Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
131032116 / 1A-0081-17 KI-generiert

Court dismissed appeal against administrative fine for leaving accident scene, upholding police decision based on evidence.

Geschäftsnummer 131032116 / 1A-0081-17
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Abgewiesen (Dismissed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The court dismissed the plaintiff's appeal against a police administrative fine for leaving the scene of a traffic accident. Evidence, including vehicle inspections and witness testimony, confirmed the plaintiff violated road safety rules by abandoning the scene after the collision. The court rejected the argument that reasonable doubt should benefit the individual, noting the evidence was sufficient and the fine proportionate given prior similar offenses.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punkts; 289.13 pants: The court must uphold an administrative penalty decision if the evidence sufficiently proves the violation exists, rejecting arguments that mere doubts should benefit the individual when facts are clear.

Schlagwörter

KI-generiert
administrative penalty appeal leaving accident scene traffic safety violation evidence sufficiency proportionality of fine administrative liability reasonable doubt standard Störung des öffentlichen Verkehrs

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 panta piektā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta 14. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 278. panta trešā daļa
Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnijā noteikumu Nr.571 "Ceļu satiksmes noteikumi"
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. panta pirmās daļas 2. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 pants
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lieta Nr.131032116

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 21.aprīlī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S.Groza

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības

policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i. 2016.gada 8.jūlija lēmumu Nr./numurs/.

Aprakstošā daļa

2016.gada 6.aprīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/ un ar 2016.gada 10.maija lēmumu Nr./numurs/ /pers. A/ saukts pie

administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 panta piektajai daļai un 149.4 panta 14.daļai, uzliekot naudas

sodu 100 EUR apmērā.

Šo lēmumu /pers. A/ (turpmāk arī – Sūdzības iesniedzējs) pārsūdzēja un ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

priekšnieka vietnieka p.i. (turpmāk arī – Iestādes) 2016.gada 8.jūlija lēmumu Nr./numurs/(turpmāk arī – Lēmumu) tas atstāts negrozīts. Ar Lēmumu,

pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 278.panta trešo daļu, labota pārrakstīšanās kļūda 2016.gada 10.maija lēmuma Nr./numurs/

konstatējošā daļā, proti, labojot lēmumā norādīto ceļu satiksmes negadījuma izsaukuma laiku no plkst.19.12 uz plkst.17.12.

Lēmumā norādīts, ka lietā noskaidrots, ka 2015.gada 11.novembrī, izsaukums plkst.17.12, nama /adrese/ teritorijā notika ceļu satiksmes

negadījums starp nenoskaidrotu transportlīdzekli, ko vadīja nenoskaidrots vadītājs un stāvēšanai novietotu transportlīdzekli /TL marka/, valsts

reģistrācijas numurs /TL numurs/ (turpmāk arī – transportlīdzeklis /TL marka/). Pēc ceļu satiksmes negadījuma nenoskaidrotā transportlīdzekļa vadītājs

atstāja negadījuma vietu, pārkāpjot likumā noteikto kārtību. Transportlīdzekļa /TL marka/vadītājs (īpašnieks) noradījis, ka aculiecinieks /pers. B/ sniedza

informāciju par to, ka negadījumu izraisīja un notikuma vietu atstāja transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/.

Lietā, apkopojot un izvērtējot lietas materiālus un gūtos pierādījumus, tika noskaidrots, ka lietā apskatāmo ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā

/TL marka/, valsts reģistrācijās numurs /TL numurs/ (turpmāk arī – transportlīdzeklis /TL marka/) vadītājs ir Sūdzības iesniedzējs.

Lietas materiālu izskatīšanas gaitā tika veikta abu minēto transportlīdzekļu apskate un fotografēšana, par ko sastādīti transportlīdzekļa apskates

protokoli, kā arī pieņemti Sūdzības iesniedzēja un negadījuma aculiecinieka /pers. B/ paskaidrojumi.

Lietā konstatēts, ka Sūdzības iesniedzējs pārkāpa Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnijā noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”, redakcijā

līdz 2016.gada 1.janvārinm, (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 51.punkta, 51.1., 52.1., 52.2.apakšpunktu un 70., 113.punkta prasības, par ko

sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/ un ar 2016.gada 10.maija lēmumu Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības

atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 panta piektajai daļai un 149.4 panta 14.daļai, uzliekot naudas sodu 100 EUR apmērā.

Transportlīdzekļa /TL marka/ vadītājs paskaidrojumā, ko sniedza notikuma vietā, norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā vietā

un laikā bija novietojis stāvēšanai minēto transportlīdzekli. Ap plkst.17.00 dežurants /pers. B/ viņu informēja, ka viņš redzēja negadījumu un

transportlīdzekli /TL marka/ir bojājis, kā arī pēc negadījuma notikuma vietu atstājis transportlīdzeklis /TL marka/. Pēc ceļu satiksmes negadījuma no

transportlīdzekļa /TL marka/izkāpa tā vadītājs un, apskatot negadījuma rašanās sekas, izteica savu vienaldzību, pēc kā aizbrauca no notikuma vietas.

/pers. B/ paskaidrojumā norāda, ka viņš atradās administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā vietā un laikā un redzēja ceļu satiksmes

negadījumu, kuru izraisīja transportlīdzekļa /TL marka/vadītājs. Minētā transportlīdzekļa vadītājs atpakaļgaitā izbrauca no stāvēšanas vietas, pēc kā

uzsāka kustību uz priekšu un ar transportlīdzekļa priekšējo daļu aizķēra pie vārtiem stāvēšanai novietotu transportlīdzekli /TL marka/, bojājot tā

aizmugurējo atdures stieni. Pēc ceļu satiksmes negadījuma transportlīdzekļa /TL marka/vadītājs apstājās un izkāpa no tā, lai apskatītu abus

transportlīdzekļus. Viņš vadītājam pateica, ka aizies pēc transportlīdzekļa /TL marka/īpašnieka, savukārt, atgriežoties notikuma vietā, transportlīdzeklis

/TL marka/ un tā vadītājs notikuma vietā vairs nebija. Transportlīdzekļa /TL marka/īpašnieks par notikušo ceļu satiksmes negadījumu paziņoja policijai.

Policijas darbinieces dienesta ziņojumā norādīts, ka lietas izskatīšanas laikā viņa sazinājās ar transportlīdzekļa /TL marka/jauno īpašnieku, kurš

paskaidroja, ka, iegādājoties šo transportlīdzekli, tas bija ar redzamiem defektiem, proti, bija (ir) bojāts priekšējais un aizmugurējais atdures stienis.

Sazinoties ar negadījuma aculiecinieku /pers. B/, noskaidrots, ka notikuma vietā transportlīdzekļa /TL marka/vadītājs, uzsākot kustību, ar

transportlīdzekļa priekšējo stūri uzbrauca ceļa malā novietotam bluķim, pēc kā, strauji uzsākot braukt taisnā virzienā, frontāli atdūrās pret priekšā stāvošu

transportlīdzekli /TL marka/, bojājot to. Tādējādi transportlīdzeklim /TL marka/ jābūt bojājumiem uz tā priekšējā atdures stieņa priekšējās daļas.

Izvērtējot lietas materiāliem pievienotās fotogrāfijas, kā arī ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas un transportlīdzekļa apskates protokolu,

secināms, ka transportlīdzeklim /TL marka/fiksēti bojājumi uz aizmugurējā atdures stieņa. Savukārt transportlīdzeklim /TL marka/fiksēti bojājumi uz

priekšējā atdures stieņa kreisās un labās puses, kā arī uz priekšējā labā spārna.

Vērtējot aculiecinieka paskaidrojumu, secināms, ka nav pamata neticēt viņa sniegtajām liecībām, jo nekas neliecina, ka viņš būtu ieinteresēts lietas

iznākumā. Tāpat var secināt, ka aculiecinieks nepārprotami redzēja abu negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu kontaktu, kā arī norāda, ka piegāja pie

transportlīdzekļa /TL marka/vadītāja un viņam paziņoja, ka dosies par notikušo ceļu satiksmes negadījumu paziņot transportlīdzekļa /TL

marka/īpašniekam.

Izvērtējot lietā gūtos pierādījumus, secināms, ka negadījuma brīdī savstarpējā kontaktā atradās transportlīdzekļa /TL marka/priekšējā atdures

stieņa kreisās puses priekšējā daļa, t.i., fotogrāfijās fiksētie skrāpējumi uz priekšējā atdures stieņa pie valsts reģistrācijas numura zīmes, kā arī bukte zem

priekšējā atdures stieņa varēja rasties kontaktā ar transportlīdzekļa /TL marka/izpūtēju, kas izvirzīts uz aizmuguri, ārpus transportlīdzekļa aizmugurējā

atdures stieņa.

Turklāt transportlīdzeklim /TL marka/ uz priekšējā atdures stieņa labās puses sānu daļas fiksēti skrāpējuma veida bojājumi, kas varēja rasties

aculiecinieka norādītā situācijā, kad pirms negadījuma transportlīdzeklis/TL marka/ar priekšējā atdures stieņa stūri uzbrauca ceļa malā novietotam bluķim.

Transportlīdzekļa /TL marka/vadītājam bija jāzina un viņš zināja par notikušo ceļu satiksmes negadījumu, jo no negadījuma aculiecinieka

paskaidrojumiem izriet, ka viņš transportlīdzekļa /TL marka/vadītājam, kurš izkāpa no transportlīdzekļa, lai apskatītu abus transportlīdzekļus, paziņoja,

ka dosies par notikušo ceļu satiksmes negadījumu paziņot negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa /TL marka/īpašniekam.

No iepriekš minētā izriet, ka Sūdzības iesniedzēja rīcība, pēc negadījuma atstājot notikuma vietu, neatbilst pretrunā Ceļu satiksmes noteikumu

51.1., 52.2.apakšpunkta un 70., 113.punkta prasībām.

Vērtējot Sūdzības iesniedzēja iesniegumam pievienotās fotogrāfijas, secināms, ka tajās nav redzami (fiksēti) bojājumi uz transportlīdzekļa /TL

marka/priekšējā atdures stieņa kreisās puses priekšējās daļas, t.i., fotogrāfijās nav fiksēti skrāpējumi uz priekšējā atdures stieņa pie valsts reģistrācijas

numura zīmes un priekšējā atdures stieņa labās puses sānu daļas. Vienlaikus secināms, ka zem priekšējā atdures stieņa kreisās puses priekšējās daļas nav

fiksēts tāda rakstura (konfigurācijas) bojājums (bukte), kāds tas fiksēts policijas iestādes veiktajās fotogrāfijās, veicot minētā transportlīdzekļa apskati.

Līdz ar to, izvērtējot lietā gūtos pierādījumus, secināms, ka Sūdzības iesniedzējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 panta piektajai daļai un 149.4 panta 14.daļai.

Lietas izskatīšanas laikā Iestāde konstatēja, ka 2016.gada 10.maija lēmumā Nr./numurs/ konstatējošā daļā tika pieļauta pārrakstīšanas kļūda, t.i.,

norādīts, ka izsaukums uz ceļu satiksmes negadījuma vietu ir plkst.19.12, savukārt no lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka izsaukums uz ceļu

satiksmes negadījuma vietu ir plkst.17.12.

Līdz ar to šī pārrakstīšanās kļūda, kas neietekmē pieņemto lēmumu, ir labojama, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

278.panta trešo daļu, labot 2016.gada 10.maija lēmuma Nr./numurs/ konstatējošā daļā norādīto ceļu satiksmes negadījuma izsaukuma laiku no

plkst.19.12 uz plkst.17.12.

Par minēto lēmumu /pers. A/ iesniedzis sūdzību un lūdz atcelt šo lēmumu.

Sūdzībā norādīts, ka Lēmums ir nepamatots un ir atceļams. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. un 239.pantam, lai konstatētu

administratīvo pārkāpumu, ir jākonstatē administratīvā pārkāpuma sastāva obligāti elementi: objektu, objektīvo pusi, subjektu un subjektīvo pusi,

savukārt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tātad administratīvā pārkāpuma sastāva neesamība ir absolūts apstāklis, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Lietā nav strīda par to, ka 2015.gada 11.novembrī ir noticis ceļu satiksmes negadījums starp nenoskaidrotu transportlīdzekli, ko vadīja

nenoskaidrots vadītājs un stāvēšanai novietotu transportlīdzekli /TL marka/, bet strīds ir par to, vai Sūdzības iesniedzējs norādītajā laikā, vietā un

apstākļos ir vai nav vadījis transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/. Tāpat pastāv strīds par lietā esošo pierādījumu

attiecināmību un ticamību.

Iestāde pierādījumus nav vērtējusi atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244.panta prasībām, piešķirot ticamību vieniem

pierādījumiem, proti, negadījuma aculiecinieka /pers. B/ liecībai. Turklāt Iestāde nav ņēmusi vērā objektīvu pierādījumu, proti, faktu, ka transportlīdzeklim

reāli negadījuma rezultātā nodarītie defekti neatbilst faktiskajai situācijai.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2015. gada 11.novembrī viņš neatradās /adrese/ autostāvvietā. Lēmums ir balstīts tikai uz viena liecinieka /pers.

B/ liecību. Sūdzības iesniedzējs transportlīdzekli /TL marka/iegādājās 2015.gada septembra sākumā ar jau esošiem vizuālajiem defektiem. Minētā

automašīna tika arī pārdota ar esošiem vizuālajiem defektiem, ko apliecina sūdzībai pielikumā pievienotās fotogrāfijas no trim dažādām fotosesijām pēc

automašīnas iegādes. Fotouzņēmumos, kas uzņemti 2015.gada 26. septembrī, ir redzams, ka transportlīdzekļa priekšējais atdures stienis pie numura

zīmes gan labajā pusē, gan kreisajā pusē ir bijis bojāts jau šo fotouzņēmumu uzņemšanas laikā (2015.gada 26.septembris). Fotouzņēmumā ar nosaukumu

“20.11.2015_2” redzams, ka priekšējā atdures stieņa labās puses apakšējā daļa ir bojāta. Arī fotouzņēmumā ar nosaukumu “28.12.2015_2” redzams,

ka priekšējais atdures stienis ir bijis bojāts jau iepriekš.

Tādejādi secināms, ka lietā konstatētie un Lēmumā norādītie pierādījumi ir nepieļaujami lietā, jo no sūdzības pielikumā esošajiem pierādījumiem ir

secināms, ka transportlīdzeklis /TL marka/jau bijis vizuāli bojāts pirms lietā apskatāmā ceļu satiksmes negadījuma. Savukārt /pers. B/ liecības ir pretrunā

faktiskajai situācijai un tādējādi ir apšaubāmas. Jāņem vērā arī tas, ka lietā nav citu pierādījumu, kas apliecinātu šajās liecībās aprakstīto situāciju.

Ņemot vērā šos apstākļus un nevainīguma prezumpcijas principu, Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt Lēmumu izbeigt lietu.

Lietā atrodas sekojoši dokumenti/pierādījumi: administratīvā pārkāpuma protokols; ceļu satiksmes negadījuma reģistrācijas protokols un fotoattēli

(CD formātā); rakstveida paskaidrojumi; fotoattēli; dienesta ziņojumi; transportlīdzekļu apskates protokoli; izdrukas no reģistriem; informatīva rakstura

materiāli (paziņojumi).

Motīvu daļa

Izvērtējot lietas materiālus un sniegtos paskaidrojumus, secināms, ka sūdzība ir noraidāma.

2016.gada 6.aprīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/ un ar 2016.gada 10.maija lēmumu Nr./numurs/ /pers. A/ saukts pie

administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 panta piektajai daļai un 149.4 panta 14.daļai, uzliekot naudas

sodu 100 EUR apmērā.

Ar Iestādes 2016.gada 8.jūlija lēmumu Nr./numurs/šis lēmums atstāts negrozīts.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.1 3 panta trešajai daļai tiesa pievienojas Lēmumā norādītajiem apstākļiem par

administratīvo pārkāpumu konstatēšanu.

Iestāde, pieņemot Lēmumu, ir izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un Lēmumā norādījusi pārkāpuma faktiskos apstākļus un argumentus

(motivāciju), kas to pamato. Iestāde ir izvērtējusi pierādījumus atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244.panta prasībām. Lietā

iegūtie pierādījumi ir pietiekami, pieļaujami un ticami pierādījumi, kas kopumā pierāda Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 panta piektajā

daļā un 149.4 panta 14.daļā paredzētu pārkāpumu esamību.

Lēmumā konstatēts, ka 2015.gada 11.novembrī, izsaukums plkst.17.12, /adrese/ nama teritorijā notika ceļu satiksmes negadījums starp stāvēšanai

novietotu transportlīdzekli /TL marka/ un nenoskaidrotu transportlīdzekli, ko vadīja nenoskaidrots vadītājs, kurš atstāja negadījuma vietu, pārkāpjot

likumā noteiktu kārtību. Vēlāk lietā noskaidrots, ka nenoskaidrotais transportlīdzeklis, kas uzbrauca stāvošam transportlīdzeklim /TL marka/un izraisīja

sadursmi, ir transportlīdzeklis /TL marka/, ko vadīja Sūdzības iesniedzējs.

Līdz ar to lietā konstatēts, ka Sūdzības iesniedzējs pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 51.1., 52.1., 52.2.apakšpunktu un 70., 113.punkta

prasības, par ko ir saukts pie administratīvās atbildības.

Lietā nav strīds par to, ka lietā konstatētajos apstākļos notika ceļu satiksmes negadījums, kurā bija iesaistīti divi transportlīdzekļi, tostarp

transportlīdzeklis /TL marka/. Sūdzības iesniedzējs neapstrīd šo apstākļu esamību, bet apstrīd to, ka lietā nav iegūti pietiekami un ticami pierādījumi tam,

ka uz notikuma brīdi viņam piederošais (īpašumā esošais) transportlīdzeklis /TL marka/būtu bijis iesaistīts šajā negadījumā un to, ka šī negadījuma

izdarīšanas vietā un laikā viņš būtu vadījis transportlīdzekli /TL marka/.

Ceļu satiksmes noteikumu 113.punktā noteikts, ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj

pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai šķērslis jāapbrauc.

Ceļu satiksmes likuma 1.panta 7.punkts noteic, ka ceļu satiksmes negadījums ir ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens

transportlīdzeklis un kura rezultātā [..] nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa

braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 51.1. un 52.2.apakšpunktu, ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīti divi transportlīdzekļi, tā vadītājiem

nekavējoties jāapstājas un jāpaliek negadījuma vietā, kā arī jāpaziņo par ceļu satiksmes negadījumu policijai, ja, pastāvot Ceļu satiksmes noteikumu

52.punkta nosacījumiem, transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmo daļu pierādījumi ir jebkuri fakti, uz kuru pamata nosaka administratīvā

pārkāpuma esamību vai neesamību. Savukārt minētā kodeksa 243.1 pantā noteikts, ka pierādīšanas līdzekļi var būt administratīvā pārkāpuma protokols,

paskaidrojumi, liecības, eksperta atzinumi, lietiskie pierādījumi.

Atbilstoši pierādījumu vērtēšanas principam nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamība attiecībā pret pārējiem

pierādījumiem (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta astotā daļa). Minētais pierādījumu vērtēšanas princips neizceļ un nenosaka

absolūtu un noteicošu pierādīšanas vērtību kādam pierādījumam, bet norāda uz pierādījumu novērtēšanas būtību, proti, ka pierādījumi vērtējami vispusīgi,

pilnīgi un savstarpējā sakarībā, balstoties uz kopumā izpētītiem lietas apstākļiem (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants).

Līdz ar to lietā pierādījumi tiek vērtēti to kopumā un savstarpējā sakarībā, ņemot vērā pierādījumu pieļaujamību, ticamību un attiecināmību. Šie

pierādījumu vērtēšanas kritēriji veido pierādīšanas mehānismu.

Tiesa, pārbaudot lietā iegūtos pierādījumus, secina, ka tie ir pieļaujami (fiksēti likumā noteiktajā kārtībā) un attiecināmi uz konkrēto lietu, proti,

notikušā apstākļiem.

Pierādījumu ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē,

aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumu Nr.477 „Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojāgājušo personu reģistrācijas un

uzskaites noteikumi” 8.punktā noteic, ka negadījuma faktu apstiprina ceļu satiksmes negadījuma vietas apskates protokols [..].

Ceļu satiksmes negadījumu reģistrēšanas protokolā norādīts, ka lietā apskatāmā negadījuma laikā un vietā notika divu transportlīdzekļu sadursme,

kurā nenoskaidrots transportlīdzeklis uzbrauca stāvēšanai novietotam transportlīdzeklim /TL marka/. Notikuma vietā tika iegūta informācija, ka

transportlīdzekļa, kas izraisīja sadursmi, reģistrācijas numurs ir /TL numurs/ (atbilst uz negadījuma brīdi Sūdzības iesniedzēja īpašumā esošā

transportlīdzekļa /TL marka/ reģistrācijas numuram). Protokolā norādītās ziņas (sadursmes apstākļi) ir fiksētas notikuma vietā, uzklausot aculiecinieka

/pers. B/ un sadursmē iesaistītā transportlīdzekļa /TL marka/ vadītāja paskaidrojumus.

Rakstveida paskaidrojumā /pers. B/ apliecinājis, ka viņš redzēja lietā apskatāmo ceļu satiksmes negadījumu, proti, to, ka transportlīdzeklis /TL

marka/ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ uzbrauca stāvēšanai novietotam transportlīdzeklim /TL marka/ . Viņš transportlīdzekļa /TL

marka/vadītājam norādīja, ka dosies par notikušo paziņot transportlīdzekļa /TL marka/īpašniekam, bet atgriežoties konstatēja, ka transportlīdzeklis /TL

marka/no notikuma vietas aizbraucis.

Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1080 „Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” 7.punktā noteikts, ka, lai veiktu

transportlīdzekļu valsts uzskaiti un identifikāciju, katram transportlīdzeklim, to reģistrējot, piešķir valsts reģistrācijas numuru un izsniedz tam atbilstošu

valsts reģistrācijas numura zīmi.

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) reģistru izdrukām izriet, ka transportlīdzekļu reģistrā vienīgais reģistrētais

transportlīdzeklis ar reģistrācijas numuru /TL numurs/ ir lietā apskatāmais transportlīdzeklis /TL marka/, kura īpašnieks uz negadījuma brīdi bija Sūdzības

iesniedzējs.

Līdz ar to aculiecinieka liecības par negadījumā iesaistīto transportlīdzekli, kas tika identificēts kā Sūdzības iesniedzējam piederošais

transportlīdzeklis /TL marka/, ir ticamas un nerada šaubas par to atbilstību faktiskajiem notikuma apstākļiem, jo viņš norādīja gan transportlīdzekļa

marku, gan tā valsts reģistrācijas numura zīmi, kas atbilst CSDD reģistrētā transportlīdzekļa /TL marka/reģistrācijas datiem. Tādējādi ir ticams

aculiecinieka norādītais par to, ka viņš negadījuma vietā konstatēja/redzēja tieši Sūdzības iesniedzēja transportlīdzekli, kas izraisīja sadursmi.

Turklāt aculiecinieka sniegtie paskaidrojumi nav pretrunā ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, tostarp ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas

protokolu un transportlīdzekļu apskates protokoliem par abu sadursmē iesaistīto transportlīdzekļu bojājumu vizuālo lokalizāciju un attiecīgi to atbilstību

aculiecinieka norādītajiem sadursmes apstākļiem, proti, ka transportlīdzeklis /TL marka/ar priekšējo atdurstieni aizķēra pie vārtiem stāvēšanai novietoto

transportlīdzekli /TL marka/ , bojājot tam aizmugurējo atdurstieni.

Transportlīdzekļu apskates protokolos un tiem pievienotajos fotoattēlos ir konstatēta transportlīdzekļu bojājumu lokalizācija, kas varēja rasties

aculiecinieka norādītajos apstākļos, proti, transportlīdzeklim /TL marka/ bojāts aizmugurējais atdurstienis un aizmugurējā valsts reģistrācijas numura zīme,

savukārt transportlīdzeklim /TL marka/bojāts priekšējais atdurstienis, skrāpējumi uz tā kreisajā un labajā pusē, kā arī uz labā priekšējā spārna.

Turklāt tiesas ieskatā lietā nav izšķirošas nozīmes transportlīdzekļiem konstatēto bojājumu niansēm un detaļām, kā to akcentē Sūdzības iesniedzējs,

norādot, ka transportlīdzeklim /TL marka/priekšējā atdurstieņa bojājumi bija arī pirms lietā apskatāmā negadījuma.

Lietā ir iegūti pietiekami un ticami pierādījumi par lietā apskatāmo ceļu satiksmes negadījumu (transportlīdzekļu sadursmi), kurā bija iesaistīts

transportlīdzeklis /TL marka/. Transportlīdzekļu bojājumu apjoms, daudzums un raksturs, kā to norādīja Sūdzības iesniedzējs, proti, tverot arī iespējamu

bojājumu esamību pirms negadījuma, tieši neietekmē pārkāpuma esamību, jo lietā nav strīds par sadursmes faktu, un lietā ir iegūti pietiekami pierādījumi,

kas apliecina, ka lietā apskatāmajā negadījumā bija iesaistīts tieši Sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis/TL marka/, ko apliecina arī notikuma

aculiecinieks /pers. B/.

Turklāt Sūdzības iesniedzējs rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka 2015.gada 11.novembrī viņš bija darba darīšanās ar transportlīdzekli /TL

marka/, bet 2015.gada 11.novembrī plkst.17.12 neatradās /adrese/ teritorijā. Vēlāk, decembrī automašīnu pārdeva.

No minētā paskaidrojuma izriet, ka 2015.gada 11.novembrī, proti, dienā, kad notika lietā apskatāmais ceļu satiksmes negadījums,

transportlīdzeklis atradās Sūdzības iesniedzēja pārziņā, kā viņš pats norāda paskaidrojumā – viņš bija darīšanās ar transportlīdzekli /TL marka/, tātad

vadīja šo transportlīdzekli. Ne paskaidrojumā, ne lietā Sūdzības iesniedzējs nav norādījis kādu citu personu, kuras pārziņā administratīvā pārkāpuma

protokolā norādītajā laikā viņš būtu nodevis viņam piederošo transportlīdzekli /TL marka/, par ko viņš atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 20.panta būtu

informējis policijas iestādi gadījumā, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekli tiešām būtu vadījusi cita persona.

Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus (dienesta ziņojumi, paskaidrojumi, ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols, apskates protokoli,

fotoattēli) kopā ar Sūdzības iesniedzēja rakstveida paskaidrojumi, secināms, ka lietā apskatāmajā ceļu satiksmes negadījumā bija iesaistīts Sūdzības

iesniedzēja piederošais un vadītais transportlīdzeklis /TL marka/.

Ar lietas materiāliem (paskaidrojumiem, apskates protokoliem, fotoattēliem) ir pierādīts, ka sadursme ir bijusi tāda, kas atbilstoši Ceļu satiksmes

noteikumu 51.1. un 52.2.apakšpunktam noteic transportlīdzekļa vadītājam apstāties un palikt negadījuma vietā, ko Sūdzības iesniedzējs neizdarīja.

Ar lietā gūtajiem pierādījumiem, tostarp aculiecinieka paskaidrojumu, ir pierādīts, ka transportlīdzekļa /TL marka/vadītājs, kā noskaidrots lietā –

Sūdzības iesniedzējs, pēc sadursmes ar transportlīdzekli /TL marka/apstājas, apskatīja bojājumu vietas, bet pēc tam notikuma vietu atstāja, nesagaidot

transportlīdzekļa /TL marka/īpašnieka un policijas ierašanos.

Tādējādi Sūdzības iesniedzējam bija zināms par notikušu ceļu satiksmes negadījumu, bet viņš neievēroja normatīvo aktu prasības un atstāja

negadījuma vietu.

Tiesa nesaskata lietā iegūto pierādījumu tādas pretrunas vai citus apstākļus, kas izslēgtu pārkāpumu esamību, un secina, ka Sūdzības iesniedzējs ir

pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par lietā fiksētajiem pārkāpumiem.

Tāpat tiesa uzskata, ka princips in dubio pro civis nav tulkojams kā visas šaubas par labu indivīdam, bet gan, kā pamatotu šaubu esamība, proti,

tādu, kas pēc visu pierādījumu izvērtēšanas, joprojām pastāv, jānosliecas par labu indivīdam.

Lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami un ticami un pierāda pārkāpumu esamību.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, nosakot sodu, tiek vērtēts gan pārkāpuma raksturs, gan pārkāpēja personība un

atbildību ietekmējošie apstākļi.

Lietā Sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods 100 EUR apmērā, kas nedaudz pārsniedz soda sankcijā noteiktā naudas soda minimālo robežu.

Ņemot vērā pārkāpumu izdarīšanas apstākļus, proti, to, ka pārkāpums saistīts ar likumā noteiktās kārtības neievērošanu pēc ceļu satiksmes

negadījuma, sadursmes rezultātā tika bojāts otrs sadursmē iesaistītais transportlīdzeklis, kā arī pārkāpēja personību raksturojošās ziņas, tostarp atbildību

ietekmējošos apstākļus, to, ka pārkāpējs iepriekš (atkārtoti gada laikā) ir bijis administratīvi sodīts par līdzīgu pārkāpumu ceļu satiksmes jomā (Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais atbildību pastiprinošs apstāklis), ir secināms, ka uzliktais sods atbilst soda

mērķim un ir samērīgs, tostarp pilda preventīvu funkciju, lai turpmāk netiktu pieļauti šādi pārkāpumi.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i. 2016.gada 8.jūlija lēmumu Nr./numurs/ (2016.gada

10.maija lēmums Nr./numurs/) atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedums pieejams 2017.gada 21.aprīlī.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese S.Groza