Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C33564516 / C-1002-17 Generato dall'IA

Court fully allows landlord's claim for apartment management fees and damages against tenant under Latvian property law.

Numero d'incarto C33564516 / C-1002-17
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court fully granted the management company's claim for unpaid apartment maintenance fees and damages against the tenant. The tenant owned the apartment but failed to pay for services provided by the management company, which had the right to collect fees under the Law on Apartment Ownership. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering the defendant to pay the outstanding balance, interest, and court costs.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Procedure Law; Law on Apartment Ownership: The court established that a landlord or management entity may claim unpaid fees for apartment maintenance and services from the tenant, and the tenant is liable for damages resulting from delayed payment.

Parole chiave

Generato dall'IA
apartment ownership law management fees claim tenant liability unpaid services damages civil procedure costs property management rights interest on debt spese di sostentamento

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Procedure Law
Law on Apartment Ownership
Civil Law
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C33564516

Lietas arhīva Nr. C-1002-17/15

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2017. gada 20. aprīlī

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K. Zaura,

ar tiesas sēžu sekretāri L. Rudēvicu

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī Prasītājs) tiesā cēlis prasību pret atbildētāju /pers. C/ (turpmāk arī Atbildētājs) par parāda piedziņu,

kā arī 2017. gada 1. martā iesniedzis prasības pieteikuma precizējumus, kuros lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam parādu par dzīvojamās

ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2009. gada l. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam

7 870,39 EUR apmērā; likumiskos procentus par periodu no 2009. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam 709,13 EUR apmērā; visus tiesāšanās

izdevumus; atzīt Prasītāja tiesības saņemt 6% gadā no parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildes dienai.

Prasība motivēta ar to, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/ līdz 2013. gada 1. maijam atradās Rīgas pašvaldības valdījumā, kas saskaņā ar 2002. gada

21. oktobra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. 1-9-02-611 tika nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas

organizācijas namu pārvaldes “Rīgas centrs” apsaimniekošanā. 2004. gada 1. novembrī minētā namu pārvalde, pamatojoties uz Rīgas domes 2004. gada

19. oktobra lēmumu Nr. 3547, tika reorganizēta un reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra

apsaimniekotājs”. Ar 2010. gada 29. decembri Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra apsaimniekotājs” tika reorganizēta, apvienojoties ar citām

komercsabiedrībām un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kā reorganizēto komercsabiedrību tiesību un saistību

pārņēmēja.

Atbildētājam saskaņā ar 2006. gada 29. jūnija pirkuma līgumu tika reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr. /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/.

Prasītājs norāda, ka līgums starp Prasītāju un Atbildētāju nav noslēgts, tomēr Atbildētājam, pamatojoties uz likuma “Par dzīvokļa īpašumu”

(1995. gada 26. oktobra redakcijā) 12. pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pantu, ir jāmaksā par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Rēķini Atbildētājam tika izsniegti pastāvīgi, nekādi šķēršļi lietot savā īpašumā esošās telpas nav likti, tomēr

Atbildētājs noteiktos maksājumus pilnībā, kā arī savlaicīgi neveica, tādejādi radot Prasītājam materiālos zaudējumus. Par parāda samaksas nokavējumu

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus.

Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu”, Dzīvokļa īpašuma likuma 3. pantu, 8. panta pirmo daļu, 10., 12., 35. pantu, Civillikuma

1402., 1651. pantu, 1652. panta trešo daļu, 1753., 1756. pantu, 1759. panta 1. punktu, 1765. pantu.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par celto prasību lietā nav iesniedzis un iebildumus pret prasību nav cēlis.

Tiesas sēdē Prasītāja pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem argumentiem un apsvērumiem. Papildus

paskaidroja, ka parāda aprēķināšanas periodā Atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu, arī pēc prasības celšanas tiesā neviens maksājums no

Atbildētāja nav saņemts.

Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās. Par tiesas sēdes laiku un vietu Atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56. panta piektajā daļā noteiktajā

kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi, kurā viņam ir pienākums būt sasniedzamam (lietas 1., 54., 59.,

84., 92., 93. lapa). Atbildētājam adresētā korespondence tika saņemta atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 55.-58., 85.-

91. lapa). Nekādi iesniegumi vai lūgumi no Atbildētāja tiesā nav saņemti, tiesai nav zināmi Atbildētāja neierašanās iemesli.

Ņemot vērā minēto, tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209. un 210. pantos noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, līdz ar ko lieta

izskatāma Atbildētāja prombūtnē.

Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmā daļa nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Tā kā Atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesai ir pamats lietā

taisīt aizmugurisku spriedumu. Tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar Prasītāja pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē un lietā esošos

rakstiskos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

No lietas materiālos iesniegtā 2002. gada 21. oktobra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr. 1-9-02-611 un tā

papildvienošanās redzams, ka nekustamais īpašums /adrese A/ nodots Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes “Rīgas

centrs” apsaimniekošanā (lietas 11.-15., 16.-18., 19.-23. lapa).

Ar Rīgas domes 2004. gada 19. oktobra lēmumu Nr. 3547, nolemts Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Rīgas

centrs” reorganizēt par Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra apsaimniekotājs” un noteikt, ka tā ir Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas

namu pārvaldes “Rīgas centrs” saistību un tiesību pārņēmēja (lietas 24.-25. lapa). Ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņu apstiprinās, ka

2010. gada 29. decembrī reorganizācijas rezultātā, apvienojot vairākas Rīgas pašvaldības SIA, tajā skaitā arī Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra

apsaimniekotājs”, tika izveidota SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas ir reorganizēto komercsabiedrību tiesību un saistību pārņēmēja (lietas 43.,

76. lapa).

Ņemot vērā minēto un ievērojot Komerclikuma 351. panta pirmās daļas un 354. panta pirmās daļas noteikumus, tiesa atzīst, ka SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” ir atzīstams par Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra apsaimniekotājs” tiesību un saistību pārņēmēju.

Ar lietā iesniegto Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 23508 10 izdruku apstiprinās, ka laika

periodā no 2006. gada 27. jūlija līdz 2013. gada 22. novembrim Atbildētājs bija nekustamā īpašuma /adrese B/ (kadastra Nr. /numurs B/) īpašnieks

(lietas 32. lapa).

Lietā nav strīda par to, ka līdz 2013. gada 1. maijam daudzdzīvokļu dzīvojamā māja /adrese/ bija Prasītāja apsaimniekošanā. Tāpat lietā nav strīda

par to, ka starp Prasītāju un Atbildētāju nav noslēgts dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas līgums.

Lietā iesniegts 2008. gada 23. oktobrī starp Dzīvokļu īpašnieku biedrību “Matīsa 41” un Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra apsaimniekotājs”

noslēgtais Dzīvojamās mājas kopīpašuma esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums (lietas 26.-31. lapa). Prasītāja pārstāvis

tiesas sēdē paskaidroja, ka minētais līgums prasības pieteikumam ir ticis pievienots kļūdaini un nav attiecināms uz izskatāmo lietu, tāpēc tiesa taisot

spriedumu lietā nevērtē šo pierādījumu pēc būtības.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim) 8. panta pirmā daļa noteic, ka visu dzīvokļu

īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Minētā likuma 12. panta pirmā, otrā

un ceturtā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt izdevumus

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu.

Arī Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt izdevumus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu, par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatā.

Lai arī starp Prasītāju un Atbildētāju nav noslēgts dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas līgums, tomēr, saskaņā ar likuma

“Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim) 8., 12. panta, kā arī Dzīvokļa īpašuma likuma 10.,

13. panta noteikumiem, Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu.

Ar Jelgavas tiesas 2010. gada 8. aprīļa spriedumu civillietā Nr. C15 2624 09 nospriests apmierināt Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra

apsaimniekotājs” prasību pret Atbildētāju par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājuma parāda piedziņu un

piedzīt no Atbildētāja parādu par laika periodu no 2008. gada 1. marta līdz 2009. gada 31. maijam 1 339,33 Ls un nokavējuma procentus 37,98 Ls

apmērā par laika periodu no 2008. gada 1. marta līdz 2009. gada 31. maijam (lietas 33.-37. lapa).

No Prasītāja iesniegtā piedzenamās summas aprēķina (lietas 38.-39. lapa) ir konstatējams ka Atbildētājam laika periodā no 2009. gada 1. jūnija

līdz 2013. gada 1. maijam par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī sniegtajiem pakalpojumiem ir izveidojies parāds 7 870,39 EUR

apmērā.

Ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem apstiprinās, ka 2016. gada 16. februārī Prasītājs Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtījis

pirmstiesas brīdinājumu, lūdzot līdz 2016. gada 1. martam samaksāt parādu (lietas 40.-42. lapa). Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka parāds ir samaksāts.

Atbildētājs nav apstrīdējis parāda esamības faktu vai tā apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz

parādnieku. Tā kā Atbildētājs lietā nav iesniedzis pierādījumus tam, ka ir veicis parāda samaksu, kā arī nav apstrīdējis ne parāda esamības faktu, ne arī tā

apmēru, tad tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja iesniegtajā aprēķinā norādītā parāda apmēru.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka Prasītājs ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem ir pierādījis, ka Atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu

un apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2009. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam ir 7 870,39 EUR un minētā

parāda summa ir piedzenam no atbildētāja /pers. C/ prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” labā.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 709,13 EUR apmērā par laika periodu no

2009. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam, kā arī noteikt Prasītājam tiesības saņemt 6% gadā no pamatparāda summas par laiku no līdz sprieduma

izpildes dienai.

Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759. panta 1. punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, likumiskie nokavējuma procenti ir seši procenti no

simta gadā.

Tiesa atzīst, ka tā kā Atbildētājs nav norēķinājies ar Prasītāju par dzīvokļa /adrese B/ uzturēšanu un apsaimniekošanu, tad Prasītājam, sakarā ar

parāda samaksas nokavējumu, atbilstoši Civillikuma 1756., 1759. un 1765. panta nosacījumiem ir tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma

procentus - 6% gadā. Tādējādi no Atbildētāja Prasītāja labā par laika periodu no 2009. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam ir piedzenami

likumiskie nokavējuma procenti Prasītāja pieprasītajā apmērā – 709,13 EUR.

Uz šiem pašiem motīviem tiesa atzīst par pamatotu Prasītāja lūgumu noteikt Prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt likumiskos nokavējuma procentus - 6% (seši procenti) gadā - no piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas, jo to paredz

Civilprocesa likuma 195. pants, kā arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru nosaka Civillikuma 1756., 1759., 1765. pants.

Prasītājs ceļot prasību ir samaksājis valsts nodevu 566,20 EUR apmērā (lietas 8., 9. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

EUR apmērā (lietas 10. lapa), tādējādi kopā samaksājot tiesas izdevumus 570,90 EUR apmērā. Minētie tiesas izdevumi, pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 41. panta pirmo daļu, ir piedzenami no atbildētāja /pers. C/ par labu prasītājam SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

No lietas materiāliem (lietas 1., 2. lapa) ir redzams, ka lietā kopumā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,90 EUR apmērā. Tā kā

prasība ir apmierināma pilnīgi, tad no atbildētāja /pers. C/ valsts labā ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20EUR apmērā, kas ir starpība

starp lietā aprēķinātajiem un Prasītāja samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem.

Tiesa atzīst, ka ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājam /pers. C/ nosakāms termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu

samaksu valsts ienākumos.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 208.1, 208.2, 208.4 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, 8 579,52

EUR (astoņi tūkstoši pieci simti septiņdesmit deviņi euro, 52 centi), tajā skaitā: parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2009. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam 7 870,39 EUR, likumiskos nokavējuma procentus

par laika periodu no 2009. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam 709,13 EUR apmērā, tiesas izdevumus 570,90 EUR (pieci simti septiņdesmit euro,

90 centi).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos nokavējuma

procentus 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas –7 870,39 EUR-, nosakot, ka likumisko nokavējuma procentu pieaugums apstājas, kad tas

sasniedzis pamatparāda lielumu.

Par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” piedzītās summas ieskaitīt vienā no šādiem kontiem: AS “DNB banka”,

Nr, LV63RIKO0002013197596; AS “Citadele banka”, Nr. LV83PARX0013044380019; AS “Swedbank”, Nr. LV98HABA0551030734837; AS

“Nordea Bank” Nr. LV57NDEA0000083069550, AS “SEB banka”, Nr. LV65UNLA0050017186820; AS “Norvik banka”,

Nr. LV14LATB0002010102046.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR (trīs euro, 20 centi),

kas maksājami: klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Antonijas iela 6, Rīga, NMR. 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.

Noteikt /pers. C/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu

iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Tiesas spriedumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai 20 (divdesmit) (divdesmit) dienu laikā no pilna

aizmuguriska sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Atbildētājs /pers. C/ 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Jelgavas tiesā pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2017. gada 8. maijs.

Tiesnese K. Zaura