Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420162415 / SKA-0332-15 Generato dall'IA

Supreme Court allows administrative complaint against police inaction, remanding case for review of acceptance.

Numero d'incarto A420162415 / SKA-0332-15
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Supreme Court of Latvia overturned the District Court's refusal to accept a complaint regarding the State Police's inaction. The applicant alleged repeated property violations and threats during her home renovation, while the police had registered incidents but declined to initiate criminal or administrative proceedings. The court held that the police's failure to act constitutes 'factual conduct' under administrative law, making the complaint admissible despite the general rule against accepting vague complaints. Consequently, the lower court's decision was annulled, and the case was remanded for a fresh evaluation of the complaint's acceptance.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvā procesa likuma 89. panta 1. punkts; 323. panta 1. daļa 2. punkts; 324. panta 1. daļa: Police inaction in responding to reports of potential crimes constitutes factual conduct, rendering administrative complaints regarding such inaction admissible for review.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative inaction police procedural duties factual conduct administrative complaint acceptance State Police liability remand for review procedural admissibility

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likuma 191. panta 1. daļa 1. punkts
Administratīvā procesa likuma 89. panta 1. punkts
Administratīvā procesa likuma 323. panta 1. daļa 2. punkts
Administratīvā procesa likuma 324. panta 1. daļa

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr.6-70012714/39

SKA – 332/2015

L Ē M U M S

Rīgā 2015.gada 29.janvārī

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments kopsēdē šādā sastāvā:

tiesnese R.Vīduša

tiesnese J.Briede

tiesnesis A.Guļāns

tiesnese V.Kakste

tiesnese V.Krūmiņa

tiesnese D.Mita

tiesnesis J.Neimanis

tiesnese I.Skultāne

tiesnese L.Slica

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 9.oktobra lēmumu, ar kuru

atteikts pieņemt pieteikumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja /pers. A/ 2013. un 2014.gadā vairākkārt vērsusies Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē ar iesniegumiem, norādot uz dažādām

iespējamām pretlikumībām (piemēram, īpašuma uzlaušanu, izzagšanu un aprakstīšanu, iespējamu būvmateriālu zādzību, neslavas celšanu u.c., kas būtībā

saistītas ar dzīvojamās mājas, kurā dzīvo pieteicēja, renovācijas procesu) un lūdzot palīdzību to novēršanā. Saistībā ar vairākiem iesniegumiem policija

atteikusi ierosināt kriminālprocesu vai administratīvā pārkāpuma lietvedību; vairākus iesniegumus policija atstājusi bez izskatīšanas vai nav sniegusi atbildi.

2014.gada 9.jūlijā pieteicēja iesniedza Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšniekam iesniegumu, kurā norādīja uz nepilnībām saistībā

ar pieteicējas elektroniski nosūtīto iesniegumu izskatīšanu. Iesniegumā lūgts sniegt atbildes pēc būtības uz iepriekš iesniegtajiem iesniegumiem un izvērtēt

iestādes darbinieku rīcību un lēmumus. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītājs 2014.gada

14.augustā sniedza pieteicējai atbildi. Tajā norādīts, ka pieteicējas iesniegumā norādītie notikumi ir reģistrēti un par tiem pieņemts lēmums atteikties uzsākt

kriminālprocesu. Tāpat norādīts, ka pieteicējai bija tiesības šos lēmumus pārsūdzēt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām.

Pieteicēja, uzskatot, ka minētajā vēstulē nav sniegta atbilde pēc būtības, vērsās Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas

birojā. Birojs 2014.gada 17.septembrī pieņēma lēmumu Nr.20-19/264. Tajā apkopojoši norādīti visi pieteicējas iesniegumi un uz tiem sniegtās atbildes

vai saistībā ar tiem pieņemtie lēmumi. Lēmumā secināts, ka 2014.gada 14.augusta vēstulē pieteicējai ir atbildēts pēc būtības.

[2] Pieteicēja iesniedza administratīvajā tiesā pieteikumu, kurā lūgts izvērtēt Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonu rīcību

(darbību vai bezdarbību) un 2014.gada 17.septembra lēmuma pamatotību. Pieteikumā lūgts minēto lēmumu atcelt, kā arī kompensēt pieteicējai nodarīto

morālo kaitējumu.

[3] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ar 2014.gada 9.oktobra lēmumu pieteikumu atteica pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa

likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu. Lēmumā norādīti tālāk minētie apsvērumi.

Pieteicēja iebilst pret policijas amatpersonu un darbinieku rīcību, izskatot pieteicējas iesniegumus un pieņemot lēmumus par tiem. Pieteicēja vēlas,

lai policija izvērtētu lēmumus par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, veiktās procesuālās darbības

pieteicējas iesniegumu izskatīšanas gaitā, kā arī noskaidrotu konkrētas personas, kas vainojamas pieteicējas īpašuma bojāšanā.

Iesniegumu likuma 1.pants aizsargā personas tiesības piedalīties valsts pārvaldē. Līdz ar to Iesniegumu likuma 10.pantā minētā administratīvo tiesu

kontrolei pakļautā iestādes rīcība ir aplūkojama kopsakarā ar personas iesnieguma mērķi. Neatbildēšana uz iesniegumu kā faktiskā rīcība vērtējama tikai

tad, ja persona iestādē vērsusies, lai iegūtu iestādes viedokli, izziņu vai informāciju par kādu sabiedrisku vai citu jautājumu, ar kuru netiek mainītas

personas subjektīvās tiesības.

Tā kā pieteicēja iebilst pret policijas amatpersonu rīcību, kas veikta, pildot tām noteiktos pienākumus, nevis vērsusies iestādē, lai piedalītos valsts

pārvaldē, Iesniegumu likums nav piemērojams. Policijas darbinieku rīcība saistībā ar krimināllietu un administratīvo pārkāpumu lietu ierosināšanu vai

atteikšanos tās ierosināt nav faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē.

[4] Pieteicēja par tiesneša lēmumu iesniegusi blakus sūdzību. Tajā norādīts, ka pieteikums nav saistīts ar kriminālprocesu, bet gan ar to, ka

pieteicējai netiek nodrošināta aizstāvība no apdraudējuma un valsts garantēta palīdzība no policijas puses. Pieteicēja ir vērsusies policijā ar lūgumiem

palīdzēt, taču policija nav sniegusi atbildes Iesniegumu likumā noteiktajā termiņā. Nav arī sniegta atbilde uz pieteicējas iesniegumu par gadījumu, kad

policijas darbinieks atteicās ierasties uz izsaukumu. Pieteicējai novēloti sniegts skaidrojums par to, kur un kādā kārtībā apstrīdēt lēmumus un kādas ir

pieteicējas tiesības risināt strīdu ar citu privātpersonu.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, atzīstams par pareizu pirmās instances tiesas tiesneša secinājums, ka pieteicējas mērķis,

vēršoties ar iesniegumiem policijā, nav bijis saņemt atbildes Iesniegumu likuma izpratnē.

Tiesneša lēmumā secināts, ka pieteicēja vēlas, lai tiesa izvērtē policijas darbību un pārbauda, vai tā atbilst tiesību normās noteiktajam attiecībā uz

krimināllietu un administratīvo pārkāpumu lietu ierosināšanu vai atteikšanos tās ierosināt. Šāda policijas darbinieku rīcība nav pārbaudāma tiesā

administratīvā procesa kārtībā kā faktiskā rīcība.

Tomēr pieteicēja pati norāda, ka neiebilst pret kriminālprocesa neuzsākšanu. Gan no blakus sūdzības, gan no pieteikuma izriet, ka pieteicējas

iebildumi saistīti ar to, ka pieteicējai „vairāk kā gadu tiek liegta aizstāvība no apdraudējuma un valsts garantētā palīdzība no policijas puses”. Pieteikumā

norādīts uz gadījumiem, kad policija atteikusies ierasties notikuma vietā, pieteicēja nav pienācīgi uzklausīta pa tālruni un viņai nav atbildēts uz

iesniegumiem, kuros norādīts uz iespējamiem likuma pārkāpumiem u.tml. Tātad būtībā pieteicēja iebilst pret policijas pasīvu attieksmi viņas iesniegumu

par iespējamiem likumpārkāpumiem izskatīšanā, aktīvu neiesaistīšanos pārkāpumu novēršanā un izmeklēšanā.

[6] Atbilstoši likuma „Par policiju” 3.pantam policijas uzdevums ir garantēt personu un sabiedrības drošību, novērst noziedzīgus nodarījumus un

citus likumpārkāpumus, atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas tos izdarījušas u.c.

Likuma „Par policiju” 10.panta pirmajā daļā ir uzskaitīti policijas darbinieku pamatpienākumi. Starp tiem minēts pienākums reģistrēt iesniegumus un

informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem, par notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un par tajos

iesaistītajām personām, savlaicīgi reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot kompetentām amatpersonām un institūcijām saņemto informāciju par personu

vai sabiedrības drošību apdraudošiem notikumiem (avārijām, ugunsgrēkiem, stihiskām nelaimēm un citiem gadījumiem) (10.panta pirmās daļas 2.punkts).

Savukārt atbilstoši likuma 10.panta ceturtajai daļai Ministru kabinets nosaka šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto iesniegumu un informācijas

reģistrēšanas kārtību, apjomu un glabāšanas termiņus, kā arī reaģēšanas laiku, ja saņemta informācija par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem

likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību. Pamatojoties uz šo normu, izdoti Ministru kabineta 2012.gada

20.marta noteikumi Nr.190 „Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku”, kas jau detalizēti reglamentē policijas

darbinieku rīcību gadījumā, kad saņemtas ziņas par iespējamu likumpārkāpumu.

Tātad policijas kompetence personu drošības jomā sākas jau ar ziņu reģistrēšanu un ierašanos notikuma vietā likumā noteiktajā kārtībā un laikā, un

tikai tad, ja konstatējams attiecīgs pamats, tiek uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma lietvedība. Līdz ar to persona, kuras tiesības

iespējamais likuma pārkāpums aizskar, ne vienmēr var sagaidīt minēto procesu uzsākšanu (arī tādēļ, ka konkrēts likumpārkāpums nav aptverts ar

konkrētu sodošā procesa normu), bet šai personai ir tiesības uz to, lai policija veic tai likumā noteiktos pienākumus personu un sabiedrības drošības

garantēšanā un likumpārkāpumu novēršanā. Citiem vārdiem, policijas vienīgie pienākumi personu un sabiedrības drošības garantēšanā un

likumpārkāpumu novēršanā neaprobežojas tikai ar sodu procesiem, bet tās pienākums ir piemērotā veidā reaģēt uz ziņām par drošības apdraudējumiem

un likumpārkāpumiem, gādāt par sabiedrisko mieru, sniegt palīdzību savas kompetences robežās utt.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 89.pantu faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un

kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību

vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko rīcību atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru

rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums. Iestādes procesuālās darbības (darbības, kurām trūkst galējā noregulējuma

rakstura) nav faktiskā rīcība.

Policijas rīcība, tiesību normās noteiktajā kārtībā un veidā nereaģējot uz personas sniegtajām ziņām par likumpārkāpumu un nerīkojoties, lai to

novērstu, atbilst faktiskās rīcības pazīmēm, ciktāl netiek skarts kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma lietvedības ierosināšanas jautājums.

[8] Ievērojot minēto, pieteikums par šādu policijas rīcību vispārīgi ir izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Tādēļ tiesneša lēmums ir atceļams.

Pieteikumā tiesai izteiktais lūgums ir ļoti vispārīgs: izvērtēt policijas amatpersonu rīcību, ņemot vērā, ka gada laikā tiek atkārtoti izdarītas līdzīgas

darbības, kuras apdraud pieteicējas ģimeni. Līdz ar to, lemjot par pieteikuma pieņemšanu, būtu vēlams precizēt, tieši pret kurām darbībām pieteicēja

iebilst un arī izvērtēt pieteikuma atbilstību citiem pieļaujamības priekšnoteikumiem.

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 2.punktu un 324.panta pirmo daļu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departaments

n o l ē m a

Atcelt Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 9.oktobra lēmumu un nosūtīt pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai izlemšanai par

pieteikuma pieņemšanu.

Atmaksāt /pers. A/ drošības naudu 14,23 euro.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese R. Vīduša

Tiesnese J.Briede

Tiesnesis A.Guļāns

Tiesnese V.Kakste

Tiesnese V. Krūmiņa

Tiesnese D.Mita

Tiesnesis J.Neimanis

Tiesnese I.Skultāne

Tiesnese L.Slica