Court partially allowed damages for road accident caused by defective speed bump, dismissing separate moral damages claim.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court of Riga partially dismissed L.J.'s claim against the Bauska Municipality for damages resulting from a road accident caused by a defective speed bump. The plaintiff argued for compensation for material loss, personal injury, and separate moral damages totaling over 15,000 Lats. The court awarded compensation for material losses and personal injury but rejected the request for separate moral damages, ruling that such harm is already covered within the personal injury claim.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā rīcības likums; Atlīdzināšanas likums: When physical injury results from unlawful inaction, moral damages are not separately compensable as they constitute a subset of personal injury.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
NORAKSTS
Lieta Nr.A420592910
Lietvedības Nr.A02553-12/13
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā, 2012.gada 25.janvārī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis O.Priedītis,
rakstveida procesā izskatot administratīvo lietu Nr.A420592910 L.J.
pieteikumā par Gailīšu pagasta padomes faktisko rīcību, mantisko zaudējumu
Ls 840,60 apmērā, personiskā kaitējuma Ls 5000 apmērā un morālā kaitējuma
Ls 3000 apmērā atlīdzināšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2010.gada 10.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts L.J.
(turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums un ar Administratīvās rajona tiesas
tiesneses 2010.gada 30.marta lēmumu pieteicējas pieteikums pieņemts un
ierosināta administratīvā lieta Nr.A420592910 par Gailīšu pagasta padomes
(tās tiesību un saistību pārņēmēja ir Bauskas novada dome, turpmāk –
atbildētājs vai Pašvaldība) faktisko rīcību, mantisko zaudējumu Ls 840,60
apmērā, personiskā kaitējuma Ls 5000 apmērā un morālā kaitējuma Ls 3000
apmērā atlīdzināšanu.
[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2008.gada 19.jūlijā, izmantojot tūrisma
aģentūras SIA ,,Fortuna Travel” pakalpojumus, pieteicēja devās grupas
ekskursijā ,,Garšīgais un skaistais Zemgalē” ar autobusu. Ekskursijas plānotais
laiks no plkst.9.00 (izbraukšana no Rīgas) līdz plkst.21.00 (atgriešanās Rīgā).
Uz Rīgas — Bauskas šosejas netālu no Bauskas aptuveni ap plkst.13.00
autobuss tika pasviests uz augšu. Ņemot vērā, ka pieteicējas sēdvieta atradās
uz autobusa aizmugurējā sēdekļa, trieciens bija tik stiprs, ka tā rezultātā
pieteicēja nokrita autobusa ejā uz muguras un salauza mugurkaulu.
Bauskas rajona slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde
nogādāja pieteicēju Bauskas rajona slimnīcā, kur pavadīja 3 dienas. Pēc tam
pieteicēju pārveda uz Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, kur
atradās laika posmā no 2008.gada 21.jūlija līdz 2008.gada 1.augustam un kur
man veica operāciju. Slimības vēsturē norādīta diagnoze — mugurkaula L2
sprādzienveida nestabils lūzums.
Par iepriekšminēto ceļu satiksmes negadījumu 2008.gada 22.augustā
Bauskas rajona policijas pārvaldē ir uzsākts kriminālprocess Nr.11120087008.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa
Kriminālpolicijas nodaļas inspektores 2009.gada 8.decembra lēmumā par
kriminālprocesa izbeigšanu ir norādīts, ka no kriminālprocesa materiāliem
izriet, ka 2008.gada 27.augustā tika apsekots ātrumvalnis, kas izbūvēts
Bauskas rajonā, Gailīšu pagastā, apdzīvotā vietā ,,Uzvara”, (kas apzīmēta ar
ceļa zīmi Nr.518) Skolas ielā, un konstatēts, ka izbūvētais ceļa ātrumvalnis
neatbilst ,,Ceļa ātrumvaļņi” LVS-99:1998 (2.2. un 5.2.2.1.prasībām), jo
ātrumvalnis nebija apgaismots ar signālstabiņiem (ar dzelteniem atstarotājiem)
917. un 918., ir nodilis - nav redzams horizontālais apzīmējums 933.
Ātrumvaļņa ierīkošana nav saskaņota Latvijas Valsts Ceļi Centra reģiona
Bauskas nodaļā. Līdz ar to cietušajai personai - L.J. ir tiesības griezties tiesā,
civiltiesiskā kārtā, materiālā kaitējuma piedziņai no atbildīgajām personām,
proti, no Gailīšu pagasta padomes.
VAS ,,Latvijas Valsts Celi" apstiprināja faktu, ka ceļa ātrumvaļņa
Bauskas rajonā, Gailīšu pagastā, apdzīvotā vietā ,,Uzvara”, projekts nav
saskaņots VAS ,,Latvijas valsts ceļi” Centra reģiona Bauskas nodaļā.
[3] 2010.gada 10.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts
pieteicējas pieteikums, kurš pamatots uz sekojošiem apsvērumiem.
[3.1] Pieteicējas zaudējumus sastāda mantiskie zaudējumi Ls 840,60
apmērā, zaudējumi par personisko kaitējumu Ls 5000 apmērā (kompensācija
par kaitējumu, kas nodarīts pieteicējas veselībai, personiskajai neaizskaramībai
un fiziskajai integritātei (stipro sāpju izjūtas viena gada laika garumā)) un
zaudējumi par morālo kaitējumu Ls 3000 apmērā (pieteicējas ciešanas, bailes,
iekšēji pārdzīvojumi sakarā ar negadījumu, kā arī pazemojums, saskaroties ar
Gailīšu pagasta pašvaldības amatpersonu vienaldzību, nekompetenci un pat
nepatiesas informācijas sniegšanu).
[3.2] Ja Gailīšu pagasta padome būtu izbūvējusi attiecīgo ātrumvalni
atbilstoši valsts standarta ,,Ceļa ātrumvaļņi” LVS-99:1998 2.2. un
5.2.2.1.apakšpunkta prasībām, būtu saskaņojusi tā ierīkošanu VAS ,,Latvijas
Valsts Ceļi”, tad nenotiktu ceļu satiksmes negadījums, kurā pieteicēja ir
cietusi.
[3.3] 2009.gada 6.maijā pieteicēja saņēma atbildes vēstuli no atbildētāja,
kurā ir apgalvots, ka iepriekšminētais ātrumvalnis ir izveidots, pamatojoties uz
LVS 99:1998 standartu ,,Ceļa ātrumvaļņi”. Šī vēstule nebija noformēta kā
iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, tāpēc saskaņā ar
Administratīvā procesa likuma 74.panta otro daļu pieteicēja paziņoja
atbildētājam savas šaubas par administratīvā akta spēkā esamību, jo, pirmkārt,
to ir izdevusi iestāde, kurai konkrētā administratīvā akta izdošana nav
piekritīga. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu
atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) 19.pantu pieteicējas
iesniegums par zaudējuma atlīdzinājumu vajadzēja izskatīt un pieņemt
lēmumu Gailīšu pagasta padomei, nevis padomes priekšsēdētājam. Otrkārt,
rakstveidā izdotajā adresātam nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nebija
piemēroto tiesību normu uzskaitījuma.
[4] Atbildētājas – Bauskas novada pašvaldības, pusē pieaicinātās iestādes
– Bauskas novada dome, tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka
pieteicējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz
sekojošiem apsvērumiem.
[4.1] Atgadījuma brīdī spēkā bija Ministru kabineta 2003.gada
26.augusta noteikumi Nr.477 ,,Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un
bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi”. Noteikumi noteica
ceļu satiksmes negadījumu veidus, personu loku, kuras uzskatāmas par
cietušām un bojā gājušām ceļu satiksmes negadījumos, kā arī ceļu satiksmes
negadījumu reģistrēšanas un uzskaites, reģistrējamo ziņu saņemšanas un
izsniegšanas kārtību un apjomu.
Šo noteikumu 8.punktā paredzēts, ka negadījuma faktu apstiprina ceļu
satiksmes negadījuma vietas apskates protokols vai protokols par
administratīvo pārkāpumu.
Savukārt noteikumu 11.punktā noteikts, ka atbildīgā policijas
amatpersona ziņas par negadījumu un tajā cietušajām personām vienas
darbdienas laikā pēc negadījuma fiksēšanas reģistrē Ceļu policijas reģistrā.
Noteikumu 12.punktā norādīts, kādas ziņas ir reģistrējamas par
negadījumu un tajā cietušajām personām.
Administratīvās lietas materiālos nav ziņu par to, ka konkrētajā
atgadījumā transportlīdzekļa vadītājs ir rīkojies atbilstoši iepriekš minētajiem
normatīvajiem aktiem. Līdz ar to nav tiešu pierādījumu tam, ka atgadījums ir
noticis pieteicējas norādītajā laikā, vietā un apstākļos.
[4.2] Pretrunīgas ziņas satur pašas pieteicējas sniegtās ziņas. L.J.
pieteikumā norāda, ka, izmantojot tūrisma aģentūras SIA ,,Fortuna Travel"
pakalpojumus, devusies ekskursijā ar autobusu. Uz Rīgas - Bauskas šosejas
netālu no Bauskas aptuveni ap plkst.13.30 autobuss ticis pasviests uz augšu.
Norāda, ka viņas sēdvieta atradās uz autobusa aizmugurēja sēdekļa, bijis stiprs
trieciens, kā rezultātā nokritusi autobusa ejā uz muguras un salauzusi
mugurkaulu. Savukārt, lēmumā ,,Par kriminālprocesa Nr.111120087008
izbeigšanu” (turpmāk – Lēmums) viņa kā lieciniece liecina, ka autobusa ejā
nokritusi četrrāpus, nevis uz muguras.
Rīgas — Bauskas šosejas tiešā tuvumā pie pašas Bauskas, nogriežoties
pa labi uz Mežotnes ceļa, atrodas Mašīnu muzejs. Gailīšu pagastā ciemā
,,Uzvara” atrodas Lauksaimniecības mašīnu muzejs un tas nebūt neatrodas uz
šosejas Rīga - Bauska. Turklāt, Uzvaras ciema teritorijā Lauksaimniecības
mašīnu muzeja tuvumā netālu viens no otra atrodas 3 izbūvēti ātrumu
ierobežojošie sliekšņi. Administratīvajā lietā esošajos materiālos sliekšņa
atrašanās vietu piemin tikai liecinieki V.V. un A.B., norādot, ka 2004.gada
pavasarī izbūvēts ātrumvalnis Skolas ielā.
[4.3] Lēmumā minēts, ka atgadījuma vietā uz ceļa atradusies
lauksaimniecības tehnika, kas it kā aizsegusi ceļa zīmi ,,Nelīdzens ceļš
(slieksnis)”. Šis fakts nav apstiprināts ar vietas apskates protokolu, bet tikai un
vienīgi ar transportlīdzekļa - autobusa SANOS S-315 (turpmāk - Autobuss)
vadītāja J.K. kā aizdomās turamās personas liecību kriminālprocesa ietvaros.
[4.4] Bauskas novada dome, iepazīstoties ar Lēmuma saturu, konstatēja
vairākas pretrunas un neskaidrības, kas liek pamatoti apšaubīt pieteicējas
norādītos atgadījuma apstākļus. Autobusa vadītājs liecina, ka ceļš uz brauciena
galamērķi — Automašīnu muzeju viņam neesot bijis zināms, tāpēc uzmanīgi
skatījies uz ceļu un norādījuma zīmēm. Braucot pa ceļu, kas ved uz muzeju,
Autobusa ātrums bijis 40 km/h. Viņš redzējis zīmi ,,Bērni”, taču šai ceļa zīmei
pēc neliela attāluma sekojošo ceļa zīmi ,,Nelīdzens ceļš (slieksnis)” nav varējis
pamanīt, jo to aizsegusi kaut kāda lauksaimniecības tehnika. Citviet Lēmumā
ceļa zīmi aizsegušā kaut kāda lauksaimniecības tehnika nosaukta arī par
smago automobili. Ja Autobusa vadītājs J.K. uzreiz pēc atgadījuma būtu
rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 27.panta otrajai daļai, kā arī Ceļu
satiksmes noteikumu 50.punktā noteiktajā kārtībai, tad šādas neskaidrības
nerastos, jo atgadījuma apstākli un citas ziņas tiktu noteiktā kārtībā
dokumentāri fiksētas, tajā skaitā arī tas - vai uz šī ceļa atradās vēl kāds cits
transportlīdzeklis. Protokolā būtu fiksēts arī tas, kāda tieši tehnika atradās uz
ceļa un vai tā tiešām aizsedza ceļa zīmi ,,Nelīdzens ceļš (slieksnis)”.
J.K., neievērojot Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes noteikumu
prasības, pēc notikušā atgadījuma turpināja ceļu un aizveda pasažierus līdz
,,Automašīnu muzejam” un tikai, braucot atceļā J.K. apturējis Autobusu vietā,
kur tas ticis pamests uz augšu, veicis vietas apskati un redzējis, ka uz ceļa
braucamās daļas atrodas izcilnis (slieksnis).
[4.5] Pieļaujot to, ka uz ceļa varēja atrasties kaut kāda lauksaimniecības
tehnika/smagais automobilis, ātrums ar kādu Autobuss varēja šķērsot slieksni
(ātrumvalni) nekādā gadījumā nevarēja pārsniegt 5-15 km/h, jo šī kaut kāda
lauksaimniecības tehnika/smagais automobilis J.K. vadītajam Autobusam bija
jāapbrauc, un, ņemot vērā konkrētā ceļa platumu, kā arī Autobusa gabarītus,
viņam apbraukšanas vietā būtu jāsamazina braukšanas ātrums līdz
minimālajam vai pat jāapstājas. Pēc šādi veikta manevra izpildīšanas atlikušajā
ceļa posmā līdz ātrumu ierobežojošajam slieksnim ar pasažieriem pārpildītam
Autobusam nav iespējams attīstīt ātrumu lielāku par 15 km/h.
[4.6] Šaubas par L.J. un J.K. norādītajiem atgadījuma apstākļiem rada
Lēmumā minētais saistībā ar L.J. noteiktās tiesu medicīniskās ekspertīzes
rezultātiem - secināts, ka miesas bojājumi varēja rasties 2008.gada 19.jūlijā
cietu, trulu priekšmetu iedarbības rezultātā, iespējams, norādītajos apstākļos.
Tāpat saņemtajos medicīniskajos dokumentos nav datu par to, ka cietusī,
saņemot pirmo medicīnisko palīdzību, būtu bijusi alkohola reibumā. Minētie
secinājumi rada pamatu bažām, ka iespējams, - atgadījums nemaz nav noticis
norādītajā laikā, vietā un apstākļos, ka L.J., iespējams, pārkāpjot pasažieriem
noteiktos pienākumus, nemaz nav sēdējusi Autobusa aizmugurējā sēdeklī, bet
gan stāvējusi Autobusa ejā un atsitusies pret Autobusa sēdekli, tā malu vai
kādu citu cietu, trulu priekšmetu.
Zīmīgi ir arī tas, ka L.J. nokritusi četrāpus. Pēc fizikas likumiem, -
pasažieris, kurš sēž, uz priekšu parasti krīt straujas bremzēšanas gadījumos,
vai arī, gūstot traumu un saļimstot.
[4.7] Kriminālprocesa ietvaros ir noskaidrots, ka Gailīšu pagasta
padome, ierīkojot ātrumu ierobežojošo slieksni, nav saskaņojusi šīs darbības
valsts a/s ,,Latvijas Valsts ceļi” Centra reģiona Bauskas nodaļā. Neraugoties
uz minēto, ātrumu ierobežojošā sliekšņa izbūvē Gailīšu pagasta padome ir
ievērojusi Latvijas Valsts standarta prasības attiecībā uz šā sliekšņa izbūvi, kā
arī attiecīgo ceļa zīmju uzstādīšanu, izņemot signālstabiņu uzstādīšanu ceļa
labajā pusē. Ir jāatzīst, ka šie ar atstarojošiem elementiem aprīkotie
signālstabiņi kalpo, lai transportlīdzekļu vadītājus brīdinātu par viņu ceļā
esošu ātrumu ierobežojošu slieksni diennakts tumšajā laikā, tāpat arī sliekšņa
apgaismojums, kas ierīkojams uz ielas, ir nepieciešams, lai autovadītāji
diennakts tumšajā laikā pamanītu ierīkoto slieksni.
Apgaismojuma nepilnībām konkrētajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes,
jo noprotams, ka atgadījums ir noticis gaišā diennakts laikā labas redzamības
apstākļos.
[4.8] Lai gan ātrumu ierobežojošā sliekšņa izbūvē pilnībā nav ievērota
normatīvajos aktos noteiktā kārtība - ierīkošana nav saskaņota a/s ,,Latvijas
Valsts ceļi”, tomēr šī neveiktā darbība nav izraisījusi tās negatīvās sekas, kas
iestājušās pieteicējai - līdz ar to nav konstatējama Atlīdzināšanas likuma
6.panta minēta cēloņsakarība, proti - nepastāv tieša cēloņsakarība - objektīva
saikne starp Gailīšu pagasta padomes rīcību un tās radītajām laika ziņā
sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, minētā rīcība nav radījusī un
noteikusi šo seku iestāšanos un nav galvenais faktors, kas nenovēršami radījis
šīs sekas. Minētā panta otrā daļa noteic arī, ka cēloņsakarība nepastāv, kad
tāds pat zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski. Tātad,
pat, ja Gailīšu pagasta padome būtu saskaņojusi ātrumu ierobežojošā sliekšņa
izbūvi a/s ,,Latvijas Valsts ceļi”, sekas būtu tādas pašas.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2011.gada 2.jūnija lēmumu
nolemts izbeigt tiesvedību lietā, kas ierosināta pēc L.J. pieteikuma par Gailīšu
pagasta padomes faktisko rīcību, mantiskā kaitējuma Ls 840,60 apmērā,
personiskā kaitējuma Ls 5000 apmērā un morālā kaitējuma Ls 3000 apmērā
atlīdzināšanu.
[6] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 8.septembra lēmumu
nolemts:
1) apmierināt L.J. blakus sūdzību.
2) Atcelt Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 2.jūnija lēmumu un
nosūtīt administratīvo lietu Administratīvajai rajona tiesai izskatīšanai pēc
būtības.
Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 8.septembra lēmumā norādīts
sekojošais.
[6.1] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti konstatēja,
ka Gailīšu pagasta padomes rīcība atbilst visām faktiskās rīcības pazīmēm (šā
lēmuma 3.1.punkts), taču nepamatoti secināja, ka šo faktisko rīcību var
pārsūdzēt tikai tās adresāts.
[6.2] Administratīvā procesa likuma 89.panta pirmā daļa citastarp
noteic, ka faktiskā rīcība ir iestādes rīcība, ja privātpersonai šīs rīcības
rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko
interešu aizskārums. Līdzīgu secinājumu ir norādījusi arī pirmās instances
tiesa (šā lēmuma 3.1.punkts), proti, viena no faktiskās rīcības pazīmēm ir
apstāklis, ka faktiskās sekas tiek radītas individuāli noteiktai personai, ja šī
rīcība rada personai tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu (sal. Senāta
2010.gada 11.maija lēmuma lietā SKA-406/2010 7.punktu).
Līdz ar to apgabaltiesa konstatē, ka likums neprasa noteikt faktiskās
rīcības adresātu, tieši pretēji, likums par kritēriju nosaka faktisku seku
radīšanu individuāli noteiktai personai, kas šajā gadījumā ir pieteicēja (sal.
Senāta 2008.gada 18.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-97 13.punktu, Senāta
2005.gada 9.augusta lēmuma lietā Nr.SKA-342 10.punktu, Senāta 2005.gada
15.marta lēmuma lietā Nr.SKA-148 12.punktu).
Tiesību literatūrā kā piemērs ir norādīts gadījums, kad, ugunsdzēsējiem
dzēšot ugunsgrēku personas dzīvoklī un ugunsdzēsēja šļūtenei uzkrītot uz
blakus stāvošās automašīnas, tiek sabojāts automašīnas jumts. Šādā gadījumā
personai netiek ne piešķirtas tiesības, ne uzlikts pienākums, taču faktiski
personas tiesības tiek ietekmētas (skartas) – automašīnas, uz kuras uzkrita
šļūtene, īpašniekam ir sabojāts īpašums (sal. Briede J., Višķere I.
Administratīvā procesa kārtībā izskatāmie pieteikuma priekšmeti. Grām.:
Briede J. (zin. red.). Administratīvais process tiesā. Rīga: Latvijas Vēstnesis,
2008. 181.lpp.). Apgabaltiesas ieskatā, arī šajā gadījumā nevar teikt, ka
ugunsdzēsēju šļūtenes atbilstošai nenostiprināšanai ir konstatējams adresāts,
taču šādas, iespējams, bezdarbības rezultātā privātpersonai ir radušās faktiskas
sekas, kas līdz ar to personai dod tiesības aizstāvēt savas aizskartās tiesības un
pieprasīt kompensāciju gadījumā, ja tiesa atzīst, ka ugunsdzēsēju rīcība,
nenostiprinot šļūteni, ir bijusi prettiesiska.
[6.3] Turklāt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 89.pantu par
faktisko rīcību citastarp atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no
iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir
radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums. Arī šajā gadījumā,
apgabaltiesas ieskatā, likums neprasa noteikt iestādes faktiskās rīcības
adresātu.
[6.4] Tāpat apgabaltiesa vērš pirmās instances tiesas uzmanību uz
apstākli, ka pieteicējas prasījums nav vērsts uz nākotni ar lūgumu nodrošināt
pašvaldības pienākuma izpildi – šādā gadījumā būtu vērtējams jautājums par
pieteicējas subjektīvajām tiesībām. Taču konkrētajā lietā, pieteicējas ieskatā,
pašvaldība, pienācīgi nepildot tai likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 2.punktā
noteikto pienākumu ielu būvniecības, rekonstruēšanas un uzturēšanas jomā, ir
aizskārusi viņas tiesības uz veselību (sal. Senāta 2008.gada 22.aprīļa lēmuma
lietā Nr.SKA-324 13.punktu). Līdz ar to, apgabaltiesas ieskatā, pašvaldības
faktiskā rīcība ir pārsūdzēta nevis saistībā ar pašvaldības darbību, uzstādot
ātrumvalni, bet pašvaldības bezdarbību, pienācīgi nepildot likuma „Par
pašvaldībām” 15.panta 2.punktā noteikto pienākumu, proti, nenodrošinot
ātrumvaļņa uzstādīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.
[7] Pieteicēja ir piekritusi administratīvās lietas izskatīšanai rakstveida
procesā. Līdz ar to atbilstoši Administratīvā procesa likuma 114.pantam lieta
izskatīta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[8] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, atzīst, ka pieteikums ir
daļēji pamatots un daļēji apmierināms.
[9] Izskatāmajā lietā, pieteicējas ieskatā, pašvaldība, pienācīgi nepildot
tai likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 2.punktā noteikto pienākumu ielu
būvniecības, rekonstruēšanas un uzturēšanas jomā, ir aizskārusi viņas tiesības
uz veselību, tādējādi nodarot viņai materiālus zaudējumus, personisko un
morālo kaitējumu.
APL 92.pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu
par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu (turpmāk –
zaudējuma atlīdzinājums), kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai
iestādes faktisko rīcību.
Saskaņā ar APL 97.pantu, nosakot mantiskā zaudējuma un personiskā
kaitējuma priekšnosacījumus un atlīdzinājuma apmēru, piemēro civiltiesību
principus, ja likumā nav noteikts citādi.
Lai nodrošinātu privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa
likumā noteiktās tiesības uz zaudējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes
iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību,
atbilstīgu atlīdzinājumu, ir pieņemts Atlīdzināšanas likums.
Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 4.pantu iestāde zaudējumu (personisko
un morālo kaitējumu) var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku
administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar
bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav
rīkojusies.
Atlīdzināšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesības uz
zaudējuma atlīdzinājumu ir cietušajam, proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska
administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma
izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar
iestādes prettiesiska faktiskā rīcība.
Atlīdzināšanas likums 6.panta pirmajā daļā paredzēts, ka tiesības uz
zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un
cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība - objektīva saikne
starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu
nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu
iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas; bet otrā daļa
- cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī
tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski.
Tādējādi, lai konstatētu zaudējumu atlīdzības tiesisko pamatu, ir
jākonstatē:
1) valsts pārvaldes prettiesiska rīcība;
2) zaudējuma/kaitējuma esamība un to konkrēts apmērs;
3) cēlonisks sakars starp prettiesisku rīcību un zaudējumu (kaitējumu).
[10] Vērtējot, vai lietā ir konstatējama atlīdzinājuma priekšnoteikuma -
valsts pārvaldes prettiesiska rīcība, esamība, tiesa norāda sekojošo.
[10.1] Pieteicēja Pašvaldības prettiesisko rīcību saskata tajā, ka Bauskas
rajonā, Gailīšu pagastā, apdzīvotā vietā ,,Uzvara” (apzīmēta ar ceļa zīmi
Nr.518) Skolas ielā, ka izbūvētais ceļa ātrumvalnis (turpmāk – Ātrumvalnis)
neatbilst ,,Ceļa ātrumvaļņi” LVS-99:1998 prasībām. Tātad kā iespējamā
prettiesiskā rīcība prezumējama prettiesiska faktiskā rīcība.
[10.2] Saskaņā ar APL 89.pantu faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko
tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko
seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā
ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu
aizskārums. Tas ir, faktiskā rīcība atbilst tām pašām pazīmēm, kurām
administratīvais akts, tikai iestādes faktiskā rīcība ir reāla darbība, kas ir vērsta
nevis uz tiesisko, bet gan uz faktisko seku radīšanu (Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 16.aprīļa spriedums Nr.SKA-
75/2009).
Izskatāmās lietas ietvaros Administratīvā apgabaltiesa, blakus sūdzības
izskatīšanas gaitā vērtējot Pašvaldības rīcības saistībā ar Ātrumvaļņa izbūvi
tiesisko dabu, nonāca pie secinājuma, ka tā atbilst visām faktiskās rīcības
pazīmēm. Līdz ar to tiesa neuzskata par nepieciešamu atkārtoti veikt šādu
izvērtējumu. Vērtējums ir veicams par to, vai šāda Pašvaldības rīcība ir
tiesiska vai prettiesiska.
[10.3] Ātrumvalnis pēc savas būtības ir ceļu inženiertehniska būve, kas
paredzēta satiksmes lēnināšanai attiecīgajā ceļa posmā.
Kā izriet no V.V. (pagasta padomes priekšsēdētājs laikā no 1997.gada
līdz 2009.gadam) un A.B. (attiecīgajā laika posmā ieņēmis pagasta pašvaldības
izpilddirektora amatu) liecībām, kas iegūtas kriminālprocesa Nr.11120087008
izmeklēšanas laikā (lietas 118.-121.lapa), Ātrumvalnis izbūvēts 2004.gadā.
Izbūve veikta pēc iedzīvotāju sūdzībām par bērnu drošību uz ielām. Precīzi
neatceras, vai lēmumu par izbūvi pieņēmusi pašvaldība, vai pagasta padomes
administrācija. Ātrumvaļņa izbūvi pēc Pašvaldības pasūtījuma veikusi SIA
„Viona”, līgumu parakstījis V.V. Atsevišķi līgums par Ātrumvaļņa izbūvi nav
slēgts, izmaksas iekļautas līgumā par asfaltbetona seguma remontu.
Prasības ceļa inženierbūvju būvniecībā ir noteiktas, cita starpā, Ceļu
satiksmes likumā. Tā Ceļu satiksmes likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts -
ceļu, to inženierbūvju un dzelzceļa pārbrauktuvju būvniecības, remonta un
rekonstrukcijas projektiem jāatbilst spēkā esošajiem likumiem un citiem
normatīvajiem aktiem un ceļu satiksmes drošības normatīviem. Projektu
atbilstība minētajām prasībām jāapstiprina projektētājam. Projekti jāsaskaņo
ar Latvijas Valsts ceļiem. Savukārt panta otrajā daļā noteikts - par
ekspluatācijā nododamiem ceļu būvniecības, remonta un rekonstrukcijas
objektiem saņemams Latvijas Valsts ceļu atzinums par to atbilstību
normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.
Savukārt 2001.gada 23.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.446
„Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā” (turpmāk – Būvnoteikumi) 18.punktā
noteikts - autoceļa būvniecības un rekonstrukcijas būvdarbiem ir nepieciešama
būvatļauja.
Būvnoteikumu 21.punktā noteikts, ka būvatļauju būvdarbiem uz
pašvaldību, uzņēmumu vai māju autoceļiem izsniedz attiecīgās pašvaldības
būvvalde. Būvuzņēmējs būvatļauju 10 dienu laikā reģistrē Latvijas Autoceļu
direkcijā.
Tā pat Būvnoteikumu22.punktā izvirzītas prasības šādas būvatļaujas
saņemšanai - lai saņemtu būvatļauju būvdarbiem uz pašvaldību, uzņēmumu
vai māju autoceļiem, būvuzņēmējs iesniedz attiecīgās pašvaldības būvvaldē
šādus dokumentus: 22.1. rakstisku pieprasījumu, kurā norāda būvdarbu vietas
adresi, sniedz īsu darbu aprakstu un norāda to izpildes termiņu, pasūtītāja,
būvuzņēmēja un projektētāja nosaukumu, juridisko adresi, tālruni un būvdarbu
vadītāja vārdu, uzvārdu, būvprakses sertifikāta numuru un tālruni; 22.2.
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņotu satiksmes organizēšanas
shēmu un būvdarbu vietas aprīkojuma shēmu.
Būvnoteikumu 23.punktā noteikts pienākums būvatļaujas izsniedzējam
saglabāt būvatļaujas kopija, satiksmes organizēšanas shēmas kopija un
būvdarbu vietas aprīkojuma shēmas kopijas.
Tiesa, vērtējot lietā esošos pierādījumus – va/s „Latvijas valsts ceļi”
sniegtā atbilde uz tiesas pieprasījumu, sarakste ar Bauskas rajona Policijas
pārvaldi un pieteicēju (lietas 89.-96.lapa), secina, ka Pašvaldība kā ceļa
inženierbūves pasūtītājs un būvatļauju izsniegšanā kompetentā institūcija nav
izpildījusi un ievērojusi iepriekš citētās Ceļu satiksmes likuma un
Būvnoteikumu normu prasības – nav izstrādāts projekts, nav veikta
saskaņošana ar Latvijas valsts ceļiem, nav sagatavota un akceptēta
būvprojektēšanas dokumentācija, nav izsniegta būvatļauja, pirms Ātrumvaļņa
nodošanas ekspluatācijā nav saņemts Latvijas valsts ceļu atzinums par šīs
izbūves atbilstību normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes
drošības jomā.
Ievērojot norādīto tiesa nonāk pie secinājuma, ka pašvaldības faktiskā
rīcība Ātrumvālņa izbūvē ir atzīstama par prettiesisku. Turklāt no Latvijas
valsts ceļu sniegtā skaidrojuma Bauskas rajona Policijas pārvaldei un
pieteicējai, Ātrumvaļņa izbūve arī pēc saviem tehniskajiem parametriem
neatbilst ,,Ceļa ātrumvaļņi” LVS-99:1998 prasībām – nav apgaismots un
aprīkots ar signālstabiņiem.
[10.4] Tiesas ieskatā izskatāmajā lietā Pašvaldības faktiskās rīcības
prettiesiskuma izvērtējums ir svarīgs ne tikai saistībā ar Ātrumvaļņa izbūvi,
bet arī saistībā ar tā uzturēšanas pienākuma nodrošināšanu.
2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu
satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 314.14.punktā noteikts - 933.ceļa
apzīmējums - divas viena no otras atdalītas šahveida šķērslīnijas - apzīmē
robežas uz brauktuves izveidotam mākslīgam paaugstinājumam - slieksnim,
kas paredzēts braukšanas ātruma samazināšanai. Tātad Ātrumvalnim jābūt
apzīmētam ar šādu horizontālo apzīmējumu. Tas paredzēts arī standarta ,,Ceļa
ātrumvaļņi” LVS-99:1998 prasības, kas uzskatāmi redzams Ātrumvaļņa
virsskata attēlā (lietas 80.lapa).
Lietas ietvaros noskaidrots, ka Ātrumvaļņa krāsojuma atjaunošanas darbi
ir veikti 2008.gada septembra mēnesi. Savukārt ar lietā savāktajiem
pierādījumiem – Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols
Nr.EZ014209 ar foto tabulu (lietas 101.-103.lapa), Latvijas valsts ceļu atbildes
vēstules pieteicējai ar pievienotajiem foto attēliem (lietas 129.-131.lapa), ir
pierādīts, ka 2008.gada 19.jūlijā šis krāsojums bija nodilis un nebija redzams.
Ceļu satiksmes likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka Ceļa
pārvaldītājam ir pienākums: nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts
satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu
satiksmes drošības jomā (1.punkts); organizēt satiksmi un nodrošināt ceļa, tā
mākslīgo būvju un inženierbūvju, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko
līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā atbilstoši normatīvajiem aktiem un
standartiem ceļu satiksmes drošības jomā (2.punkts).
Lietā nav strīda, ka attiecīgais ceļa posms ir Pašvaldības ceļš. Tātad
pašvaldības pienākums ir nodrošināt Ceļu satiksmes likuma 6.panta pirmās
daļas prasību izpildi. Šāds pienākums Pašvaldībai ir noteikts arī likuma „Par
pašvaldībām” (redakcijā, kas bija spēka 2008.gada 19.jūlijā) 15.panta pirmās
daļas 2.punktā – pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par savas
administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un
laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana.
Ievērojot norādīto tiesa atzīsta, ka šāda Pašvaldības faktiskā rīcība –
bezdarbība, nenodrošinot inženiertehniskās izbūves uzturēšanu, atzīstama par
prettiesisku.
[11] Ievērojot to, ka tiesa lietā ir konstatējusi tādu atlīdzinājuma
priekšnoteikumu kā Pašvaldības prettiesiska faktiskā rīcība, nepieciešams
vērtēt jautājumu par to, vai ir konstatējami mantiskie zaudējumi, personiskais
un morālais kaitējums. Veicot šo izvērtējumu tiesa norāda sekojošo.
[11.1] Lietas materiālos atrodas pieteicējas slimības vēstures VSIA
„Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas” Neiroķirurģijas klīnikas
22.nodaļas izraksts (lietas 8.lapa). Tajā norādīta diagnoze – mugurkaula L2
sprādzienveida nestabils lūzums. Ārstēšanās laiks no 2008.gada 21.jūlija līdz
2008.gada 1.augustam.
Tā pat lietai pievienots 2008.gada 6.oktobra Valsts tiesu medicīnas
ekspertīzes centra tiesu medicīnas eksperta atzinums Nr.192 (turpmāk –
Eksperta atzinums Nr.192, lietas 107.lapa). Atzinumā norādīts, ka cietušajai
L.J. konstatēti miesas bojājumi – mugurkaula II jostas skriemeļa ķermeņa
lūzums, kas pēc sava rakstura kvalificējami kā vidēja smaguma miesas
bojājumi, kas izraisījuši ilgstošu veselības traucējumu uz laiku virs 21 dienas.
Ņemot vērā pieteicējas slimības vēsturē un Eksperta atzinumā Nr.192
norādīto, tiesai nerodas šaubas, ka pieteicēja ir guvusi miesas bojājumus.
[11.2] Tiesas vērtējumā vispārzināms ir fakts, ka ārstniecība ir saistīta ar
izdevumiem – maksa par saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem,
manipulācijā, speciālistu konsultācijām, medicīniskajiem līdzekļiem un zālēm.
Šāda veselības kaitējuma jeb miesas bojājumu, kādus ir guvusi pieteicēja,
ārstniecība nav vienkārša un ātra – pieteicējai bija nepieciešama mugurkaula
operācija, kuras laikā viņai mugurkaulāja attiecīgajos skriemeļos ievadītas
zondes un sekojoši skrūves. Sekojoši pieteicējai bija nepieciešami
medicīniskie palīglīdzekļi un rehabilitācija.
[11.3] Atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka mantiskais
zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas
cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas
faktiskās rīcības dēļ.
Pieteicēja kā pierādījumu mantisko zaudējumu esamībai ir pievienojusi
izdevumus apliecinošu dokumentu – čeku, kopijas. Pārbaudot šos dokumentus
tiesa konstatē, ka pieteicējai ir bijuši izdevumi saistībā ar uzturēšanos
ārstniecības iestādēs, speciālistu konsultācijām, medicīniskām izmeklēšanām
un manipulācijām. Izdevumi pieteicējai ir bijuši arī saistībā ar saraksti ar
Pašvaldību, Latvijas valsts ceļiem, prokuratūru.
Ievērojot norādīto tiesa secina, ka pieteicējai ir bijuši izdevumi saistībā ar
ārstniecības procesu, līdz ar to lietā ir konstatējama tāda atlīdzinājuma
priekšnoteikuma esamība, kā materiālie zaudējumi. Tiesa šajā sprieduma
punktā nevērtēs zaudējumu apmēru un attiecināmību, jo, tiesas ieskatā,
iepriekš nepieciešams vērtēt cēloniskās sakarības starp prettiesisko rīcību un
zaudējumu esamību.
[11.4] Pieteicēja ir prasījusi atlīdzināt arī viņai nodarīto personisko
kaitējumu Ls 5000 apmērā un morālo kaitējumu Ls 3000 apmērā.
Atlīdzināšanas likuma 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka personiskais
kaitējums šā likuma izpratnē ir kaitējums, kas ar iestādes prettiesisku
administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas
dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai (...). Savukārt morālais kaitējums šā
likuma izpratnē ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs
personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums
(9.pants).
Ievērojot to, ka pieteicēja ir guvusi iepriekš aprakstītos miesas bojājumus
- mugurkaulāja L2 sprādzienveida nestabils lūzums, kuru ārstēšanai bija
nepieciešams veikt operāciju, to ka pieteicēja ir izjutusi sāpes, kas saistās gan
ar pašiem bojājumiem, gan ar to ārstniecību, tiesa atzīst, ka pieteicējai ir
nodarīts personiskais kaitējums un viņa ir izjutusi morālas ciešanas.
[12] Ievērojot to, ka tiesa lietā ir konstatējusi tādu atlīdzinājuma
priekšnoteikumu kā mantisko zaudējumu, personisko un morālo kaitējumu,
nepieciešams vērtēt jautājumu par to, vai ir konstatējama cēloniskā sakarība
starp prettiesisko rīcību un zaudējumu esamību. Veicot šo izvērtējumu tiesa
norāda sekojošo.
[12.1] Atbilstoši Atlīdzinājuma likuma 6.pantā dotajai definīcijai
cēloņsakarība ir objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika
ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un
nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas
nenovēršami radījis šīs sekas.
Tiesas vērtējumā ar lietā esošiem pierādījumiem ir pierādīts, ka miesas
bojājumus pieteicēja ir guvusi transportlīdzeklim, kurā viņa atradās,
pārbraucot Ātrumvalni. Tas pierādīts ar liecinieku liecībām, medicīnisko
dokumentāciju un Eksperta atzinumu Nr.192.
Lieciniece L.K., būdama brīdināta par kriminālatbildību pēc KL
300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu liecināja - 2008.gada
vasarā, precīzu datumu neatceros, caur tūrisma aģentūru „Fortūna Travel”
ar autobusu, autobusa marku neatceros, kopā ar L.J. un K.K. braucām uz
Zemgali, uz Bausku ekskursijā. Precīzu laiku neatceros, tas bija pēcpusdienā,
braucām uz seno automašīnu muzeju, precīzu muzeja adresi nezinu, jo es
neesmu vietējā. Es un L.J. sēdējām uz aizmugurējā sēdekļa (vietās). Es sēdēju
autobusa labajā pusē, mana soma bija uz sēdekļa pie loga es tuvāk pie ejas,
blakus man sēdēja L.J., tieši pretī ejai. Nekādu sēdekļu L.J. priekšā nebija,
man priekšā bija sēdeklis. K.K. sēdēja autobusā kreisajā pusē pirms pēdēja
garā sēdekļa, kur ir divas sēdvietas, K.K. sēdēja viena. Atceros, ka braucot
autobusu pasvieda uz augšu, mani pameta uz augšu no vietas, pilnīgi atrāva
no vietas, es pieķēros pie sēdekļa, kurš bija pirms manis, un noturējos.
Redzēju, ka brīdi, kad autobuss palēcās, L.J., kura sēdēja pretī ejai, un kurai
priekšā nebija nekādu sēdekļu, izkrita no sava sēdekļa ejā, četrrāpus. L.J.
nokrita ejā četrrāpus, turoties uz rokām un ceļiem. Es precīzi neatceros, vai
bija pakāpiens pie aizmugurējā sēdekļa. Pēc tā, kad L.J. izkrita, viņa
„mežonīgi” iekliedzās, bet tā arī palika ejā, jo piecelties viņa nevarēja.
Lieciniece K.K., būdama brīdinātsa par kriminālatbildību pēc KL
300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu liecināja - 2008.gada
vasarā jūlija mēnesī, datumu neatceros, ar tūrisma aģentūru „Fortūna
Travel” braucām ekskursijā uz Zemgali, brauciena nosaukums ,,Viss
gardākais un skaistākais Zemgalē”. Es braucu kopā ar L.K. un vēl ar vienu
L., bet viņas uzvārdu es nezinu. Iebraucot Bauskā, precīzu laiku neatceros,
man liekas bija jau pusdienlaiks, braucām uz lauksaimniecības tehnikas
muzeju, varbūt muzejs saucas citādāk, es precīzi nezinu. Abas L. sēdēja
aizmugures sēdeklī. L.K. sēdēja aizmugures sēdeklī labajā pusē aiz sēdekļa,
bet L. sēdēja aizmugures sēdeklī pretī ejai, es sēdēju autobusa kreisajā
pusē priekšpēdējā sēdeklī. Es precīzi neatceros, bet man liekas, ka pirms
pēdējā sēdekļa bija pakāpiens. Ar kādu ātrumu brauca autobuss pa lauku
ceļu, precīzi pateikt nevaru, jo nepievērsu tam uzmanību, bet braucām ar
vienu ātrumu, kad pēkšņi autobusu pameta gaisā. Mani pilnībā pameta uz
augšu, es atrāvos no sava sēdekļa, pēc kā ar rokām satverot aiz sēdekļa, es
tā arī piezemējos uz sēdekļa. Tā kā es sēdēju sāniski, palēciena brīdī redzēju,
ka L., kura sēdēja pretī ejai, arī atrāvās no sēdekļa, un viņu izsvieda no
viņas vietas, L. izkrita autobusa ejā, nokrītot četrrāpus, uz rokām un ceļiem
ejā. Es precīzi neatceros, bet man liekas, ka rokas viņai bija zemāk par
ceļiem, un man liekas, ka pirms pēdējā sēdekļa bija pakāpiens, iespējams
pret kuru L. sasitās. Pēc tā, kad L. iekrita ejā, viņa ļoti stipri iekliedzās, pēc
kā varēja saprast, ka viņa kliedz no sāpēm. L. nevarēja piecelties(...).
Tiesas ieskatā būtiski ir ņemt vērā to apstākli, ka uzbraukšana uz šķērsli
ar liela izmēra transportlīdzekli – autobusu, gadījumā spēcīgāk tas ir izjūtams
tieši aizmugures daļā saistībā ar aizmugurējās ass izvietojumu. Tādēļ par
notikumiem autobusa aizmugures daļā vērā ir ņemamas tieši šajā
transportlīdzekļa daļā atradušos personu liecības.
Izskatāmajā lietā kā liecinieks nopratināts arī Neatliekamās medicīniskās
palīdzības transportlīdzekļa vadītājs J.J. Būdams brīdināts par
kriminālatbildību pēc KL 300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu,
viņš liecināja – 2008.gada 19.jūlijā aptuveni ap pulksten 13:30 vai nedaudz
vēlāk saņemta informācija, ka jāizbrauc uz negadījuma vietu Bauskas raj.,
Gailīšu pag., ceļā uz „Mašīnu muzeju”. Tātad Neatliekamās medicīniskās
palīdzības dienesta darbinieks norāda uz laiku un vietu, saistībā ar kuru
saņemts izsaukums. To apstiprina arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības
brigādes I.U. liecības.
Slimības vēstures VSIA „Paula Stradiņa Klīniskās universitātes
slimnīcas” Neiroķirurģijas klīnikas 22.nodaļā izrakstā norādīts, ka pieteicēja
ārstējusies šajā ārstniecības iestādē no 2008.gada 21.jūlija. Eksperta atzinumā
Nr.192 atzinumā norādīts, ka pieteicējas kā stacionārā slimnieka Bauskas
slimnīcā medicīnas kartē Nr.03559 ierakstu ķirurgs veicis 2008.gada 19.jūlijā
plkst.14:53 – diagnoze: L2 jostas skriemeļu kompresijas lūzums. 2008.gada
21.jūlijā slimnieci tālākai ārstēšanai pārved uz P.Stradiņa KUS.
Ar šīm liecībām to kopsakarībā ir pierādīts tas, ka pieteicēja miesas
bojājumus guva tieši saistībā ar transportlīdzekļa uzbraukšanu uz noteiktā
Ātrumvaļņa. Uz to norāda arī kriminālprocesa Nr.11120087008 izmeklēšanas
gaitā noskaidrotais, tai skaitā 2009.gada 25.jūnijā sastādītā Fototabula (lietas
114.-116.lapa).
[12.2] Vērtējot miesas bojājumu rašanās cēloņus, ņemams vērā apstāklis,
ka tiešā saistībā tiem ir ar transportlīdzekļa kustību, tātad saistīta ar
transportlīdzekļa vadītāja rīcību. No lietā esošajiem materiāliem izriet, ka
attiecīgā transportlīdzekļa vadītāja atbildība ir vērtēta kriminālprocesa
Nr.11120087008 ietvaros. Šīs pārbaudes laikā transportlīdzekļa vadītāja
darbībās, saistībā ar Ātrumvaļņa šķērsošanu, nav konstatētas noziedzīga
nodarījuma pazīmes, kā arī nav konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītājs būtu
rīkojies neatbilstoši CSN prasībām. Kriminālprocesa ietvaros noteiktās
autotehniskās ekspertīzes laikā noskaidrots, ka transportlīdzekļa pārvietošanās
ātrums bijis 40-50km/h (2009.gada 20.aprīļa eksperta atzinuma Nr.09-552
pētījuma sadaļas 1.punkts, lietas 111.lapa). Tātad transportlīdzekļa vadītājs
nav pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu. Kriminālprocesa izmeklēšanas laikā
nav konstatēts, ka vadītājs būtu ignorējis vai pārkāpis kādas CSN prasības. Arī
lietas izskatīšanas laikā tiesa nekonstatē šādus pārkāpumus vadītāja rīcībā.
[12.3] Tiesas vērtējumā izskatāmajā lietā izšķirošā nozīme ir tam, ka
Pašvaldība, izbūvējot Ātrumvalni, nebija pilnībā ievērojusi tā izbūves
noteikumu prasības – abās Ātrumvaļņa pusēs nebija uzstādīti signālstabiņi, kā
arī tam, ka Pašvaldība nebija nodrošinājusi Ātrumvaļņa uzturēšanu satiksmei
drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes
drošības jomā – nebija atjaunots 933.horizontālais apzīmējums.
Šāds tiesas secinājums izriet no ātrumu samazinošo izbūvju būtības – tās
pēc saviem parametriem ir izbūvētas tādā veidā, lai to šķērsošana, neapdraudot
transportlīdzekli un tajā esošos, būtu iespējama tikai ļoti nelielā ātrumā. Līdz
ar to, lai garantētu drošu satiksmi, transportlīdzekļa vadītājam jāiegūst
savlaicīga informācija par šķērsojama ātrumvaļņa esamību. To panāk, uzstādot
ātrumvaļņa sākumā un beigās signālstabiņus ar dzelteniem apzīmējumiem un
izveidojot horizontālos apzīmējumus uz brauktuves atbilstoši LVS 85 : 1997
„Ceļa apzīmējumi” prasībām, kā arī uzstādot attiecīgās ceļa zīmes, atbilstoši
LVS 77 : 1996 „ceļa zīmes” prasībām. Nepamatots ir Pašvaldības arguments,
ka signālstabiņi ir paredzēti kā brīdinājums par Ātrumvaļņa esamību diennakts
tumšajā laikā. Šie stabiņu un 933.horizontālais ceļa apzīmējums ļauj
transportlīdzekļa vadītājam kustības laikā noteikt Ātrumvaļņa faktiskās
robežas jebkurā diennakts laikā. Un pretēji – šo elementu neesamība būtiski
apgrūtina iespēju savlaicīgi pamanīt šo šķērsli un atbilstoši rīkoties.
Transportlīdzekļu vadītāji tiesiski var paļauties, ka ceļš un tā inženierbūves
tiek izbūvētas un uzturētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Tiesas vērtējumā lietā būtisks apstāklis ir arī tas, ka Pašvaldības
izbūvētais Ātrumvalnis pēc savas uzbūves ir tāds, kura šķērsošanas
pieļaujamais ātrums ir 30 km/h. Tas ir secināms no Pašvaldības iesūtītās
trapecveida ātrumvaļņa shēmas (lietas 80.lapa). Šāda veida šķēršļa izbūves
gadījumā būtu loģiski attiecīgajā ceļa posmā izvietot arī ātrumu ierobežojošās
zīmes – maksimālais ātrums 30 km/h, tomēr Pašvaldība to nav izdarījusi.
Ievērojot norādīto tiesa nonāk pie secinājuma, ka lietā ir konstatējams arī
trešais atlīdzinājuma priekšnoteikums kā cēloniskā sakarība – Pašvaldības
prettiesiskā faktiskā rīcība izbūvējot Ātrumvalni neatbilstoši normatīvo aktu
prasībām un neuzturot to satiksmei drošā stāvoklī ir cēlonis tam, ka ceļu
satiksmes noteikumiem atbilstoša transportlīdzekļa vadīšanas laikā pieteicēja
kā pasažieris guva miesas bojājumus.
[13] Tā kā tiesa ir konstatējusi visu trīs atlīdzināšanas priekšnoteikumu
esamību, tad nepieciešams vērtēt atlīdzināmā mantiskā zaudējuma un
personiskā un morālā kaitējuma apmēru.
[13.1] Vērtējot un pārbaudot pieteicējas mantiskos zaudējumus, tiesas
ieskatā, par tādiem šīs lietas ietvaros būtu atzīstami izdevumi saistībā ar
ārstniecības procesu un saraksti, kas veikta ar Pašvaldību un va/s „Latvijas
valsts ceļi” (pieteicēja bija spiesta vērsties šajā sabiedrībā saistībā ar
Ātrumvaļņa izbūves atbilstību normatīvo aktu prasībām).
Pārbaudot lietas materiālus tiesa konstatē, ka pieteicēja ir iesniegusi
maksājumu dokumentu – čeku, kopijas par dažādiem maksājumiem (lietas
11.-21.lapa). Izvērtējot samaksas pamatojumu, tiesa secina, ka daļa no šiem
izdevumiem nebūtu atzīstami par tādiem, kas tiešā veidā vai pēc sava satura
būtu saistīti ar miesas bojājumiem un to novēršanu.
Tā tiesa konstatē, ka VSIA „Vaivari” sniegto pakalpojumu klāstā ir
iekļauta uzlabota ēdināšana Ls 57,50 apmērā (2009.gada 27.februāra čeks
plkst.09:28), uzlabota ēdināšana Ls 3 un uzlaboti apstākļi Ls 5,40 apmērā
(2009.gada 27.februāra čeks plkst.09:27).
Pieteicēja kā izdevumus ir norādījusi samaksāto naudu SIA „Enkurs
centrs” par dažāda veida kapsulām – kapsulas atmiņas uzlabošanai, slaidam
augumam, košļājamās tabletes u.c. Pievienotas arī pavadzīmes bez numura
(lietas 15., 16.lapa). Izpētot to saturu, tiesa konstatē, ka tajās, iespējams, ir
uzrādīti uztura bagātinātāji, uzrādīts arī tāds produkts kā „Tjanšī pulveris
bērniem”. Ievērojot norādīto tiesa secina, ka tie nav ārstnieciskā personāla
izrakstīti ārstniecības preparāti, tādēļ nav pamata izdevumus šādu produktu
iegādē uzskatīt par tādiem, kas atlīdzināmi kā materiālais zaudējums.
Pieteicēja ir pievienojusi izdevumus apliecinošus dokumentus par pasta
sūtījumu nosūtīšanu. Tiesas vērtējumā tie pasta izdevumi, kuri pieteicējai
radušies nosūtot sūtījumus a/s „Baltikum” (lietas 17.lapa, kvīts Nr.2160), J.K.,
Bauskas rajona prokuratūrai (lietas 18.lapa, lietas 20.lapa kvīts Nr.1853, lietas
21.lapa) nav saistāmi ar Pašvaldību vai tās prettiesiskās faktiskās rīcības
apstrīdēšanu un zaudējumu atlīdzināšanas pieprasījumu nosūtīšanu, līdz ar to
nav atzīstami par materiāliem zaudējumiem šī administratīvā procesa ietvaros.
Ievērojot norādīto tiesa secina, ka pieteicējas materiālie zaudējumi veido
Ls 599,23 lielu summu.
Atlīdzināšanas likuma 13.panta trešās daļas 1.punktā noteikts -
mantiskais zaudējums no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma
12.pantu, parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā - ja aprēķinātā summa
nepārsniedz 100 000 latus, - 100 procentu apmērā no šīs summas. Tiesas
aprēķināta zaudējumu summa nesasniedz Ls 100 000, līdz ar to atlīdzināma
pilnā apmērā.
[13.2] Pieteicēja ir izteikusi lūgumu par personiskā kaitējuma
atlīdzinājumu Ls 5000 apmērā.
Atlīdzinājuma likuma 8.panta pirmajā daļā definēts, ka personiskais
kaitējums šā likuma izpratnē ir kaitējums, kas ar iestādes prettiesisku
administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas
dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai (...).
Izskatāmajā lietā ir pierādīts, ka pieteicēja ir guvusi miesas bojājumus.
Turklāt eksperts šo miesas bojājumus pēc sava rakstura ir atzinis par vidēji
smagiem miesas bojājumiem. Šo bojājumu veids ir saistīts ar mugurkaulāju –
L2 skriemelim kompresijas lūzums. Līdz ar to konstatējams kaitējums
pieteicējas veselībai. Šī veselības kaitējuma novēršanas jeb ārstniecības
procesā bija nepieciešama operācija ar iejaukšanos mugurkaulājā. Operācijas
apraksts dots Eksperta slēdzienā Nr.192 – vispārējās endotraheālās intubācijas
anestēzijā izdara 12 cm garu ādas griezienu no Th12 līdz L4 līmenim. Pārdala
zemāku, šķeļ aponeirozi, skeletē minēto skriemeļu lokus. Rtggrammas
kontrolē L1 un L3 skriemeļu piedīkļos ievada zondes un tad skrūves. (...)
Brūci slēdz pa kārtām, drenējot paraverbālo telpu ar vakuuma aspirācijas
drenām.
Tiesas vērtējumā no šāda operācijas darbību apraksta secināms, ka
pieteicējas mugurkaulājā paliek iestiprinātas skrūves, pieteicējai uz muguras
paliek operācijas rēta. Līdz ar to ir konstatējama arī pieteicējas fiziskās
integritātes aizskārums, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar gūtajiem miesas
bojājumiem.
Atlīdzinājuma likuma 14.panta pirmajā daļā noteikts, ka personisko un
morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto
interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā
iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un
līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.
Šī panta otrajā daļā noteikts, ka personiskā kaitējuma atlīdzinājumu
nosaka apmērā līdz 5000 latiem. Ja nodarīts smags personiskais kaitējums,
atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums
dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma
apmērs var būt līdz 20 000 latiem.
Tiesa izskatāmajā lietā nekonstatē pieteicējas līdzatbildību – no iepriekš
atreferētajām liecinieku liecībām izriet, ka pieteicēja sēdējusi pasažierim
paredzētajā sēdvietā, izkrišana no tās nav bijusi saistīta ar pašas pieteicējas
rīcību. Attiecībā uz Pašvaldības izteiktajām iebildēm, ka transportlīdzekļa
vadītāja rīcība pēc negadījuma nav atbildusi normatīvo aktu prasībām, tiesa
norāda, ka tā nav saistāma ar pieteicēju – pieteicēja kā pasažieris, turklāt vēl ar
vidēja smaguma miesas bojājumiem, nevarēja ietekmēt transportlīdzekļa
vadītāja darbības. Ārī ārstniecības procesā nav konstatējamas tādas pieteicējas
darbības – ārstu noteiktā režīma neievērošana, apreibinošo vielu lietošana, kas
būtu ietekmējušas pieteicējas veselības stāvokli.
Traumas, kas skar mugurkaulāju, vienmēr uztveramas nopietni, jo
mugurkaulājā anatomiski ir izvietoti būtiskākie nervu ceļi, mugurkaulāja
traumas var izraisīt kustību traucējumus vai ķermeņa paralīzi. Tiesas
vērtējumā pieteicējai nodarītais personiskais kaitējums pēc savas būtības,
paliekošajām sekām (skrūves mugurkaulājā, rētas) un veselības stāvokļa
atjaunošanai nepieciešamo ilgstošo rehabilitāciju – rehabilitācija turpinājusies
vēl 2009.gada martā, trauma gūta 2008.gada jūlijā, ir vērtējams kā būtisks. Arī
no aizskarto likumu aizsargāto interešu nozīmīguma pakāpes – aizskartas ir
valsts pamatlikuma līmenī sargājamās vērtības (Latvijas Republikas
Satversmes 93.pantā noteikts, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums,
bet 111.pantā - valsts aizsargā cilvēku veselību).
Par personisko kaitējumu Atlīdzinājuma likums paredz atlīdzinājumu
līdz Ls 5000. Pieteicēja kā personiskā kaitējuma apmēru ir norādījusi Ls 5000.
Ievērojot iepriekš norādīto, kā arī likumdevēja noteikto atlīdzinājuma
gradāciju, kas smaga personiskā aizskāruma gadījumā paredz atlīdzinājumu
līdz Ls 7000, bet sevišķi smaga veselīgas kaitējuma gadījumā paredz
atlīdzinājumu līdz pat Ls 20 000, tiesa uzskata, ka vidēji smagu miesas
bojājumu gadījuma, ņemot vērā iepriekš aprakstīto par tā būtību, pieteicējai ir
nosakāms personiskā kaitējuma atlīdzinājums Ls 2500 apmērā. Lielāku
atlīdzinājuma apmēru tiesa nenosaka, jo pieteicējai nav radies paliekošs
kustību traucējums, nav cita veida norāžu par dzīves līmeņa kvalitātes
samazinājumu.
[13.3] Pieteicēja ir izteikusi lūgumu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu
Ls 3000 apmērā.
Atlīdzināšanas likuma 9.pants morālo kaitējumu skaidro kā fiziskās
personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu
aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.
Izskatāmajā lietā, vērtējot pieteicējas norādītās morālās ciešanas,
secināms, ka tās saistāmas tieši ar gūto miesas bojājumu. Tātad pēc būtības
morālo kaitējumu radījusi personas veselības traucējumi, savukārt veselības
traucējumi radušies Pašvaldības prettiesiskās bezdarbības dēļ. Kā jau norādīts,
tad veselības traucējumi, kas radušies prettiesiskās bezdarbības dēļ ir pamats,
lai atlīdzinātu personisko kaitējumu. Taču šādos gadījumos nav pamata
atsevišķi nošķirt personisko kaitējumu (Atlīdzināšanas likuma 8.pants) no
morālā kaitējuma atlīdzinājuma (Atlīdzināšanas likuma 9.pants), jo morālais
kaitējums ir viens no personiskā kaitējuma veidiem. Personai par vienu un to
pašu prettiesisko rīcību nav tiesību saņemt gan atlīdzinājumu par personisko
kaitējumu, kas radies veselībai, gan vēl morālā kaitējuma atlīdzinājumu, kas
radies dēļ personas ciešanām sakarā ar veselības stāvokļa pasliktināšanos.
Atsevišķa morālā kaitējuma atlīdzināšana pieļaujama vienīgi tad, ja papildus
personas veselībai un emocionālajām ciešanām konstatējams arī cits būtisks
personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.
Izskatāmajā lietā tiesa nekonstatē kādu cita veida būtisku pieteicējas tiesību
vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisku aizskārumu. Līdz ar to
pieteikums šajā daļā noraidāms kā nepamatots.
[14] Saskaņā ar APL 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai
daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa
samaksāto valsts nodevu. No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēja ir
samaksājusi valsts nodevu Ls 20,00 apmērā (lietas 7.lapa). Līdz ar to no
Pašvaldības par labu pieteicējai piespriežama viņas samaksātā valsts nodeva
Ls 20 apmērā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu,
251.pantu, 253.panta piekto daļu, 259.pantu un 290.panta pirmo daļu,
Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
L.J. pieteikumu par mantisko zaudējumu, personiskā, morālā kaitējuma
atlīdzinājumu apmierināt daļēji.
Uzlikt Bauskas novada domei pienākumu atlīdzināt L.J. materiālos
zaudējumus Ls 599,23 (pieci simti deviņdesmit deviņi lati, divdesmit trīs
santīmi) un personisko kaitējumu Ls 2500 (divi tūkstoši pieci simti latu, 00
santīmu) apmērā.
Pārējā daļā pieteicējas pieteikumu noraidīt.
Piespriest no Bauskas novada domes par labu L.J. viņas samaksāto
valsts nodevu Ls 20 (divdesmit lati, 00 santīmu) apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu
laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnesis ________________ O.Priedītis
Rīgā, 2012.gada 25.janvārī.