo grozījumu dokumentu parakstīšanas brīdi ir
tiesīgs parakstīt Puses vārdā šādus dokumentus. Minētā Līguma grozīšanas kārtība paredzēta gadījumos, kad Līguma grozījumi nav būtiski Publisko
iepirkumu likuma 67.1 panta izpratnē.
Tā kā prasītāja līdz 2014.gada 20.janvārim neizpildīja ar Līgumu uzņemtās saistības atbildētāja 2014.gada 4.februārī nosūtīja prasītājai vēstuli Nr.
3-12-3/121, kurā norādīts, ka Kandavas novada dome, pamatojoties uz Līguma 10. nodaļu ,,Līguma izbeigšana” informē, ka Līgums tiek izbeigts
pamatojoties uz 10.1.1. un 10.1.3. apakšpunktu un pamatojoties uz 10.2. punktu prasītājai tiek piestādīts līgumsods 20% apmērā no Līgumcenas, t.i.
8505,93 EUR. Minētajā vēstulē norādīts, ka prasītājai ir jāatmaksā avansa maksājums, jo saskaņā ar Līguma 4.3. punktu Kandavas novada dome
samaksu var veikt tikai par tādu darbu, kas veikt atbilstošā kvalitātē un darbs ir pieņemts ar Pušu parakstītu Darbu nodošanas - pieņemšanas aktu.
Tāpat 2014.gada 4.februārī Kandavas novada būvvaldes vadītājs ir pieņēmis Lēmumu Nr. 05 l.§ ,,Par būvprojekta skiču stadijas ,,Mākslas un
mūzikas skolas ēkas rekonstrukcija” /adrese/ saskaņošanu", kurā norādīts, ka iepazīstoties ar Kandavas novada būvvaldē saņemtajiem materiāliem
būvvalde secina, ka iesniegtajā būvprojektā ir daudz nepilnību. Pamatojoties uz Lēmumā norādīto tiek nolemts nesaskaņot iesniegtā būvprojekta
,,Mākslas un mūzikas skolas ēkas rekonstrukcija” /adrese/ skiču stadiju.
2014.gada 7.maijā Kandavas novada dome nosūtīja SIA ,,KURLAND HOMES” vēstuli Nr. 3-12-3/473 atkārtoti norādot uz to, ka vairākkārt
SIA ,,KURLAND HOMES” tika lūgts sniegt informāciju par darbu izpildes gaitu un Līguma termiņa ievērošanu. Saskaņā ar Līguma nosacījumiem SIA
,,KURLAND HOMES” Kandavas novada domē bija jāiesniedz izstrādāts un Kandavas novada būvvaldē saskaņots tehniskais projekts ,,Ēkas
rekonstrukcija /adrese/”, bet šajā datumā Kandavas novada būvvaldē tika saņemts skiču projekts. Saskaņā ar Līguma 2.3. punktu SIA ,,KURLAND
HOMES” apliecināja, ka saskaņos ar Kandavas novada domi projekta risinājumus skiču stadijā, kas uzskatāmi ilustrē tehniskā projekta ieceres, kas
norāda uz to, ka skiču projekts bija jāiesniedz savlaicīgi nevis Līguma izpildes termiņa pēdējā dienā (lietas 40.-43.lapa).
2015.gada 18.maijā atbildētāja iesniedza pretprasību par 2013.gada 20.maija līguma atzīšanu par vienpusēji izbeigtu un zaudējumu 26 113,16
EUR apmērā piedziņu (lietas 81.-83.lapa).
Pretprasībā norādīts, ka 2013.gada 20.maijā starp pusēm tika noslēgts Tehniskā projekta izstrādes līgums Nr. 5-29-3/83 par ,,Ēkas
rekonstrukciju /adrese/” izstrādi. Līgums ar prasītāju noslēgts iepirkuma procedūras ID Nr. KND 2013/4 izpildes rezultātā.
Atbilstoši noslēgtā Līguma punktam 3.3. Līgumā nolīgtā darba -Tehniskā projekta izstrāde, izpildes termiņš bija noteikts 2014.gada 20.janvāris,
kas paredzēja nolīgtā darba izpildei 8 mēnešus no Līguma spēkā stāšanās dienas. Atbilstoši Līguma 3.1. punktam, Līgums stājas spēkā ar tā
parakstīšanas dienu. Līguma darbības laikā, saistību izpildes termiņš netika grozīts, jo atbilstoši Līguma 13.6.punktam, termiņa grozīšana, pieļaujama tikai
pušu savstarpējas vienošanās rezultātā, šāda vienošanās starp pusēm netika panākta, kas detalizēti norādīts atbildētājas rakstveida paskaidrojumos uz
prasītāja prasību un atkārtoti netiek analizēts.
Atbilstoši noslēgtā Līguma 2.3.punktam, prasītājs bija apliecinājis, ka saskaņos ar atbildētāju tehniskā projekta risinājumus sākotnēji skiču stadijā,
kas uzskatāmi ilustrēs tehniskā projekta ieceres pirms tehniskā projekta izstrādes (Līguma punkts 3.4.). Kaut arī konkrētai saistības izpildei (skiču
projekta izstrāde) Līgumā nebija nolīgts noteikts izpildes termiņš, kam atbildētāja piekrīt, tomēr no Līguma satura nepārprotami izriet, ka tā izpilde bija
noteikta pirms galējā saistību izpildes termiņa, proti, 2014.gada 20.janvāra. Pamatojoties uz iepriekš teikto, nebija pieļaujama prasītāja skiču projekta
iesniegšana izvērtēšanai atbildētājam galējā saistību izpildes termiņā, proti, 2014.gada 20.janvārī, kad prasītājam bija jāiesniedz izpildīts tehniskais
projekts, kurš izveidots uz iepriekš saskaņota skiču projekta bāzes. Norādīts, ka prasītājs apzināti pieļāvis vispārēju saistību neizpildi. Prasītājam bija
jāapzinās, ka atbilstoši Līguma 2.3. punktam skiču projekta saskaņošana ar atbildētāju varētu prasīt noteiktu laika daudzumu, tāpat saskaņā ar Līguma
punktu 3.4., arī tehniskā projekta saskaņošana, varētu prasīt vismaz Līgumā nolīgtās 5 darba dienas, bet, ja atbildētāja konstatē kļūdas tehniskajā
projektā, tad laiku to izlabošanai, un atkārtotai iesniegšanai atbildētājai, līdz ar ko, secināms, ka prasītājs bez tiesiska pamata apzināti pieļāvis saistību
neizpildi.
Norādīts, ka prasītājs Līguma nolīgto saistību izpildes galējo termiņu nav apstrīdējis, nav lūdzis tiesai to grozīt, tādējādi, izdarāms secinājums, ka
atzinis to par sev saistošu. Atbildētāja konstatē, ka prasītājs Līguma darbības laikā nav iesniedzis atbilstoši Līguma 3.6. punktam ziņas par objektīviem
apstākļiem, kas kavē vai varētu kavēt Līguma izpildes termiņus, pie kam, attiecīgais nosacījums paredzēja konkrētu apstākļu iestāšanos, kurus varētu
vērtēt kā objektīvu pamatu prasītāja saistību neizpildei. Attiecībā par termiņu grozīšanu, atbildētāja ir sniegusi detalizētu paskaidrojumu saistībā ar
iepirkuma procedūru un šajā sakarā izveidojušos judikatūru, kura nepieļauj līgumisko termiņu grozīšanu konkrētajā gadījumā, kamdēļ atkārtoti atbildētāja
šo faktu neanalizē, kas nav arī celtās prasības pamats.
Atbildētāja norāda, ka neatbilst faktiskajiem apstākļiem prasītājas prasībā norādītais par to, ka par Kandavas novada būvvaldē 2014.gada
20.janvārī iesniegto skiču projektu, atbildētāja prasītājai nav sniegusi ne akceptu, ne norādījumus par precizējumiem skiču projektā, līdz ar ko, prasītājai
nav bijis iespējams pabeigt tehniskā projekta izstrādi atbildētājas kavējuma dēļ. Atbildētāja norāda, ka minētais ir pretrunā ar lietas materiāliem, proti,
lietas materiālos atrodas adresēts e-pasts /pers. B/ no 2014.gada 5.februāra, kas saskaņā ar noslēgtā Līguma 12.2 punktu atzīstama par prasītāja
pilnvaroto personu saistībā ar Līguma izpildes un darbu pabeigšanas jautājumiem, kurā nepārprotami atbildētāja sniegusi informāciju par skiču projekta
kvalitāti un Līguma vienpusējas izbeigšanas fakta tiesisko pamatojumu. Minēto apliecina 2014.gada 4.februāra lēmums, saskaņā ar kuru Kandavas
novada Būvvaldes vadītājs, /pers. C/ ir detalizēti norādījis skiču projekta nepilnības, pieņemot lēmumu šo skiču projektu neapstiprināt. Minēto lēmumu
prasītāja nav apstrīdējusi.
Norāda, ka abpusēji noslēgtā Līguma 7.5. punkts nosaka, ka atbildētājai ir tiesības nepieņemt darbu, ja prasītājs to iesniedz pēc Līguma 3.3.
minētā termiņa iestāšanās, savukārt, Līguma punkts 3.3. noteica, ka galējā saistību izpilde ir 2014.gada 20.janvāris tehniskā projekta izpildei. Atbildētāja
ir izmantojusi abpusēji noslēgtā Līgumā pielīgtās tiesības un vienpusēji paziņojusi par Līguma izbeigšanu, kā arī piemērojusi Līguma 10.1.punkta 10.1.1.
un 10.1.3. un 10.2. punktus, jo prasītāja nolīgtajā termiņā saistības nav izpildījusi. Atbildētāja uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir pietiekami atbildētājai
izteikt vienpusēju paziņojumu par atkāpšanos no līguma, jo tāda tiesība tai bija pielīgta Līgumā, un ir konstatējams, ka atbildētāja šo tiesību ir izlietojusi uz
tiesiska pamata.
Saskaņā ar Līguma punktu 10.2. ja atbildētāja izbeidz Līgumu saskaņā ar Līguma 10.1. punktu, prasītājai ir jāmaksā atbildētājai līgumsods 20%
apmērā no līgumcenas, par ko atbildētāja 2014.gada 4.februārī izrakstīja rēķinu Nr.00131 8505,93 EUR apmērā. Atbilstoši minētā punkta redakcijai,
līgumsods ir maksājams pēc paziņojuma par Līguma izbeigšanu un rēķina saņemšanas. Prasītāja līgumsodu nav apmaksājusi.
2013.gada 27.maija atbildētajā atbilstoši Līguma 4.2.1. punktam veikusi prasītājai avansa maksājumu 15 438,26 EUR apmērā, par ko strīda nav.
Atbildētāja 2014.gada 4.februārī izrakstīja prasītājai rēķinu Nr.00130 15 438,26 EUR apmērā, t.i. saņemti avansa maksājuma atmaksai. Prasītāja
atmaksu nav izpildījusi, līdz ar ko, radījusi atbildētājai zaudējumus.
Norādīts, ka zaudējumu summa veidojas sekojoši:
pamatparāds - 15 438,26 EUR apmērā;
līgumsods par saistību neizpildi saskaņā ar Līgumu 8505,93 EUR apmērā.
Norādīts, ka, atbilstoši Līguma 10.1. punktam, Līgums tiek uzskatīts par izbeigtu vienu mēnesi pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas no
atbildētājas, kā arī starp pusēm nav strīda, ka prasītāja brīdinājumu ir saņēmusi 2014.gada 5.februārī, tad Līgums tiek uzskatīts par vienpusēji izbeigtu ar
2014.gada 5.martu un tiesības piemērot līgumsodu, kurš nolīgts Līguma 8.2. punktā, kas nosaka, ja Izpildītājs neveic Darbus Līguma 3.3. punktā
noteiktajā laikā, tad Pasūtītājam ir tiesības aprēķināt līgumsodu 0,1% apmērā no līgumcenas par katru nokavēto Darba izpildes dienu, kā arī šajā
gadījumā Izpildītājam jāatlīdzina visi Pasūtītājam nodarītie zaudējumi. Līgumsods šajā gadījumā tiek noteikts no līguma 4.1.punktā paredzētās līgumcenas,
atbildētājai saglabājas līdz Līguma izbeigšanas dienai, proti, līdz 2014.gadā 5.martam un sastāda l 871,32 EUR par laika periodu, sākot ar 2014.gada
21.janvāra līdz 2014.gada 4.martam. Aprēķins: 42 529,64 EUR -līgumcena (pēc LB kursa LVL 29 890,-) 0,1% dienā no 42 529,64 EUR = 42,53
EUR x 43 dienas = 1828,77 EUR.
Atbildētāja norāda, ka pēc Līguma izbeigšanas, prasītājam ir pienākums maksāt atbildētājai likumiskos nokavējuma procentus līdz visas parāda
summas piedziņai, kas izriet uz likuma pamata no kopējās zaudējumu summas: 1) 8505,93 EUR + 15 438,26 EUR + 1828,77 EUR - 25 772,96 EUR
6% procenti gadā par periodu, sākot ar 2014.gada 6.martu līdz 2015.gada 10.maijam, kā arī lūdzot tiesu ar spriedumu noteikt likumisko procentu - 6%
gadā piedziņu no prasītājas līdz visas summas piedziņai. Aprēķins: (martā par 26 dienām, aprīlī par 30 dienām un maijā par 10 dienām, kopā sastāda 66
dienas, dienā 0,02% vai 5,15 EUR (dienā) x 66 dienas no summas 25 772,96 EUR= 340,20 EUR.
Prasības summa šajā lietā sastāda 26 113,16 EUR un sastāv no pamatparāda -15438,26 EUR, līgumsoda (8505,93 EUR + 1828,77 EUR) un
likumiskajiem kavējuma procentiem 6% gadā 340,20 EUR (lietas 81.-83.lapa).
Prasītājas pārstāve /pers. A/ tiesas sēdē uzturēja prasību, pretprasību neatzina, paskaidrojumos atsaukdamās uz prasības pieteikumā norādītajiem
apstākļiem.
Atbildētājas pilnvarotā persona zvērināta advokāte A.Gulbe prasību neatzina, pretprasību uzturēja, paskaidrojumos atsaukdamās uz pretprasībā
izklāstītajiem apstākļiem. Papildus paskaidroja, ka prasītāja ir pārkāpusi darbu izpildes termiņus, darbam bija jābūt izpildītam 2014.gada 20.janvārī.
Darbu izpildes termiņš tika kavēts, līdz ar to atbildētājai bija pamats izbeigt Līgumu. Darbi netika izpildīti, atbildētāja ir samaksājusi prasītājai avansa
maksājumu, kas radījis zaudējumu. Par darbu izpildes termiņu kavējumu ir aprēķināts līgumsods un likumiskie procenti.
Novērtējot prasību un pretprasību, paskaidrojumus un lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir noraidāma, bet pretprasība
apmierināma pilnīgi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme
lietas izspriešanā. Savukārt šā likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem
novērojumiem. Savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu
pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus - par nepierādītiem. Civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra no
pusēm cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un
pierādīšanu (A. Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2003, 62.lpp.).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.panta pirmajai daļai puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, kas nozīmē, ka pušu strīdīgās
attiecības tiesa apspriež pēc tiem datiem, kurus puses iesniegušas tiesai, un vienīgi šie dati ir tiesai nepieciešamais procesuālais pierādījumu materiāls.
Citiem vārdiem, puses ievāc visu materiālu, bet tiesa ir pilnīgi pasīva – tā tikai pārbauda un novērtē pušu iesniegto materiālu (sk. Bukovskis V.
Civilprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 235.lpp.).
Civillikuma 1511.pantā ir noteikts, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību
nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,
kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).
2013.gada 20.maijā Kandavas novada dome, tās priekšsēdētāja /pers. D/ personā, kā Pasūtītājs, un SIA ,,KURLAND LOG HOMES”, (tagad
SIA “KURLAND HOMES”, tās valdes locekļa /pers. E/ personā, kā Izpildītājs, noslēdza Tehniskā projekta izstrādes līgumu, kura 1.1.punktā līdzēji
noteica, ka Pasūtītājs pasūta un Izpildītājs apņemas izstrādāt tehnisko projektu “Ēkas rekonstrukcija /adrese/” izstrādi, saskaņā ar plānošanas un
arhitektūras uzdevumu, projektēšanas uzdevumu, Izpildītāja piedāvājumu iepirkumam un atbilstoši Būvniecības likumam, Ministru kabineta 1997.gada
1.aprīļa noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar Līguma 3.3.punktu Izpildītājs
apņemas pabeigt Līguma 1.1.punktā minēto darbu līdz 2014.gada 20.janvārim.
Starp prasītāju un atbildētāju pastāv strīds par pušu 2013.gada 20.maijā noslēgtā līguma darbības termiņa izbeigšanu un paziņojuma par vienpusēja
līguma izbeigšanu, tas ir par Tehniskā projekta “Ēkas rekonstrukcija /adrese/” izstrādi no Uzņēmējas SIA „ KURLAND HOMES” puses. No prasības
pieteikuma izriet, ka atbildētāja uzskata, ka prasītāja neizpildīja pušu 2013.gada 20.maijā noslēgto līgumu, līdz ar to saskaņā ar līguma 10.1.1.punktu
atbildētāja lūdz piedzīt no prasītājas zaudējumus samaksātā 15438,26 EUR avansa apmērā sakarā ar saistību neizpildi. Savukārt prasītāja lūdz atjaunot
Līguma darbības termiņu, atsaukt paziņojumu par Līguma vienpusēju izbeigšanu, saskaņot Skiču projektu 5 darba dienu laikā no sprieduma spēkā
stāšanās, noteikt līgumā jaunu Tehniskā projekta iesniegšanas termiņu.
Līguma 2.3. punktā prasītāja apliecina, ka saskaņos ar atbildētāju projekta risinājumus skiču stadijā, kas uzskatāmi ilustrēs tehniskā projekta
ieceres. Savukārt Līguma 3.4.pantā atbildētāja apņemas izskatīt tehnisko projektu 5 darba dienu laikā no tehniskā projekta saņemšanas brīža. Ja
atbildētāja nekonstatē tehniskajā projektā kļūdas, tad tas saskaņo to. Ja atbildētāja konstatē tehniskā projektā kļūdas, tad projekts tiek atgriezts
prasītājai kļūdu labošanai, kas izlabojamas 5 darba dienu laikā un iesniedzamas atkārtoti atbildētājai projekta saskaņošanai.
Civillikuma 1504.pants paredz, ka, iztulkojot darījumu, jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši
jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu. Ja nosacījums izteikts tik nenoteikti vai tumši, ka to nav iespējams iztulkot, tad arī ar to
nosacītais rīkojums nav spēkā (Civillikuma 1555.pants).
Lietas dalībnieku parakstītajā Tehniskā projekta izstrādes līgumā ir iekļauti jēdzieni ,,Skiču projekts’’ un ,,Tehniskais projekts’’.
No lietas materiāliem izriet, ka būvprojekts izstrādājams divās stadijās – skiču projekta un tehniskā projekta stadijā. Pēc tam, kad prasītāja
izstrādājusi skiču projektu tas ir jāiesniedz būvvaldē, kura izskata un pieņem lēmumu to saskaņot vai atteikt saskaņošanu. Būvvaldē saskaņots skiču
projekts ir pamats tehniskā projekta izstrādāšanai.
Ar lietas materiāliem pierādīts, ka 2013.gada 1.oktobrī atbildētāja saņēma prasītājas vēstuli ,,Par tehniskā projekta izstrādes līguma Nr. 5-29-3/83
izpildi”, ar kuru tiek darīts zināms, ka skiču projekts Kandavas novada domē tiks iesniegts līdz 2013.gada 20.novembrim.
Prasītāja norādīto termiņu neievēroja un tehniskā projekta ,,Ēkas rekonstrukcija /adrese/” skiču projekts līdz 2013.gada 20.novembrim Kandavas
novada domē netika iesniegts.
Kandavas novada dome 2013.gada 25.novembrī atkārtoti nosūtīja SIA ,,KURLAND HOMES” vēstuli par Līgumā minēto darbu izpildes gaitu un
termiņiem, norādot, ka Līguma 8.2.punkts nosaka: ja Izpildītājs neveic Darbus līgumā noteiktajā termiņā, tad pasūtītājam ir tiesības aprēķināt Izpildītājam
līgumsodu 0.1% apmērā no Līgumcenas par katru nokavēto Darbu izpildes dienu.
A r 2013.gada 3.decembra vēstuli prasītāja dara zināmu atbildētājai, ka skiču projektu Kandavas novada domē iesniegs līdz 2013.gada
27.decembrim, lūdzot pagarināt tehniskā projekta ,,Ēkas rekonstrukcija /adrese/” izpildes termiņu līdz 2014.gada 27.februārim.
2013.gada 18.decembrī Kandavas novada dome nosūtīja SIA ,,KURLAND HOMES” vēstuli Nr. 3-12/1568, kurā norādīja, ka SIA
,,KURLAND HOMES” lūgums par Līguma termiņa pagarinājumu sakarā ar valstī aktualizēto jautājumu par sabiedrisko ēku drošību, uzskatāms par
nepamatotu, jo parakstot Līgumu SIA ,,KURLAND HOMES” apņēmās izstrādāt tehnisko projektu ,,Ēkas rekonstrukcija /adrese/” atbilstoši
Būvniecības likumam, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem
aktiem, līdz ar to Līguma izpildes termiņš netika pagarināts.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.
Civillikuma 2213.pants nosaka, ka Uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam. Civillikuma 2222.pants nosaka, ka
pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja tā izpildītais pasūtījums; pretējā gadījumā viņš atbild par visām nokavējuma sekām. Ja pasūtītājs pielīdzis sev vai
kādam citam tiesību iepriekš pārbaudīt pasūtījumu, tad šis pārbaudījums jāizdara. Bet ja pasūtītājs vilcinās pasūtījumu pārbaudīt, tad tiesa var viņam
nolikt tam nolūkam termiņu, pēc kura notecējuma pieņemams, ka viņš izpildīto pasūtījumu atzinis par labu.
Lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka starp pusēm nav strīda par to, ka līguma 3.3.punktā noteiktās darbības izpildei termiņš - 2014.gada
20.janvāris.
Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka prasītāja neiesniedza atbildētājai skiču projektu, kā arī līdz 2014.gada 20.janvārim prasītāja
neiesniedza Tehnisko projektu.
Lietā iesniegtā sarakste liecina, ka sarunas par projekta izstrādes iespējām un par skiču projekta izstrādi notikušas vairākus mēnešus pēc Līguma
noslēgšanas, no 2013.gada 11.septembra (lietas 8.-16., 21., 22., 23., 24. lapa).
Tiesa secina, ka lietā ir iesniegti pierādījumi tam, ka prasītāja nav izpildījusi Tehniskā projekta izstrādes līguma 2.3.un 3.3.punktā nolīgto, proti, ka
prasītāja nav iesniegusi atbildētājai skiču projektu. Minēto apstiprina arī lietā iesniegtās vēstules un e-pasta izdrukas.
Atbilstoši noslēgtā Līguma punktam 3.3. Līgumā nolīgtā darba -Tehniskā projekta izstrāde, izpildes termiņš bija noteikts 2014.gada 20.janvāris,
kas paredzēja nolīgtā darba izpildei 8 mēnešus no Līguma spēkā stāšanās dienas. Atbilstoši Līguma 3.1. punktam, Līgums stājas spēkā ar tā
parakstīšanas dienu. Atbilstoši Līguma 13.6.punktam, termiņa grozīšana, pieļaujama tikai pušu savstarpējas vienošanās rezultātā. Līguma 2.3. punktā
puses vienojās, ka prasītāja saskaņos ar atbildētāju tehniskā projekta risinājumus sākotnēji skiču stadijā, kas uzskatāmi ilustrēs tehniskā projekta ieceres
pirms tehniskā projekta izstrādes (Līguma punkts 3.4.). neskatoties uz to, ka skiču projekta izstrādes termiņš Līgumā nebija nolīgts, no Līguma satura
nepārprotami izriet, ka tā izpilde bija noteikta pirms galējā saistību izpildes termiņa, 2014.gada 20.janvāra. Tiesa piekrīt atbildētājas apgalvojumam, ka
nebija pieļaujama skiču projekta iesniegšana izvērtēšanai galējā saistību izpildes termiņā, proti, 2014.gada 20.janvārī, kad prasītājam bija jāiesniedz
izpildīts tehniskais projekts, kurš izveidots uz iepriekš saskaņota skiču projekta bāzes.
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Atbilstoši Civillikuma 1511.pantam, līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību
nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu (..).
Atbilstoši Civillikuma 1427.pantam un 1431.pantam, prasītāja, parakstot Līgumu, kas nav vienpusējs darījums, ne tikai piekrita tajā ietvertajiem
nosacījumiem un termiņiem, bet arī izteica gribu nodibināt tieši tādas tiesiskās attiecības, kas tika nodibinātas, jo piekrita šim līgumam un tā saturam.
Tiesas ieskatā, iekļaujot līgumā konkrētus nosacījumus un termiņus līdzēji uzņemas atbildību par to pienācīgu izpildi. Līdz ar to, darījuma dalībniekiem
jautājums par to, vai līguma nosacījumi un termiņi ir reāli izpildāmi, ir jāapsver pirms konkrētā līguma slēgšanas, nevis, uz šādiem argumentiem, jāatsaucas
pēc līguma noslēgšanas, secinot, ka līguma izpilde vai nu ir apgrūtināta vai līgumā noteiktā kārtībā vispār nav iespējama. Minēto apsvērumu dēļ, tiesa
uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav konstatējama tiesiska maldība, bet gan prasītājas nepienācīga saistību izvērtēšana pirms līguma slēgšanas un
nepienācīga līguma izpilde.
Tiesa uzskata, ka lietā nav pierādīts, ka prasītāja kā uzņēmējs būtu nosūtījusi atbildētājai kā pasūtītājam izstrādātās projekta skices līgumā noteiktā
termiņā un kārtībā. Lietā nav iesniegti pierādījumi, kurās būtu konkrēti noradīts kāds etaps un kad ir izstrādāts un nodots pasūtītājam kā izpildīts un, ka
pasūtītājs to ir pieņēmis kā izpildītu. Līdz ar to nav iespējams spriest par darbu etapu izpildes termiņiem. Ja pieņem, ka darba izpildes termiņš, kas
norādīts Līgumā tika noteikts 2014.gada 20.janvāris, tad visi darbi bija jāizpilda līdz 2014.gada 20.janvārim, jo Līguma 3.1.punktā norādīts, ka Līgums
stājas spēkā no Līguma parakstīšanas brīža līdz 2014.gada 20.janvārim, taču prasītāja atbildētājai līdz 2014.gada 20.janvārim neiesniedza Tehnisko
projektu, kā arī savlaicīgi neiesniedza skices apstiprināšanai, neievēroja darba izpildei noteikto termiņu. Elektroniskajā vēstulē 2014.gada 5.februārī
atbildētāja raksta prasītājai, ka skiču projekts skiču stadijā nav saskaņots un, ņemot vērā, ka līdz 2014.gada 20.janvārim Tehniskais projekts nav
iesniegts, atbildētāja ar prasītāju lauzusi līgumu. No lietas materiāliem izriet, ka prasītājas pārstāvis ir atzinis darbu izpildes termiņa kavējumu.
Civillikuma 1589.pantā ir noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Līguma 10.1.1.punktā ir noteikts, ka Pasūtītājs ir tiesīgs izbeigt Līgumu ar Izpildītāju pēc savas iniciatīvas, nemaksājot Līguma 8.nodaļā noteikto
līgumsodu, bet brīdinot par to Izpildītāju rakstiski vienu mēnesi iepriekš un veicot savstarpējus norēķinus, ja Izpildītājs nokavē Līguma izpildi tā, ka
Pasūtītājs nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts Līguma izpildīšanā.
Atbildētāja 2014.gada 5.februārī nosūtījusi prasītājai paziņojumu par līguma izbeigšanu, pamatojoties uz to, ka līgums tiek izbeigts, jo Uzņēmējs
nepienācīgi veicis Līgumā paredzēto saistību izpildi, bez tiesiska pamata pieļāvusi saistību neizpildi.
Civillikuma 2217.panta 2.daļa nosaka, ka, ja pasūtījums paliek vai nu pavisam neizpildīts vai vismaz nepabeigts, vai ir izpildīts slikti vai citādi nekā
pasūtītājs norādījis, vai nav ticis laikā gatavs, kā arī ja apstrādāšanai doto lietu pēc darba pabeigšanas neatdod, tad uzņēmējam jāatlīdzina pasūtītājam
nodarītie zaudējumi.
Tiesa uzskata, ka izpildītā pasūtījuma nodošana un pieņemšana ir līguma izpildes konstatējuma darbība, bet lietā nav neviena - ne darbu etapa, ne
pabeigtā darba pieņemšana – nodošana akta, līdz ar to līgums nav izpildīts, ir izpildes termiņa nokavējums, kas ir par iemeslu līguma izbeigšanai.
Lietā nepastāv strīds par to, vai prasītājai bija pienākums veikt Tehniskā projekta izstrādi un viņa attiecīgi saņēmusi avansa maksājumu no
atbildētājas.
Tā kā atbildētāja līgumā paredzēto darbu izpildījumu nav saņēmusi, tad atbildētājai ir radies zaudējums samaksātā avansa maksājuma 15438,26
EUR apmērā.
Rezumējot teikto, tiesa atzīst, ka prasība atmaksāt samaksāto avansa maksājumu 15438,26 EUR ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1548.pantu katrā līgumā var ievest dažādus blakus noteikumus, un proti, nosacījumus un termiņus. Nosacījums ir tāds
blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma. Ja nosacījuma izpildīšanai
nolikts zināms termiņš, tad tas ir jāievēro, bet ja to neievēro, nosacījums uzskatāms par neizpildītu (Civillikuma 1549.pants un 1574.pants).
Ar 2014.gada 4.februāra Paziņojumu par līgumsaistību neizpildi un lūgumu novērst pārkāpumus atbildētāja norādīja prasītājai uz pušu noslēgtā
līguma pārkāpumu, proti, saskaņā ar minētā līguma 3.3.punktu, prasītājai bija pienākums veikt darbus līdz 2014.gada 20.janvārim, kā arī iesniegt
atbildētājai Skiču projektu. Paziņojumā atbildētāja norādījusi, ka prasītāja nav iesniegusi Vispārīgajiem būvnoteikumiem atbilstošu Skiču projektu un, līdz
ar to, prasītāja nav izpildījusi savas no līguma 3.3.punkta izrietošās saistības. Tāpat arī atbildētāja ir norādījusi, ka ir iestājies līguma 3.3.punktā noteiktais
termiņš Tehniskā projekta iesniegšanai būvvaldē, kas bija noteikts līdz 2014.gada 20.janvārim. Ar paziņojumu atbildētāja lūdz atmaksāt avansa
maksājumu 15438,26 EUR apmērā (lietas 17.lapa).
Ar 2014.gada 4.februāra Paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma atbildētāja norādīja, ka prasītāja nav novērsusi līguma noteikumu
pārkāpumus, kā arī ņemot vērā to, ka atbildētājai, prasītājas saistību pārkāpumu rezultātā, radušies materiālie zaudējumi, atbildētāja, pamatojoties uz
līguma 10.1.1.punktu paziņoja par vienpusēju atkāpšanos no līguma un pamatojoties uz Līguma 10.1.3 un 20.1.punktu aprēķinājusi līgumsodu 20%
apmērā no Līgumcenas 8505,93 EUR apmērā (lietas 17.lapa).
No noslēgtā līguma izriet, ka starp līdzējiem bija noslēgts uzņēmuma līgums Civillikuma 2212. panta izpratnē. Civillikuma 2212.panta trešā daļa
nosaka, ka darbiem un piegādēm valsts vajadzībām jāpiemēro likumi par valsts darbiem un piegādēm. No minētā 2013.gada 20.maija līguma ievaddaļas
redzams, ka tas tika noslēgts saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Publisko iepirkumu likums nosaka: 67.panta pirmā daļa- Iepirkuma līgums nosaka
tiesiskās attiecības starp pasūtītāju vai pasūtītājiem un piegādātāju vai piegādātājiem; 1.panta 10.punkts- pasūtītājs — valsts vai pašvaldības iestāde,
pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, biedrība, kuras visi biedri ir pasūtītāji, nodibinājums, kura visi dibinātāji ir pasūtītāji, kā arī
tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst noteiktiem kritērijiem; 1.panta 11.punkts- piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona, šādu
personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
Starp pusēm nav strīda, ka 2013.gada 20.maijā tika noslēgts Tehniskā projekta izstrādes līgums, kurš reģistrēts atbildētāja lietvedībā ar Nr. 5-29-
3/83 par ,,Ēkas rekonstrukciju /adrese/” izstrādi. Starp pusēm nav strīda, ka Līgums ar prasītāju noslēgts iepirkuma procedūras ID Nr. KND 2013/4
izpildes rezultātā.
Tā kā Līgums tika noslēgts publiskā iepirkuma ietvaros, pusēm ir saistošs Publisko iepirkumu likumā (turpmāk - PIL) noteiktais regulējums un tas ir
piemērojams, iztulkojot konkrētu rīcību un dokumentu saturu.
PIL ir normatīvais akts publisko tiesību jomā. Kā tiesību akts publisko tiesību jomā, likumā noteiktais regulējums ir saistošs ar tā spēkā stāšanās
brīdi. No PIL piederības publisko tiesību jomai tāpat izriet, atļautas ir tikai tas, kas ir tieši ietverts tiesību normā (publisko tiesību princips).
Tiesa atzīst, ka pamatota ir atbildētājas atsaukšanās arī uz Publisko iepirkumu likumu, jo pušu Līgums tika slēgts publiskā iepirkuma procedūras
ietvaros, līdz ar ko likuma normas, kas regulē publisko iepirkumu ir pusēm saistošas.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 67.1panta pirmo daļu iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja tie nemaina
iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās vispārējo raksturu (veidu un iepirkuma procedūras dokumentos noteikto mērķi) un atbilst vienam no šādiem
gadījumiem: 1) grozījumi ir nebūtiski; 2) grozījumi ir būtiski un tiek izdarīti tikai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos; 3) grozījumi tiek izdarīti šā panta
ceturtajā daļā minētajā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai nebūtiski. Saskaņā ar panta otrās daļas noteikumiem būtiski iepirkuma līguma vai
vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums vai vispārīgā
vienošanās skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par
grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī uz citiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes
aspektiem; 2) saskaņā ar šā likuma 63.panta nosacījumiem par līguma grozījumiem ir piemērota sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par
līgumu; 3) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu atbilstoši komerctiesību jomas normatīvo aktu noteikumiem par
komersantu reorganizāciju un uzņēmuma pāreju. Panta trešajā daļā noteikts, ka iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir būtiski jebkurā no
šādiem gadījumiem: 1) grozītie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumi, ja tie būtu bijuši paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos,
pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu un pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā; 2) ekonomiskais līdzsvars (piemēram,
risku sadalījums un tos kompensējošie līdzekļi), ko paredz iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, tiek mainīts iepirkuma procedūrā izraudzītā
pretendenta interesēs; 3) iepirkuma līguma priekšmetā ietver piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, ko neparedz sākotnēji noslēgtais iepirkuma līgums
vai vispārīgā vienošanās; 4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju.
Ievērojot minēto, uz Līguma pusēm ar tā spēkā stāšanās brīdi kļuva saistošs PIL 67. 1panta pirmajā daļā ietvertais regulējums, atbilstoši kuram
būtiski līguma grozījumi nav pieļaujami. Būtiskus grozījumus drīkst izdarīt tikai PIL 67. 1panta otrajā daļā minētajos gadījumos. Neviens no PIL 67. 1panta
otrajā daļā minētajiem gadījumiem nav attiecināms uz šā Līguma izpildes ietvaros radušos situāciju.
Saskaņā ar PIL 67. 1panta trešās daļas 2.punktu, grozījumi noslēgtā iepirkuma līgumā ir uzskatāmi par būtiskiem, ja ekonomiskais līdzsvars
(piemēram, risku sadalījums un tos kompensējošie līdzekļi), ko paredz iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, tiek mainīts iepirkuma procedūrā
izraudzītā pretendenta interesēs. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā publicēto skaidrojumu „Skaidrojums par publiska
iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu (Publisko iepirkumu likuma 67.1 pants)” skaidrojumā par ekonomiskā līdzsvara izmaiņām „Par
ekonomiskā līdzsvara maiņu liecina (...) jebkādi apstākļi, kas padara līguma izpildi piegādātājam [tas ir, prasītājam] izdevīgāku, piemēram, atviegloti
izpildes nosacījumi, mazākas sankcijas par iespējamiem līguma pārkāpumiem, samaksas nosacījumu izmaiņas, piemēram, paredzot avansa maksājumu,
kas sākotnēji nebija paredzēts, vai palielinot tā apjomu, un citi apstākļi”. Līguma termiņa pagarināšana paredz no Līguma atšķirīgu, Izpildītājam
labvēlīgāku regulējumu. Ievērojot minēto, līguma grozīšana (izpildes termiņš) ir uzskatāma par būtisku Līguma grozījumu, kas ir aizliegta saskaņā ar PIL
67.1pantu.
Tā kā lietas izskatīšanas gaitā ir noskaidrots, ka prasītāja ne tikai nav ievērojusi Līguma 3.sadaļā noteiktos termiņus, bet arī līgumā ietvertos
nosacījumus, proti, nav iesniegusi atbildētājai skiču projektu, kā arī nav saskaņojusi tehnisko projektu, tiesa atzīst, ka atbildētājas vienpusēja atkāpšanās
no līguma ir tiesiska un pamatota. Turklāt tiesa ņem vērā Civillikuma 1663.pantā noteikto par to, ka gadījumā, ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ
vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, tad viņš var prasīt tā atcelšanu.
Civillikuma 1770.pantā ir noteikts, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir
jāatlīdzina. Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. (Civillikuma 1775. un 1779.pants).
Starp prasītājas rīcību – līgumā noteikto darbu neizpildi termiņā un zaudējumiem, kas atbildētājai radās pastāv tiešs cēlonisks sakars.
Tiesai no augstāk minētajiem pierādījumiem nav šaubu, ka atbildētāja ir izvērtējis prasītājas pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts,
vainas pakāpi, pamatoti secinot, ka Prasītājas rīcība ir bijusi prettiesiska
Tiesa konstatē, ka prasītāja nebija izstrādājusi Tehnisko projektu, ka tas netika iesniegts atbildētājai līdz 2014.gada 20.janvārim, tādējādi pastāv
apstākļi, kas minēti Civillikuma 2217.panta otrajā daļā, no kuras izriet, ka zaudējums piedzenams tikai gadījumā, ja pasūtījums paliek vai nu pavisam
neizpildīts vai vismaz nepabeigts, vai ir izpildīts slikti vai citādi nekā pasūtītājs norādījis, vai nav ticis laikā gatavs, tad uzņēmējam jāatlīdzina pasūtītājam
nodarītie zaudējumi.
Tiesa atzīst, ka Kandavas novada dome ir pierādījusi savas pretprasības pamatotību ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, sakarā ar ko tā ir
apmierināma, atzīstot par izbeigtu 2013.gada 20.maijā starp Kandavas novada domi un SIA ,,KURLAND HOMES” noslēgto Tehniskā projekta
izstrādes līgumu un piedzenot no SIA “KURLAND HOMES” Kandavas novada domes labā zaudējumus samaksātā avansa apmērā, 15438,26 EUR.
Tā kā pretprasības apmierināšana konkrētajā gadījumā pilnībā izslēdz prasības apmierināšanu, SIA “KURLAND HOMES” prasība ir noraidāma
Tiesa atzīst, ka par termiņa nokavējumu ir piedzenams līgumsods.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Atbildētāja lūdz piedzīt no prasītājas līgumsodu, kas aprēķināts ievērojot Līguma 8.2.punktā noteikto, ja Uzņēmēja vainas dēļ tiek nokavēts darba
veikšanai noteiktais termiņš, Izpildītājs maksā Pasūtītājam līgumsodu 0,1% apmērā no līgumcenas par katru nokavēto Darbu izpildes dienu.
Līguma 10.2.punktā puses ir vienojušās, ja Pasūtītājs izbeidz Līgumu saskaņā ar Līguma 10.1.punktu, kā tas ir konkrētajā gadījumā, tad
Izpildītājam jāmaksā Pasūtītājam līgumsods 20% apmērā no Līgumcenas pēc paziņojuma pa Līguma izbeigšanu un rēķina saņemšanu.
Atbildētāja aprēķinājusi līgumsodu 20% apmērā no līgumcenas 42 529,64 EUR par saistību neizpildi saskaņā ar Līgumu 8505,93 EUR apmērā,
ko lūdz piedzīt no prasītājas atbildētājas labā.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo un otro daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi
vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpili vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska
vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairāk kārtīgi (….).. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar
zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Tā kā atbilstoši Līguma
10.1.punktam Līgums tiek uzskatīts par izbeigtu vienu mēnesi pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas no atbildētājas, kā arī starp pusēm nav strīda, ka
prasītāja brīdinājumu ir saņēmusi 2014.gada 5.februārī, tad Līgums tiek uzskatīts par vienpusēji izbeigtu ar 2014.gada 5.martu un tiesības piemērot
līgumsodu, kurš nolīgts Līguma 8.2. punktā, 0,1% apmērā no līgumcenas par katru nokavēto Darba izpildes dienu. Atbildētāja aprēķinājusi līgumsodu
par laika periodu no 2014.gada 21.janvāra līdz 2014.gada 4.martam sekojoši : 42 529,64 EUR -līgumcena (pēc LB kursa LVL 29 890,-) 0,1% dienā
no 42 529,64 EUR = 42,53 EUR x 43 dienas = 1828,77 EUR, ko lūdz piedzīt no prasītājas atbildētājas labā.
Saskaņā ar Civillikuma 1720.panta 2.punktu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par
neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Par Līgumā noteiktā darba izpildes termiņa neievērošanu prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 0,1% apmēra no līgumcenas, kas ir 1828,77 EUR, kas
piedzenama no prasītājas atbildētājas labā.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu
(nokavējuma procenti). Civillikuma 1765. pants nosaka, ka likumiskie procenti ir seši no simta gadā. Tā kā atbildētāja ir pieļāvusi nokavējumu arī pēc
līgumā noteiktā atmaksas termiņa beigām, tiesa uzskata, ka atbildētāja ir tiesīga aprēķināt un saņemt likumiskos procentus 340,20 EUR par laika periodu
n o 2014.gada 6.marta līdz 2015.gada 10.maijam, kā arī nosakāmas atbildētājai tiesības saņemt 6% (likumiskos procentus) gadā no parāda
pamatsummas, kā to nosaka Civilprocesa likuma 195.pants.
Civilprocesa likuma 33.pantā noteikts, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts
nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību, izdevumi sakarā
ar ierašanos uz tiesas sēdēm, ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 39.panta pirmajā daļā noteikts, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi (5.punkts).
Ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu
apmērām, bet atbildētājam –proporcionāli tai prasījuma daļai, kurā prasība noraidīta.
Atbildētāja lūdz piedzīt no prasītājas visus tiesāšanās izdevumus.
Līdz ar to no prasītājas atbildētājas labā piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātai daļai - valsts nodeva 1127,27 EUR un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 5,00 EUR.
Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks
raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57000 euro, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.
Atbildētājai ir radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi - izdevumi advokāta juridiskās palīdzības samaksai 2479,00 EUR (lietas 155.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktu un otro daļu izdevumus advokāta palīdzības samaksai piespriež no atbildētāja par
labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji.
No prasītājas atbildētājas labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta juridiskās palīdzības samaksai pilnā apmērā, t.i. 2479,00, jo
tie nepārsniedz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunktā noteikto apmēru.
Tiesa atzīst, ka no prasītājas par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 15,19 EUR apmērā - starpība, kuru nav segusi
atbildētāja samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas
5.punktam.
Pārbaudot lietas materiālus tiesa konstatēja, ka, iesniedzot prasību, prasītāja nav maksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu spriedumā nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no prasītājas
nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no neatmaksātās parāda summas, to nepārsniedzot.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā prasītājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Ievērojot Civilprocesa likuma 42., 187.,190., 193., 194.pantu, tiesa
no s p r ie d a :
Noraidīt SIA “KURLAND HOMES” prasību pret Kandavas novada domi par 2013.gada 20.maija līguma spēkā esamību un izpildi, apmierināt
Kandavas novada domes pretprasību pret SIA “KURLAND HOMES” par 2013.gada 20.maija līguma atzīšanu par vienpusēji izbeigtu un zaudējumu
piedziņu.
Atzīt 2013.gada 20.maijā starp Kandavas novada domi, reģistrācijas Nr. 90000050886, un SIA ,,KURLAND HOMES”, reģistrācijas
Nr.41203035415, noslēgto Tehniskā projekta izstrādes līgumu ar reģistrācijas Nr. 5-29-3/83, par vienpusēji izbeigtu ar 2014.gada 5.martu.
Piedzīt no SIA ,,KURLAND HOMES”, reģistrācijas Nr. 41203035415, Kandavas novada domes, reģistrācijas Nr. 90000050886, labā
zaudējumus 26 113,16 EUR (divdesmit seši tūkstoši viens simts trīspadsmit euro un 16 centi), kas sastāv no pamatsummas 15 438,26 EUR
(piecpadsmit tūkstoši četri simti trīsdesmit astoņi euro un 26 centi), līgumsoda 10 334,70 EUR (desmit tūkstoši trīs simti trīsdesmit četri euro un 17
centi), likumiskajiem kavējuma procentiem 340,20 EUR (trīs simti četrdesmit euro un 20 centi) iemaksājot minēto summu AS “SEB banka” norēķinu
kontā LV73UNLA0011010130573, AS „SEB banka”.
Piedzīt no SIA ,,KURLAND HOMES”, reģistrācijas Nr. 41203035415, Kandavas novada domes, reģistrācijas Nr. 90000050886, labā
tiesāšanās izdevumus valsts nodevu 1127,27 EUR (viens tūkstotis viens simts divdesmit septiņi euro 27 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5
EUR (pieci euro) un izdevumus advokāta palīdzības samaksai 2479,00 EUR (divi tūkstoši četri simti septiņdesmit deviņi euro), kopā piedzenot
3611,27 EUR (trīs tūkstoši seši simti vienpadsmit euro 27 centi), iemaksājot minēto summu AS “SEB banka” norēķinu kontā
LV73UNLA0011010130573, AS „SEB banka”.
Atzīt Kandavas novada domei tiesības saņemt no SIA “KURLAND HOMES”, reģistrācijas Nr.41203035415, 6% (sešus procentus) gadā no
spriedumā noteiktās, bet nesamaksātās pamatsummas 15 438,26 EUR (piecpadsmit tūkstoši četri simti trīsdesmit astoņi euro un 26 centi) par laika
posmu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Piedzīt no SIA “KURLAND HOMES”, reģistrācijas Nr. 41203035415, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 15,19 EUR (
piecpadsmit euro 39 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods
TRELLV22, konts Nr.LV51TREL2190458019000.
Noteikt SIA ,,KURLAND HOMES”, reģistrācijas Nr. 41203035415, termiņu tiesas izdevumu labprātīgai samaksai 10 dienu laikā no sprieduma
stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada 19.aprīļa, apelācijas sūdzību
iesniedzot Tukuma rajona tiesā.
Tiesnese A.Vancāne
Motivēts spriedums sastādīts 2016.gada 16.maijā.