Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420592910 / A42-02553-12 Generato dall'IA

Court partially allowed damages for road accident caused by defective speed bump, dismissing separate moral damages claim.

Numero d'incarto A420592910 / A42-02553-12
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court of Riga partially dismissed L.J.'s claim against the Bauska Municipality for damages resulting from a road accident caused by a defective speed bump. The plaintiff argued for compensation for material loss, personal injury, and separate moral damages totaling over 15,000 Lats. The court awarded compensation for material losses and personal injury but rejected the request for separate moral damages, ruling that such harm is already covered within the personal injury claim.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvā rīcības likums; Atlīdzināšanas likums: When physical injury results from unlawful inaction, moral damages are not separately compensable as they constitute a subset of personal injury.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative liability defective road infrastructure personal injury damages moral damages exclusion municipal responsibility violazione grave delle norme della circolazione reati contro le pubbliche comunicazioni autostazione

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likums 126.panta pirmā daļa
Administratīvā procesa likums 251.pants
Administratīvā procesa likums 253.panta piektā daļa
Administratīvā procesa likums 259.pants
Administratīvā procesa likums 290.panta pirmā daļa
Atlīdzināšanas likums 8.pants
Atlīdzināšanas likums 9.pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

NORAKSTS

Lieta Nr.A420592910

Lietvedības Nr.A02553-12/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2012.gada 25.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis O.Priedītis,

rakstveida procesā izskatot administratīvo lietu Nr.A420592910 L.J.

pieteikumā par Gailīšu pagasta padomes faktisko rīcību, mantisko zaudējumu

Ls 840,60 apmērā, personiskā kaitējuma Ls 5000 apmērā un morālā kaitējuma

Ls 3000 apmērā atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 10.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts L.J.

(turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums un ar Administratīvās rajona tiesas

tiesneses 2010.gada 30.marta lēmumu pieteicējas pieteikums pieņemts un

ierosināta administratīvā lieta Nr.A420592910 par Gailīšu pagasta padomes

(tās tiesību un saistību pārņēmēja ir Bauskas novada dome, turpmāk –

atbildētājs vai Pašvaldība) faktisko rīcību, mantisko zaudējumu Ls 840,60

apmērā, personiskā kaitējuma Ls 5000 apmērā un morālā kaitējuma Ls 3000

apmērā atlīdzināšanu.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2008.gada 19.jūlijā, izmantojot tūrisma

aģentūras SIA ,,Fortuna Travel” pakalpojumus, pieteicēja devās grupas

ekskursijā ,,Garšīgais un skaistais Zemgalē” ar autobusu. Ekskursijas plānotais

laiks no plkst.9.00 (izbraukšana no Rīgas) līdz plkst.21.00 (atgriešanās Rīgā).

Uz Rīgas — Bauskas šosejas netālu no Bauskas aptuveni ap plkst.13.00

autobuss tika pasviests uz augšu. Ņemot vērā, ka pieteicējas sēdvieta atradās

uz autobusa aizmugurējā sēdekļa, trieciens bija tik stiprs, ka tā rezultātā

pieteicēja nokrita autobusa ejā uz muguras un salauza mugurkaulu.

Bauskas rajona slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde

nogādāja pieteicēju Bauskas rajona slimnīcā, kur pavadīja 3 dienas. Pēc tam

pieteicēju pārveda uz Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, kur

atradās laika posmā no 2008.gada 21.jūlija līdz 2008.gada 1.augustam un kur

man veica operāciju. Slimības vēsturē norādīta diagnoze — mugurkaula L2

sprādzienveida nestabils lūzums.

Par iepriekšminēto ceļu satiksmes negadījumu 2008.gada 22.augustā

Bauskas rajona policijas pārvaldē ir uzsākts kriminālprocess Nr.11120087008.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa

Kriminālpolicijas nodaļas inspektores 2009.gada 8.decembra lēmumā par

kriminālprocesa izbeigšanu ir norādīts, ka no kriminālprocesa materiāliem

izriet, ka 2008.gada 27.augustā tika apsekots ātrumvalnis, kas izbūvēts

Bauskas rajonā, Gailīšu pagastā, apdzīvotā vietā ,,Uzvara”, (kas apzīmēta ar

ceļa zīmi Nr.518) Skolas ielā, un konstatēts, ka izbūvētais ceļa ātrumvalnis

neatbilst ,,Ceļa ātrumvaļņi” LVS-99:1998 (2.2. un 5.2.2.1.prasībām), jo

ātrumvalnis nebija apgaismots ar signālstabiņiem (ar dzelteniem atstarotājiem)

917. un 918., ir nodilis - nav redzams horizontālais apzīmējums 933.

Ātrumvaļņa ierīkošana nav saskaņota Latvijas Valsts Ceļi Centra reģiona

Bauskas nodaļā. Līdz ar to cietušajai personai - L.J. ir tiesības griezties tiesā,

civiltiesiskā kārtā, materiālā kaitējuma piedziņai no atbildīgajām personām,

proti, no Gailīšu pagasta padomes.

VAS ,,Latvijas Valsts Celi" apstiprināja faktu, ka ceļa ātrumvaļņa

Bauskas rajonā, Gailīšu pagastā, apdzīvotā vietā ,,Uzvara”, projekts nav

saskaņots VAS ,,Latvijas valsts ceļi” Centra reģiona Bauskas nodaļā.

[3] 2010.gada 10.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts

pieteicējas pieteikums, kurš pamatots uz sekojošiem apsvērumiem.

[3.1] Pieteicējas zaudējumus sastāda mantiskie zaudējumi Ls 840,60

apmērā, zaudējumi par personisko kaitējumu Ls 5000 apmērā (kompensācija

par kaitējumu, kas nodarīts pieteicējas veselībai, personiskajai neaizskaramībai

un fiziskajai integritātei (stipro sāpju izjūtas viena gada laika garumā)) un

zaudējumi par morālo kaitējumu Ls 3000 apmērā (pieteicējas ciešanas, bailes,

iekšēji pārdzīvojumi sakarā ar negadījumu, kā arī pazemojums, saskaroties ar

Gailīšu pagasta pašvaldības amatpersonu vienaldzību, nekompetenci un pat

nepatiesas informācijas sniegšanu).

[3.2] Ja Gailīšu pagasta padome būtu izbūvējusi attiecīgo ātrumvalni

atbilstoši valsts standarta ,,Ceļa ātrumvaļņi” LVS-99:1998 2.2. un

5.2.2.1.apakšpunkta prasībām, būtu saskaņojusi tā ierīkošanu VAS ,,Latvijas

Valsts Ceļi”, tad nenotiktu ceļu satiksmes negadījums, kurā pieteicēja ir

cietusi.

[3.3] 2009.gada 6.maijā pieteicēja saņēma atbildes vēstuli no atbildētāja,

kurā ir apgalvots, ka iepriekšminētais ātrumvalnis ir izveidots, pamatojoties uz

LVS 99:1998 standartu ,,Ceļa ātrumvaļņi”. Šī vēstule nebija noformēta kā

iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, tāpēc saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 74.panta otro daļu pieteicēja paziņoja

atbildētājam savas šaubas par administratīvā akta spēkā esamību, jo, pirmkārt,

to ir izdevusi iestāde, kurai konkrētā administratīvā akta izdošana nav

piekritīga. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu

atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) 19.pantu pieteicējas

iesniegums par zaudējuma atlīdzinājumu vajadzēja izskatīt un pieņemt

lēmumu Gailīšu pagasta padomei, nevis padomes priekšsēdētājam. Otrkārt,

rakstveidā izdotajā adresātam nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nebija

piemēroto tiesību normu uzskaitījuma.

[4] Atbildētājas – Bauskas novada pašvaldības, pusē pieaicinātās iestādes

– Bauskas novada dome, tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka

pieteicējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz

sekojošiem apsvērumiem.

[4.1] Atgadījuma brīdī spēkā bija Ministru kabineta 2003.gada

26.augusta noteikumi Nr.477 ,,Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un

bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi”. Noteikumi noteica

ceļu satiksmes negadījumu veidus, personu loku, kuras uzskatāmas par

cietušām un bojā gājušām ceļu satiksmes negadījumos, kā arī ceļu satiksmes

negadījumu reģistrēšanas un uzskaites, reģistrējamo ziņu saņemšanas un

izsniegšanas kārtību un apjomu.

Šo noteikumu 8.punktā paredzēts, ka negadījuma faktu apstiprina ceļu

satiksmes negadījuma vietas apskates protokols vai protokols par

administratīvo pārkāpumu.

Savukārt noteikumu 11.punktā noteikts, ka atbildīgā policijas

amatpersona ziņas par negadījumu un tajā cietušajām personām vienas

darbdienas laikā pēc negadījuma fiksēšanas reģistrē Ceļu policijas reģistrā.

Noteikumu 12.punktā norādīts, kādas ziņas ir reģistrējamas par

negadījumu un tajā cietušajām personām.

Administratīvās lietas materiālos nav ziņu par to, ka konkrētajā

atgadījumā transportlīdzekļa vadītājs ir rīkojies atbilstoši iepriekš minētajiem

normatīvajiem aktiem. Līdz ar to nav tiešu pierādījumu tam, ka atgadījums ir

noticis pieteicējas norādītajā laikā, vietā un apstākļos.

[4.2] Pretrunīgas ziņas satur pašas pieteicējas sniegtās ziņas. L.J.

pieteikumā norāda, ka, izmantojot tūrisma aģentūras SIA ,,Fortuna Travel"

pakalpojumus, devusies ekskursijā ar autobusu. Uz Rīgas - Bauskas šosejas

netālu no Bauskas aptuveni ap plkst.13.30 autobuss ticis pasviests uz augšu.

Norāda, ka viņas sēdvieta atradās uz autobusa aizmugurēja sēdekļa, bijis stiprs

trieciens, kā rezultātā nokritusi autobusa ejā uz muguras un salauzusi

mugurkaulu. Savukārt, lēmumā ,,Par kriminālprocesa Nr.111120087008

izbeigšanu” (turpmāk – Lēmums) viņa kā lieciniece liecina, ka autobusa ejā

nokritusi četrrāpus, nevis uz muguras.

Rīgas — Bauskas šosejas tiešā tuvumā pie pašas Bauskas, nogriežoties

pa labi uz Mežotnes ceļa, atrodas Mašīnu muzejs. Gailīšu pagastā ciemā

,,Uzvara” atrodas Lauksaimniecības mašīnu muzejs un tas nebūt neatrodas uz

šosejas Rīga - Bauska. Turklāt, Uzvaras ciema teritorijā Lauksaimniecības

mašīnu muzeja tuvumā netālu viens no otra atrodas 3 izbūvēti ātrumu

ierobežojošie sliekšņi. Administratīvajā lietā esošajos materiālos sliekšņa

atrašanās vietu piemin tikai liecinieki V.V. un A.B., norādot, ka 2004.gada

pavasarī izbūvēts ātrumvalnis Skolas ielā.

[4.3] Lēmumā minēts, ka atgadījuma vietā uz ceļa atradusies

lauksaimniecības tehnika, kas it kā aizsegusi ceļa zīmi ,,Nelīdzens ceļš

(slieksnis)”. Šis fakts nav apstiprināts ar vietas apskates protokolu, bet tikai un

vienīgi ar transportlīdzekļa - autobusa SANOS S-315 (turpmāk - Autobuss)

vadītāja J.K. kā aizdomās turamās personas liecību kriminālprocesa ietvaros.

[4.4] Bauskas novada dome, iepazīstoties ar Lēmuma saturu, konstatēja

vairākas pretrunas un neskaidrības, kas liek pamatoti apšaubīt pieteicējas

norādītos atgadījuma apstākļus. Autobusa vadītājs liecina, ka ceļš uz brauciena

galamērķi — Automašīnu muzeju viņam neesot bijis zināms, tāpēc uzmanīgi

skatījies uz ceļu un norādījuma zīmēm. Braucot pa ceļu, kas ved uz muzeju,

Autobusa ātrums bijis 40 km/h. Viņš redzējis zīmi ,,Bērni”, taču šai ceļa zīmei

pēc neliela attāluma sekojošo ceļa zīmi ,,Nelīdzens ceļš (slieksnis)” nav varējis

pamanīt, jo to aizsegusi kaut kāda lauksaimniecības tehnika. Citviet Lēmumā

ceļa zīmi aizsegušā kaut kāda lauksaimniecības tehnika nosaukta arī par

smago automobili. Ja Autobusa vadītājs J.K. uzreiz pēc atgadījuma būtu

rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 27.panta otrajai daļai, kā arī Ceļu

satiksmes noteikumu 50.punktā noteiktajā kārtībai, tad šādas neskaidrības

nerastos, jo atgadījuma apstākli un citas ziņas tiktu noteiktā kārtībā

dokumentāri fiksētas, tajā skaitā arī tas - vai uz šī ceļa atradās vēl kāds cits

transportlīdzeklis. Protokolā būtu fiksēts arī tas, kāda tieši tehnika atradās uz

ceļa un vai tā tiešām aizsedza ceļa zīmi ,,Nelīdzens ceļš (slieksnis)”.

J.K., neievērojot Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes noteikumu

prasības, pēc notikušā atgadījuma turpināja ceļu un aizveda pasažierus līdz

,,Automašīnu muzejam” un tikai, braucot atceļā J.K. apturējis Autobusu vietā,

kur tas ticis pamests uz augšu, veicis vietas apskati un redzējis, ka uz ceļa

braucamās daļas atrodas izcilnis (slieksnis).

[4.5] Pieļaujot to, ka uz ceļa varēja atrasties kaut kāda lauksaimniecības

tehnika/smagais automobilis, ātrums ar kādu Autobuss varēja šķērsot slieksni

(ātrumvalni) nekādā gadījumā nevarēja pārsniegt 5-15 km/h, jo šī kaut kāda

lauksaimniecības tehnika/smagais automobilis J.K. vadītajam Autobusam bija

jāapbrauc, un, ņemot vērā konkrētā ceļa platumu, kā arī Autobusa gabarītus,

viņam apbraukšanas vietā būtu jāsamazina braukšanas ātrums līdz

minimālajam vai pat jāapstājas. Pēc šādi veikta manevra izpildīšanas atlikušajā

ceļa posmā līdz ātrumu ierobežojošajam slieksnim ar pasažieriem pārpildītam

Autobusam nav iespējams attīstīt ātrumu lielāku par 15 km/h.

[4.6] Šaubas par L.J. un J.K. norādītajiem atgadījuma apstākļiem rada

Lēmumā minētais saistībā ar L.J. noteiktās tiesu medicīniskās ekspertīzes

rezultātiem - secināts, ka miesas bojājumi varēja rasties 2008.gada 19.jūlijā

cietu, trulu priekšmetu iedarbības rezultātā, iespējams, norādītajos apstākļos.

Tāpat saņemtajos medicīniskajos dokumentos nav datu par to, ka cietusī,

saņemot pirmo medicīnisko palīdzību, būtu bijusi alkohola reibumā. Minētie

secinājumi rada pamatu bažām, ka iespējams, - atgadījums nemaz nav noticis

norādītajā laikā, vietā un apstākļos, ka L.J., iespējams, pārkāpjot pasažieriem

noteiktos pienākumus, nemaz nav sēdējusi Autobusa aizmugurējā sēdeklī, bet

gan stāvējusi Autobusa ejā un atsitusies pret Autobusa sēdekli, tā malu vai

kādu citu cietu, trulu priekšmetu.

Zīmīgi ir arī tas, ka L.J. nokritusi četrāpus. Pēc fizikas likumiem, -

pasažieris, kurš sēž, uz priekšu parasti krīt straujas bremzēšanas gadījumos,

vai arī, gūstot traumu un saļimstot.

[4.7] Kriminālprocesa ietvaros ir noskaidrots, ka Gailīšu pagasta

padome, ierīkojot ātrumu ierobežojošo slieksni, nav saskaņojusi šīs darbības

valsts a/s ,,Latvijas Valsts ceļi” Centra reģiona Bauskas nodaļā. Neraugoties

uz minēto, ātrumu ierobežojošā sliekšņa izbūvē Gailīšu pagasta padome ir

ievērojusi Latvijas Valsts standarta prasības attiecībā uz šā sliekšņa izbūvi, kā

arī attiecīgo ceļa zīmju uzstādīšanu, izņemot signālstabiņu uzstādīšanu ceļa

labajā pusē. Ir jāatzīst, ka šie ar atstarojošiem elementiem aprīkotie

signālstabiņi kalpo, lai transportlīdzekļu vadītājus brīdinātu par viņu ceļā

esošu ātrumu ierobežojošu slieksni diennakts tumšajā laikā, tāpat arī sliekšņa

apgaismojums, kas ierīkojams uz ielas, ir nepieciešams, lai autovadītāji

diennakts tumšajā laikā pamanītu ierīkoto slieksni.

Apgaismojuma nepilnībām konkrētajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes,

jo noprotams, ka atgadījums ir noticis gaišā diennakts laikā labas redzamības

apstākļos.

[4.8] Lai gan ātrumu ierobežojošā sliekšņa izbūvē pilnībā nav ievērota

normatīvajos aktos noteiktā kārtība - ierīkošana nav saskaņota a/s ,,Latvijas

Valsts ceļi”, tomēr šī neveiktā darbība nav izraisījusi tās negatīvās sekas, kas

iestājušās pieteicējai - līdz ar to nav konstatējama Atlīdzināšanas likuma

6.panta minēta cēloņsakarība, proti - nepastāv tieša cēloņsakarība - objektīva

saikne starp Gailīšu pagasta padomes rīcību un tās radītajām laika ziņā

sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, minētā rīcība nav radījusī un

noteikusi šo seku iestāšanos un nav galvenais faktors, kas nenovēršami radījis

šīs sekas. Minētā panta otrā daļa noteic arī, ka cēloņsakarība nepastāv, kad

tāds pat zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski. Tātad,

pat, ja Gailīšu pagasta padome būtu saskaņojusi ātrumu ierobežojošā sliekšņa

izbūvi a/s ,,Latvijas Valsts ceļi”, sekas būtu tādas pašas.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2011.gada 2.jūnija lēmumu

nolemts izbeigt tiesvedību lietā, kas ierosināta pēc L.J. pieteikuma par Gailīšu

pagasta padomes faktisko rīcību, mantiskā kaitējuma Ls 840,60 apmērā,

personiskā kaitējuma Ls 5000 apmērā un morālā kaitējuma Ls 3000 apmērā

atlīdzināšanu.

[6] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 8.septembra lēmumu

nolemts:

1) apmierināt L.J. blakus sūdzību.

2) Atcelt Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 2.jūnija lēmumu un

nosūtīt administratīvo lietu Administratīvajai rajona tiesai izskatīšanai pēc

būtības.

Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 8.septembra lēmumā norādīts

sekojošais.

[6.1] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti konstatēja,

ka Gailīšu pagasta padomes rīcība atbilst visām faktiskās rīcības pazīmēm (šā

lēmuma 3.1.punkts), taču nepamatoti secināja, ka šo faktisko rīcību var

pārsūdzēt tikai tās adresāts.

[6.2] Administratīvā procesa likuma 89.panta pirmā daļa citastarp

noteic, ka faktiskā rīcība ir iestādes rīcība, ja privātpersonai šīs rīcības

rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko

interešu aizskārums. Līdzīgu secinājumu ir norādījusi arī pirmās instances

tiesa (šā lēmuma 3.1.punkts), proti, viena no faktiskās rīcības pazīmēm ir

apstāklis, ka faktiskās sekas tiek radītas individuāli noteiktai personai, ja šī

rīcība rada personai tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu (sal. Senāta

2010.gada 11.maija lēmuma lietā SKA-406/2010 7.punktu).

Līdz ar to apgabaltiesa konstatē, ka likums neprasa noteikt faktiskās

rīcības adresātu, tieši pretēji, likums par kritēriju nosaka faktisku seku

radīšanu individuāli noteiktai personai, kas šajā gadījumā ir pieteicēja (sal.

Senāta 2008.gada 18.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-97 13.punktu, Senāta

2005.gada 9.augusta lēmuma lietā Nr.SKA-342 10.punktu, Senāta 2005.gada

15.marta lēmuma lietā Nr.SKA-148 12.punktu).

Tiesību literatūrā kā piemērs ir norādīts gadījums, kad, ugunsdzēsējiem

dzēšot ugunsgrēku personas dzīvoklī un ugunsdzēsēja šļūtenei uzkrītot uz

blakus stāvošās automašīnas, tiek sabojāts automašīnas jumts. Šādā gadījumā

personai netiek ne piešķirtas tiesības, ne uzlikts pienākums, taču faktiski

personas tiesības tiek ietekmētas (skartas) – automašīnas, uz kuras uzkrita

šļūtene, īpašniekam ir sabojāts īpašums (sal. Briede J., Višķere I.

Administratīvā procesa kārtībā izskatāmie pieteikuma priekšmeti. Grām.:

Briede J. (zin. red.). Administratīvais process tiesā. Rīga: Latvijas Vēstnesis,

2008. 181.lpp.). Apgabaltiesas ieskatā, arī šajā gadījumā nevar teikt, ka

ugunsdzēsēju šļūtenes atbilstošai nenostiprināšanai ir konstatējams adresāts,

taču šādas, iespējams, bezdarbības rezultātā privātpersonai ir radušās faktiskas

sekas, kas līdz ar to personai dod tiesības aizstāvēt savas aizskartās tiesības un

pieprasīt kompensāciju gadījumā, ja tiesa atzīst, ka ugunsdzēsēju rīcība,

nenostiprinot šļūteni, ir bijusi prettiesiska.

[6.3] Turklāt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 89.pantu par

faktisko rīcību citastarp atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no

iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir

radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums. Arī šajā gadījumā,

apgabaltiesas ieskatā, likums neprasa noteikt iestādes faktiskās rīcības

adresātu.

[6.4] Tāpat apgabaltiesa vērš pirmās instances tiesas uzmanību uz

apstākli, ka pieteicējas prasījums nav vērsts uz nākotni ar lūgumu nodrošināt

pašvaldības pienākuma izpildi – šādā gadījumā būtu vērtējams jautājums par

pieteicējas subjektīvajām tiesībām. Taču konkrētajā lietā, pieteicējas ieskatā,

pašvaldība, pienācīgi nepildot tai likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 2.punktā

noteikto pienākumu ielu būvniecības, rekonstruēšanas un uzturēšanas jomā, ir

aizskārusi viņas tiesības uz veselību (sal. Senāta 2008.gada 22.aprīļa lēmuma

lietā Nr.SKA-324 13.punktu). Līdz ar to, apgabaltiesas ieskatā, pašvaldības

faktiskā rīcība ir pārsūdzēta nevis saistībā ar pašvaldības darbību, uzstādot

ātrumvalni, bet pašvaldības bezdarbību, pienācīgi nepildot likuma „Par

pašvaldībām” 15.panta 2.punktā noteikto pienākumu, proti, nenodrošinot

ātrumvaļņa uzstādīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

[7] Pieteicēja ir piekritusi administratīvās lietas izskatīšanai rakstveida

procesā. Līdz ar to atbilstoši Administratīvā procesa likuma 114.pantam lieta

izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, atzīst, ka pieteikums ir

daļēji pamatots un daļēji apmierināms.

[9] Izskatāmajā lietā, pieteicējas ieskatā, pašvaldība, pienācīgi nepildot

tai likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 2.punktā noteikto pienākumu ielu

būvniecības, rekonstruēšanas un uzturēšanas jomā, ir aizskārusi viņas tiesības

uz veselību, tādējādi nodarot viņai materiālus zaudējumus, personisko un

morālo kaitējumu.

APL 92.pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu

par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu (turpmāk –

zaudējuma atlīdzinājums), kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai

iestādes faktisko rīcību.

Saskaņā ar APL 97.pantu, nosakot mantiskā zaudējuma un personiskā

kaitējuma priekšnosacījumus un atlīdzinājuma apmēru, piemēro civiltiesību

principus, ja likumā nav noteikts citādi.

Lai nodrošinātu privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa

likumā noteiktās tiesības uz zaudējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes

iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību,

atbilstīgu atlīdzinājumu, ir pieņemts Atlīdzināšanas likums.

Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 4.pantu iestāde zaudējumu (personisko

un morālo kaitējumu) var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku

administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar

bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav

rīkojusies.

Atlīdzināšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesības uz

zaudējuma atlīdzinājumu ir cietušajam, proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska

administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma

izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar

iestādes prettiesiska faktiskā rīcība.

Atlīdzināšanas likums 6.panta pirmajā daļā paredzēts, ka tiesības uz

zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un

cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība - objektīva saikne

starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu

nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu

iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas; bet otrā daļa

- cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī

tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski.

Tādējādi, lai konstatētu zaudējumu atlīdzības tiesisko pamatu, ir

jākonstatē:

1) valsts pārvaldes prettiesiska rīcība;

2) zaudējuma/kaitējuma esamība un to konkrēts apmērs;

3) cēlonisks sakars starp prettiesisku rīcību un zaudējumu (kaitējumu).

[10] Vērtējot, vai lietā ir konstatējama atlīdzinājuma priekšnoteikuma -

valsts pārvaldes prettiesiska rīcība, esamība, tiesa norāda sekojošo.

[10.1] Pieteicēja Pašvaldības prettiesisko rīcību saskata tajā, ka Bauskas

rajonā, Gailīšu pagastā, apdzīvotā vietā ,,Uzvara” (apzīmēta ar ceļa zīmi

Nr.518) Skolas ielā, ka izbūvētais ceļa ātrumvalnis (turpmāk – Ātrumvalnis)

neatbilst ,,Ceļa ātrumvaļņi” LVS-99:1998 prasībām. Tātad kā iespējamā

prettiesiskā rīcība prezumējama prettiesiska faktiskā rīcība.

[10.2] Saskaņā ar APL 89.pantu faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko

tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko

seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā

ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu

aizskārums. Tas ir, faktiskā rīcība atbilst tām pašām pazīmēm, kurām

administratīvais akts, tikai iestādes faktiskā rīcība ir reāla darbība, kas ir vērsta

nevis uz tiesisko, bet gan uz faktisko seku radīšanu (Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 16.aprīļa spriedums Nr.SKA-

75/2009).

Izskatāmās lietas ietvaros Administratīvā apgabaltiesa, blakus sūdzības

izskatīšanas gaitā vērtējot Pašvaldības rīcības saistībā ar Ātrumvaļņa izbūvi

tiesisko dabu, nonāca pie secinājuma, ka tā atbilst visām faktiskās rīcības

pazīmēm. Līdz ar to tiesa neuzskata par nepieciešamu atkārtoti veikt šādu

izvērtējumu. Vērtējums ir veicams par to, vai šāda Pašvaldības rīcība ir

tiesiska vai prettiesiska.

[10.3] Ātrumvalnis pēc savas būtības ir ceļu inženiertehniska būve, kas

paredzēta satiksmes lēnināšanai attiecīgajā ceļa posmā.

Kā izriet no V.V. (pagasta padomes priekšsēdētājs laikā no 1997.gada

līdz 2009.gadam) un A.B. (attiecīgajā laika posmā ieņēmis pagasta pašvaldības

izpilddirektora amatu) liecībām, kas iegūtas kriminālprocesa Nr.11120087008

izmeklēšanas laikā (lietas 118.-121.lapa), Ātrumvalnis izbūvēts 2004.gadā.

Izbūve veikta pēc iedzīvotāju sūdzībām par bērnu drošību uz ielām. Precīzi

neatceras, vai lēmumu par izbūvi pieņēmusi pašvaldība, vai pagasta padomes

administrācija. Ātrumvaļņa izbūvi pēc Pašvaldības pasūtījuma veikusi SIA

„Viona”, līgumu parakstījis V.V. Atsevišķi līgums par Ātrumvaļņa izbūvi nav

slēgts, izmaksas iekļautas līgumā par asfaltbetona seguma remontu.

Prasības ceļa inženierbūvju būvniecībā ir noteiktas, cita starpā, Ceļu

satiksmes likumā. Tā Ceļu satiksmes likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts -

ceļu, to inženierbūvju un dzelzceļa pārbrauktuvju būvniecības, remonta un

rekonstrukcijas projektiem jāatbilst spēkā esošajiem likumiem un citiem

normatīvajiem aktiem un ceļu satiksmes drošības normatīviem. Projektu

atbilstība minētajām prasībām jāapstiprina projektētājam. Projekti jāsaskaņo

ar Latvijas Valsts ceļiem. Savukārt panta otrajā daļā noteikts - par

ekspluatācijā nododamiem ceļu būvniecības, remonta un rekonstrukcijas

objektiem saņemams Latvijas Valsts ceļu atzinums par to atbilstību

normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.

Savukārt 2001.gada 23.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.446

„Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā” (turpmāk – Būvnoteikumi) 18.punktā

noteikts - autoceļa būvniecības un rekonstrukcijas būvdarbiem ir nepieciešama

būvatļauja.

Būvnoteikumu 21.punktā noteikts, ka būvatļauju būvdarbiem uz

pašvaldību, uzņēmumu vai māju autoceļiem izsniedz attiecīgās pašvaldības

būvvalde. Būvuzņēmējs būvatļauju 10 dienu laikā reģistrē Latvijas Autoceļu

direkcijā.

Tā pat Būvnoteikumu22.punktā izvirzītas prasības šādas būvatļaujas

saņemšanai - lai saņemtu būvatļauju būvdarbiem uz pašvaldību, uzņēmumu

vai māju autoceļiem, būvuzņēmējs iesniedz attiecīgās pašvaldības būvvaldē

šādus dokumentus: 22.1. rakstisku pieprasījumu, kurā norāda būvdarbu vietas

adresi, sniedz īsu darbu aprakstu un norāda to izpildes termiņu, pasūtītāja,

būvuzņēmēja un projektētāja nosaukumu, juridisko adresi, tālruni un būvdarbu

vadītāja vārdu, uzvārdu, būvprakses sertifikāta numuru un tālruni; 22.2.

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņotu satiksmes organizēšanas

shēmu un būvdarbu vietas aprīkojuma shēmu.

Būvnoteikumu 23.punktā noteikts pienākums būvatļaujas izsniedzējam

saglabāt būvatļaujas kopija, satiksmes organizēšanas shēmas kopija un

būvdarbu vietas aprīkojuma shēmas kopijas.

Tiesa, vērtējot lietā esošos pierādījumus – va/s „Latvijas valsts ceļi”

sniegtā atbilde uz tiesas pieprasījumu, sarakste ar Bauskas rajona Policijas

pārvaldi un pieteicēju (lietas 89.-96.lapa), secina, ka Pašvaldība kā ceļa

inženierbūves pasūtītājs un būvatļauju izsniegšanā kompetentā institūcija nav

izpildījusi un ievērojusi iepriekš citētās Ceļu satiksmes likuma un

Būvnoteikumu normu prasības – nav izstrādāts projekts, nav veikta

saskaņošana ar Latvijas valsts ceļiem, nav sagatavota un akceptēta

būvprojektēšanas dokumentācija, nav izsniegta būvatļauja, pirms Ātrumvaļņa

nodošanas ekspluatācijā nav saņemts Latvijas valsts ceļu atzinums par šīs

izbūves atbilstību normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes

drošības jomā.

Ievērojot norādīto tiesa nonāk pie secinājuma, ka pašvaldības faktiskā

rīcība Ātrumvālņa izbūvē ir atzīstama par prettiesisku. Turklāt no Latvijas

valsts ceļu sniegtā skaidrojuma Bauskas rajona Policijas pārvaldei un

pieteicējai, Ātrumvaļņa izbūve arī pēc saviem tehniskajiem parametriem

neatbilst ,,Ceļa ātrumvaļņi” LVS-99:1998 prasībām – nav apgaismots un

aprīkots ar signālstabiņiem.

[10.4] Tiesas ieskatā izskatāmajā lietā Pašvaldības faktiskās rīcības

prettiesiskuma izvērtējums ir svarīgs ne tikai saistībā ar Ātrumvaļņa izbūvi,

bet arī saistībā ar tā uzturēšanas pienākuma nodrošināšanu.

2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu

satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 314.14.punktā noteikts - 933.ceļa

apzīmējums - divas viena no otras atdalītas šahveida šķērslīnijas - apzīmē

robežas uz brauktuves izveidotam mākslīgam paaugstinājumam - slieksnim,

kas paredzēts braukšanas ātruma samazināšanai. Tātad Ātrumvalnim jābūt

apzīmētam ar šādu horizontālo apzīmējumu. Tas paredzēts arī standarta ,,Ceļa

ātrumvaļņi” LVS-99:1998 prasības, kas uzskatāmi redzams Ātrumvaļņa

virsskata attēlā (lietas 80.lapa).

Lietas ietvaros noskaidrots, ka Ātrumvaļņa krāsojuma atjaunošanas darbi

ir veikti 2008.gada septembra mēnesi. Savukārt ar lietā savāktajiem

pierādījumiem – Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols

Nr.EZ014209 ar foto tabulu (lietas 101.-103.lapa), Latvijas valsts ceļu atbildes

vēstules pieteicējai ar pievienotajiem foto attēliem (lietas 129.-131.lapa), ir

pierādīts, ka 2008.gada 19.jūlijā šis krāsojums bija nodilis un nebija redzams.

Ceļu satiksmes likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka Ceļa

pārvaldītājam ir pienākums: nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts

satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu

satiksmes drošības jomā (1.punkts); organizēt satiksmi un nodrošināt ceļa, tā

mākslīgo būvju un inženierbūvju, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko

līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā atbilstoši normatīvajiem aktiem un

standartiem ceļu satiksmes drošības jomā (2.punkts).

Lietā nav strīda, ka attiecīgais ceļa posms ir Pašvaldības ceļš. Tātad

pašvaldības pienākums ir nodrošināt Ceļu satiksmes likuma 6.panta pirmās

daļas prasību izpildi. Šāds pienākums Pašvaldībai ir noteikts arī likuma „Par

pašvaldībām” (redakcijā, kas bija spēka 2008.gada 19.jūlijā) 15.panta pirmās

daļas 2.punktā – pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par savas

administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un

laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana.

Ievērojot norādīto tiesa atzīsta, ka šāda Pašvaldības faktiskā rīcība –

bezdarbība, nenodrošinot inženiertehniskās izbūves uzturēšanu, atzīstama par

prettiesisku.

[11] Ievērojot to, ka tiesa lietā ir konstatējusi tādu atlīdzinājuma

priekšnoteikumu kā Pašvaldības prettiesiska faktiskā rīcība, nepieciešams

vērtēt jautājumu par to, vai ir konstatējami mantiskie zaudējumi, personiskais

un morālais kaitējums. Veicot šo izvērtējumu tiesa norāda sekojošo.

[11.1] Lietas materiālos atrodas pieteicējas slimības vēstures VSIA

„Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas” Neiroķirurģijas klīnikas

22.nodaļas izraksts (lietas 8.lapa). Tajā norādīta diagnoze – mugurkaula L2

sprādzienveida nestabils lūzums. Ārstēšanās laiks no 2008.gada 21.jūlija līdz

2008.gada 1.augustam.

Tā pat lietai pievienots 2008.gada 6.oktobra Valsts tiesu medicīnas

ekspertīzes centra tiesu medicīnas eksperta atzinums Nr.192 (turpmāk –

Eksperta atzinums Nr.192, lietas 107.lapa). Atzinumā norādīts, ka cietušajai

L.J. konstatēti miesas bojājumi – mugurkaula II jostas skriemeļa ķermeņa

lūzums, kas pēc sava rakstura kvalificējami kā vidēja smaguma miesas

bojājumi, kas izraisījuši ilgstošu veselības traucējumu uz laiku virs 21 dienas.

Ņemot vērā pieteicējas slimības vēsturē un Eksperta atzinumā Nr.192

norādīto, tiesai nerodas šaubas, ka pieteicēja ir guvusi miesas bojājumus.

[11.2] Tiesas vērtējumā vispārzināms ir fakts, ka ārstniecība ir saistīta ar

izdevumiem – maksa par saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem,

manipulācijā, speciālistu konsultācijām, medicīniskajiem līdzekļiem un zālēm.

Šāda veselības kaitējuma jeb miesas bojājumu, kādus ir guvusi pieteicēja,

ārstniecība nav vienkārša un ātra – pieteicējai bija nepieciešama mugurkaula

operācija, kuras laikā viņai mugurkaulāja attiecīgajos skriemeļos ievadītas

zondes un sekojoši skrūves. Sekojoši pieteicējai bija nepieciešami

medicīniskie palīglīdzekļi un rehabilitācija.

[11.3] Atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka mantiskais

zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas

cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas

faktiskās rīcības dēļ.

Pieteicēja kā pierādījumu mantisko zaudējumu esamībai ir pievienojusi

izdevumus apliecinošu dokumentu – čeku, kopijas. Pārbaudot šos dokumentus

tiesa konstatē, ka pieteicējai ir bijuši izdevumi saistībā ar uzturēšanos

ārstniecības iestādēs, speciālistu konsultācijām, medicīniskām izmeklēšanām

un manipulācijām. Izdevumi pieteicējai ir bijuši arī saistībā ar saraksti ar

Pašvaldību, Latvijas valsts ceļiem, prokuratūru.

Ievērojot norādīto tiesa secina, ka pieteicējai ir bijuši izdevumi saistībā ar

ārstniecības procesu, līdz ar to lietā ir konstatējama tāda atlīdzinājuma

priekšnoteikuma esamība, kā materiālie zaudējumi. Tiesa šajā sprieduma

punktā nevērtēs zaudējumu apmēru un attiecināmību, jo, tiesas ieskatā,

iepriekš nepieciešams vērtēt cēloniskās sakarības starp prettiesisko rīcību un

zaudējumu esamību.

[11.4] Pieteicēja ir prasījusi atlīdzināt arī viņai nodarīto personisko

kaitējumu Ls 5000 apmērā un morālo kaitējumu Ls 3000 apmērā.

Atlīdzināšanas likuma 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka personiskais

kaitējums šā likuma izpratnē ir kaitējums, kas ar iestādes prettiesisku

administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas

dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai (...). Savukārt morālais kaitējums šā

likuma izpratnē ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs

personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums

(9.pants).

Ievērojot to, ka pieteicēja ir guvusi iepriekš aprakstītos miesas bojājumus

- mugurkaulāja L2 sprādzienveida nestabils lūzums, kuru ārstēšanai bija

nepieciešams veikt operāciju, to ka pieteicēja ir izjutusi sāpes, kas saistās gan

ar pašiem bojājumiem, gan ar to ārstniecību, tiesa atzīst, ka pieteicējai ir

nodarīts personiskais kaitējums un viņa ir izjutusi morālas ciešanas.

[12] Ievērojot to, ka tiesa lietā ir konstatējusi tādu atlīdzinājuma

priekšnoteikumu kā mantisko zaudējumu, personisko un morālo kaitējumu,

nepieciešams vērtēt jautājumu par to, vai ir konstatējama cēloniskā sakarība

starp prettiesisko rīcību un zaudējumu esamību. Veicot šo izvērtējumu tiesa

norāda sekojošo.

[12.1] Atbilstoši Atlīdzinājuma likuma 6.pantā dotajai definīcijai

cēloņsakarība ir objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika

ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un

nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas

nenovēršami radījis šīs sekas.

Tiesas vērtējumā ar lietā esošiem pierādījumiem ir pierādīts, ka miesas

bojājumus pieteicēja ir guvusi transportlīdzeklim, kurā viņa atradās,

pārbraucot Ātrumvalni. Tas pierādīts ar liecinieku liecībām, medicīnisko

dokumentāciju un Eksperta atzinumu Nr.192.

Lieciniece L.K., būdama brīdināta par kriminālatbildību pēc KL

300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu liecināja - 2008.gada

vasarā, precīzu datumu neatceros, caur tūrisma aģentūru „Fortūna Travel”

ar autobusu, autobusa marku neatceros, kopā ar L.J. un K.K. braucām uz

Zemgali, uz Bausku ekskursijā. Precīzu laiku neatceros, tas bija pēcpusdienā,

braucām uz seno automašīnu muzeju, precīzu muzeja adresi nezinu, jo es

neesmu vietējā. Es un L.J. sēdējām uz aizmugurējā sēdekļa (vietās). Es sēdēju

autobusa labajā pusē, mana soma bija uz sēdekļa pie loga es tuvāk pie ejas,

blakus man sēdēja L.J., tieši pretī ejai. Nekādu sēdekļu L.J. priekšā nebija,

man priekšā bija sēdeklis. K.K. sēdēja autobusā kreisajā pusē pirms pēdēja

garā sēdekļa, kur ir divas sēdvietas, K.K. sēdēja viena. Atceros, ka braucot

autobusu pasvieda uz augšu, mani pameta uz augšu no vietas, pilnīgi atrāva

no vietas, es pieķēros pie sēdekļa, kurš bija pirms manis, un noturējos.

Redzēju, ka brīdi, kad autobuss palēcās, L.J., kura sēdēja pretī ejai, un kurai

priekšā nebija nekādu sēdekļu, izkrita no sava sēdekļa ejā, četrrāpus. L.J.

nokrita ejā četrrāpus, turoties uz rokām un ceļiem. Es precīzi neatceros, vai

bija pakāpiens pie aizmugurējā sēdekļa. Pēc tā, kad L.J. izkrita, viņa

„mežonīgi” iekliedzās, bet tā arī palika ejā, jo piecelties viņa nevarēja.

Lieciniece K.K., būdama brīdinātsa par kriminālatbildību pēc KL

300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu liecināja - 2008.gada

vasarā jūlija mēnesī, datumu neatceros, ar tūrisma aģentūru „Fortūna

Travel” braucām ekskursijā uz Zemgali, brauciena nosaukums ,,Viss

gardākais un skaistākais Zemgalē”. Es braucu kopā ar L.K. un vēl ar vienu

L., bet viņas uzvārdu es nezinu. Iebraucot Bauskā, precīzu laiku neatceros,

man liekas bija jau pusdienlaiks, braucām uz lauksaimniecības tehnikas

muzeju, varbūt muzejs saucas citādāk, es precīzi nezinu. Abas L. sēdēja

aizmugures sēdeklī. L.K. sēdēja aizmugures sēdeklī labajā pusē aiz sēdekļa,

bet L. sēdēja aizmugures sēdeklī pretī ejai, es sēdēju autobusa kreisajā

pusē priekšpēdējā sēdeklī. Es precīzi neatceros, bet man liekas, ka pirms

pēdējā sēdekļa bija pakāpiens. Ar kādu ātrumu brauca autobuss pa lauku

ceļu, precīzi pateikt nevaru, jo nepievērsu tam uzmanību, bet braucām ar

vienu ātrumu, kad pēkšņi autobusu pameta gaisā. Mani pilnībā pameta uz

augšu, es atrāvos no sava sēdekļa, pēc kā ar rokām satverot aiz sēdekļa, es

tā arī piezemējos uz sēdekļa. Tā kā es sēdēju sāniski, palēciena brīdī redzēju,

ka L., kura sēdēja pretī ejai, arī atrāvās no sēdekļa, un viņu izsvieda no

viņas vietas, L. izkrita autobusa ejā, nokrītot četrrāpus, uz rokām un ceļiem

ejā. Es precīzi neatceros, bet man liekas, ka rokas viņai bija zemāk par

ceļiem, un man liekas, ka pirms pēdējā sēdekļa bija pakāpiens, iespējams

pret kuru L. sasitās. Pēc tā, kad L. iekrita ejā, viņa ļoti stipri iekliedzās, pēc

kā varēja saprast, ka viņa kliedz no sāpēm. L. nevarēja piecelties(...).

Tiesas ieskatā būtiski ir ņemt vērā to apstākli, ka uzbraukšana uz šķērsli

ar liela izmēra transportlīdzekli – autobusu, gadījumā spēcīgāk tas ir izjūtams

tieši aizmugures daļā saistībā ar aizmugurējās ass izvietojumu. Tādēļ par

notikumiem autobusa aizmugures daļā vērā ir ņemamas tieši šajā

transportlīdzekļa daļā atradušos personu liecības.

Izskatāmajā lietā kā liecinieks nopratināts arī Neatliekamās medicīniskās

palīdzības transportlīdzekļa vadītājs J.J. Būdams brīdināts par

kriminālatbildību pēc KL 300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu,

viņš liecināja – 2008.gada 19.jūlijā aptuveni ap pulksten 13:30 vai nedaudz

vēlāk saņemta informācija, ka jāizbrauc uz negadījuma vietu Bauskas raj.,

Gailīšu pag., ceļā uz „Mašīnu muzeju”. Tātad Neatliekamās medicīniskās

palīdzības dienesta darbinieks norāda uz laiku un vietu, saistībā ar kuru

saņemts izsaukums. To apstiprina arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības

brigādes I.U. liecības.

Slimības vēstures VSIA „Paula Stradiņa Klīniskās universitātes

slimnīcas” Neiroķirurģijas klīnikas 22.nodaļā izrakstā norādīts, ka pieteicēja

ārstējusies šajā ārstniecības iestādē no 2008.gada 21.jūlija. Eksperta atzinumā

Nr.192 atzinumā norādīts, ka pieteicējas kā stacionārā slimnieka Bauskas

slimnīcā medicīnas kartē Nr.03559 ierakstu ķirurgs veicis 2008.gada 19.jūlijā

plkst.14:53 – diagnoze: L2 jostas skriemeļu kompresijas lūzums. 2008.gada

21.jūlijā slimnieci tālākai ārstēšanai pārved uz P.Stradiņa KUS.

Ar šīm liecībām to kopsakarībā ir pierādīts tas, ka pieteicēja miesas

bojājumus guva tieši saistībā ar transportlīdzekļa uzbraukšanu uz noteiktā

Ātrumvaļņa. Uz to norāda arī kriminālprocesa Nr.11120087008 izmeklēšanas

gaitā noskaidrotais, tai skaitā 2009.gada 25.jūnijā sastādītā Fototabula (lietas

114.-116.lapa).

[12.2] Vērtējot miesas bojājumu rašanās cēloņus, ņemams vērā apstāklis,

ka tiešā saistībā tiem ir ar transportlīdzekļa kustību, tātad saistīta ar

transportlīdzekļa vadītāja rīcību. No lietā esošajiem materiāliem izriet, ka

attiecīgā transportlīdzekļa vadītāja atbildība ir vērtēta kriminālprocesa

Nr.11120087008 ietvaros. Šīs pārbaudes laikā transportlīdzekļa vadītāja

darbībās, saistībā ar Ātrumvaļņa šķērsošanu, nav konstatētas noziedzīga

nodarījuma pazīmes, kā arī nav konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītājs būtu

rīkojies neatbilstoši CSN prasībām. Kriminālprocesa ietvaros noteiktās

autotehniskās ekspertīzes laikā noskaidrots, ka transportlīdzekļa pārvietošanās

ātrums bijis 40-50km/h (2009.gada 20.aprīļa eksperta atzinuma Nr.09-552

pētījuma sadaļas 1.punkts, lietas 111.lapa). Tātad transportlīdzekļa vadītājs

nav pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu. Kriminālprocesa izmeklēšanas laikā

nav konstatēts, ka vadītājs būtu ignorējis vai pārkāpis kādas CSN prasības. Arī

lietas izskatīšanas laikā tiesa nekonstatē šādus pārkāpumus vadītāja rīcībā.

[12.3] Tiesas vērtējumā izskatāmajā lietā izšķirošā nozīme ir tam, ka

Pašvaldība, izbūvējot Ātrumvalni, nebija pilnībā ievērojusi tā izbūves

noteikumu prasības – abās Ātrumvaļņa pusēs nebija uzstādīti signālstabiņi, kā

arī tam, ka Pašvaldība nebija nodrošinājusi Ātrumvaļņa uzturēšanu satiksmei

drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes

drošības jomā – nebija atjaunots 933.horizontālais apzīmējums.

Šāds tiesas secinājums izriet no ātrumu samazinošo izbūvju būtības – tās

pēc saviem parametriem ir izbūvētas tādā veidā, lai to šķērsošana, neapdraudot

transportlīdzekli un tajā esošos, būtu iespējama tikai ļoti nelielā ātrumā. Līdz

ar to, lai garantētu drošu satiksmi, transportlīdzekļa vadītājam jāiegūst

savlaicīga informācija par šķērsojama ātrumvaļņa esamību. To panāk, uzstādot

ātrumvaļņa sākumā un beigās signālstabiņus ar dzelteniem apzīmējumiem un

izveidojot horizontālos apzīmējumus uz brauktuves atbilstoši LVS 85 : 1997

„Ceļa apzīmējumi” prasībām, kā arī uzstādot attiecīgās ceļa zīmes, atbilstoši

LVS 77 : 1996 „ceļa zīmes” prasībām. Nepamatots ir Pašvaldības arguments,

ka signālstabiņi ir paredzēti kā brīdinājums par Ātrumvaļņa esamību diennakts

tumšajā laikā. Šie stabiņu un 933.horizontālais ceļa apzīmējums ļauj

transportlīdzekļa vadītājam kustības laikā noteikt Ātrumvaļņa faktiskās

robežas jebkurā diennakts laikā. Un pretēji – šo elementu neesamība būtiski

apgrūtina iespēju savlaicīgi pamanīt šo šķērsli un atbilstoši rīkoties.

Transportlīdzekļu vadītāji tiesiski var paļauties, ka ceļš un tā inženierbūves

tiek izbūvētas un uzturētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Tiesas vērtējumā lietā būtisks apstāklis ir arī tas, ka Pašvaldības

izbūvētais Ātrumvalnis pēc savas uzbūves ir tāds, kura šķērsošanas

pieļaujamais ātrums ir 30 km/h. Tas ir secināms no Pašvaldības iesūtītās

trapecveida ātrumvaļņa shēmas (lietas 80.lapa). Šāda veida šķēršļa izbūves

gadījumā būtu loģiski attiecīgajā ceļa posmā izvietot arī ātrumu ierobežojošās

zīmes – maksimālais ātrums 30 km/h, tomēr Pašvaldība to nav izdarījusi.

Ievērojot norādīto tiesa nonāk pie secinājuma, ka lietā ir konstatējams arī

trešais atlīdzinājuma priekšnoteikums kā cēloniskā sakarība – Pašvaldības

prettiesiskā faktiskā rīcība izbūvējot Ātrumvalni neatbilstoši normatīvo aktu

prasībām un neuzturot to satiksmei drošā stāvoklī ir cēlonis tam, ka ceļu

satiksmes noteikumiem atbilstoša transportlīdzekļa vadīšanas laikā pieteicēja

kā pasažieris guva miesas bojājumus.

[13] Tā kā tiesa ir konstatējusi visu trīs atlīdzināšanas priekšnoteikumu

esamību, tad nepieciešams vērtēt atlīdzināmā mantiskā zaudējuma un

personiskā un morālā kaitējuma apmēru.

[13.1] Vērtējot un pārbaudot pieteicējas mantiskos zaudējumus, tiesas

ieskatā, par tādiem šīs lietas ietvaros būtu atzīstami izdevumi saistībā ar

ārstniecības procesu un saraksti, kas veikta ar Pašvaldību un va/s „Latvijas

valsts ceļi” (pieteicēja bija spiesta vērsties šajā sabiedrībā saistībā ar

Ātrumvaļņa izbūves atbilstību normatīvo aktu prasībām).

Pārbaudot lietas materiālus tiesa konstatē, ka pieteicēja ir iesniegusi

maksājumu dokumentu – čeku, kopijas par dažādiem maksājumiem (lietas

11.-21.lapa). Izvērtējot samaksas pamatojumu, tiesa secina, ka daļa no šiem

izdevumiem nebūtu atzīstami par tādiem, kas tiešā veidā vai pēc sava satura

būtu saistīti ar miesas bojājumiem un to novēršanu.

Tā tiesa konstatē, ka VSIA „Vaivari” sniegto pakalpojumu klāstā ir

iekļauta uzlabota ēdināšana Ls 57,50 apmērā (2009.gada 27.februāra čeks

plkst.09:28), uzlabota ēdināšana Ls 3 un uzlaboti apstākļi Ls 5,40 apmērā

(2009.gada 27.februāra čeks plkst.09:27).

Pieteicēja kā izdevumus ir norādījusi samaksāto naudu SIA „Enkurs

centrs” par dažāda veida kapsulām – kapsulas atmiņas uzlabošanai, slaidam

augumam, košļājamās tabletes u.c. Pievienotas arī pavadzīmes bez numura

(lietas 15., 16.lapa). Izpētot to saturu, tiesa konstatē, ka tajās, iespējams, ir

uzrādīti uztura bagātinātāji, uzrādīts arī tāds produkts kā „Tjanšī pulveris

bērniem”. Ievērojot norādīto tiesa secina, ka tie nav ārstnieciskā personāla

izrakstīti ārstniecības preparāti, tādēļ nav pamata izdevumus šādu produktu

iegādē uzskatīt par tādiem, kas atlīdzināmi kā materiālais zaudējums.

Pieteicēja ir pievienojusi izdevumus apliecinošus dokumentus par pasta

sūtījumu nosūtīšanu. Tiesas vērtējumā tie pasta izdevumi, kuri pieteicējai

radušies nosūtot sūtījumus a/s „Baltikum” (lietas 17.lapa, kvīts Nr.2160), J.K.,

Bauskas rajona prokuratūrai (lietas 18.lapa, lietas 20.lapa kvīts Nr.1853, lietas

21.lapa) nav saistāmi ar Pašvaldību vai tās prettiesiskās faktiskās rīcības

apstrīdēšanu un zaudējumu atlīdzināšanas pieprasījumu nosūtīšanu, līdz ar to

nav atzīstami par materiāliem zaudējumiem šī administratīvā procesa ietvaros.

Ievērojot norādīto tiesa secina, ka pieteicējas materiālie zaudējumi veido

Ls 599,23 lielu summu.

Atlīdzināšanas likuma 13.panta trešās daļas 1.punktā noteikts -

mantiskais zaudējums no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma

12.pantu, parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā - ja aprēķinātā summa

nepārsniedz 100 000 latus, - 100 procentu apmērā no šīs summas. Tiesas

aprēķināta zaudējumu summa nesasniedz Ls 100 000, līdz ar to atlīdzināma

pilnā apmērā.

[13.2] Pieteicēja ir izteikusi lūgumu par personiskā kaitējuma

atlīdzinājumu Ls 5000 apmērā.

Atlīdzinājuma likuma 8.panta pirmajā daļā definēts, ka personiskais

kaitējums šā likuma izpratnē ir kaitējums, kas ar iestādes prettiesisku

administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas

dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai (...).

Izskatāmajā lietā ir pierādīts, ka pieteicēja ir guvusi miesas bojājumus.

Turklāt eksperts šo miesas bojājumus pēc sava rakstura ir atzinis par vidēji

smagiem miesas bojājumiem. Šo bojājumu veids ir saistīts ar mugurkaulāju –

L2 skriemelim kompresijas lūzums. Līdz ar to konstatējams kaitējums

pieteicējas veselībai. Šī veselības kaitējuma novēršanas jeb ārstniecības

procesā bija nepieciešama operācija ar iejaukšanos mugurkaulājā. Operācijas

apraksts dots Eksperta slēdzienā Nr.192 – vispārējās endotraheālās intubācijas

anestēzijā izdara 12 cm garu ādas griezienu no Th12 līdz L4 līmenim. Pārdala

zemāku, šķeļ aponeirozi, skeletē minēto skriemeļu lokus. Rtggrammas

kontrolē L1 un L3 skriemeļu piedīkļos ievada zondes un tad skrūves. (...)

Brūci slēdz pa kārtām, drenējot paraverbālo telpu ar vakuuma aspirācijas

drenām.

Tiesas vērtējumā no šāda operācijas darbību apraksta secināms, ka

pieteicējas mugurkaulājā paliek iestiprinātas skrūves, pieteicējai uz muguras

paliek operācijas rēta. Līdz ar to ir konstatējama arī pieteicējas fiziskās

integritātes aizskārums, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar gūtajiem miesas

bojājumiem.

Atlīdzinājuma likuma 14.panta pirmajā daļā noteikts, ka personisko un

morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto

interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā

iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un

līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.

Šī panta otrajā daļā noteikts, ka personiskā kaitējuma atlīdzinājumu

nosaka apmērā līdz 5000 latiem. Ja nodarīts smags personiskais kaitējums,

atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums

dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma

apmērs var būt līdz 20 000 latiem.

Tiesa izskatāmajā lietā nekonstatē pieteicējas līdzatbildību – no iepriekš

atreferētajām liecinieku liecībām izriet, ka pieteicēja sēdējusi pasažierim

paredzētajā sēdvietā, izkrišana no tās nav bijusi saistīta ar pašas pieteicējas

rīcību. Attiecībā uz Pašvaldības izteiktajām iebildēm, ka transportlīdzekļa

vadītāja rīcība pēc negadījuma nav atbildusi normatīvo aktu prasībām, tiesa

norāda, ka tā nav saistāma ar pieteicēju – pieteicēja kā pasažieris, turklāt vēl ar

vidēja smaguma miesas bojājumiem, nevarēja ietekmēt transportlīdzekļa

vadītāja darbības. Ārī ārstniecības procesā nav konstatējamas tādas pieteicējas

darbības – ārstu noteiktā režīma neievērošana, apreibinošo vielu lietošana, kas

būtu ietekmējušas pieteicējas veselības stāvokli.

Traumas, kas skar mugurkaulāju, vienmēr uztveramas nopietni, jo

mugurkaulājā anatomiski ir izvietoti būtiskākie nervu ceļi, mugurkaulāja

traumas var izraisīt kustību traucējumus vai ķermeņa paralīzi. Tiesas

vērtējumā pieteicējai nodarītais personiskais kaitējums pēc savas būtības,

paliekošajām sekām (skrūves mugurkaulājā, rētas) un veselības stāvokļa

atjaunošanai nepieciešamo ilgstošo rehabilitāciju – rehabilitācija turpinājusies

vēl 2009.gada martā, trauma gūta 2008.gada jūlijā, ir vērtējams kā būtisks. Arī

no aizskarto likumu aizsargāto interešu nozīmīguma pakāpes – aizskartas ir

valsts pamatlikuma līmenī sargājamās vērtības (Latvijas Republikas

Satversmes 93.pantā noteikts, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums,

bet 111.pantā - valsts aizsargā cilvēku veselību).

Par personisko kaitējumu Atlīdzinājuma likums paredz atlīdzinājumu

līdz Ls 5000. Pieteicēja kā personiskā kaitējuma apmēru ir norādījusi Ls 5000.

Ievērojot iepriekš norādīto, kā arī likumdevēja noteikto atlīdzinājuma

gradāciju, kas smaga personiskā aizskāruma gadījumā paredz atlīdzinājumu

līdz Ls 7000, bet sevišķi smaga veselīgas kaitējuma gadījumā paredz

atlīdzinājumu līdz pat Ls 20 000, tiesa uzskata, ka vidēji smagu miesas

bojājumu gadījuma, ņemot vērā iepriekš aprakstīto par tā būtību, pieteicējai ir

nosakāms personiskā kaitējuma atlīdzinājums Ls 2500 apmērā. Lielāku

atlīdzinājuma apmēru tiesa nenosaka, jo pieteicējai nav radies paliekošs

kustību traucējums, nav cita veida norāžu par dzīves līmeņa kvalitātes

samazinājumu.

[13.3] Pieteicēja ir izteikusi lūgumu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu

Ls 3000 apmērā.

Atlīdzināšanas likuma 9.pants morālo kaitējumu skaidro kā fiziskās

personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu

aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Izskatāmajā lietā, vērtējot pieteicējas norādītās morālās ciešanas,

secināms, ka tās saistāmas tieši ar gūto miesas bojājumu. Tātad pēc būtības

morālo kaitējumu radījusi personas veselības traucējumi, savukārt veselības

traucējumi radušies Pašvaldības prettiesiskās bezdarbības dēļ. Kā jau norādīts,

tad veselības traucējumi, kas radušies prettiesiskās bezdarbības dēļ ir pamats,

lai atlīdzinātu personisko kaitējumu. Taču šādos gadījumos nav pamata

atsevišķi nošķirt personisko kaitējumu (Atlīdzināšanas likuma 8.pants) no

morālā kaitējuma atlīdzinājuma (Atlīdzināšanas likuma 9.pants), jo morālais

kaitējums ir viens no personiskā kaitējuma veidiem. Personai par vienu un to

pašu prettiesisko rīcību nav tiesību saņemt gan atlīdzinājumu par personisko

kaitējumu, kas radies veselībai, gan vēl morālā kaitējuma atlīdzinājumu, kas

radies dēļ personas ciešanām sakarā ar veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Atsevišķa morālā kaitējuma atlīdzināšana pieļaujama vienīgi tad, ja papildus

personas veselībai un emocionālajām ciešanām konstatējams arī cits būtisks

personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Izskatāmajā lietā tiesa nekonstatē kādu cita veida būtisku pieteicējas tiesību

vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisku aizskārumu. Līdz ar to

pieteikums šajā daļā noraidāms kā nepamatots.

[14] Saskaņā ar APL 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai

daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa

samaksāto valsts nodevu. No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēja ir

samaksājusi valsts nodevu Ls 20,00 apmērā (lietas 7.lapa). Līdz ar to no

Pašvaldības par labu pieteicējai piespriežama viņas samaksātā valsts nodeva

Ls 20 apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu,

251.pantu, 253.panta piekto daļu, 259.pantu un 290.panta pirmo daļu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

L.J. pieteikumu par mantisko zaudējumu, personiskā, morālā kaitējuma

atlīdzinājumu apmierināt daļēji.

Uzlikt Bauskas novada domei pienākumu atlīdzināt L.J. materiālos

zaudējumus Ls 599,23 (pieci simti deviņdesmit deviņi lati, divdesmit trīs

santīmi) un personisko kaitējumu Ls 2500 (divi tūkstoši pieci simti latu, 00

santīmu) apmērā.

Pārējā daļā pieteicējas pieteikumu noraidīt.

Piespriest no Bauskas novada domes par labu L.J. viņas samaksāto

valsts nodevu Ls 20 (divdesmit lati, 00 santīmu) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ O.Priedītis

Rīgā, 2012.gada 25.janvārī.