11261079015 / K20-0102-16 — 11261079015 / K20-0102-16 — Liepājas tiesa

Lietas Nr. 11261079015 Lietas arhīva Nr. K20-0102-16/1

S P RIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Liepājā 2016.gada 23.martā

Liepājas tiesa šādā sastāvā tiesnesis D.Aktumanis piedaloties prokurorei I.Vanagai

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. D/, personas kods /personas kods/

apsūdzēts pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.

Tiesas sēdē tiesa

k o ns t a t ē ja

/pers. D/ kriminālprocesā Nr.11261079015 apsūdzēts par to, ka izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, un konkrēti: 2015.gada 4.maijā ap plkst.20.15 /pers. D/, atrodoties alkohola ietekmē, personīgu motīvu vadīts, tīši sabojāja svešu mantu – pie mājas /adrese/ novietotajai /pers. F/ piederošajai automašīnai /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, iemeta ar pirmstiesas izmeklēšanas laikā precīzi nenoskaidrotu stikla trauku, tādā veidā sabojāja tās vējstiklu un deformēja jumta virsbūvi. Tādējādi, kopumā ar veiktā darba izmaksām nodarīja cietušajam /pers. F/ materiālu kaitējumu kopsummā par 296,20 euro. Šādas apsūdzētā /pers. D/ darbības apsūdzība kvalificējusi pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.

Cietušais /pers. F/ tiesas sēdē uzturēja kaitējuma kompensācijas pieteikumu par mantisko zaudējumu 196,20 euro apmērā un paskaidroja, ka zaudējumus 100,00 euro apmērā apsūdzētais ir atlīdzinājis.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas atzina daļēji, kā arī pilnībā atzina cietušā /pers. F/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu par mantisko zaudējumu 196,20 euro apmērā.

Pārbaudot un izvērtējot pierādījumus tiesas izmeklēšanā, tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. D/ izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva un viņš attaisnojams.

Cietušais /pers. F/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 4.05.2015. ap plkst.19.30 viņš atgriezās mājās un pēc kāda laika viņam piezvanīja no policijas dežūrdaļas, lai noskaidrotu, vai ar viņa automašīnu viss ir kārtībā. Viņš izgāja mājas pagalmā /adrese/, kur bija novietota viņa automašīna /TL marka/ ar v/n /TL numurs/ un konstatēja, ka automašīnai bojāts priekšējais stikls un jumts. Tajā brīdī no pagalma devās prom pašvaldības policijas darbinieki. Uz loga tīrītājiem un automašīnas jumta atradās stikla lauskas. Par konstatēto viņš paziņoja policijas dežūrdaļai un pats ar automašīnu aizbrauca uz policijas pārvaldi Bāriņu ielā 3, kur eksperti apskatīja un nofotografēja automašīnu. Pēc dažām dienām viņam piezvanīja iecirkņa inspektors un paziņoja, ka /pers. D/ vēloties noslēgt ar viņu izlīgumu. Viņš zināja, ka automašīnu sabojājis /pers. D/. Ar /pers. D/ viņi vienojās, ka viņš divu nedēļu laikā samaksās 200 euro. Pēc nedēļas viņš saņēma 100 euro, bet pārējo summu apsūdzētais ilgstoši nevarēja samaksāt, tādēļ viņš lūdza uzsākt kriminālprocesu. No /pers. D/ teiktā viņš saprata, ka viņš neesot vēlējies trāpīt automašīnai, bet gan pašvaldības policijas darbiniekiem. Automašīnas priekšējā stikla un jumta bojājumi līdz notikumam nebija. Stiklu viņš ir nomainījis, bet jumta bojājums nav novērsts. Viņš nezin ar ko un cik reizes /pers. D/ meta, bet uzskata, ka šādi bojājumi varēja rasties vienas iedarbības rezultātā. Zaudējumu summu sastāda stikla nomaiņa un jumta remonts.

Liecinieks /pers. I/ tiesas sēdē liecināja, ka visā pilnībā neatceras notikuma apstākļus, tādēļ lūdz nolasīt pirmstiesas procesā sniegtās liecības. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /pers. I/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kurš 15.07.2015. liecināja, ka 4.05.2015. ap plkst.20.15, pildot dienesta pienākumus Liepājas pašvaldības policijā, saņēma izsaukumu uz adresi /adrese A/, kur civilvīrs alkohola reibumā izdzinis no dzīvokļa civilsievu. Notikuma vietā viņš ieradās kopā ar kolēģi /pers. J/, kur viņus sagaidīja sieviete un paskaidroja, ka civilvīrs viņu izdzinis no dzīvokļa, lamājis necenzētiem vārdiem, fiziski iespaidojis. Sieviete lūdza civilvīru izraidīt no dzīvokļa. Viņi klauvēja pie norādītā dzīvokļa durvīm, bet vīrietis durvis neatvēra un kliedza, lai viņi ejot prom. Tad viņi ar kolēģi nolēma sievieti nogādāt Valsts policijā. Izejot no mājas kāpņu telpas, viņš redzēja pie atvērta loga trešajā stāvā vīrieti, kurš skaļi bļaustījās un konfliktēja ar viņiem un sievieti. Šo vīrieti viņš atpazina, jo bija to agrāk aizturējis. Vīrietis meta ar stikla trauku un trāpīja apmēram 5 metrus no viņiem stāvēšanai novietotai automašīnai pelēkā krāsā. Uz jautājumu, vai tas ir normāli, ko viņās dara, vīrietis atbildēja, ka viņam vienalga, jo tā esot viņa automašīna. Par notikušo viņi paziņoja policijas dežūrdaļai un kopā ar sievieti aizbrauca no notikuma vietas (lietas 17.lapa). Šādas liecības liecinieks apstiprināja arī tiesas sēdē un papildināja, ka automašīnai pēc metiena iedarbojās signalizācija, bija bojāts priekšējais stikls, uz jumta bukte, uz automašīnas stikla lauskas. Metiena brīdi viņš neredzēja, bet saprata, ka vīrietis mērķēja uz sievieti un viņiem, nevis uz automašīnu. Tajā brīdī sieviete jau atradās policijas automašīnā. Lieciniece /pers. K/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka apsūdzētais ir viņas civilvīrs, ar kuru viņa šobrīd kopā nedzīvo. 4.05.2015. vakarā /pers. D/ bija alkohola reibumā un konflikta laikā izdzina viņu no dzīvokļa /adrese B/, par ko viņa izsauca pašvaldības policijas darbiniekus. Kad viņa kopā ar diviem policijas darbiniekiem mājas pagalmā devās uz policijas automašīnu /pers. D/ pa atvērtu logu skaļi bļaustījās uz viņu un policijas darbiniekiem, bet tieši ko viņš teica, neatceras. Viņa iekāpa policijas automašīnā, tāpēc nedzirdēja un neredzēja, ka /pers. D/ būtu metis ar kādu trauku pa automašīnu, kā arī pēc tam neredzēja sabojāto automašīnu. Nākošajā dienā viņa konstatēja, ka dzīvoklī pazudusi māla bļodiņa, bet neviens stikla trauks nebija pazudis. Ar /pers. D/ par notikušo viņa vēlāk arī nav runājusi. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /pers. J/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kurš 30.07.2015. liecināja, ka 4.05.2015. ap plkst.20.10, pildot dienesta pienākumus Liepājas pašvaldības policijā, saņēma izsaukumu uz adresi /adrese A/, kur civilvīrs alkohola reibumā izdzinis no dzīvokļa civilsievu. Notikuma vietā viņš ieradās kopā ar kolēģi /pers. I/, kur uz ielas sastapa sievieti vārdā /pers. L/. Viņi uzgāja mājas trešajā stāvā un pieklauvēja pie sievietes norādītā dzīvokļa durvīm. Aiz durvīm bija dzirdams, ka lamājas vīrietis, kurš paskaidroja, ka durvis neatvērs un, lai viņi ejot prom. Sieviete paskaidroja, ka civilvīrs vārdā /pers. D/ izteicis viņai draudus un fizisku iespaidojis, tādēļ viņi nolēma sievieti nogādāt Valsts policijā. Izejot no mājas, viņš redzēja trešā stāva logā vīrieti ar glāzi rokā, kurš draudēja nosist sievieti, kā arī draudēja viņiem ar fizisku izrēķināšanos. Viņš atpazina vīrieti, jo vairākkārtīgi bija viņu aizturējis par dažādiem likumpārkāpumiem. Vīrieti sauca /pers. D/. Sēžoties dienesta automašīnā, viņš redzēja, ka stāvēšanai novietotais automašīnai pelēkā krāsā pret stiklu izšķīst stikla lauskas. Viņš jautāja /pers. D/, ko viņš dara, uz ko /pers. D/ atbildēja ar lamu vārdiem. Par notikušo viņi paziņoja policijas dežurantam un kopā ar sievieti devās uz Valsts policiju (lietas 20.lapa).

N o /pers. F/ 4.05.2015. iesnieguma protokola izriet, ka 4.05.2015. plkst.20./adrese/ viņa ajutomašīnai Toyota Avensis v/n /TL numurs/ ir sabojāts priekšējais vējstikls un jumta kreisā pusē ir bukte un skrāpējumi. Uz jumta, motora pārsega redzami stikla gabali. Automašīnu pie mājas viņš novietoja ap plkst.17.00 un tad viss bija kārtībā (lietas 3.lapa). No SIA “Autostreams” 14.07.2015. remonta izmaksu tāmes redzams, ka automašīnas /TL marka/ v/n /TL numurs/ vējstikla maiņa un virsbūves remonts izmaksā 296,20 euro (lietas 8.lapa). N. /pers. D/ iesnieguma izriet, ka 15.05.2015. viņš nodevis 100 euro policijas inspektoram, lai tas tālāk nodotu /pers. F/ par 4.05.2015. sabojāto automašīnu. /pers. F/ 100 euro saņēmis 22.05.2015 (lietas 9.lapa). No policijas inspektora S.Rubeža 14.07.2015. uzziņas redzams, ka 4.05.2015. saņemts /pers. F/ iesniegums par automašīnas priekšēja stikla un jumta bojāšanu. /pers. F/ pats ar automašīnu ieradās policijas pārvaldē, kur eksperts veica bojājumu fotografēšanu. Sākotnēji kriminālprocess netika uzsākts, jo iesaistītās puses noslēdza mutisku izlīgumu. 14.07.2015. pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu, jo /pers. D/ nepildīja izlīguma nosacījumus (lietas 10.lapa). No fototabulas izriet, ka 4.05.2015. automašīnai /TL marka/ v/n /TL numurs/ konstatēts bojājums priekšējā stiklā un jumtā, kā arī uz automašīnas atrodas stikla burkas lauskas (lietas 11.-14.lapa). No Liepājas pašvaldības policijas kārtībnieka /pers. I/ 4.05.2015. ziņojuma redzams, ka 4.05.2015. plkst.20.15 tika saņemts izsaukums uz /adrese/, kur sieviete netiek dzīvoklī, jo vīrietis reibumā viņu izdzinis uz ielu. Notikuma vietā vīrietis policijas darbiniekiem durvis neatvēra. Dodoties kopā ar sievieti prom no notikuma vietas, vīrietis pa atvērtu logu meta ar stikla glāzi trāpot pagalmā novietotai automašīnai ar valsts numuru /TL numurs/ un izsitot tai priekšējo stiklu (lietas 16.lapa). No protokoliem par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām izriet, ka liecinieki /pers. I/ un /pers. J/ atpazinuši /pers. D/ kā personu, kuru, strādājot Liepājas pašvaldības policijā, vairākas reizes aizturējuši par dažādiem likumpārkāpumiem (lietas 18.-19., 21.-22.lapa).

Apsūdzētais /pers. D/ tiesas sēdē liecības sniegt atteicās, tādēļ, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tika nolasītas apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegtās liecības. /pers. D/ 24.09.2015. kā aizdomās turētais liecināja, ka 4.05.2015. pēcpusdienā /adrese/ viņam izcēlās konflikts ar civilsievu /pers. K/. /pers. K/ izskrēja no dzīvokļa un izsauca pašvaldības policijas darbiniekus, kurus viņš dzīvoklī neielaida, jo nebija tam nekāda pamata. Viņš precīzi neatceras, bet iespējams atvēra logu, lai paskatītos, vai policija ir aizbraukusi. Tad viņš dzirdēja, ka civilsieva ar vārdiem viņu aizskāra, tādēļ viņš caur logu sāka lamāties uz /pers. K/ un policijas darbiniekiem. Tā kā viņš bija alkohola reibumā, tad dusmu uzplūdā paņēma māla trauku un redzēja, ka ar to trāpa pa automašīnu /TL marka/ pelēkā krāsā. Pēc tam viņš aiztaisīja logu un aizgāja uz istabu. Savu vainu atzīst un nožēlo (lietas 27.lapa). Pēc apsūdzības izsniegšanas 14.10.2015. /pers. D/ norādījis, ka savu vainu atzīst un izdarīto nožēlo (lietas 40.lapa). 14.10.2015. protokolā par krimināllietas materiālu izsniegšanu /pers. D/ norādījis, ka nav fotogrāfijas no notikuma vietas, tāpēc uzskata, ka abus bojājumus nevarēja nodarīt vienlaicīgi (lietas 42.lapa).

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta pirmo daļu, pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Jebkura noziedzīga nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tīša vaina, kad vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu, paredz, ka viņa darbību vai bezdarbības rezultātā tiks iznīcināta vai bojāta sveša manta, un viņš to vēlas vai arī apzināti pieļauj.

Tiesa uzskata, ka ar lietā pārbaudītajiem pierādījumiem – cietušā /pers. F/ liecībās tiesas sēdē, liecinieku /pers. I/, /pers. J/ liecībās tiesas sēdē un pirmstiesas procesā (lietas 17., 20.lapa), /pers. F/ iesniegumā (lietas 3.lapa), automašīnas remonta izmaksu tāmē (lietas 8.lapa), policijas inspektora M.Rubeža uzziņā un fototabulā (lietas 10.-14.lapa), policijas kārtībnieka /pers. I/ ziņojumā (lietas 16.lapa), protokolos par personas uzrādīšanu atpazīšanai (lietas 18.-19., 21.-22.lapa) fiksētām ziņām ir objektīvi konstatēts, ka apsūdzētais /pers. D/, metot ar stikla trauku vai citu priekšmetu ir sabojājis svešu mantu – /pers. F/ piederošo automašīnu /TL marka/ ar v/n /TL numurs/, ko apsūdzētais /pers. D/ pēc būtības nenoliedz un atzīst arī savās pirmstiesas procesā sniegtajās liecībās un iesniegumā (lietas 9., 27., 40.lapa). No /pers. D/ izvirzītās apsūdzības izriet, ka viņš personīgu motīvu vadīts, tīši sabojāja svešu mantu. Lai apsūdzētā /pers. D/ darbībās konstatētu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu, obligāti jākonstatē, ka viņš noziedzīgu nodarījumu izdarījis ar nodomu (tiešu vai netiešu), tas ir, apzinājies savas darbības kaitīgumu un to apzināti veicis, paredzējis nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējies to iestāšanos vai apzināti pieļāvis šādu seku iestāšanos. Apsūdzētais /pers. D/ savās pirmstiesas procesā sniegtajās liecībās norāda, ka sākotnēji viņam bijis konflikts ar civilsievu /pers. K/, bet pēc tam, kad viņa izsaukusi pašvaldības policijas darbiniekus, tad mutisks konflikts izveidojies arī ar policijas darbiniekiem un turpinājies ar /pers. K/ (lietas 27.lapa). Šādu notikuma gaitu savās liecībās apstiprina pārējās konfliktā iesaistītās personas – /pers. K/, /pers. I/ (lietas 17.lapa), /pers. J/ (lietas 20.lapa). Savukārt, cietušais /pers. F/ ne savās liecībās tiesas sēdē, ne iesniegumā (lietas 3.lapa) nenorāda, ka pirms notikuma starp viņu un apsūdzēto būtu risinājies konflikts vai pastāvējušas citas nesaskaņas. Vērtējot minētos pierādījumus, tiesa nonāk pie secinājuma, ka notikuma laikā /pers. D/ rīcību vadīja personīgi motīvi attiecībā pret /pers. K/, /pers. I/, /pers. J/, nevis cietušo /pers. F/, kurš nekādā veidā nebija iesaistīts konfliktā vai tā risināšanā. No apsūdzētā /pers. D/ liecībām pirmstiesas procesā izriet, ka viņš, lamājoties uz /pers. K/ un policijas darbiniekiem, paņēmis māla trauku un izmetis to pa dzīvokļa logu, trāpot automašīnai (lietas 27.lapa). Tiesas sēdē apsūdzētais norādīja, ka trauku metis kaut kur laukā, bez noteikta mērķa. Liecinieks /pers. I/ tiesas sēdē liecināja, ka pēc viņa domām, /pers. D/ ar trauku meta /pers. K/ un policijas darbiniekiem, nevis automašīnai. Arī cietušais /pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka pēc sarunas ar /pers. D/ sapratis to, ka viņš vēlējies trāpīt policijas darbiniekiem, nevis automašīnai. Tāpat, liecinieks /pers. J/ savās pirmstiesas procesā sniegtajās liecībās apstiprina, ka /pers. D/, turot rokā stikla glāzi, draudējis /pers. K/ un policijas darbiniekiem, pēc kā izdarījis metienu (lietas 20.lapa). Minētie pierādījumi un konstatētais fakts par konfliktu starp apsūdzēto, /pers. K/ un policijas darbiniekiem, nepārprotami norāda uz to, ka /pers. D/ nebija ne objektīva iemesla, ne arī nodoma ar trauku mest pa konfliktā neiesaistītas personas automašīnu, sabojājot /pers. F/ mantu, bet viņš vēlējās savu rīcību vērst pret /pers. K/, /pers. I/ un /pers. J/. Tā kā tiesa nekonstatē apsūdzētā nodomu sabojāt /pers. F/ piederošu mantu, kas raksturo Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, tad /pers. D/ darbībās nevar konstatēt arī Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu.

Tomēr tiesa atzīst, ka /pers. D/, redzot pagalmā stāvēšanai novietotas automašīnas un izmetot pa trešā stāva dzīvokļa logu trauku, vajadzēja paredzēt savas darbības kaitīgās sekas – iespējamību sabojāt svešu mantu. Tādējādi, izvērtējot konstatētos notikuma apstākļus, tiesa secina, ka /pers. D/ svešu mantu – cietušajam /pers. F/ piederošo automašīnu /TL marka/ ar v/n /TL numurs/ ir sabojājis aiz neuzmanības. Kriminālatbildība par svešas mantas bojāšanu aiz neuzmanības paredzēta tikai tad, ja tas izdarīts, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citādā vispār bīstamā veidā (Krimināllikuma 186.panta pirmā daļa), vai arī, ja tās rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, vai iestājusies divu vai vairāku cilvēku nāve (Krimināllikuma 186.panta otrās un trešā daļa). Tā kā /pers. D/ inkriminēto nodarījumu nav izdarījis Krimināllikuma 186.panta pirmajā daļā norādītajā veidā un viņa darbību rezultātā nav iestājušās arī Krimināllikuma 186.panta otrajā un trešajā daļā paredzētās nodarījuma kaitīgās sekas, tad viņa darbības neveido arī Krimināllikuma 186.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu.

Tādējādi, ievērojot to, ka lietā nav konstatēts viens no noziedzīga nodarījuma sastāva obligātajiem elementiem – subjektīvā puse, kā arī ņemot vērā nodarījuma faktiskos apstākļus, /pers. D/ izdarītajā nodarījumā nevar konstatēt ne Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā, ne citā Krimināllikuma Sevišķās daļas pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu, līdz ar to viņš izvirzītajā apsūdzībā atzīstams par nevainīgu un attaisnojams, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 519.panta pirmās daļas 1.punktam.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 526.panta pirmās daļa 2.punktu, /pers. D/ atceļams piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 28.-29.lapa). Izlemjot jautājumu par /pers. F/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu par mantisko zaudējumu 196,20 euro apmērā, tiesa vadās no Kriminālprocesa likuma 526.panta otrās daļas, kur noteikts, ka, ja tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, tā atstāj bez izskatīšanas pieteikumu par nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis kaitējuma atlīdzināšanas prasības celšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi šajā kriminālprocesā cietušā /pers. F/ kaitējuma kompensācijas pieteikums ir atstājams bez izskatīšanas. Lietisko pierādījumu un mantas aresta lietā nav.

Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 519., 526., 529.pantu, tiesa

nos prie da

/pers. D/, personas kods /personas kods/atzīt par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas un attaisnot. Atcelt /pers. D/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā. /pers. F/ pieteikumu par nodarījuma rezultātā radītā mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu atstāt bez izskatīšanas. Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnesis D.Aktumanis