Court dismissed defendant's absence and awarded plaintiff's claim for unpaid electricity and court costs.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court ruled in favor of the plaintiff, AS 'Sadales tīkls,' against the defendant for unpaid electricity bills and related costs. The defendant failed to appear at the hearing or provide a written explanation, leading the court to proceed ex parte. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, legal interest, and court expenses.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 56.2 un 156. panti; Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1 un 250.25 panti: A civil court may examine a case without the defendant's presence if they fail to appear or justify their absence, resulting in a judgment against the absent party.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C31486412
Lietas arhīva Nr. C-1066-14/8
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 26.maijā
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese E. Stelte-Auziņa,
ar tiesas sēžu sekretāri A. Orlovsku,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS “Sadales tīkls” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1 ] 2012.gada 25.jūnijā AS “Sadales tīkls” (turpmāk tekstā – prasītāja) cēlusi maza apmēra prasību Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesā pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētāja) par naudas piedziņu.
Prasība pamatota ar 26.06.2007. Ministru kabineta noteikumiem Nr.452 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 9.,
56., 57., 95., 97.punktu, Civillikuma 1432., 1759., 1763., 1765., 1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantu un Civilprocesa likuma 26.,
33.p. 2.daļu, 39.p.2.d. 5.punktu, 40.p. 1.daļu, 41.p. 1.daļu, 112. un 195.pantu.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu Ls 313,52 un likumiskos procentus Ls 39,21, kopā Ls 352,73, lūdz piedzīt visus
tiesas izdevumus – valsts nodevu Ls 50,00 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājas lietotajam nekustamajam īpašumam – dzīvoklim Nr./adrese/, ar lietotāja Nr.1006874226
tika piegādāta elektroenerģija. Atbildētājai bija pienākums ievērot MK noteikumus “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas
noteikumi”. Atbildētājas objektam tika piegādāta elektroenerģija, bet atbildētāja veica apmaksu par patērēto elektroenerģiju.
2009.gada 13.janvārī prasītājas pilnvarots darbinieks apsekoja objekta uzskaites un pirmsuzskaites elektriskās ķēdes plombējumus,
kā arī elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta Nr.0087043 rādījumus un tika konstatēts, ka objekta pirmsuzskaites ķēdēm ir
izveidots nesankcionēts pieslēguma pievienojums kā rezultātā objektā nav uzskaitīta visa patērētā elektroenerģija. Fakts konstatēts
Aktā Nr.3502013 par neuzskaitīto elektroenerģiju. Atbildētāja neatsaucās uz prasītājas uzaicinājumiem ierasties akta izskatīšanai līdz
2009.gada 19.februārim. Komisija veica pārrēķinu bez atbildētājas klātbūtnes 2009.gada 19.februārī un nosūtīja atbildētājai rēķinu
Nr.200326573309 par summu Ls 313,52. Atbildētāja vairākkārtīgi, pēdējo reizi 2010.gada 15.aprīlī, tika brīdināta par parāda
samaksu uz ko atbildētāja nereaģēja.
[2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav sniegusi.
[3] Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, neierašanos attaisnojošus dokumentus tiesā nav iesniegusi, nav lūgusi izskatīt lietu pēc
būtības bez viņas klātbūtnes vai atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi atbildētājai paziņots likumā noteiktajā kārtībā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.2 un 156.pantu tiesa uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes tiesas
sēdē.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. B/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un apstākļiem. Paskaidroja,
ka atbildētāja nav vērsusies pie prasītājas ar iesniegumiem vai piedāvājusi izlīgumu. Paskaidroja, ka atbildētāja bija klāt pie Akta
sastādīšanas un pēc akta ieradās personīgi 2009.gada 19.februārī plkst.16.40. Tad viņa arī informēja prasītāju, ka ir objekta jaunā
īpašniece un tādēļ viņai ir jauns klienta numurs.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.
[5] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījums vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumu.
[6] Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītāja 2009.gada 13.janvārī sastādīja Aktu Nr.3502013 par neuzskaitīto enerģiju, kura
sastādīšanā piedalījās prasītājas pārstāvis un liecinieks, un no kura izriet, ka objektā nav uzskaitīta visa patērētā elektroenerģija, jo
objekta pirmsuzskaites ķēdē ir izveidots nesankcionēts pieslēguma pievienojums.
2007.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.452 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 24.punkts nosaka,
ka saistītais lietotājs atkarībā no ievadaizsardzības aparāta strāvas lieluma par patērēto elektroenerģiju var norēķināties atbilstoši
pašu nolasītiem elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta rādījumiem (pašdeklarēšanās metode), veicot izlīdzināto maksājumu
vai apmaksājot saņemtos rēķinus.
No 2009.gada 19.februāra rēķina Nr.200326573309, kurš izrakstīts atbildētājai redzams, ka rēķina par neuzskaitītās elektroenerģijas
gadījumu atklāšanu PA 3502013 par periodu no 2008.gada 22.jūlija līdz 2009.gada 13.janvārim summa sastāda Ls 313,52, kas,
saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 noteikto maiņas kursu (1 euro =0.702804 lati), sastāda 446,10
euro, apmērā.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētājs nav apstrīdējis prasības pamatotību, tāpat tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs ir samaksājis prasītājai parādu
par pieslēguma ierīkošanu. Līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pamata neticēt prasītājas argumentiem un tiesai nav pamata apstrīdēt
prasības summas apmēru.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība par galvenā parāda 446,10 euro apmērā piedziņu ir pamatota un apmierināma.
[7] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu
atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta 1.daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,
ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta 2. un 3.daļu,
likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par
pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās,
kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā. Līdz ar to no atbildētājas piedzenami likumiskie procenti 55,79 euro
apmērā.
[11] Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā
samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..).
No atbildētājas prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 71,14 euro, ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 4,70 euro (par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu) un izdevumus, kas
saistīti ar publikācijas sagatavošanu oficiālajam izdevumam “Latvijas Vēstnesis” 1,72 euro.
Tādējādi kopā no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 77,56 euro.
[11] Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nesedz prasītājas iemaksa 11,76 euro apmērā piedzenami no atbildētājas valsts
labā.
[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1 un 250.25pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu AS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, galveno
parādu 446,10 euro (Ls 313,52), likumiskos procentus 55,79 euro (Ls 39,21) un tiesas izdevumus 77,56 euro (Ls 54,51), kopā
579,45 euro (pieci simti septiņdesmit deviņus euro un 45 centus) (Ls 407,24 – četri simti septiņi lati un 24 santīmi).
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,76 euro
(vienpadsmit euro un 76 centu), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde:
Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta pieejamības dienas – 2014.gada 9.jūnija, Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Lietas dalībnieks, kuram tiesas lēmums nosūtīts saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 pantu, apelācijas sūdzību var iesniegt 20 dienu
laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.