Noteikumi par vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu

Noteikumi nosaka

1.1. ārvalstīs iegūtos vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus (turpmāk — vecmātes kvalifikācijas dokumenti), kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

1.2. papildus nepieciešamās profesionālās pieredzes ilgumu un veidu, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja saskaņā ar ārvalstīs iegūtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem vecmāte ieguvusi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību (attiecībā uz struktūru un saturu), bet vecmātes kvalifikācijas dokumentu apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

Piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtos vecmātes kvalifikācijas dokumentus (pielikums), kuri atbilst šādām prasībām

2.1. (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 520);

2.2. to apliecinātā izglītība atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai;

2.3. izglītība to ieguvei ir uzsākta

2.3.1. Austrijas Republikā — no 1994.gada 1.janvāra;

2.3.2. Beļģijas Karalistē — no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.3. Čehijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;

2.3.4. Dānijas Karalistē — no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.5. Francijas Republikā — no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.6. Grieķijas Republikā — no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.7. Igaunijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;

2.3.8. Īrijas Republikā — no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.9. Islandes Republikā — no 1994.gada 1.janvāra;

2.3.10. Itālijas Republikā — no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.11. Kipras Republikā — no 2004.gada 1.maija;

2.3.12. (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 520);

2.3.13. Lietuvas Republikā — no 2004.gada 1.maija;

2.3.14. Luksemburgas Lielhercogistē — no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.15. Maltas Republikā — no 2004.gada 1.maija;

2.3.16. Nīderlandes Karalistē — no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.17. Norvēģijas Karalistē — no 1994.gada 1.janvāra;

2.3.18. Polijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;

2.3.19. Portugāles Republikā — no 1986.gada 1.janvāra;

2.3.20. Slovākijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;

2.3.21. Slovēnijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;

2.3.22. Somijas Republikā — no 1994.gada 1.janvāra;

2.3.23. Spānijas Karalistē — no 1986.gada 1.janvāra;

2.3.24. Šveices Konfederācijā — no 2002.gada 1.jūnija;

2.3.25. Ungārijas Republikā — no 2004.gada 1.maija;

2.3.26. Vācijas Federatīvajā Republikā — no 1983.gada 23.janvāra, izņe­mot Vācijas Demokrātiskajā Republikā izsniegtos izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kuru apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai;

2.3.27. Zviedrijas Karalistē — no 1994.gada 1.janvāra;

2.3.28. Bulgārijas Republikā – no 2007.gada 1.janvāra;

2.3.29. Rumānijas Republikā – no 2007.gada 1.janvāra;

2.3.30. Horvātijas Republikā – no 2013. gada 1. jūlija;

2.4. ar tiem apliecinātā izglītība atbilst vienam no šādiem nosacījumiem

2.4.1. ne mazāk kā trīs gadus ilga pilna laika vecmātes izglītības programma, kurā uzņem personas ar pabeigtu vidējo izglītību un kuras apjoms ir vismaz 4600 teorētiskās un praktiskās apmācības stundu, un vismaz trešā daļa no izglītības programmas ilguma ir klīniskā apmācība;

2.4.2. (svītrots ar MK 04.10.2016. noteikumiem Nr. 657);

2.4.3. ne mazāk kā divus gadus ilga pilna laika vecmātes izglītības programma, kuras apjoms ir vismaz 3600 stundu un kurā uzņem personas pēc Latvijas Republikā noteiktajām minimālajām prasībām atbilstošas vispārējās aprūpes māsas izglītības programmas apgūšanas;

2.4.4. ne mazāk kā 18 mēnešus ilga pilna laika vecmātes izglītības programma, kuras apjoms ir vismaz 3000 stundu un kurā uzņem personas pēc Latvijas Republikā noteiktajām minimālajām prasībām atbilstošas vispārējās aprūpes māsas izglītības programmas apgūšanas, un kura papildināta ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendenta mītnes valsts kompetentās iestādes izsniegtu sertifikātu, kas apliecina vienu gadu ilgu profesionālo praksi, sekmīgi strādājot par vecmāti slimnīcā vai citā atbilstošā veselības aprūpes iestādē, pēc vecmātes kvalifikācijas ieguves;

2.5. tie dod tiesības lietot šādu attiecīgajā valstī noteiktu profesionālo nosaukumu

2.5.1. Austrijas Republikā: Hebamme;

2.5.2. Beļģijas Karalistē

2.5.2.1. accoucheuse/vroedvrouw;

2.5.2.2. sage-femme (no 2016. gada 14. septembra);

2.5.3. Čehijas Republikā: porodní asistentka/porodní asistent;

2.5.4. Dānijas Karalistē: jordemoder;

2.5.5. Francijas Republikā: sage-femme;

2.5.6. Grieķijas Republikā: µαία vai µαιευτής;

2.5.7. Igaunijas Republikā: ämmaemand;

2.5.8. Īrijas Republikā: Registered Midwife (RM);

2.5.9. Islandes Republikā: ljósmóðir;

2.5.10. Itālijas Republikā: ostetrica – līdz 2001. gada 1. janvārim;

2.5.11. Kipras Republikā: eγγεγραμμένη mαία;

2.5.12. (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 520);

2.5.13. Lietuvas Republikā: akušeris;

2.5.14. Lihtenšteinas Firstistē: Hebamme;

2.5.15. Luksemburgas Lielhercogistē: sage-femme;

2.5.16. Maltas Republikā: qabla;

2.5.17. Nīderlandes Karalistē: verloskundige;

2.5.18. Norvēģijas Karalistē: jordmor;

2.5.19. Polijas Republikā: położna;

2.5.20. Portugāles Republikā: Enfermeiro especialista em enfermagem de saúde materna e obstétrica;

2.5.21. Slovākijas Republikā: pôrodná asistentka;

2.5.22. Slovēnijas Republikā: diplomirana babica/diplomirani babičar;

2.5.23. Somijas Republikā: kätilö–barnmorska;

2.5.24. Spānijas Karalistē: matrona vai asistente–obstétrico;

2.5.25. Šveices Konfederācijā: sage-femme, Hebamme vai levatrice;

2.5.26. Ungārijas Republikā: szülésznő;

2.5.27. Vācijas Federatīvajā Republikā: Hebamme vai Entbindungs­pfleger;

2.5.28. Zviedrijas Karalistē: barnmorska;

2.5.29. – Bulgārijas Republikā: Акушерка;

2.5.30. – Rumānijas Republikā: Moaşă;

2.5.31. Horvātijas Republikā: prvostupnik (baccalaureus) primaljstva/ prvostupnica (baccalaurea) primaljstva.

(Grozīts ar MK 10.07.2007. noteikumiem Nr. 480; MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 303; MK 04.10.2016. noteikumiem Nr. 657; MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 644; MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 513; MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 770)

Šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajās valstīs pēc šo noteikumu 2.3.apakš­punktā minētā datuma izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumen­tiem, kas dod tiesības lietot profesionālajai darbībai vecmātes profesijā atbilstošus profesionālos nosaukumus un atbilst vienai no šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, bet nav noteikti šo noteikumu pielikumā, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tiem ir pievienots mītnes valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir ieguvusi nepieciešamo izglītību, lai veiktu profesionālo darbību, lietojot atbilstošu profesionālo nosaukumu. Šādi vecmātes kvalifikācijas dokumenti tiek atzīti par līdzvērtīgiem šo noteikumu 2.punktā minētajiem dokumentiem.

Šo noteikumu 2.4.4. apakšpunktā minētajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, ja tiem nav pievienots šo noteikumu 2.4.4. apakšpunktā minētais sertifikāts, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja izpildītas šādas prasības

4.1. izglītība to ieguvei ir uzsākta pirms šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētā datuma;

4.2. tiem ir pievienots profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendenta mītnes valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai ir ne mazāk kā divus gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

(MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 513 redakcijā)

1 Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ja tie apliecina, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendents šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minētās vecmātes izglītības programmas apguvi uzsācis pirms 2016. gada 18. janvāra un šo noteikumu 2.4.1. apakšpunktā minētās izglītības programmas apguvi ir uzsācis pēc pabeigtas vismaz 10 gadus ilgas vidējās vai līdzvērtīga līmeņa izglītības vai šo noteikumu 2.4.3. apakšpunktā minētās izglītības programmas apguvi uzsācis pēc vispārējās aprūpes māsas izglītības programmas apgūšanas, kuras noslēgumā izdod Eiropas Savienībā atzītu vispārējās aprūpes māsas kvalifikācijas dokumentu.

(MK 04.10.2016. noteikumu Nr. 657 redakcijā)

Vecmātes kvalifikācijas dokumentiem (izņemot Polijas Republikā un Rumānijas Republikā izsniegtos kvalifikācijas dokumentus), kas dod tiesības lietot profesionālajai darbībai vecmātes profesijā atbilstošus profesionālos nosaukumus un kuru apliecinātā izglītība neatbilst nevienai no šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minētajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja izglītība to ieguvei ir uzsākta pirms šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētā datuma un ja tiem ir pievienots šīs valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

(MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 513 redakcijā)

Polijas Republikā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības lietot profesionālajai darbībai vecmātes profesijā atbilstošus profesionālos nosaukumus un kuru apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja izglītība to ieguvei ir uzsākta pirms šo noteikumu 2.3.18. apakšpunktā minētā datuma un ja vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecina bakalaura diploms, kas iegūts, pamatojoties uz vienu no kvalifikācijas celšanas programmām, kuru nosaka

6.1. Polijas Republikas 2004. gada 20. aprīļa Akta par grozījumiem Aktā par māsas un vecmātes profesiju 11. pants (Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 2004, Nr. 92, 885. poz. un 2007, Nr. 176, 1237. poz.) un veselības ministra 2004. gada 11. maija noteikumi par sīki izstrādātiem nosacījumiem studiju nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas liceju un medicīnas skolu, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 2004, Nr. 110, 1170. poz. un 2010, Nr. 65, 420. poz.);

6.2. Polijas Republikas 2011. gada 15. jūlija Akta par māsas un vecmātes profesiju 53.3. panta 3. punkts (Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 2011, Nr. 174, 1039. poz.) un veselības ministra 2012. gada 14. jūnija noteikumi par sīki izstrādātiem nosacījumiem augstākās izglītības studiju nodrošināšanai māsām un vecmātēm, kurām ir vidusskolas atestāts (gala eksāmens – matura) un kuras ir beigušas medicīnas vidusskolu un medicīnas koledžu, kas apmāca māsas un vecmātes profesijā (Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 2012, 770. poz.).

(MK 04.10.2016. noteikumu Nr. 657 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 513)

Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības lietot profesionālajai darbībai vecmātes profesijā atbilstošus profesionālos nosaukumus un kuru apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo pro­fesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja

7.1. tie apliecina, ka izglītības iegūšana ir uzsākta pirms 1990.gada 3.oktobra;

7.2. tiem ir pievienots Vācijas Federatīvās Republikas kompetentās insti­tūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka šādi vecmātes kvalifikācijas doku­menti ir atzīti visā Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šo noteikumu 2.punktā minētie vecmātes kvalifikācijas dokumenti, un kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona, kurai tie izsniegti, ir veikusi vecmātes profesionālo darbību un tai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības lietot profesionālajai darbībai vecmātes profesijā atbilstošus profesionālos nosaukumus un kuru apliecinātā izglītība atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja

8.1. tie apliecina, ka izglītības iegūšana ir uzsākta pirms Vācijas apvienošanās;

8.2. tiem ir pievienots Vācijas Federatīvās Republikas kompetentās insti­tūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka šādi vecmātes kvalifikācijas doku­menti ir atzīti visā Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šo noteikumu 2.punktā minētie vecmātes kvalifikācijas dokumenti, un kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir veikusi vecmātes profesionālo darbību ne mazāk kā divus gadus piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

1 Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā izsniegtajiem vecmātes profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ja tiem nav pievienots šo noteikumu 2.4.4. apakšpunktā minētais sertifikāts, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tās izglītības programmas apguve, kuras noslēgumā iegūta vecmātes profesionālā kvalifikācija, ir uzsākta pirms 1990. gada 3. oktobra un ja tā atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

(MK 04.10.2016. noteikumu Nr. 657 redakcijā)

Vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas izsniegti personai, kuras mītnes valsts ir Lihtenšteinas Firstiste, piemēro speciālo profesionālās kvalifikā­cijas atzīšanas sistēmu, ja tiem ir pievienots Lihtenšteinas Firstistes kompetentās institūcijas pēc 1995. gada 1. maija izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir ieguvusi praktisko apmācību, kas nepieciešama profesionālās darbības veikšanai vecmātes profesijā Lihtenšteinas Firstistē.

(Grozīts ar MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 644)

Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro vec­mātes kvalifikācijas dokumentiem, ja izglītība to ieguvei ir uzsākta vai tie ir iegūti

10.1. līdz 1993.gada 1.janvārim — Čehoslovākijas Sociālistiskajā Repub­likā un tiem ir pievienots Čehijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Čehijas Republikā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profe­sionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

10.2. līdz 1991.gada 20.augustam — Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā un tiem ir pievienots Igaunijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Igaunijas Republikā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto profe­sionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

10.3. līdz 1990.gada 11.martam — Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā un tiem ir pievienots Lietuvas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Lietuvas Republikā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbī­bu, lietojot šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

10.4. līdz 1993.gada 1.janvārim — Čehoslovākijas Sociālistiskajā Republi­kā un tiem ir pievienots Slovākijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovākijas Republikā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profe­sionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

10.5. līdz 1991.gada 25.jūnijam — Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā un tiem ir pievienots Slovēnijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovēnijas Repub­likā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

10.6. līdz 1991. gada 8. oktobrim – Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā un tiem ir pievienots Horvātijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Horvātijas Republikā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.5. apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

(Grozīts ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 513)

Rumānijas Republikā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kuri dod tiesības lietot profesionālajai darbībai vecmātes profesijā atbilstošus profesionālos nosaukumus un kuru apliecinātā izglītība neatbilst nevienai no šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minētajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja izglītība to ieguvei ir uzsākta pirms šo noteikumu 2.3.29. apakšpunktā minētā datuma un ja tiem ir pievienots šīs valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai ir ne mazāk kā piecus gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā septiņu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

(MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 513 redakcijā)

Piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, Latvijas Republikā tiek atzīti Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā karalistē izsniegti vecmātes kvalifikācijas dokumenti (pielikuma 14. punkts), kas Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā karalistē dod tiesības lietot vecmātes profesionālo nosaukumu "Registered Midwife", ja ar tiem apliecinātā izglītība atbilst vienam no šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, izglītība to ieguvei ir uzsākta no 1983. gada 23. janvāra un ja tie ir izsniegti līdz 2020. gada 31. decembrim.

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 520 redakcijā)