Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolikums

Zivsaimniecības konsultatīvā padome (turpmāk — padome) ir konsul­tatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir iesaistīt valsts institūcijas, kā arī zivsaimniecības nozares nevalstiskās un profesionālās organizācijas zivsaim­niecības politikas veidošanā un īstenošanā.

Padomei ir šādas funkcijas

2.1. piedalīties Eiropas Savienības un valsts zivsaimniecības politikas veidošanā un īstenošanā;

2.2. izzināt sabiedrības viedokli par zivsaimniecības nozares attīstībai būtiskiem jautājumiem;

2.3. piedalīties nacionālo interešu noteikšanā attiecībā uz Eiropas Savienī­bas tiesību aktu projektiem zivsaimniecības jomā.

Padomei ir šādi uzdevumi

3.1. atbilstoši zivsaimniecības nozares interesēm sniegt ieteikumus jautājumos, kas saistīti ar zivsaimniecības attīstību;

3.2. saskaņot valsts institūciju un zivsaimniecības nozares nevalstisko organizāciju viedokļus par zivsaimniecības politikas īstenošanu;

3.3. atbilstoši kompetencei izvērtēt Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktu projektus;

3.4. nodrošināt informatīvo saikni starp zivsaimniecības nozares nevalstis­kajām organizācijām un Zemkopības ministriju;

3.5. atbilstoši kompetencei sniegt priekšlikumus, lai pilnveidotu valsts institūciju un zivsaimniecības nozares nevalstisko organizāciju sadarbību;

3.6. sniegt priekšlikumus par Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts atbalsta līdzekļu sadales principiem un saņemšanas nosacījumiem.

Padomei ir šādas tiesības

4.1. iepazīties ar Zemkopības ministrijas un citu valsts institūciju sagatavotajiem tiesību aktu projektiem un zivsaimniecības nozarei saistošiem politikas plānošanas dokumentiem;

4.2. pieprasīt no Zemkopības ministrijas un citām valsts institūcijām padomes darbībai nepieciešamo informāciju;

4.3. ieteikt izskatīšanai Zemkopības ministrijas nozaru konsultatīvajās padomēs jautājumus, kas attiecas uz vairākām Zemkopības ministrijas pamatnozarēm — lauksaimniecību, zivsaimniecību, mežsaimniecību.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1038)

Padomes sastāvā ir valsts institūciju un zivsaimniecības nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Padomes sastāvā ir

6.1. zemkopības ministrs;

6.2. pa vienam pārstāvim no Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" un valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"";

6.3. šādu zivsaimniecības nozares nevalstisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji

6.3.1. trīs pārstāvji no biedrības "Latvijas Zivsaimnieku asociācija";

6.3.2. divi pārstāvji no biedrības "Latvijas Zvejnieku federācija";

6.3.3. pa vienam pārstāvim no biedrības "Latvijas Zivrūpnieku savienība", biedrības "Kurzemes Zvejnieku asociācija", biedrības "Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija", biedrības "Latvijas Zivju audzētāju asociācija", biedrības "Ziemeļkurzemes zivsaimnieku apvienība", biedrības "Rīgas šprotes", biedrības "Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija", biedrības "Latvijas Lauku forums", biedrības "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" un biedrības "Kuivižu zvejnieku apvienība".

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr. 1542 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr. 240; MK 14.07.2015. noteikumiem Nr. 393; MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 118; MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 92)

Padomes personālsastāvu, pamatojoties uz valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pilnvarojumiem, apstiprina zemkopības ministrs.

Padomes darbā ar padomdevēju tiesībām var pieaicināt ekspertus vai citu nozaru speciālistus.

Padomes priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic padomes sastāvā iekļautais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1038)

Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

Padomes sēdes sasauc ne retāk kā divas reizes gadā.

(MK 10.03.2020. noteikumu Nr. 132 redakcijā)

Lēmumu par ārkārtas padomes sēdes sasaukšanu pieņem zemkopības ministrs pēc savas iniciatīvas vai ja to rakstiski pieprasa ne mazāk kā četru nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Padomes sekretariāta funkciju izpildi nodrošina Zemkopības ministrija.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1038)

Priekšlikumus par kārtējā padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem padomes locekļi vai citas ieinteresētās personas rakstiski iesniedz sekretariātā vismaz nedēļu pirms paredzētās padomes sēdes.

Padomes sēdes materiālus padomes locekļiem nosūta elektroniski ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sēdes.

Padomes sēdes ir atklātas. Lēmumu par atsevišķu jautājumu izskatī­šanu slēgtā sēdē pieņem padome. Padome lēmumus var pieņemt elektroniskās saskaņošanas procesā.

(Grozīts ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.393)

Padome pieņem lēmumus, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

Padomes sēdes protokolē, un padomes lēmumus ieraksta protokolā.

Padomes sekretariātam ir šādas funkcijas

19.1. materiāltehniski nodrošināt padomes darbu;

19.2. nodrošināt padomes sēžu norisi;

19.3. apkopot padomes locekļu priekšlikumus par padomes sēžu darba kārtībā iekļaujamiem jautājumiem, kā arī sagatavot dokumentu projektus izskatīšanai padomes sēdēs. Ja nepieciešams, padomes sekretariāts dokumentu iesniedzējiem var pieprasīt papildu informāciju;

19.4. sagatavot padomes sēdes darba kārtību;

19.5. reģistrēt sēdes dalībniekus (padomes locekļus un pieaicinātās personas);

19.6. protokolēt padomes sēdes gaitu;

19.7. kontrolēt padomes lēmumu izpildi un regulāri informēt par to padomi;

19.8. piecu darbdienu laikā sagatavot un elektroniski nosūtīt saskaņošanai padomes sēdes protokolu. Saskaņoto padomes sēdes protokolu mēneša laikā iesniegt parakstīšanai padomes priekšsēdētājam, elektroniski nosūtīt padomes locekļiem un ievietot Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē;

19.9. (svītrots ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.393).

(Grozīts ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.393)

Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Padome ar lēmumu ir tiesīga ierosināt padomes locekļa pārstāvētās nevalstiskās organizācijas izslēgšanu no padomes sastāva, ja konkrētais padomes loceklis trīs reizes pēc kārtas nepiedalās padomes sēdēs.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1542 redakcijā)

Lai nodrošinātu iespēju savstarpēji apspriesties un konsultēties par jautājumiem, kas skar darbu zvejniecībā, padomes priekšsēdētājs izveido konsultatīvo komisiju darba jautājumos zvejniecībā (turpmāk – konsultatīvā komisija), un tā darbojas līdztekus padomei. Konsultatīvo komisiju vada padomes sastāvā iekļautais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

(MK 10.03.2020. noteikumu Nr. 132 redakcijā)

Konsultatīvās komisijas sastāvā iekļauj pilnvarotas personas no valsts un pašvaldību iestādēm un nozares nevalstiskajām organizācijām (īpaši – zvejniecības jomā), kā arī speciālistus zvejniecībā.

(MK 10.03.2020. noteikumu Nr. 132 redakcijā)

Konsultatīvās komisijas sēdes sasauc komisijas vadītājs pēc savas iniciatīvas vai pēc padomes vai konsultatīvās komisijas locekļu ierosinājuma.

(MK 10.03.2020. noteikumu Nr. 132 redakcijā)

Konsultatīvā komisija, ievērojot zivsaimniecības nozares intereses, sniedz ieteikumus par

25.1. virsstundu darba un nakts darba nelabvēlīgās ietekmes mazināšanu uz zvejnieku veselību un labsajūtu;

25.2. apvienoto darba aizsardzības komitejas izveidošanu zvejniecībā un tās darbību;

25.3. zvejas drošības riska novērtēšanu;

25.4. nepieciešamajiem grozījumiem šādos normatīvajos aktos

25.4.1. par normatīvajos aktos jūras zvejas kuģu drošības jomā iekļauto prasību attiecināšanu uz tiem zvejas kuģiem, kas atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 17. novembra noteikumiem Nr. 686 "Zvejnieku nodarbināšanas noteikumi" nav uzskatāmi par jauniem zvejas kuģiem;

25.4.2. par Ministru kabineta 2020. gada 17. novembra noteikumos Nr. 686 "Zvejnieku nodarbināšanas noteikumi" minēto prasību attiecināšanu arī uz tādiem zvejas kuģiem, kuru garums nepārsniedz 24 metrus;

25.4.3. par normatīvajos aktos jūras zvejas kuģu drošības jomā iekļauto prasību attiecībā uz troksni, vibrāciju, ventilāciju, apsildi, gaisa kondicionēšanu un apgaismojumu attiecināšanu uz slēgtām darba telpām un glabāšanas telpām, ja šāda attiecināšana nekaitē zvejniecības procesam, nozvejas kvalitātei un darba apstākļiem;

25.4.4. par normatīvajos aktos jūras zvejas kuģu drošības jomā iekļautajām prasībām par atkāpju piemērošanu, lai nediskriminētu to zvejnieku intereses, kuri piekopj izteiktu un atšķirīgu reliģisko un sociālo praksi, ar nosacījumu, ka šādas atkāpes kopumā nerada mazāk labvēlīgus apstākļus nekā tos, kas izrietētu no šo normatīvo aktu piemērošanas;

25.5. citiem ar darbu zvejniecībā saistītiem jautājumiem atbilstoši nozares, valsts institūciju, padomes vai konsultatīvās komisijas locekļu iesniegumiem.

(MK 18.02.2021. noteikumu Nr. 118 redakcijā)

Ja ieteikums skar valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) kompetencē esošos jautājumus, konsultatīvā komisija, izstrādājot ieteikumu, ņem vērā Latvijas Jūras administrācijas viedokli par attiecīgā ieteikuma ietekmi uz kuģošanas drošību.

(MK 10.03.2020. noteikumu Nr. 132 redakcijā)

Konsultatīvā komisija pēc notikušajām sēdēm ziņo padomei par paveikto darbu, kā arī ierosina padomē apspriežamus priekšlikumus par darba jautājumiem zvejniecībā.

(MK 10.03.2020. noteikumu Nr. 132 redakcijā)