Court partially allowed landlord's claim to terminate lease and collect rent from adult tenants only.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed the landlord's claim against minors and one adult tenant while ordering the termination of the lease and collection of rent from the remaining adult tenants. The landlord sought to end the tenancy and collect arrears after the original tenant died and the contract was not transferred. The court ruled that minors could not be held liable for the debt, but the adult tenants remained responsible for the rent and damages.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Process Law Art. 8, 36, 41, 93, 97, 193, 195, 2041; The court may partially satisfy a claim by terminating a lease against capable tenants while dismissing liability for minors and awarding costs proportionally.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C28304313
Lietas arhīva Nr. C-3043-13/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013.gada 6.novembrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnesis J.Stūrmanis,
ar tiesas sēžu sekretāri V.Silovu,
piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/, /pers.I/), /pers. D/ un nepilngadīgajiem
/pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu, izlikšanu un dzīvojamās telpas bez citas
dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 13.februārī SIA„Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. B/, /pers.I/) un /pers. D/ par
dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu, izlikšanu un dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un
dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar LR Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas
pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu
apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.
2004.gada 12.augustā SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” noslēdza Dzīvojamo telpu īres līgumu ar /pers. H/ par dzīvojamās
telpas Nr.21, kas atrodas adresē /adrese/ izīrēšanu. /pers. H/ un viņas ģimenes locekļiem /pers. B/, /pers. I/, /pers. D/ un
nepilngadīgajiem /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ dzīvoklis tika nodots ar 2004.gada 12.augusta pieņemšanas un nodošanas aktu.
2010.gada 27.augustā īrniece /pers. H/ nomira, bet atbildētāji nav pārslēguši īres līgumu un turpina dzīvot dzīvoklī līdz prasības
iesniegšanas dienai.
Saskaņā ar Līguma noteikumiem, īres maksa tika noteikta Ls 0,148 par vienu dzīvojamo telpu kopējās platības kvadrātmetru mēnesī.
Saskaņā ar Rīgas domes 2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr.2521 (spēkā līdz 2011.gada 4.jūlijam) „Par dzīvojamo telpu īres maksas
noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” tiek
piemērota dzīvojamo telpu īres maksas Ls 0,35 par vienu dzīvojamo telpu kopējās platības kvadrātmetru mēnesī no 2008.gada
februāra, bet sākot no 2008.gada 1.augusta īres maksa tika noteikta Ls 0,45 (publikācija ,,Latvijas Vēstnesis” 102 (3678),
27.06.2007).
Saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.22850 „Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas
pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” 2012.gadā īres maksa ir
noteikta 0,4649 Ls/kvm jeb Ls 12,09 mēnesī.
2006.gada 12.decembra MK noteikumi Nr.999 nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu
sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.
Līguma 2.1.punkts paredz, ka īrniekam ir pienākums savlaicīgi - ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša pēdējam datumam - samaksāt īres
maksu un veikt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, bet atbildētāji maksājumus veikuši neregulāri un nepilnā
apmērā.
Pilngadīgo atbildētāju parāds par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2005.gada 1.jūnija līdz
2012.gada 1.decembrim ir Ls 4788,09. Parāda apmērs pārsniedz triju mēnešu maksājumu summu un atbildētājiem visu šo laiku ir
bijusi iespēja lietot dzīvokli.
Atbildētāji brīdināti par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2012.gada 11.septembra un 2012.gada 6.decembra
Brīdinājumiem. Brīdinājumos noteiktajā termiņā parāds nav nomaksāts.
Saskaņā ar Līguma 2.4.punktu, maksājumu kavējuma gadījumā, prasītājam ir tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētājiem līgumsodu
0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.
Atbildētāji jau ilgstoši – kopš 2005.gada 1.jūnija maksājumus veikuši neregulāri un nepilnā apmērā – nav pilnībā samaksājuši par
dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar to par laika periodu no 2005.gada 1.jūnija līdz 2012.gada
1.decembrim pilngadīgo atbildētāju pamatparāds SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir 4788,09, savukārt, līgumsods uz 2012.gada
1.decembri Ls 3863,56.
Pamatojoties uz likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta pirmo daļu, 6.panta trešo daļu, 10.panta otro daļu un 11. 1pantu, Civillikuma
1587., 1672. un 1720.pantu, Civilprocesa likuma 1., 23., 24., 26., 33.pantu, 41.panta pirmo daļu, 128., 129. un 195.pantu, prasītājs
lūdz tiesu izbeigt dzīvojamās telpas lietošanas tiesības ar /pers. B/, /pers.I/) un /pers. D/; izlikt /pers. B/, /pers.I/) , /pers. D/ un
nepilngadīgos /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ ar visām no viņiem atkarīgajām personām un ar visām piederošajām mantām no
dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt solidāri no /pers. B/, /pers.I/un /pers. D/ par labu prasītājam parādu
par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu – 4788,09 apmērā par laika periodu no 2005.gada 1.jūnija līdz
2012.gada 1.decembrim un līgumsodu Ls 3863,56 apmērā par laika periodu no 2007.gada 3.marta līdz 2012.gada 1.decembrim;
atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei un piedzīt solidāri no /pers. B/,/pers.I/) un /pers. D/
par labu prasītājam visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus – valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.
Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesai nav iesnieguši.
2013.gada 15.oktobrī tiesā saņemts prasības pieaugums, kurā prasītājs norāda, ka laika posmā no prasības iesniegšanas ir
palielinājies parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī attiecīgi ir
pieaudzis līgumsods, tādējādi pamatparāds uz 2013.gada 1.oktobri ir 5488,84, savukārt, līgumsods Ls 4940,40, kopā Ls 10 429,24,
ko prasītājs lūdz piedzīt solidāri no pilngadīgajiem atbildētājiem.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ atsauca prasību pret nepilngadīgajiem – /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/, kā arī
lūdza tiesu izbeigt tiesvedību pret atbildētāju /pers. D/, jo persona ir mirusi. Prasību uzturēja pret atbildētāju /pers. B/ un /pers.I/, kurai ir
mainījies uzvārds, prasības grozījumos norādītajā apmērā.
Atbildētājas uz tiesas sēdi nav ieradušās, lai gan par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņām paziņots savlaicīgi, saskaņā ar
Civilprocesa likuma 56.panta prasībām, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētāju deklarētajām dzīvesvietām.
Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,
izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un
vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti: septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti
ar pasta sūtījumu.
Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez atbildētāju piedalīšanās.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt,
Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas
pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz
loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
No lietas materiāliem redzams, ka 2004.gada 12.augustā SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” noslēdza Dzīvojamo telpu īres
līgumu ar /pers. H/ par dzīvojamās telpas Nr.21, kas atrodas adresē /adrese/izīrēšanu. /pers. H/ un viņas ģimenes locekļiem /pers. B/,
/pers. I/, /pers. D/ un nepilngadīgajiem /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ dzīvoklis tika nodots ar 2004.gada 12.augusta pieņemšanas un
nodošanas aktu.
2010.gada 27.augustā īrniece /pers. H/ nomira, bet atbildētāji nav pārslēguši īres līgumu un turpina dzīvot dzīvoklī līdz prasības
iesniegšanas dienai.
Līguma 2.1.punkts paredz, ka īrniekam ir pienākums savlaicīgi - ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša pēdējam datumam - samaksāt īres
maksu un veikt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot
zaudējumus.
No 2012.gada 25.janvāra Uzņēmumu reģistra izziņas Nr.7-3-11990 redzams, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” izveidota 2010.gada
29.decembrī apvienojot vairākas Rīgas pašvaldības SIA, tajā skaitā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”.
Saskaņā ar Komerclikuma 335.panta piekto daļu, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet
iegūstošajai sabiedrībai.
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā
ar 2003.gada 29.decembra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē lūdza izbeigt tiesvedību pret nepilngadīgajiem atbildētājiem – /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ un
atbildētāju /pers. D/, jo persona ir mirusi. Prasītājam ir saprotamas Civilprocesa likuma 225.pantā noteiktās procesuālās sekas
tiesvedības izbeigšanai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs ir no prasības atteicies un saskaņā ar 7.
punktu, ja mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu.
Izvērtējot lietā esošos materiālus un prasītāja pilnvarotā pārstāvja pieteikto lūgumu, tiesa atzīst, ka ir pamats tiesvedības izbeigšanai
lietā, daļā pret nepilngadīgajiem atbildētājiem – /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un atbildētāju /pers. D/.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās
telpas īres vai apakšīres līgums.
Saskaņā ar Civillikuma 1672.pantu solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu, bet likumā „Par dzīvojamo telpu īri”
10.panta otrajā daļā ir noteikts, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem
ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām. Līdz ar to atbildētājas
/pers. B/ un /pers.I/ ir solidāri atbildīgas par izveidojušos īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem
parādu.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. panta pirmās daļas noteikumiem dzīvojamās telpas īres maksa maksājama
dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja ir izpildījusi saistības – ir sniegusi mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
pakalpojumus atbildētājām, savukārt, atbildētājas nav apmaksājušas rēķinus, atbilstoši īres līguma nosacījumiem, tādējādi nav
pildījušas ar likumu uzliktās saistības, kas izriet no 2004.gada 12.augusta Dzīvojamo telpu īres līguma.
No parāda aprēķina redzams, ka atbildētājas nav pilnībā veikušas maksājumus par mājas uzturēšanu un saņemtajiem
pakalpojumiem, īres maksu, un tādējādi ir izveidojies parāds Ls 5488,84 apmērā par laika periodu no 2005.gada 1.jūnija līdz
2013.gada 1.oktobrim. Tiesa atzīst, ka ir pierādīts, ka prasītājs ir sniedzis mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus,
bet atbildētājas nav veikušas samaksu pilnā apmērā.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājas tiesai nav iesniegušas
pierādījumus par to, ka parāds ir samaksāts, kā arī nav iesniegušas paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību. Tiesai nav pamata
apšaubīt prasītāja parāda aprēķinu, arī atbildētājas to nav apstrīdējušas, tādēļ no atbildētājām solidāri prasītāja labā piedzenams
pamatparāds Ls 5488,84.
Prasītāja lūdz piedzīt arī līgumsodu par laika periodu no 2007.gada 3.marta līdz 2013.gada 1.oktobrim Ls 4940,40.
2004.gada 12.augusta Dzīvojamo telpu īres līguma 2.4.punktā noteikts, ka maksājumu kavējuma gadījumā, prasītājam ir tiesības
aprēķināt līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.
Civillikuma 1717.pantā ir noteikts, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, līgumsoda apmēru noteic līdzēji. Savukārt Civillikuma
1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu.
Izvērtējot līgumsoda apmēru, tiesa ņem vērā judikatūru, to starpā, Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 14.maija spriedumā lietā
Nr.SKC-212 izteiktās atziņas par līgumsoda samērīguma un taisnīguma izvērtēšanu. Minētajā spriedumā Senāts ir norādījis, ka
līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, un tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu
piemērošanu, par vispārējo principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips. Senāts norādīja, ka „jautājums par līgumsoda
samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc
tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem”.
Īres līgumā paredzētajam līgumsodam ir izteikti sodošs raksturs, ņemot vērā tā apmēru un apstākli, ka līgumsoda pieaugums ar
līguma noteikumiem netiek aprobežots, tai skaitā, nav aprobežots ar prasītāja iespējamiem zaudējumiem. Prasītājs nav norādījis uz
jebkādiem zaudējumiem, kas tam būtu cēlušies no atbildētāju saistību izpildes nokavējuma. Līdz ar to pēc lietā esošiem
pierādījumiem tiesa nevar secināt, ka līgumsods Ls 4940,40 apmērā ir proporcionāls un samērīgs ar prasītājam nodarītajiem
zaudējumiem. Pie šādiem apstākļiem līgumsoda kopējais apmērs, ko prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājām Ls 4940,40 apmērā, ir
nesamērīgi liels un ir pretrunā ar labas ticības principu.
Tiesa atzīst, ka līgumsods par maksājumu kavējumu, ievērojot taisnīguma un samērīguma principus, būtu aprobežojams, konkrētajā
gadījumā atzīstot, ka no atbildētājām solidāri prasītāja labā ir piedzenams līgumsods Ls 494 apmērā. Tiesa uzskata, ka šādā apmērā
prasība par līgumsoda piedziņu ir apmierināma, bet pārējā daļā, par summu Ls 4446,40, prasība par līgumsoda piedziņu ir
noraidāma kā nepamatota un netaisnīga.
Īres līguma izbeigšanas un īrnieka izlikšanas gadījumi no dzīvojamās telpas reglamentēti likumā „Par dzīvojamo telpu īri”. Prasītājs lūdz
izbeigt dzīvojamās telpas lietošanas tiesības ar /pers. B/ un /pers. I/ un izlikt atbildētāju /pers. B/ un /pers.I/un ar visām piederošajām
mantām no dzīvokļa/adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas pamatojoties uz minētā likuma 28.2 panta nosacījumiem, kurā
noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez
citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu vai maksu par
pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un
normatīvajiem aktiem un viņam bijusi nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un
normatīvajiem aktiem.
Atbildētājas kā mirušās īrnieces ģimenes locekļi nav norēķinājušās par īrēto dzīvojamo telpu un pakalpojumiem, tādējādi
pamatparāds sastāda Ls 5488,84, kas ievērojami pārsniedz trīs mēnešu vidējo maksājumu kopsummu. Prasītājs saskaņā ar likuma
„Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas noteikumiem mēnesi iepriekš pirms prasības celšanas tiesā rakstveidā brīdinājis
atbildētājas par īres un komunālo pakalpojumu parāda samaksas nepieciešamību, nosūtot atbildētājai /pers.I/) 2012.gada 6.decembrī
brīdinājumu Nr.LEX-2417/2012 un atbildētājai /pers. B/ 2012.gada 11.septembrī brībinājumu Nr.LEX-812/2012. Brīdinājumā prasītājs
ir norādījis parāda summu, prasību par tās samaksu mēneša laikā, kā arī sekas parāda nenomaksāšanas gadījumā – vēršanos tiesā
ar prasību par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, kā
arī par dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda piedziņu.
Tiesa uzskata, ka konstatētie fakti – īres un saņemto pakalpojumu parāda esamība, brīdināšana likumā noteiktajā kārtībā – veido
likumīgu un pietiekošu pamatu dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanai un atbildētāju izlikšanai no dzīvojamās telpas ar visām
piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Bez tam, prasītājs lūdz arī atzīt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt no atbildētājām likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar
Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram, tādējādi no atbildētājām solidāri prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts
nodeva proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram Ls 410,38 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 7,70, kopā
418,08.
Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.panta noteikumus, atbildētājām nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 36., 41., 93., 97., 193., 195., 2041.pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt daļēji.
Izbeigt tiesvedību pret nepilngadīgajiem – /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, un
/pers. G/, personas kods /personas kods/, un pret atbildētāju /pers. D/, personas kods /personas kods/.
Izbeigt dzīvojamās telpas lietošanas tiesības ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers.I/, personas kods /personas kods/,
kas izriet no 2004.gada 12.augustā starp SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” un /pers. H/, personas kods /personas kods/,
noslēgto Dzīvojamo telpu īres līgumu par dzīvojamās telpas Nr.21, kas atrodas adresē /adrese/ izīrēšanu.
Izlikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, un /pers.I/, personas kods /personas kods/, ar visām piederošajām mantām no
dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers.I/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu par laika periodu
no 2005.gada 1.jūnija līdz 2013.gada 1.oktobrim Ls 5488,84 (pieci tūkstoši četri simti astoņdesmit astoņi lati, 84 santīmi) apmērā,
līgumsodu par laika periodu no 2007.gada 3.marta līdz 2013.gada 1.oktobrim Ls 494 (četri simti deviņdesmit četri lati) apmērā un
tiesas izdevumus Ls 418,08 (četri simti astoņpadsmit lati, 08 santīmi), kopā Ls 6400,92 (seši tūkstoši četri simti, 92 santīmi),
pārskaitot līdzekļus uz vienu no SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:
1) LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS „Swedbank”;
2) LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”;
3) LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”;
4) LV63 RĪKO 0002 0131 9759 6 – AS „DnB banka”;
5) LV93 BATR 0051 8028 6010 0 – AS „GE Money bank”;
6) LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.
Prasību daļā par līgumsoda piedziņu Ls 4446,40 (četri tūkstoši četri simti četrdesmit seši lati, 40 santīmi) apmērā noraidīt.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt solidāri no
/pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers.I/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no
neatmaksātās parāda pamatsummas (Ls 5488,84).
Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, un /pers.I/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei
10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 6.novembrī.
Tiesnesis J.Stūrmanis