168023218 / 1-0232-18 — 168023218 / 1-0232-18 — Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

Lieta Nr. 168023218 Lietvedības Nr. 1-0232-18/19 ECLI:LV:RPPT:2018:0515.168023218.1.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2018. gada 15. maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese S.Groza, ar sekretāri N.Kārkliņu, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus saskaņā ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /protokola Nr./ par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantam.

Aprakstošā daļa

Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. /protokola Nr./ norādīts, ka /datums/plkst. 21.05 /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka, kurš pildīja dienesta pienākumus, likumīgajām prasībām, proti, uzvedās agresīvi, izrāvās no policijas darbinieka tvēriena un mēģināja ieskriet dzīvoklī /adrese A/, lai netiktu aizturēts un nogādāts policijas iecirknī (policijas darbinieki izpildīja lēmumu par /pers. A/ piespiedu atvešanu). Līdz ar to /pers. A/ darbības kvalificētas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantam. /pers. A/ savlaicīgi, nosūtot pavēsti vienkāršā pasta sūtījumā uz administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto dzīvesvietas adresi un arī deklarēto dzīvesvietas adresi atbilstoši Paziņošanas likuma prasībām, tika paziņots par ierašanos uz tiesas sēdi, lietas izskatīšanas vietu un laiku, bet viņš uz lietas izskatīšanu neieradās un par neierašanās iemesliem nepaziņoja. No viņa nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Pārbaudot reģistros pieejamās ziņas un lietas materiālus, secināms, ka nav konstatējami neierašanos attaisnojoši iemesli. Līdz ar to saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta prasībām /pers. A/ ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271. panta ceturto daļu lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ņemot vērā minētās tiesību normas regulējumu un to, ka /pers. A/ ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, viņš nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu un nav arī informējis par jebkādiem citiem apstākļiem, kas būtu par pamatu lemt par lietas izskatīšanas atlikšanu, tad lietu var izskatīt bez viņas klātbūtnes, balstoties uz lietā esošajiem pierādījumiem. Lietā esošajā rakstveida paskaidrojumā /pers. A/ norādījis, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā viņš gāja uz mājām. Pie viņa pienāca vīrietis un sieviete, kuri jautāja, kā viņu sauc un kur viņš dzīvo. Viņš atbildēja, ka viņu sauc Jānis. Tad minētās personas uzrādīja policijas darbinieku apliecības un informēja, ka viņiem ir lēmums par viņa piespiedu nogādāšanu policijas iecirknī. Policijas darbinieki paņēma viņu aiz rokas un norādīja doties uz dienesta transportlīdzekli. Viņš teica, ka nepieciešams aiznest produktus uz dzīvokli. Policijas darbinieks gāja kopā ar viņu uz dzīvokli. Kad viņi piegāja pie dzīvokļa un viņš gribēja iet dzīvoklī, policijas darbinieks saķēra viņu aiz jakas, kā rezultātā saplīsa jakas piedurkne, un viņu aizturēja. Pēc tā viņš tika nogādāts policijas iecirknī. Viņam nebija nodoma slēpties. Lietā esošajā policijas darbinieka J.Čuhrova dienesta ziņojumā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā viņš kopā ar kolēģi pildīja dienesta pienākumus. Lai izpildītu lēmumu par /pers. A/ piespiedu atvešanu, viņi ieradās minētās personas dzīvesvietā. Durvis atvēra viņa māte un paskaidroja, ka šobrīd /pers. A/ neatrodas dzīvesvietā. Policijas darbinieki palika viņu gaidīt. Ap plkst. 21.03 viņi pamanīja jaunieti, kurš bija līdzīgs /pers. A/, un viņi devās viņam pakaļ. Pie kāpņu telpām viņu jaunieti apturēja un paskaidroja, ka ir policijas darbinieki, uzrādīja dienesta apliecības. Tad jaunietim (kā vēlāk noskaidrots – /pers. A/) tika norādīts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Viņš paskaidroja, ka viņa vārds ir Jānis, bet, salīdzot šos dotus personu datu reģistros, tika noskaidrots, ka minētā persona ir /pers. A/. Viņam tika paziņots lēmums par piespiedu atvešanu un norādīts, ka viņam jādodas uz policijas iecirkni pie izmeklētāja. /pers. A/ sāka uzvesties agresīvi, lamāties, uz aizrādījumiem nereaģēja. Tā kā viņam līdzi bija pārtikas maisiņš un viņš to vēlējās atstāt dzīvoklī, viņš, pieturot pie rokas, lai izslēgtu bēgšanu, tika pavadīts uz dzīvokli. Kad viņi piegāja pie dzīvokļa, /pers. A/ izrāvās no satvēriena, sabojājot savu jaku, un mēģināja ieskriet dzīvoklī. Nolūkā novērst iespējamu mēģinājumu bēgt, tika pielietots fizisks spēks saskaņā ar likuma „Par policiju”13. panta piekto daļu. Pēc kā viņš tika nogādāts policijas iecirknī. Lietā esošajā policijas darbinieces A.Kolesnikovas dienesta ziņojumā sniegts analoģisks notikuma apstākļu izklāsts policijas darbinieka J.Čuhrova dienesta ziņojumā norādītajam. Lietā atrodas sekojoši dokumenti/pierādījumi: administratīvā pārkāpuma protokols; dienesta ziņojumi; izdrukas no reģistriem; informatīvie materiāli (paziņojumi). Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos pierādījumus, secināms, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu, proti, ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgām prasībām, kad viņi pilda dienesta pienākumus. Likuma „Par policiju” 22. panta pirmā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Atbilstoši likuma „Par policiju” 10. panta pirmās daļas 8. punktu policijas darbinieka pamatpienākumos ietilpst apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas, savas kompetences ietvaros izpildīt kriminālsodus un administratīvos sodus. Likuma „Par policiju” 12. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 7., 22. punktā noteikts, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus [..] administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai [..], likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanu. Minētā likuma 12. panta pirmās daļas 3. un 6.1 punktā noteikts, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības veikt personu aptauju, pieņemt paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu. Kā arī izpildīt tiesu (tiesnešu), prokuroru lēmumus par to personu piespiedu atvešanu [..]. Ar lietā gūtajiem pierādījumiem, tostarp policijas darbinieku dienesta ziņojumiem ir pierādīts fakts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā policijas darbinieki pildīja dienesta pienākumus, proti, veica lēmuma par piespiedu atvešanu izpildi. Ar lietā gūtajiem pierādījumiem, tostarp administratīvā pārkāpuma protokolu, dienesta ziņojumiem ir pierādīts, ka policijas darbinieki, lai izpildītu lēmumu par piespiedu atvešanu un nogādātu /pers. A/ policijas iecirknī procesuālo darbību veikšanai, norādīja viņam doties uz dienesta transportlīdzekli. /pers. A/ sāka uzvesties agresīvi, lamāties, uz aizrādījumiem nereaģēja. Tā kā viņam līdzi bija pārtikas maisiņš un viņš to vēlējās atstāt dzīvoklī, policijas darbinieks, pieturot viņu pie rokas, lai izslēgtu bēgšanu, pavadīja līdz dzīvoklim. Kad viņi piegāja pie dzīvokļa, /pers. A/ izrāvās no satvēriena, sabojājot savu jaku, un mēģināja ieskriet dzīvoklī. Nolūkā novērst iespējamu mēģinājumu bēgt, tika pielietots fizisks spēks un pēc tam /pers. A/ tika nogādāts policijas iecirknī. Līdz ar to šāda /pers. A/ uzvedība liecina par viņa ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgām prasībām, kas noteiktas likuma „Par policiju” 12. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6.1, 7., 22. punktā un 22. pantā. Izvērtējot lietā gūtos pierādījumus, secināms, ka tie ir ticami un pietiekami, kas kopumā pierāda, ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu. Lietā nav konstatējamas ziņas, kas izslēgtu šo pierādījumu objektivitāti. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. /pers. A/ atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatējami. Attiecībā par /pers. A/ personību raksturojošām ziņām ir noskaidrots, ka viņš iepriekš ir bijis administratīvi sodīts, ziņu par reģistrētām darba attiecībām, ziņu par apgādībā esošām personām nav. Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – ieaudzināt apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pantu). Administratīvā soda mērķis primāri ir attiecināms uz pašu pārkāpēju. Sods kā ietekmēšanas līdzeklis pilda gan sodoša, gan preventīvu funkciju, lai persona turpmāk neizdarītu pārkāpumus. Izvērtējot pārkāpuma raksturu un pārkāpēja personību raksturojošās ziņas, secināms, ka /pers. A/ uzliekams naudas sods 20 EUR apmērā, kas ir samērīgs un atbilst administratīvā soda mērķim. Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 34., 175. pantu, 289.13 panta pirmo daļu, 289.16, 289.18 pantu,

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu 20 EUR (divdesmit euro) apmērā. Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad izsniegts nolēmuma noraksts par naudas soda uzlikšanu, bet, ja nolēmums pārsūdzēts, ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Ja spriedums par naudas soda samaksu netiek izpildīts labprātīgās izpildes termiņā, to nodot šajā daļā zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei. Iemaksas rekvizīti: Saņēmējs: Valsts kase, Reģistrācijas Nr. 90000050138, Konta Nr. LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22 (norādīt administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /protokola Nr./). Nomaksu apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniegt tiesas kancelejā. Spriedums pieejams 2018. gada 15. maijā. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese S.Groza