Court dismissed appeal against administrative fine for failing to maintain property in order.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed the plaintiff's appeal against a municipal administrative fine for failing to maintain his property in order. The plaintiff argued that the municipality was responsible for the poor condition of the building and that the fine was disproportionate. The court found the plaintiff liable for the damage and determined the fine was appropriate given the lack of mitigating circumstances.
Legislator-Regeste
KI-generiertLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288. un 289. panti: The court must uphold an administrative penalty if the violation is established and the imposed sanction is proportionate to the nature of the breach and the offender's culpability.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. 137011313
Lietas arhīva Nr. 1-0003-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā, 2014.gada 17.februārī
Tukuma rajona tiesa
Šādā sastāvā: tiesnese A.Vancāne
ar sekretāri D.Jēkabsoni
piedaloties sūdzības iesniedzējam /pers. A/, iestādes- Ventspils pilsētas domes pārstāvim /pers. B/ un /pers. C/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ sūdzības par Ventspils pilsētas domes Administratīvās
komisijas 2013.gada 7.maija lēmumu Nr. D55-492/13
konstatēja
2013.gada 7.maijā Ventspils pilsētas domes Administratīvā komisija pieņēma lēmumu Nr.D55-492/13 (turpmāk - Lēmums) ar kuru
nolēma saukt /pers. A/ pie administratīvās atbildības pēc Ventspils pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.7 (turpmāk-
Noteikumi) 4. un 19.punktu un sodīt ar naudas sodu EUR 113,82 (Ls 80,00) apmērā.
Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.
/pers. A/ izdarījis būtisku sabiedrisko pārkāpumu, atkārtoti konstatēts, ka netiek uzturēts kārtībā /pers. A/ piederošs nekustamais
īpašums /adrese A/. Īpašumam no iekšpagalma puses nav aizdarītas logu ailas, no /ielas nosaukums/ puses nav salaboti izlauztie
logu aizdares dēļi. No fasādes /ielas nosaukums/ pusē atdalījies apmetums, kurš nokritis uz gājēju ietves. Pagalmā nav savākti
atkritumi.
Sūdzības iesniedzējs /pers. A/ iesniedza tiesā sūdzību, lūdzot atcelt Lēmumu, norādot, ka Ventspils pilsētas dome bija tā, kura
pasūtīja nekustamā īpašuma /adrese A/ daļēju nojaukšanu un iekonservēšanu. Kā redzams no Ventspils pilsētas domes
Administratīvās komisijas lēmuma, tad šie darbi ir veikti nekvalitatīvi, ja reiz no iekšpagalma puses nav aizdarītas loga ailas, un
fasādes pusē ir atdalījies apmetums, kurš it kā esot nokritis uz gājēju ietves. Norādīts, ka /pers. A/ tiek vainots pie tā, ka ēkas
iekšpagalma nav savākti atkritumi. Atkritumi ir atradušies uz Ventspils domei piederošā zemes gabala, līdz ar ko Ventspils pilsētas
domes kompetencē ir uzraudzīt, cik kārtīgs ir tai piederošais zemes gabals. Tāpat, /pers. A/ nav pienākums atbildēt par Ventspils
iedzīvotāju rīcību, kur Ventspils pilsētas domei būtu pienākums nodrošināt tiem pilsētas trūcīgajiem iedzīvotājiem, kuri nevar atļauties
nodot atkritumus civilizētā veidā, alternatīvas iespējas kā šos atkritumus nodot.
Norādīts, ka Ventspils pašvaldības policija nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem, ja reiz tiek pieļauts, ka pilsētas centrā notiek
šādas, it kā Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas fiksētās nelikumīgās darbības. Ventspils pilsētas domes
Administratīvā komisija līdzīgu sodu ir piemērojusi arī 2013.gada 12.martā un 25.martā, kas ļauj secināt, ka lēmumi nav pieņemti ar
mērķi, lai nodibinātu kārtību, bet gan lai piespiestu /pers. A/ veikt Ventspils pilsētas domei vēlamu darbību - parakstīt Ventspils
pilsētas domei vēlamajā redakcijā atpakaļpirkuma līgumu par spriedumu kurš nav izpildāms.
Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs savu sūdzību uzturēja uz tajā minētajiem apstākļiem.
Tiesas sēdē Ventspils pilsētas domes pārstāvis /pers. B/ sūdzību neatzina un paskaidroja, ka uzskata to par nepamatotu un
noraidāmu. Noteikumi, kuros paredzēta atbildība par īpašuma uzturēšanu, apstiprināti likumā noteiktajā kārtībā un ir spēkā esoši.
Uzskata, ka sods uzlikts pamatoti. Par šādu pārkāpumu sods paredzēts līdz EUR 355,72 (Ls 250,00), bet sūdzības iesniedzējam
sods piemērots EUR 113,83 (Ls 80,00) apmērā. Nosakot soda apmēru, ņemts vērā tas, ka pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā
un sūdzības iesniedzējs agrāk par šādu pārkāpumu jau ir sodīts.
Tiesas sēdē Ventspils pilsētas domes pārstāve /pers. C/ sūdzību neatzina un paskaidroja, ka viņa konstatēja administratīvo
pārkāpumu, par ko sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu. Uzskata, ka Lēmums ir pieņemts pamatoti un nav nekāda pamata
tā atcelšanai. Ir pierādīts, ka bijis pārkāpums, nav sakopts sūdzības iesniedzēja īpašums, tas apdraud gājēju drošību, jo uz gājēju
ietves bija nokritis apmetums
Tiesa, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem, atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir
noraidāma sekojošu apsvērumu dēļ.
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantā noteikts, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,
jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie
administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi
apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Ar Ventspils pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr. /numurs/ norakstu lietā pierādīts, ka īpašuma tiesības uz nekustamo
īpašumu /adrese A/ ar kadastra Nr./numurs A/, ir nostiprinātas /pers. A/ (lietas 13.lapa).
Ventspils pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr.7 „Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi”
(Noteikumi) izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu un apstiprināti ar Ventspils pilsētas
domes 2012.gada 3.februāra lēmumu Nr.25. Saskaņā ar minēto Noteikumu 3.punktu šie noteikumi ir saistoši visām juridiskām un
fiziskām personām neatkarīgi no tā vai nekustamais īpašums ir tiesiski nostiprināts konkrētam īpašniekam, valdītājam vai lietotājam,
arī ārvalstniekiem.
Noteikumu 4.punktā noteikts, ka zemes gabala un tam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju uzturēšanu nodrošina un par
teritorijas savlaicīgu uzkopšanu un sanitāro tīrību ir atbildīgs neapbūvēta zemes gabala īpašnieks vai valdītājs, vai apbūvēta zemes
gabala gadījumā - būves īpašnieks vai valdītājs, ja vien līgumā vai saistošā dokumentā nav noteikts citādi. Ja zemes gabala īpašnieks
(valdītājs) vai lietotājs ar līgumu vai normatīvajos aktos citā kārtībā paredzētā veidā nodevis pienākumu uzturēt zemes gabalu citai
persona, atbild tā persona, kura šo pienākumu uzņēmusies, ja vien netiek noskaidrots, ka zemes gabala īpašnieks (valdītājs) vai
lietotājs, nododot šo pienākumu, rīkojies vieglprātīgi.
Noteikumu 19.punktā noteikts, ka par ēku/būvju uzturēšanu atbild tās īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs, ja tas noteikts līgumā vai citā
lietotājam saistošā dokumentā. Ja ēku/būvju īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs ar līgumu vai normatīvajos aktos citā kārtībā paredzētā
veidā nodevis pienākumu uzturēt ēku/būvi citai personai, atbild persona, kas šo pienākumu uzņēmusies, ja vien netiek noskaidrots,
ka ēku/būvju īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs, nododot šo pienākumu, rīkojies vieglprātīgi, un 20.punktu: šo noteikumu 19.punktā
minētās personas veic ēku/būvju tehnisko uzturēšanu, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu, Ventspils pilsētas saistošo
noteikumu par teritorijas izmantošanu un apbūvi prasības, un uztur ēkas vai būves tādā stāvoklī, ka tās nav bīstamas, un no tām nevar
rasties kaitējums sabiedrībai vai trešo personu īpašumam.
Savukārt Saistošo noteikumu 21.panta apakšpunkti nosaka, ka 19.punktā minētām personām, ir pienākums:
21.1. sakopt koplietošanas teritorijas un savlaicīgi izvest atkritumus;
21.2. savlaikus veikt īpašuma uzturēšanas darbus, remontdarbus – ēku un būvju fasāžu (tai skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju,
izkārtņu), žogu (tai skaitā vārtu, vārtiņu) renovāciju, kā arī nojaukt funkcijas zaudējušas būves vai to elementus;
21.3. savlaicīgi veikt ielu segumu iesēdumu un pacēlumu likvidēšanu, inženierkomunikāciju aku un vāku regulēšanu;
21.4. notīrīt sniegu un ledu no balkoniem, lodžijām, ēku jumtiem, likvidēt lāstekas, nepieļaut sniega un ledus krišanu no jumtiem,
dzegām, ūdens notekcaurulēm un situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju vai trešo personu īpašuma (tai skaitā transportlīdzekļu)
drošība, nepieciešamības gadījumā norobežojot bīstamo (darba) zonu;
21.5. daudzdzīvokļu māju kāpņu telpā izvietot informāciju par apsaimniekotāju, norādot kontakttālruni un adresi;
21.6. aizdarīt logus un ieejas durvis neapdzīvotās, saimnieciskai darbībai neizmantotās ēkās un būvēs, lai novērstu tajās nepiederošu
personu iekļūšanu un/vai uzturēšanos;
21.7. veikt ēkas/būves konservāciju, iepriekš Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā saņemot
nepieciešamo saskaņojumu;
21.8. veikt ēkas/būves tehnisko apsekošanu, kas ietver ēku/būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu un inženierkomunikāciju
tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu kompleksu, ne retāk kā vienu reizi piecos gados, ja neapdzīvotās un
saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkas/būves var radīt apdraudējumu trešai personai, vai to īpašumam;
21.9. nepieļaut atkritumu uzkrāšanos ēkās un būvēs, kā arī to teritorijās;
21.10.nepieļaut ēku vai telpu būvdarbu un remonta laikā koplietošanas teritoriju piesārņošanu ar būvgružiem un putekļiem, kā arī
neatļautu atkritumu mešanu ārā pa ēkas logiem.
Tādējādi no Saistošo noteikumu teksta izriet teritorijas īpašnieka vai valdītāja, kā arī lietotāja, ja tas ir noteikts līgumā, pienākums
gādāt par viņu īpašumā esošajā vai lietošanā nodotajā teritorijā, kā arī šīm teritorijām piegulošo ielu daļas ietvju uzkopšanu,
uzturēšanu tīrībā, aizdarīt logus neapdzīvotās, saimnieciskai darbībai neizmantotās ēkās un būvēs, nepieļaut sniega un ledus krišanu
no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju vai trešo personu īpašuma (tai skaitā
transportlīdzekļu) drošība.
Lietā konstatēta, ka 2013.gada 12.aprīlī Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas vecākā inspektore
L.Balandiņa-Eklone sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. CA 002647 (lietas 6.lapa) par to, ka 2013.gada 11.aprīlī
plkst.11.05 konstatēts, ka netiek uzturēts kārtībā /pers. A/ piederošs nekustamais īpašums /adrese A/. Konstatēts, ka īpašumam no
iekšpagalma puses nav aizdarītas logu ailas, no /ielas nosaukums/ puses nav salaboti izlauztie logu aizdares dēļi. No fasādes /ielas
nosaukums/ pusē atdalījies apmetums, kurš nokritis uz gājēju ietves. Pagalmā nav savākti atkritumi (Lietas 6. lapa).
Protokolā norādīts administratīvā pārkāpuma izskatīšanas laiks un vieta, /pers. A/ nosūtīts aicinājums Nr.5-7.4/107 ar informāciju par
administratīvā pārkāpuma izskatīšanas laiku un vietu, aicinājumam pievienots administratīvā pārkāpuma protokols (lietas 9.lapa).
Uz Administratīvās komisijas sēdi /pers. A/ nebija ieradies.
No Lēmuma redzams, ka Ventspils pilsētas domes Administratīvā komisija sūdzības iesniedzēja prombūtnē izskatīja administratīvā
pārkāpuma protokolu Nr.CA002647 un secināja, ka ir izdarīts administratīvais pārkāpums, ir pārkāpti Noteikumu 4.un 19. punkts.
Noteikumu 38.punkts nosaka, ka minētās pārkāptās normas sankcija paredz naudas sodu fiziskām personām līdz EUR 355,71 (Ls
250,00). Pamatojoties uz Noteikumu 4. un 19.punktu, ņemot vērā apstākli, ka izdarīts būtisks sabiedrisks pārkāpums, kas
izpaudās nekustamā īpašuma neuzturēšanā kārtībā, kā arī faktu, ka administratīvais pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā,
Ventspils pilsētas domes Administratīvā komisija pieņēma lēmumu sodīt /pers. A/ ar naudas sodu EUR 113,83 (Ls 80) apmērā
(lietas 4.lapa).
Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas
(amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības
sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Šos faktus saskaņā ar LAPK 243.panta otro daļu konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās
personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem
pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem
līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video
u.tml.).
Tādējādi par pierādījumiem šajā lietā var kalpot lietas materiāliem pievienotās fotogrāfijas (lietas 7.,8. lapa).
Tiesa, aplūkojot lietā esošās fotogrāfijas, uzskata, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Saistošo noteikumu 19. punkta pārkāpumus ar
nodomu, apzinoties savas bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzot tās kaitīgās sekas un apzināti pieļaujot šo seku iestāšanos.
Tiesa ņem vērā arī faktu, ka sūdzības iesniedzējs pēc Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas uzaicinājuma
neieradās uz Administratīvās komisijas sēdi 2013.gada 7.maijā.
Lietā ir strīda par faktiskajiem apstākļiem, t.i., par to, ka nav veikta nekustamā īpašuma /adrese B/, uzturēšana kārtībā.
Lietā ir strīds par to, vai sūdzības iesniedzējs /pers. A/ ir nekustamā īpašuma /adrese A/, īpašnieks.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska,
vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu,
pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Lietā esošiem materiāliem pievienota Ventspils tiesas zemesgrāmatu nodaļas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma
Nr./numurs B/izdruka (lietas 13.lapa), no kuras redzams, ka /pers. A/ ir nekustamā īpašuma /adrese A/ īpašnieks. Tiesas ieskatā
apstāklis, ka sūdzības iesniedzējs apstrīd savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu neatbrīvo pie administratīvās atbildības
saucamo personu, konkrētajā gadījumā /pers. A/ no Ventspils pilsētas domes saistošo noteikumu „Ventspils pilsētas teritorijas
kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” Nr. 7. 4. un 19.pantos noteikto pienākumu izpildes.
Tā kā sūdzības iesniedzējs ir namīpašuma īpašnieks, kuram saskaņā ar Noteikumiem ir pienākums uzturēt kārtībā īpašumu, kas
atrodas /adrese/, un kurš nav šo pienākumu pildījis, tad tiesa uzskata, ka Ventspils pilsētas domes Administratīvā komisija sūdzības
iesniedzēju par Noteikumu 7.2.1.punkta pārkāpumu pamatoti saukusi pie administratīvās atbildības un sodījusi.
Sūdzības iesniedzējam, pamatojoties uz Noteikumu 38.pantu, par pārkāpumu piemērots naudas sods EUR 113,83 (Ls 80,00)
apmērā.
No Noteikumu 38.punkta redzams, ka par Noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām
personām līdz EUR 355,72 (Ls 250,00).
Soda apmēru Ventspils pilsētas domes Administratīvā komisija sūdzības iesniedzējam noteikusi, atzīstot, ka viņš ar savu rīcību
izdarījis rupju sabiedrisko pārkāpumu, kas izpaudies radot nepievilcīgu ainavu – piederoša īpašuma neuzturēšanu kārtībā, atkārtoti
gada laikā.
Pastāvot šādiem iepriekš konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka Lēmums ir pamatots, tiesisks un nav
pamata tā atcelšanai vai grozīšanai.
Latvijas APK 32.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta
atbildība par izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko
stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Samērīguma princips nosaka, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa
tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar
nozīmīgu sabiedrības labumu (Administratīvā procesa likuma 13.pants). Izvērtējot soda samērīgumu, jāņem vērā, ka jebkādi personas
tiesību ierobežojumi pieļaujami tikai nolūkā sasniegt likumdevēja noteikto mērķi.
/pers. A/ nav konstatēti atbildību mīkstinošie apstākļi, līdz ar to tiesa atzīst, ka uzliktais administratīvais sods ir samērīgs un ar minēto
naudas sodu tiks sasniegts taisnīgākais un lietderīgākais mērķis- /pers. A/ uzturēs kārtībā viņam piederošo īpašumu /adrese/.
Tiesa sūdzības iesniedzēja argumentus par to, ka viņš nav nekustamā īpašuma īpašnieks, tāpēc viņam nav pienākums uzturēt
īpašumu kārtībā, atzīst par nepamatotiem.
Izvērtējot iepriekš konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ pamatoti saukts pie administratīvās atbildības. Tiesa nekonstatē
lietā nevienu pierādījumu tam, ka /pers. A/ objektīvu iemeslu dēļ nevarētu izpildīt viņam ar Noteikumiem uzlikto pienākumu, kas
attiecas uz /pers. A/ piederošo īpašumu. Tiesa uzskata, ka /pers. A/ apzināti nav pildījis Noteikumos uzlikto pienākumu.
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, tiesa atzīst, ka /pers. A/ piemērotais sods ir samērīgs, Ventspils pilsētas domes
Administratīvās komisijas 2013.gada 7.maija lēmums Nr. D55-492/13 atstājams negrozīts, bet sūdzības iesniedzēja /pers. A/
sūdzība ir noraidāma.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.panta pirmo daļu, 289.12 un 289.13pantu,
tiesa
n o sprieda
Atstāt negrozītu Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2013.gada 7.maija lēmumu Nr.D55-492/13 (administratīvā
pārkāpuma protokols CA 002647) par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības, bet /pers.
A/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma, iesniedzot
apelācijas sūdzību Tukuma rajona tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2014.gada 26.februāris.
Tiesnese A.Vancāne