Court dismisses appeal against administrative fine for aggressive driving, upholding first-instance verdict on evidence sufficiency.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Court of Appeal dismissed the appellant's appeal against a first-instance decision upholding a traffic fine for aggressive driving. The appellant argued the lower court superficially reviewed the facts, but the appellate court found the police report, video footage, and officer statements sufficient to prove the violation of traffic rules. Although the court noted a clerical error in the specific article citation by the lower court, it ruled this did not justify overturning the verdict, thereby maintaining the original penalty.
Regesto Legislator
Generato dall'IALAPK 289.22 pants; LAPK 289.12 pants 2. daļa 1. punkts: The court must uphold a first-instance administrative penalty decision if the evidence is sufficient and the appellant fails to provide new proof contradicting the established facts, even if a minor citation error exists.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 128030715
Lietas arhīva Nr. 104AA-0130-16/30
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016.gada 19.janvārī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnesis J. Tiltiņš,
tiesneši L. Poļakova, A. Uminskis,
sakarā ar /pers. B/ iesniegto apelācijas sūdzību, izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu, kurā ar Rīgas pilsētas Kurzemes
rajona tiesas 2015.gada 21.oktobra spriedumu atstāts negrozīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2015.gada 7.jūlija
lēmums Nr.1384,
k o ns t a t ē ja
2015.gada 17.martā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC143196 par to, ka 2015.gada 17.martā plkst.7.28 /pers. B/ agresīvi
vadīja automašīnu Citroen DS5, valsts reģ.Nr./TL numurs/ pa Jūrmalas gatvi virzienā no Dzirciema ielas uz Slokas ielu, kas izpaudās kā vairāku
sastrēguma kolonnā stāvošu transportlīdzekļu apbraukšana pa joslu, kas paredzēta kreisā pagrieziena veikšanai un apzīmēta ar ceļa zīmi Nr.512 un ceļa
horizontālo apzīmējumu Nr.937 un braukšana pa labi uz sabiedriskā transporta joslu krustojumā ar Slokas ielu, ar ko ignorēja pārējo transportlīdzekļu
vadītāju intereses un radīja traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai, tādējādi pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 4., 10., 298.10.,
314.16.punktu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (turpmāk LAPK) 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā.
Ar VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektora Valsts amatpersona 2015.gada 20.aprīļa lēmumu /pers. B/ par LAPK 149.4
panta trīspadsmitās daļas 2.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu uzlikts naudas sods 80,00 euro apmērā.
/pers. B/ 2015.gada 20.aprīļa lēmumu apstrīdējis un lūdzis to atcelt. Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
priekšnieka vietnieka /pers. E/ 2015.gada 7.jūlija lēmumu Nr.1384 sākotnējais lēmums atstāts negrozīts un sūdzība noraidīta.
Nepiekrītot pieņemtajam lēmumam, /pers. B/ to pārsūdzējis Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 21.oktobra spriedumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
2015.gada 7.jūlija lēmums Nr.1384 atstāts negrozīts un /pers. B/ sūdzība noraidīta.
Tiesa atzinusi, ka augstāka iestāde ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un
pietiekams.
Izvērtējot lietas materiālus un lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa secinājusi, ka tie apstiprina administratīvā
pārkāpuma protokolā norādītās ziņas. Tāpat tiesa norādījusi, ka policijas darbinieku paskaidrojumi par notikuma apstākļiem un video ierakstā fiksēto
apstiprinās.
Tiesa ir norādījusi, ka, lai arī pie administratīvās atbildības sauktajai personai savs nevainīgums nav jāpierāda, tomēr, ja persona, apšauba lietā
esošos pierādījumus un savai aizstāvībai norāda uz kādiem faktiem, kuriem ir būtiska nozīme lietas izspriešanā, kā šajā gadījumā /pers. B/ norāda, ka
pārkāpuma fiksēšanas laikā protokolā norādītajos apstākļos automašīnu nav vadījis, tad šāda apgalvojuma pamatojumam ir jānorāda uz konkrētiem,
pārbaudāmiem faktiem, kas lietā nav iesniegti.
Attiecībā par /pers. B/ sūdzībā pausto neizpratni kā viņa dokumenti, kuri it kā palikuši policijas rīcībā, nonākuši pie viņa vecākiem, no dienesta
ziņojumiem izriet, ka policijas darbinieki pēc tam, kad /pers. B/ aizbraucis, dokumentus nogādājuši viņa vecākiem. Tiesai nav pamats neticēt šādai
policijas darbinieku rīcībai, tomēr tas rada jautājumu par motīvu un mērķi, kas šajā gadījumā neietilpst konkrētā pārkāpuma pierādīšanas priekšmetā
ietilpstošo apstākļu noskaidrošanā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secinājusi, ka lietas materiālos esošie pierādījumi, t.i., administratīvā pārkāpuma protokolā, policijas darbinieku
dienesta ziņojumos un video fragmenta ierakstā fiksētais ir atzīstami par pieļaujamiem un pietiekamiem, lai apgalvotu, ka pārkāpumu izdarījis tieši /pers.
B/ un viņa darbības, kuras sūdzībā nav apstrīdētas ir kvalificējamas kā agresīva braukšana.
Par minēto spriedumu /pers. B/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 21.oktobra
spriedumu. Norāda, ka spriedumam nepiekrīt pilnā apmērā, jo tas ir nepamatots un nelikumīgs, pirmās instances tiesa virspusēji attiecās pret patiesības
noskaidrošanu lietā. Tāpat apelācijas sūdzībā norāda, ka spriedumā minētos pārkāpumus nav izdarījis un automašīnu nav vadījis.
Saskaņā ar LAPK 289.21 panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, pamats tiesas kolēģijai pieņemt
lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nav objektīvi konstatējams.
Tiesas kolēģija, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, atzīst, ka Rīgas pilsētas Kurzemes
rajona tiesas 2015.gada 21.oktobra spriedums ir likumīgs, pamatots un atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.
Saskaņā ar LAPK 289.21 panta un 289.22 panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa ievēro šī kodeksa divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto
tiesvedības kārtību un taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši minētās nodaļas prasībām.
Tiesas kolēģija, izvērtējot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas sprieduma motivāciju, atzīst, ka spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un
pietiekams. Turklāt iesniegtā apelācijas sūdzība faktiski balstīta uz tiem pašiem argumentiem, kas norādīti /pers. B/ pieteikumā tiesai un ir jau vispusīgi un
pilnīgi izvērtēti Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 21.oktobra spriedumā. Līdz ar to, tiesas kolēģija uzskata, ka atkārtotai izvērtēšanai nav
pamata, un tiesas kolēģija saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma
motivācijai un atkārtoti tos pašus argumentus nenorāda.
Bez tam, tiesas kolēģija atzīmē, ka tiesības pārsūdzēt rajona/pilsētas tiesas nolēmumu nav formālas, ar mērķi uzdot augstākai tiesu instancei
atkārtoti dot vērtējumu tiem pašiem argumentiem, kas tika vērtēti gan iestādes, gan rajona/pilsētas tiesā. Augstākas instances tiesa vērtē zemākas
instances tiesas nolēmumā norādīto secinājumu un motivācijas pamatojumu, bet šī izvērtējuma pamats ir iesniegtās apelācijas sūdzības argumenti, kas
atspēko vai neatspēko nolēmumā izteikto atzinumu pareizību.
Papildus tiesas kolēģija norāda sekojošo.
Tiesas kolēģija iepazīstoties ar lietā esošo Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2015.gada 7.jūlija lēmumu
Nr.1384, kuru pirmās instances tiesa atzinusi par pareizu un atstājamu negrozītu, uzskata, ka minētajā lēmumā ir atspoguļoti un izvērtēti administratīvā
pārkāpuma apstākļi.
Tiesas kolēģija atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami, atzīstami par ticamiem un pieļaujamiem, lai secinātu, ka izskatāmajā
gadījumā ir konstatējams administratīvais pārkāpums, kas paredzēts LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka tiesa, taisot spriedumu, virspusēji ir izvērtējusi patiesību un faktiskos lietas apstākļus. Tiesa, izvērtējot Valsts
policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2015.gada 7.jūlija lēmumu Nr.1384, atzīst, ka pirmās instances tiesa savā spriedumā
sniegusi atbilstošo argumentāciju, izvērtējot visus lietā esošus pierādījumus, tajā skaitā, administratīvā pārkāpuma protokolu, videoierakstu un policijas
darbinieku dienesta ziņojumus. Tādējādi sūdzībā izteiktais iebildums ir nepamatots.
Tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā minētajam, ka publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un policijas
amatpersonu sastādītiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a apriori ir publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot
pierādījumus, kas to apstiprina. Tiesas kolēģija secina, ka sūdzības iesniedzējs /pers. B/ nevienu jaunu pierādījumu, kas apšaubītu policijas darbinieku
patiesumu, nav iesniedzis. Tāpat administratīvā pārkāpuma lietas iztiesāšanas laikā nav konstatēti fakti, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki tieši vai
netieši, kaut kādu personīgu motīvu vadīti, būtu ieinteresēti administratīvi sodīt /pers. B/.
Pirmās instances tiesa spriedumā nepareizi norādījusi /pers. B/ piemēroto LAPK pantu, norādot, ka par /pers. B/ izdarīto pārkāpumu atbildība ir
paredzēta LAPK 149.panta trīspadsmitās daļas 2.punktā, taču no administratīvā pārkāpuma protokola un lietas satura izriet, ka /pers. B/ ir izdarījis
administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā, ko pirmās instances tiesa spriedumā ir arī vērtējusi. Tādējādi
secināms, ka pirmās instances tiesa pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdu, bet tas nevar būt par pamatu sprieduma atcelšanai.
Tiesas kolēģija secina, ka nevienu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas uz faktiskajiem vai tiesiskajiem pārkāpuma apstākļiem, un būtu par
pamatu sprieduma atcelšanai, sūdzības iesniedzējs nav norādījis.
Administratīvā pārkāpuma izdarīšana ir pierādīta, vērtējot visus lietā esošos pierādījumus kopumā, tie ir pietiekami, pieļaujami un ticami, lai
novērstu jebkādas šaubas par to, ka /pers. B/ agresīvi vadīja automašīnu, kas izpaudās kā transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu
satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses, un
administratīvā pārkāpuma kvalifikācija pēc 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punkta ir pareiza. Tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Kurzemes
rajona tiesa, izskatot lietu, ir ievērojusi vispārīgos tiesību principus un normatīvo aktu regulējumu, spriedums ir tiesisks un atstājams negrozīts.
Pamatojoties uz augstāk izklāstīto un saskaņā ar LAPK 289.22 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas
kolēģija
no s pri e da
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 21.oktobra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnesis J. Tiltiņš
Tiesneši L. Poļakova
A. Uminskis