11096095215 / K28-0097-16 — 11096095215 / K28-0097-16 — Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

Lietas Nr. 11096095215 Lietas arhīva Nr. K28-0097-16/3 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 5.februārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa tiesnese I.Ramane piedaloties prokurorei I.Ribakovai aizstāvei I.Aksenokai izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu

/pers. B/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā.

Aprakstošā daļā

/pers. B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā. 2015.gada 23.aprīlī ap plkst.15.40 /pers. B/, atrodoties SIA „MAXIMA Latvija” veikala „MAXIMA” /adrese/, tirdzniecības zālē, mantkārīgā nolūkā nolēma izdarīt zādzību no veikala. Realizējot savu noziedzīgo nodomu un uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, ar mērķi izdarīt zādzību, /pers. B/ no pašapkalpošanās stendiem paņēma un paslēpa aiz savas virsjakas un kabatās veikala preci – vienu 1,5 litru tilpuma pudeli alkoholiskā kokteiļa „Cēsu Džons Strawb.” 2,39 euro vērtībā, vienu iepakojumu 240 g „Maskavas” desas 1,64 euro vērtībā, trīs 500 g 50 % siera „Krievijas Cesvaine” iepakojumus 1 kg cena 6,99 euro – 10,48 euro vērtībā. Pēc tam ap plkst.15.50 /pers. B/ ar norādīto mantu izgāja no veikala telpām, paejot garām veikala kasēm, apzināti nesamaksājot par norādītajām precēm. Tādā veidā /pers. B/ nozaga svešu kustamu mantu, kas pieder SIA „MAXIMA Latvija”, 14,51 euro apmērā, t.i. izdarīja zādzību nelielā apmērā. Ar šādām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā. Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainu nozieguma izdarīšanā, par kuru kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, atzina pilnībā, kā arī pilnībā atzina cietušā pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju, pieteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, apliecinot, ka viņam ir saprotamas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas. Tiesa, ievērojot to, ka /pers. B/ tiesas izmeklēšanā savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, pilnībā atzīstot pieteikto kaitējuma kompensāciju, izteica lūgumu skatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes, kam piekrita prokurore un aizstāve, kā arī to, ka tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Motīvu daļa

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. B/ vaina zādzības nelielā apmērā izdarīšanā ir pierādīta pilnībā un viņa noziedzīgās darbības pirmstiesas kriminālprocesā pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu, tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus, konstatēts, ka /pers. B/ iepriekš ir sodīts. Pēdējo reizi ar Rīgas rajona prokuratūras prokurora 2014.gada 12.jūnija priekšrakstu par sodu ar 80 piespiedu darba stundām, ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 3.februāra lēmumu priekšrakstā par sodu noteiktais piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 12 dienām, sods izciests 2015.gada 28.septembrī. Apgādājamo personu nav. Ziņu par psihiskiem traucējumiem nav. Ziņu par veselības problēmām nav. Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka pirms apcietinājuma sācis strādāt algotu darbu, bet darba līgums nav noslēgts, jo nav bijusi pase. Ir iespēja turpināt strādāt šo darbu un nokārtot darba tiesiskās attiecības. Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa vadās no Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteiktā soda mērķa – vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un Krimināllikuma 46.pantā noteiktajiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgās personību, viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. B/ izdarījis mazāk smagu noziegumu, noziedzīgais nodarījums vērsts pret īpašuma interesi. Ar noziedzīgu nodarījumu cietušajam nodarītais mantiskais zaudējums nav atlīdzināts. Tiesa, atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrai daļai, par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli atzīst to, ka viņš vaļsirdīgi atzinies izdarītajā. Par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa atzīst noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo /pers. B/ iepriekš sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta. Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzēti alternatīvi piemērojami soda veidi – brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods. Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem. Nosakot soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī /pers. B/ personību. Vērtējot apsūdzētā personību tiesa konstatē, ka, lai gan apsūdzētais tiesas izmeklēšanā liecināja, ka atbrīvojoties no apcietinājuma pastāv iespēja strādāt algotu darbu, tomēr ziņas par savu ienākumu apmēru tiesai nesniedza. Apsūdzētais divreiz saukts pie likumā paredzētās atbildības par analoģiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un sodīts ar piespiedu darbu, tomēr turpinājis izdarīt mantiska rakstura noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi iepriekš piemērotais sods – piespiedu darbs nav sasniedzis soda mērķi – atturēt personu no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Noziedzīgs nodarījums apdraudējis īpašuma interesi. Turklāt, lai gan apsūdzētais norādīja, ka zādzību izdarījis, jo bijis izsalcis, nozadzis ne tikai pārtikas preces, bet arī alkoholisku dzērienu. Cietušajam ar noziedzīgo nodarījumu nodarītais materiālais kaitējums nav atlīdzināts, tādējādi nav pamata naudas soda noteikšanai. Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka par izdarīto noziegumu, ņemot vērā tā raksturu un kaitējumu, kā arī /pers. B/ raksturojošās ziņas, lai sasniegtu soda mērķi, tas ir, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai apsūdzētā pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, nosakāms sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā. Tiesa uzskata, ka tikai ar brīvības atņemšanu saistīts sods sasniegs likumā paredzēto soda mērķi – aizsargāt sabiedrības drošību un atjaunot taisnīgumu, kā arī atturēt vainīgo no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Vienlaicīgi tiesa uzskata, ka ilgstošāka apsūdzētā izolācija no sabiedrības apgrūtinās viņa resocializācijas procesu. Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešās daļas noteikumiem, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tiesa konstatē, ka pastāv viens apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis un viens atbildību pastiprinošs apstāklis. Tādējādi, tiesa, uzskata, ka apsūdzētajam nav nosakāms soda mērs pietuvināts tā minimālajam apmēram, kā arī maksimālās robežas apmērā. Kriminālprocesā apsūdzētais aizturēts 2015.gada 3.maijā plkst.9.45 un atbrīvots 2015.gada 5.maijā plkst.9.40. 2015.gada 5.maijā piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā. 2015.gada 5.novembrī drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā, grozīts uz apcietinājumu. /pers. B/ aizturēts 2016.gada 21.janvārī. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, aizturēšanas laiks no 2015.gada 3.maija līdz 2015.gada 5.maijam, kas atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas dienām un apcietinājums no 2016.gada 21.janvāra ieskaitāms soda termiņā. /pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums, atceļams pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Cietušais SIA „MAXIMA Latvija” kriminālprocesā pieteicis kaitējuma kompensāciju 14,51 euro. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.pantam, izvērtējot cietušā kompensācijas pieteikumu par radīto mantisko kaitējumu, tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, ir tiešā cēloņsakarībā ar cietušajam nodarīto zaudējumu 14,51 euro, turklāt šādā apmērā materiālā kaitējuma kompensāciju tiesas sēdē atzina arī apsūdzētais. Tāpēc, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu, no apsūdzētā cietušā labā piedzenama kaitējuma kompensācija pirmstiesas procesā pieteiktajā apmērā. Tiesas izmeklēšanā pēc apsūdzētā lūguma viņa aizstāvībai pieaicināta zvērināta I.Aksenoka, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, un Ministru kabineta noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem attiecīgi izmaksājama atlīdzība 76,13 euro apmērā. Krimināllietā nav ziņu, kas dotu pamatu apsūdzēto atzīt par personu, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.pantu ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, līdz ar ko no /pers. B/, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu, valsts ienākumos piedzenami 76,13 euro par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā. Juridiskās palīdzības apmēru apliecina lietas materiāliem pievienotie paziņojumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā. Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu atlīdzību, nosakāms 30 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas CD disks ar videoierakstu, kas pievienots krimināllietas materiāliem, izmantojams pierādīšanā saistībā ar tajā ietverto saturisko informāciju. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 134.panta otrās daļas noteikumiem, ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par dokumentu. Tādējādi CD disks ar videoierakstu atzīstams par dokumentu un glabājams pie krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 520.panta pirmās daļas, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi 15 (piecpadsmit) dienām, soda izciešanu skaitot no 2016.gada 5.februāra. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda termiņā ieskaitīt aizturēšanu no 2015.gada 3.maija līdz 2015.gada 5.maijam, kas atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas soda dienām, un apcietinājumu no 2016.gada 21.janvāra līdz 2016.gada 4.februārim. /pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Piedzīt no /pers. B/ cietušā MAXIMA Latvija SIA, reģistrācijas Nr.40003520643, labā materiālā kaitējuma kompensāciju 14,51 euro (četrpadsmit euro 51 cents). Cietušā MAXIMA Latvija SIA kredītiestādes Swedbank AS konta numurs, kurā ieskaitāma kaitējuma kompensācija, LV59 HABA 0551 0023 2608 2, SWFT kods HABALV. Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos procesuālos izdevumus 76,13 euro (septiņdesmit seši euro 13 centi) par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā. Noteikt procesuālo izdevumu par advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā labprātīgas samaksas termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, šos izdevumus iemaksājot Valsts kases kontā: saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV68 TREL 1060 0012 3930 0, maksājuma mērķī norādot kriminālprocesa Nr.11096095215. CD disku ar videoierakstu, atzīt par dokumentu un glabāt pie krimināllietas materiāliem. Spriedumu 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā tikai daļā par piespriesto sodu vai pieļautajiem procesa pārkāpumiem. Pilns spriedums pieejams no 2016.gada 5.februāra.

Tiesnese I.Ramane