Court allows minor's property claim after guardian death, ordering title transfer and deed entry deletion.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the defendants' objections and fully granted the minor's claim for property rights recognition and title registration. The plaintiff, a minor, successfully obtained a guardian's permission to receive a gift from her deceased great-grandfather, but the transfer was delayed until the donor's death. Consequently, the court ordered the deletion of the defendants' names from the land registry and the transfer of one-quarter ownership shares to the minor, while also awarding court costs to the plaintiff.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Procedure Law Art. 97; Civil Procedure Law Art. 189-195; Civil Procedure Law Art. 204.1: When a minor acquires property via a gift from a deceased donor with prior guardian approval, the court must recognize the minor's ownership, delete the deceased donor's name from the land registry, and order the transfer of title to the minor's name.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C28282116
Lietas arhīva Nr. C-1130-17/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 4.aprīlī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnese B.Ābele,
ar sekretāri E.Knospiņu,
piedaloties prasītājas /pers. A/ likumiskās pārstāves /pers. B/ pārstāvim /pers. C/,
atbildētāju /pers. D/ un /pers. E/ pārstāvei /pers. F/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. D/ un /pers. E/ par īpašuma tiesību atzīšanu, zemesgrāmatu nodalījuma ieraksta
dzēšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 21.jūnijā tiesā nepilngadīgās /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskā pārstāve /pers. B/, personas kods /personas kods/,
cēla tiesā prasību pret /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, par īpašuma tiesību atzīšanu,
zemesgrāmatu nodalījuma ierakstu dzēšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. B/ 2015.gada 4.jūnijā vērsās Rīgas bāriņtiesā ar iesniegumu, lūdzot sev atļauju nepilngadīgās meitas
/pers. A/ (prasītājas) vārdā iegūt dāvinājumā no prasītājas vecvecāka – /pers. G/ nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, saskaņā
ar Rīgas bāriņtiesā iesniegtā dāvinājuma līguma nosacījumiem.
2015.gada 15.jūlija Rīgas bāriņtiesas sēdē /pers. B/ norādīja, ka Nekustamā īpašuma nostiprināšana uz prasītājas vārda ir nepieciešama, tostarp,
lai nodrošinātu bērnu ar dzīvesvietu nākotnē. Tāpat pati prasītāja iesniedza rakstveida viedokli, ka piekrīt saņemt dāvinājumā no /pers. G/ nekustamo
īpašumu.
Ar Rīgas bāriņtiesas 2015.gada 15.jūlija lēmumu Nr.1-6/1611 (lēmums stājies likumīgā spēkā) tika apmierināts minētais /pers. B/ lūgums, atļaujot
/pers. B/ nepilngadīgās meitas – prasītājas vārdā iegūt dāvinājumā no /pers.G/ Nekustamo īpašumu, saskaņā ar Rīgas bāriņtiesā iesniegtā dāvinājuma
līguma nosacījumiem.
Atbilstoši minētajam, /pers. B/, rīkojoties nepilngadīgās meitas – prasītājas vārdā, kopīgi ar /pers. G/ norunāja vizīti pie zvērinātas notāres Dainas
Roskošas, ar mērķi sagatavot kopīgu nostiprinājuma lūgumu attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai par Nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz prasītājas
vārda. Diemžēl, iecerētās vizītes dienā /pers. G/ pie zvērinātas notāres ierasties nevarēja, ievērojot, ka /pers. G/ strauji pasliktinājās veselība. /pers. G/
veselības stāvoklis neuzlabojās, 2016.gada 7.janvārī /pers. G/ nomira.
2016.gada 10.februārī zvērināta notāre Inga Muciņa izsludināja mirušās /pers. G/ mantojuma atklāšanos. Sludinājumā tika norādīts pieteikšanās
termiņš – 3 mēneši, papildus norādot, ka pieteikšanas termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas tiks dzēstas.
Attiecīgi, uz Rīgas bāriņtiesas 2016.gada 27.aprīļa lēmuma Nr.1-6/914 pamata, 2016.gada 9.maijā prasītāja – mantojuma atstājējas /pers. G/
mazmeita (tātad 1.šķiras likumiskā mantiniece Civillikuma izpratnē), mantojuma lietā Nr.147679 pieteica kreditora pretenziju, pamatojoties uz to, ka
prasītājai uz tiesiska darījuma (Dāvinājuma līguma) pamata piemīt kreditora prasījuma tiesības korroborācijas prasības formā pret mirušās /pers. G/
mantojuma masas konkrētu sastāvdaļu, t.i., Nekustamo īpašumu. Prasītāja lūdza zvērinātu notāri Ingu Muciņu izdalīt Nekustamo īpašumu no /pers. G/
kopējās mantojuma masas. Papildus kreditora pretenzijā tika norādīts, ka Nekustamā īpašuma izdalīšana ir nepieciešama, lai prasītāja varētu pilnvērtīgi
realizēt savas kā apdāvinātās tiesības attiecībā uz Nekustamo īpašumu.
Neskatoties uz minēto zvērināta notāre Inga Muciņa 2016.gada 27.maijā ir izsniegusi mantojuma apliecību uz ½ domājamo daļu no Nekustamā
īpašumā tādām personām - /pers. G/ likumiskajām mantiniecēm, - kuras nav prasītāja.
Pamatojoties uz izdoto mantojuma apliecību, atbildētājas pie zvērinātas notāres Ingas muciņas nekavējoties parakstīja nostiprinājum lūgumus, kurus
attiecīgi vēlāk iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā. Ar Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu katrai no
atbildētājam tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz ¼ domājamo daļu no Nekustamā īpašuma.
Prasītāja uzskata, ka viņa ir tiesīga celt, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1478.pantu, “personisku prasību” Dāvinājuma līguma korroborācijas
prasības formā pret atbildētājam. (mantojuma atstājējas likumiskajām mantiniecēm).
Prasītāja lūdz tiesu atzīt /pers. A/ īpašuma tiesības uz ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, kas
reģistrēta uz /pers. D/ vārda; atzīt /pers. A/ īpašuma tiesības uz ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, kas
reģistrēta uz /pers. E/ vārda; dzēst Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.22617 20 ierakstus Nr.2.3. un 2.3.; nostiprināt nekustamā īpašuma
/adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, ¼ domājamo daļu, kas pieder /pers. D/ un ¼ domājamo daļu, kas pieder /pers. E/ uz /pers. A/ vārda.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 28.jūnija lēmumu apmierināts prasības nodrošinājuma pieteikums: ierakstīts aizlieguma atzīme
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/uz atbildētājai /pers. D/, personas kods /personas
kods/, piederošo ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/; ierakstīta aizlieguma atzīme Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/uz atbildētājai /pers. E/, personas kods /personas kods/, piederošo ¼
domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/.
2016.gada 9.septembrī tiesā saņemti atbildētāju /pers. D/ un /pers. E/ pārstāves /pers. F/ paskaidrojumi. Paskaidrojumos norādīts, ka
atbildētājas prasību neatzīst. Atbildētājas uz paskaidro, ka prasītāja iesniedza rakstveida viedokli bāriņtiesā, lai piekrīt saņemt dāvinājumā Nekustamo
īpašumu. Izteiktā viedokļa apmierināšana no bāriņtiesas puses vēl nedot tiesības prasītājai kļūt par Nekustamā īpašumu īpašnieci. Rīgas bāriņtiesa
2015.gada 15.jūlijā nolēma atļaut /pers. B/ nepilngadīgās /pers. A/ vārdā iegūt dāvinājumā no /pers.G/ Nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese A/,
saskaņā ar bāriņtiesā iesniegtā Dāvinājuma līguma projekta nosacījumiem. Atbildētājas uzskata, ka dāvinājuma līguma projekta nosacījumi ir tikai
projekta nosacījumi, jo, lai īstenotos projekta nosacījumi, vajadzētu griezties pie notāra, lai parakstītu dāvinājuma līgumu un nostiprinājuma lūgumu. Pēc
minēto dokumentu parakstīšanas un to iesniegšanas zemesgrāmatu nodaļā varēs korroborēt šo darījumu un nostiprināt Nekustamā īpašuma tiesības uz
Apdāvinātā vārda. Minētie nosacījumi no prasītājas puses netika izpildīti. Nostiprinājuma lūgums nav parakstīts, jo Nekustamā īpašuma īpašniece
nevēlējās to darīt, tāpēc ka gribēja Nekustamo īpašumu atstāt savām trim mazmeitām un vienam mazdēlam. Paraksts, kuru var redzēt uz dāvinājuma
līguma vispār nepieder Nekustamā īpašuma īpašniecei. Atbildētājas uzskata, ka dāvinājuma līgums ir atceļams.
2016.gada 27.aprīlī bāriņtiesa nolēma atļaut /pers. B/ pieņemt 2016.gada 7.janvārī mirušās /pers. G/, atstāto mantojumu nepilngadīgo /pers. A/ un
/pers. I/ (/pers. G/ mazdēls) vārdā. Bet minēto lēmumu prasītāja nevēlas izpildīt, jo no diviem bāriņtiesas lēmumiem viņa grib īstenot lēmumu, kurā
bāriņtiesa atļāva /pers. B/, nepilngadīgās /pers. A/ vārdā iegūt dāvinājumā no /pers.G/ Nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese A/.
Atbildētājas norāda, ka viņas ir likumiskie mantinieki, pamatojoties uz izdoto mantojuma apliecību. Viņas pie zvērinātas notāres Ingas Muciņas
parakstīja nostiprinājuma lūgumus un iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā, un saskaņā ar zemesgrāmatu nodaļas
tiesneša lēmumu katrai tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma. No brīža, kad viņas ieguva īpašuma tiesības uz
Nekustamo īpašumu, sāka apmaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokli, bet faktiski nevar iekļūt Nekustamā
īpašumā, jo prasītāja un prasītājas pārstāve /pers. B/ ar fizisku spēku nelaiž atbildētājus iekšā, tāpēc atbildētājas bija spiestas vērsties policijā, jo
prasītājas ļaunas rīcības dēļ viņas cieš finansiālus zaudējumus, jo viņām nākas īrēt citus dzīvokļus. Lūdz noraidīt prasību.
2016.gada 7.oktobrī tiesā saņemta prasītājas pārstāves atsauksme par atbildētāju iesniegtajiem paskaidrojumiem. Atsauksmē norādīts, ka ar
Rīgas bāriņtiesas 2015.gada 15.jūlija lēmumu tika atļauts /pers. B/ nepilngadīgās meitas prasītājas vārdā iegūt dāvinājumā no /pers. G/ strīdus nekustamo
īpašumu, saskaņā ar Rīgas bāriņtiesā iesniegtā dāvinājuma līguma projekta nosacījumiem. Attiecīgi, pēc tam, respektējot Rīgas bāriņtiesas 2015.gada
15.jūlija lēmumā ietverto atļauju, /pers. G/ un /pers. B/ nepilngadīgās meitas prasītājas vārdā abpusēji parakstīja kopumā trīs šādus dāvinājum līguma
eksemplārus, no kuriem viens oriģināls attiecīgi iesniegts tiesā.
Prasītāja uzskata, ka atbildētāju apgalvojumi, ka nekustamā īpašuma īpašniece nav vēlējusies dāvināt dzīvokli, nav pierādīti ar atbilstošies
pierādīšanas līdzekļiem Civilprocesa likuma 94. un 95.panta izpratnē, t.i., ar pieļaujamiem un attiecināmiem pierādījumiem.
Prasītāja norāda, ka nevis prasītāja, bet gan atbildētāju pārstāve /pers. F/ vairākkārt centusies ar fizisku spēku iekļūt strīdus vienistabas dzīvoklī,
kurā dzīvo prasītāja, viņas nepilngadīgais brālis un abu māte - prasītājas pārstāve, atbildētāja pārstāve /pers. F/ izteikusi arī draudus. Prasītāja uzskata, ka
tai ir tiesības nelaist svešus cilvēkus dzīvoklī, par kura īpašuma tiesībām pastāv strīds, turklāt jāņem vērā fakts, ka šobrīd piemērots tiesas nodrošinājums
attiecībā uz atbildētāju domājamām daļām. Atbildētāju pārstāves rīcības dēļ, prasītājai ir pamatotas bailes atstāt savu septiņus gadus veco bērnu vienu
pašu strīdus dzīvoklī. Prasītājas pārstāve vērsās policijā.
Uzskata, ka nepamatota atbildētāju norāde, ka atbildētāji cieš finansiālus zaudējumus, jo nākas īrēt citus dzīvokļus. No atbildētāju
paskaidrojumiem redzams, ka atbildētāji dzīvo ārvalstīs. Nav pierādījumi, ka šādi zaudējumi tiek reāli ciesti.
Tiesas sēdē prasītājas likumiskās pārstāves pārstāvis prasību uzturēja pilnībā. Paskaidroja, ka 2015.gada 1.jūnijā /pers. G/ parakstīja
dāvinājuma līgumu, ar kuru uzdāvināja savu dzīvokļa īpašumu /adrese A/ savai mazmeitai /pers. A/. Dāvinājuma līgums netika parakstīts pie notāra,
nostiprinājuma lūgums netika parakstīts /pers. G/ veselības stāvokļa dēļ. Notāre mantojumu ir sadalījusi tā, ka pēc likuma ir 4 likumiskie pirmās šķiras
mantinieki - 1/4 /pers. D/, 1/4 /pers. E/, kā atbildētājām, 1/4 /pers. A/, kas ir prasītāja lietā, kurai pēc dāvinājuma līguma pienākas viss. Un vēl 1/4 viņas
brālim /pers. I/. Abas atbildētājas ir reģistrējušas īpašumtiesības, bet prasītāja ar brāli vēl nav. Nav dokumentu, ka /pers. G/ slimoja, un šādu faktu
prasītāja nevar pierādīt. Civillikums nenosaka, ja prasītāja nevar pierādīt dāvinātāja nāves iemeslu, dāvinājumu nevar reģistrēt zemesgrāmatā. Civillikums
ļauj nereģistrēt dāvinājuma līgumu zemesgrāmatā 10 gadus. Lūdz prasību pilnībā apmierināt.
Atbildētāju pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina par pamatotu. Paskaidroja, ka uz dāvinājuma līgumā ir cits paraksts, nevis /pers. G/ paraksts.
Bet ja pat /pers. G/ parakstīja dāvinājuma līgumu tad viņa nesaprata ko dara. /pers. G/ nomira no bēdām dēļ sava vienīgā dēla nāves un dāvinājuma
līgumu viņa parakstījusi lielās bēdās. Viņa noteikti gribēja dzīvokli atstāt visiem mazbērniem. Uzskata, ka prasība nav apmierināma.
Motīvu daļa
Uzklausījusi prasītājas pārstāvja, atbildētāju pārstāves tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos materiālus un apsvērusi
prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme
lietas izspriešanā. Savukārt šā likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Tādējādi pierādīšanas pienākums
vienādā mērā attiecas kā uz prasītāju, tā arī uz atbildētāju.
Lietā konstatēts, ka Rīgas bāriņtiesa 2015.gada 15.jūlijā pieņēmusi lēmumu atļaut /pers. B/ nepilngadīgās /pers. A/ vārdā iegūt dāvinājumā no
/pers. G/ nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, saskaņā ar Rīgas bāriņtiesā iesniegtā Dāvinājuma līguma projekta nosacījumiem.
Kā paskaidroja prasītājas pārstāvis, pēc šī Rīgas bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas /pers. G/ un /pers. B/ (kā /pers. A/ pārstāve) parakstīja
dāvinājuma līguma projektu, kas datēts ar 2015.gada 1.jūniju.
Saskaņā ar šo dāvinājuma līgumu /pers. G/ apdāvina, bet /pers. A/ pieņem dāvinājumu – /pers. G/ piederošo dzīvokļa īpašumu Nr./adreseA/, ar
pie dzīvokļa īpašuma piederošajām kopīpašuma domājamām daļām 3821/305327 no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala, kadastra numurs /numurs
A/. Ar līguma parakstīšanu dāvinātājs izsaka savu piekrišanu apdāvinātā īpašuma tiesību nostiprināšanai uz dzīvokļa īpašumu zemesgrāmatā. Saskaņā ar
dāvinājuma līguma 9.punktu līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir saistošs pusēm, to mantiniekiem, kā arī pilnvarotām personām. Līgumu
parakstījuši gan dāvinātājs gan apdāvinātais.
Lai gan atbildētāju pārstāve iebilda, ka tāda nav bijusi dāvinātājas griba un paraksts uz līguma nav /pers. G/ paraksts, dāvinājuma līgums nav
apstrīdēts, pretprasība lietā par šī dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu nav celta.
Dāvinājuma līguma noslēgšanai likums neprasa īpašu notariāli apstiprinātu formu, tomēr saskaņā ar Civillikuma 1477.pantu, lai reģistrētu
apdāvinātās personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, ir nepieciešama korroborācija. Kā norādījusi prasītājas pārstāve, dāvinājuma līguma
ierakstīšana zemesgrāmatā nav notikusi, jo sava veselības stāvokļa dēļ /pers. G/ nevarēja apmeklēt notāru, lai parakstītu nostiprinājuma lūgumu.
Atbilstoši Civillikuma 1915.pantam, lai dāvinājums būtu spēkā, tas jāpieņem apdāvināmam vai viņa vietniekam. Izsakot piekrišanu dāvinājumu
pieņemt, apdāvinātais, kā arī viņa mantinieki iegūst tiesību prasīt tiesas ceļā dāvanas nodošanu tiklab no dāvinātāja, kā arī no viņa mantiniekiem.
Ņemot vērā, ka prasītāja jau Rīgas bāriņtiesas sēdē izteikusi piekrišanu dāvinājumu pieņemt, secināms, ka 2015.gada 1.jūnija Dāvinājuma līgums
uzskatāms par noslēgtu.
Līguma 7.punktā noteikts, ka vienlaicīgi ar līguma parakstīšanu puses apliecina lūgumu Zemesgrāmatu nodaļai korroborēt šo darījumu un nostiprināt
īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu apdāvinātajam. Puses vienojas, ka apdāvinātais vai viņa pilnvarotā persona vienpersoniski pārstāvēs puses visās
iestādēs, iesniegs un saņems visus nepieciešamos dokumentus, kā arī pārstāvēs puses šī darījuma korroborācijas procesā Zemesgrāmatu nodaļā un
saņems Zemesgrāmatu apliecību bez īpašām dāvinātāja pilnvarām.
Prasītāja norādījusi, ka pēc līguma noslēgšanas dāvinātājai /pers. G/ pasliktinājās veselības stāvoklis un viņa nevarēja apmeklēt notāru. Kā redzams
no lietā iesniegtās miršanas apliecības, /pers. G/ mirusi 2016.gada 7.janvārī. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto apstākli, ka dāvinātājas
veselības stāvokļa dēļ nebija iespējams noformēt nostiprinājuma lūgumu.
2015.gada 9.maijā /pers. A/ likumiskā pārstāve /pers. B/ mantojuma lietā Nr.147679 iesniegusi kreditora pretenziju, norādot, ka /pers. A/ ir
kreditora prasījums korroborācijas formā pret mirušās /pers. G/ mantojuma masas konkrētu sastāvdaļu. Lūdz notāri izdalīt nekustamo īpašumu /adrese
A/, kadastra numurs /numurs A/no /pers. G/ kopējās mantojuma masas.
2016.gada 27.maijā zvērināta notāre izdevusi mantojuma apliecību, apstiprinot /pers. D/ un /pers. E/ katru uz ¼ daļu no visa atstātā mantojuma,
tajā skaitā – dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/.
Kā redzams no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/,
/pers. D/ un /pers. E/, pamatojoties uz 2016.gada 27.maija mantojuma apliecību, 2016.gada 7.jūnijā ir reģistrējušas savas īpašuma tiesības – katra ¼
domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese/.
Tiesa atzīst, ka ir pamatots prasītājas likumiskās pārstāves prasījums par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, jo saskaņā ar Civillikuma
1478.pantu, ja darījums nav korroborēts, tas tādēļ nezaudē savu spēku; ieguvējs līdz korroborācijai nevar izlietot īpašuma tiesību vai kādu citu lietu
tiesību, bet var tikai celt personīgu prasību pret atsavinātāju. Saskaņā ar Civillikuma 1479.pantu, personiskās prasības priekšmets (1478.pants), kad visā
citā ziņā darījums galīgi noslēgts, ir korroborācija, un neviens no dalībniekiem nevar bez otra piekrišanas atkāpties no lietas aiz tā iemesla, ka akts nav vēl
ierakstīts zemes grāmatās.
Tiesa atzīst, ka starp pusēm – /pers. A/ (kuru pārstāv māte /pers. B/) un /pers. G/, ir noticis tiesisks darījums – nekustamā īpašuma dāvinājums un
ņemot vērā, ka dāvinātāja ir mirusi, attiecībā uz prasītāju ir iestājusies tiesība prasīt izpildīt Dāvinājuma līgumu un iegūt īpašuma tiesības uz nekustamo
īpašumu saskaņā ar Dāvinājuma līgumu.
Lietu tiesības atbilstoši Civillikuma 927.pantam ir absolūtas tiesības un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc šādu tiesību pastāvēšana un
saturs darāms zināms trešajām personām, šajā ziņā attiecībā uz nekustamiem īpašumiem lietu tiesību publicitāti nodrošina zemesgrāmatas.
Tā kā atbildētājas, neskatoties uz to, ka viņām bija zināms mantojuma lietā pieteiktā kreditora pretenzija, reģistrēja sev īpašuma tiesības katra uz ¼
domājamo daļu no nekustamā īpašuma, savukārt ar šo tiesas spriedumu tiek atzītas prasītājas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu pamatojoties uz
dāvinājuma līgumu, prasītājas īpašuma tiesību reģistrācija izdarāma tiesas ceļā, prasītājai atzīstot īpašuma tiesības uz ¼ domājamo daļu no nekustamā
īpašuma – dzīvokļa Nr.20 un 3821/305327 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala, kas atrodas /adrese/ un reģistrētas uz /pers. D/
vārda un īpašuma tiesības uz ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr.20 un 3821-305327 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas
un zemes gabala, kas atrodas /adrese/ un reģistrētas uz /pers. E/ vārda, vienlaikus dzēšot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu
nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/ierakstus Nr.2.2.un 2.3., kā arī nostiprināt nekustamā īpašuma /adrese /, kadastra
numurs /numurs A/¼ domājamo daļu, kas pieder /pers. D/ un ¼ domājamo daļu, kas pieder /pers. E/, uz ieguvējas – /pers. A/, vārda.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tiesa atzīst, ka prasītājas labā no atbildētājām piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 765,23 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
7,83 EUR, kopā 773,06 EUR, no katras piedzenot summu 386,53 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu nosūtīšanu
15,79 EUR apmērā. Prasītāja pirms lietas izskatīšanas ir samaksājusi par šiem izdevumiem 7,83 EUR, tādēļ nesamaksātā summa 7,96 EUR apmērā
saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu piedzenama no atbildētājām valsts labā, no katras piedzenot summu 3,98 EUR.
Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei
10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 97., 189.-195., 204.1, pantu, tiesa,
nosprieda:
/pers. A/ likumiskās pārstāves /pers. B/ prasību par īpašuma tiesību atzīšanu, īpašuma tiesību nostiprināšanu un zemesgrāmatas nodalījuma ierakstu
dzēšanu – apmierināt.
Atzīt /pers.A/ īpašuma tiesības uz ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr.20 un 3821/305327 domājamām daļām no
daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala, kas atrodas /adrese/ un reģistrētas uz /pers. D/ vārda.
Atzīt /pers. A/ īpašuma tiesības uz ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr.20 un 3821/305327 domājamām daļām no
daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala, kas atrodas /adrese/ un reģistrētas uz /pers. E/ vārda.
Dzēst Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/ierakstus
Nr.2.2.un 2.3..
Nostiprināt nekustamā īpašuma /adrese /, kadastra numurs /numurs A/¼ domājamo daļu, kas pieder /pers. D/ un ¼ domājamo daļu, kas pieder
/pers. E/, uz ieguvējas – /pers. A/ vārda.
Piedzīt no /pers. D/ par labu /pers. A/ tiesas izdevumus 386,53 EUR (trīs simti astoņdesmit seši euro, 53 centi) apmērā; piedzīt no /pers. E/ par
labu /pers. A/ tiesas izdevumus 386,53 EUR (trīs simti astoņdesmit seši euro, 53 centi) apmērā.
Piedzīt no /pers. D/ valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,98 EUR (trīs euro, 98 centi) apmērā; Piedzīt no /pers. E/ valsts labā ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,98 EUR (trīs euro, 98 centi) apmērā. Samaksa veicama: Saņēmējs: Tiesu administrācija; Konta
Nr.LV51TREL2190458019000; NMR:90001672316; Saņēmēja banka: Valsts kase; maksājumu mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā
Nr.C28282116. Pēc tiesas izdevumu samaksas valsts labā, kvīts nekavējoties iesniedzama Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par tiesas izdevumu piedziņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 4.aprīlī.
Tiesnese B.Ābele