Court fully allows landlord's claim for apartment management fees and damages against tenant under Latvian property law.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court fully granted the management company's claim for unpaid apartment maintenance fees and damages against the tenant. The tenant owned the apartment but failed to pay for services provided by the management company, which had the right to collect fees under the Law on Apartment Ownership. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering the defendant to pay the outstanding balance, interest, and court costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Procedure Law; Law on Apartment Ownership: The court established that a landlord or management entity may claim unpaid fees for apartment maintenance and services from the tenant, and the tenant is liable for damages resulting from delayed payment.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C33564516
Lietas arhīva Nr. C-1002-17/15
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2017. gada 20. aprīlī
Jelgavas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K. Zaura,
ar tiesas sēžu sekretāri L. Rudēvicu
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī Prasītājs) tiesā cēlis prasību pret atbildētāju /pers. C/ (turpmāk arī Atbildētājs) par parāda piedziņu,
kā arī 2017. gada 1. martā iesniedzis prasības pieteikuma precizējumus, kuros lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam parādu par dzīvojamās
ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2009. gada l. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam
7 870,39 EUR apmērā; likumiskos procentus par periodu no 2009. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam 709,13 EUR apmērā; visus tiesāšanās
izdevumus; atzīt Prasītāja tiesības saņemt 6% gadā no parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildes dienai.
Prasība motivēta ar to, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/ līdz 2013. gada 1. maijam atradās Rīgas pašvaldības valdījumā, kas saskaņā ar 2002. gada
21. oktobra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. 1-9-02-611 tika nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas
organizācijas namu pārvaldes “Rīgas centrs” apsaimniekošanā. 2004. gada 1. novembrī minētā namu pārvalde, pamatojoties uz Rīgas domes 2004. gada
19. oktobra lēmumu Nr. 3547, tika reorganizēta un reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra
apsaimniekotājs”. Ar 2010. gada 29. decembri Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra apsaimniekotājs” tika reorganizēta, apvienojoties ar citām
komercsabiedrībām un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kā reorganizēto komercsabiedrību tiesību un saistību
pārņēmēja.
Atbildētājam saskaņā ar 2006. gada 29. jūnija pirkuma līgumu tika reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr. /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/.
Prasītājs norāda, ka līgums starp Prasītāju un Atbildētāju nav noslēgts, tomēr Atbildētājam, pamatojoties uz likuma “Par dzīvokļa īpašumu”
(1995. gada 26. oktobra redakcijā) 12. pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pantu, ir jāmaksā par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Rēķini Atbildētājam tika izsniegti pastāvīgi, nekādi šķēršļi lietot savā īpašumā esošās telpas nav likti, tomēr
Atbildētājs noteiktos maksājumus pilnībā, kā arī savlaicīgi neveica, tādejādi radot Prasītājam materiālos zaudējumus. Par parāda samaksas nokavējumu
Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus.
Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu”, Dzīvokļa īpašuma likuma 3. pantu, 8. panta pirmo daļu, 10., 12., 35. pantu, Civillikuma
1402., 1651. pantu, 1652. panta trešo daļu, 1753., 1756. pantu, 1759. panta 1. punktu, 1765. pantu.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par celto prasību lietā nav iesniedzis un iebildumus pret prasību nav cēlis.
Tiesas sēdē Prasītāja pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem argumentiem un apsvērumiem. Papildus
paskaidroja, ka parāda aprēķināšanas periodā Atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu, arī pēc prasības celšanas tiesā neviens maksājums no
Atbildētāja nav saņemts.
Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās. Par tiesas sēdes laiku un vietu Atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56. panta piektajā daļā noteiktajā
kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi, kurā viņam ir pienākums būt sasniedzamam (lietas 1., 54., 59.,
84., 92., 93. lapa). Atbildētājam adresētā korespondence tika saņemta atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 55.-58., 85.-
91. lapa). Nekādi iesniegumi vai lūgumi no Atbildētāja tiesā nav saņemti, tiesai nav zināmi Atbildētāja neierašanās iemesli.
Ņemot vērā minēto, tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209. un 210. pantos noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, līdz ar ko lieta
izskatāma Atbildētāja prombūtnē.
Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmā daļa nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs
nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.
Tā kā Atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesai ir pamats lietā
taisīt aizmugurisku spriedumu. Tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Motīvu daļa
Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar Prasītāja pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē un lietā esošos
rakstiskos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.
No lietas materiālos iesniegtā 2002. gada 21. oktobra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr. 1-9-02-611 un tā
papildvienošanās redzams, ka nekustamais īpašums /adrese A/ nodots Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes “Rīgas
centrs” apsaimniekošanā (lietas 11.-15., 16.-18., 19.-23. lapa).
Ar Rīgas domes 2004. gada 19. oktobra lēmumu Nr. 3547, nolemts Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Rīgas
centrs” reorganizēt par Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra apsaimniekotājs” un noteikt, ka tā ir Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas
namu pārvaldes “Rīgas centrs” saistību un tiesību pārņēmēja (lietas 24.-25. lapa). Ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņu apstiprinās, ka
2010. gada 29. decembrī reorganizācijas rezultātā, apvienojot vairākas Rīgas pašvaldības SIA, tajā skaitā arī Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra
apsaimniekotājs”, tika izveidota SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas ir reorganizēto komercsabiedrību tiesību un saistību pārņēmēja (lietas 43.,
76. lapa).
Ņemot vērā minēto un ievērojot Komerclikuma 351. panta pirmās daļas un 354. panta pirmās daļas noteikumus, tiesa atzīst, ka SIA “Rīgas namu
pārvaldnieks” ir atzīstams par Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra apsaimniekotājs” tiesību un saistību pārņēmēju.
Ar lietā iesniegto Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 23508 10 izdruku apstiprinās, ka laika
periodā no 2006. gada 27. jūlija līdz 2013. gada 22. novembrim Atbildētājs bija nekustamā īpašuma /adrese B/ (kadastra Nr. /numurs B/) īpašnieks
(lietas 32. lapa).
Lietā nav strīda par to, ka līdz 2013. gada 1. maijam daudzdzīvokļu dzīvojamā māja /adrese/ bija Prasītāja apsaimniekošanā. Tāpat lietā nav strīda
par to, ka starp Prasītāju un Atbildētāju nav noslēgts dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas līgums.
Lietā iesniegts 2008. gada 23. oktobrī starp Dzīvokļu īpašnieku biedrību “Matīsa 41” un Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra apsaimniekotājs”
noslēgtais Dzīvojamās mājas kopīpašuma esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums (lietas 26.-31. lapa). Prasītāja pārstāvis
tiesas sēdē paskaidroja, ka minētais līgums prasības pieteikumam ir ticis pievienots kļūdaini un nav attiecināms uz izskatāmo lietu, tāpēc tiesa taisot
spriedumu lietā nevērtē šo pierādījumu pēc būtības.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim) 8. panta pirmā daļa noteic, ka visu dzīvokļu
īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Minētā likuma 12. panta pirmā, otrā
un ceturtā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt izdevumus
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu.
Arī Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās
kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt izdevumus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.
Saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu, par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatā.
Lai arī starp Prasītāju un Atbildētāju nav noslēgts dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas līgums, tomēr, saskaņā ar likuma
“Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim) 8., 12. panta, kā arī Dzīvokļa īpašuma likuma 10.,
13. panta noteikumiem, Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas
pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu.
Ar Jelgavas tiesas 2010. gada 8. aprīļa spriedumu civillietā Nr. C15 2624 09 nospriests apmierināt Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra
apsaimniekotājs” prasību pret Atbildētāju par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājuma parāda piedziņu un
piedzīt no Atbildētāja parādu par laika periodu no 2008. gada 1. marta līdz 2009. gada 31. maijam 1 339,33 Ls un nokavējuma procentus 37,98 Ls
apmērā par laika periodu no 2008. gada 1. marta līdz 2009. gada 31. maijam (lietas 33.-37. lapa).
No Prasītāja iesniegtā piedzenamās summas aprēķina (lietas 38.-39. lapa) ir konstatējams ka Atbildētājam laika periodā no 2009. gada 1. jūnija
līdz 2013. gada 1. maijam par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī sniegtajiem pakalpojumiem ir izveidojies parāds 7 870,39 EUR
apmērā.
Ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem apstiprinās, ka 2016. gada 16. februārī Prasītājs Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtījis
pirmstiesas brīdinājumu, lūdzot līdz 2016. gada 1. martam samaksāt parādu (lietas 40.-42. lapa). Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka parāds ir samaksāts.
Atbildētājs nav apstrīdējis parāda esamības faktu vai tā apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz
parādnieku. Tā kā Atbildētājs lietā nav iesniedzis pierādījumus tam, ka ir veicis parāda samaksu, kā arī nav apstrīdējis ne parāda esamības faktu, ne arī tā
apmēru, tad tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja iesniegtajā aprēķinā norādītā parāda apmēru.
Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka Prasītājs ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem ir pierādījis, ka Atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu
un apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2009. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam ir 7 870,39 EUR un minētā
parāda summa ir piedzenam no atbildētāja /pers. C/ prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” labā.
Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 709,13 EUR apmērā par laika periodu no
2009. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam, kā arī noteikt Prasītājam tiesības saņemt 6% gadā no pamatparāda summas par laiku no līdz sprieduma
izpildes dienai.
Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1759. panta 1. punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, likumiskie nokavējuma procenti ir seši procenti no
simta gadā.
Tiesa atzīst, ka tā kā Atbildētājs nav norēķinājies ar Prasītāju par dzīvokļa /adrese B/ uzturēšanu un apsaimniekošanu, tad Prasītājam, sakarā ar
parāda samaksas nokavējumu, atbilstoši Civillikuma 1756., 1759. un 1765. panta nosacījumiem ir tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma
procentus - 6% gadā. Tādējādi no Atbildētāja Prasītāja labā par laika periodu no 2009. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam ir piedzenami
likumiskie nokavējuma procenti Prasītāja pieprasītajā apmērā – 709,13 EUR.
Uz šiem pašiem motīviem tiesa atzīst par pamatotu Prasītāja lūgumu noteikt Prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma
dienai) saņemt likumiskos nokavējuma procentus - 6% (seši procenti) gadā - no piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas, jo to paredz
Civilprocesa likuma 195. pants, kā arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru nosaka Civillikuma 1756., 1759., 1765. pants.
Prasītājs ceļot prasību ir samaksājis valsts nodevu 566,20 EUR apmērā (lietas 8., 9. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70
EUR apmērā (lietas 10. lapa), tādējādi kopā samaksājot tiesas izdevumus 570,90 EUR apmērā. Minētie tiesas izdevumi, pamatojoties uz Civilprocesa
likuma 41. panta pirmo daļu, ir piedzenami no atbildētāja /pers. C/ par labu prasītājam SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.
No lietas materiāliem (lietas 1., 2. lapa) ir redzams, ka lietā kopumā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,90 EUR apmērā. Tā kā
prasība ir apmierināma pilnīgi, tad no atbildētāja /pers. C/ valsts labā ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20EUR apmērā, kas ir starpība
starp lietā aprēķinātajiem un Prasītāja samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem.
Tiesa atzīst, ka ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājam /pers. C/ nosakāms termiņš sprieduma
labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu
samaksu valsts ienākumos.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 208.1, 208.2, 208.4 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, 8 579,52
EUR (astoņi tūkstoši pieci simti septiņdesmit deviņi euro, 52 centi), tajā skaitā: parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un
komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2009. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam 7 870,39 EUR, likumiskos nokavējuma procentus
par laika periodu no 2009. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 1. maijam 709,13 EUR apmērā, tiesas izdevumus 570,90 EUR (pieci simti septiņdesmit euro,
90 centi).
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos nokavējuma
procentus 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas –7 870,39 EUR-, nosakot, ka likumisko nokavējuma procentu pieaugums apstājas, kad tas
sasniedzis pamatparāda lielumu.
Par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” piedzītās summas ieskaitīt vienā no šādiem kontiem: AS “DNB banka”,
Nr, LV63RIKO0002013197596; AS “Citadele banka”, Nr. LV83PARX0013044380019; AS “Swedbank”, Nr. LV98HABA0551030734837; AS
“Nordea Bank” Nr. LV57NDEA0000083069550, AS “SEB banka”, Nr. LV65UNLA0050017186820; AS “Norvik banka”,
Nr. LV14LATB0002010102046.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR (trīs euro, 20 centi),
kas maksājami: klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Antonijas iela 6, Rīga, NMR. 90001672316, ar PVN apliekamās personas
reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.
Noteikt /pers. C/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu
iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.
Tiesas spriedumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai 20 (divdesmit) (divdesmit) dienu laikā no pilna
aizmuguriska sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Atbildētājs /pers. C/ 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Jelgavas tiesā pieteikumu par
tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2017. gada 8. maijs.
Tiesnese K. Zaura