Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
C37085615 / C-0856-15 KI-generiert

Court allows declaration of kinship for inheritance despite missing marriage records due to evidence sufficiency.

Geschäftsnummer C37085615 / C-0856-15
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Gutgeheissen (Allowed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The court granted the plaintiff's request to declare that the deceased was her sister-in-law, enabling inheritance claims. Although official marriage and divorce records were missing due to archival gaps and cross-border location, the court found the evidence sufficient. The decision relied on civil status records, witness testimony, and the logical consistency of shared parents to establish the familial relationship.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Civilprocesa likuma 288. panta 1. daļa; 292. pants: The court may declare a legal fact necessary for inheritance when direct documentary proof is unavailable, provided the totality of evidence including witness testimony and civil status records establishes the relationship beyond reasonable doubt.

Schlagwörter

KI-generiert
declaration of legal fact inheritance rights missing marriage records witness testimony civil status records kinship determination archival gaps fehlende Akten

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Civilprocesa likuma 288. panta 2. daļa 1. punkts
Civilprocesa likuma 292. pants
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lietas Nr. C37085615

Lietas arhīva Nr. C-0856-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2015.gada 25.augustā

TUKUMA RAJONA TIESA

šādā sastāvā: tiesnese I.Mudele

ar sekretāru G.Tomsoni,

2015.gada 11.augustā Tukumā, Pils ielā 16, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. C/ pieteikumā par juridiskā

radniecības fakta konstatēšanu.

Tiesa ko ns tatēja:

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma ( turpmāk CPL ) 288. panta 2.daļas 1.punktu un 292.pantu , pieteicējs lūdz

konstatēt juridisku faktu, ka /pers. D/ ir viņa māsīca, viņa mātes /pers. E/ māsas /pers. F/ meita.

Fakta konstatēšana nepieciešama, lai pieteicējs varētu pieteikties un apstiprināt mantojuma tiesības uz /pers. D/ atstāto

mantojumu.

Pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 18.septembrī nomira pieteicēja māsīca /pers. D/, kuras pēdējā dzīves vieta bija

/adrese/. /pers. D/ nav citu mantinieku , bērnu viņai nebija. Testaments nav sastādīts. Pieteicējs vēlas mantot no savas

radinieces uz likuma pamata. Uzsākot meklēt radniecības dokumentus ir izrādījies, ka nav iespējams iegūt apliecību vai

izziņu, kas apliecinātu, ka /pers. D/ māte /pers. F/ (dzimusi /uzvārds/) ( mirusi 2010.gada 17.jūnijā ) ir pieteicēja mātes /pers.

E/ (dzimusi /uzvārds/),( mirusi 2001.gada 15.jūlijā ) māsa, jo viņa māte un arī mantojuma atstājēja /pers. D/ ir vairākas reizes

laulājušās un mainījušas uzvārdus, par ko nav atrodamas pilnīgas izziņas. Pieteicēja māte Zina ir dzimusi /datums/Abrenes

apriņķa Kacēnos. Ir saglabājies ieraksts dzimšanas reģistrā, kas apliecina, ka viņas vecāki ir /pers. G/ un /pers. H/. /pers. F/

ir dzimusi /datums/. Ir saglabājies ieraksts dzimšanas reģistrā, kas apliecina, ka viņas vecāki ir /pers. G/ un /pers. H/

,dzimšanas vieta-Pleskavas apgabals, ( pēc teritoriālā sadalījuma atbilst agrākajam Abrenes apriņķim). /pers. I/ ap 1945. vai

1946. gadu bija salaulājusies ar /pers. J/, par ko nav iespējams atrast laulības apliecību, ne arī izziņu, jo laulības notika

Pleskavas apgabalā, kurš tagad atrodas Krievijas Federācijas teritorijā. Viņiem ģimenē 1948.gada 20.maijā piedzima meita

/pers. D/. Laulība ir tikusi šķirta 50.gados, bet nav atrodama arī laulības šķiršanas apliecība. /pers. D/ 1971.gada

5.novembrī ir salaulājusies ar /pers. M/ ( laulības apliecība ir) ,bet pēc laulības šķiršanas /pers. D/ kopā ar /pers. F/

pārcēlās uz Rīgu. 1976.gada 25.augustā /pers. D/ jau Rīgā salaulājās ar /pers. N/ ( laulības apliecība ir ), bet tā kā /pers. N/

dzīvoja Ļeņingradā, tad /pers. D/ dzīvoja gan Rīgā, gan Ļeņingradā. Nav atrodamas laulības šķiršanas apliecības.

Bērni /pers. D/ nav, kad nomira viņas māte /pers. F/ 2010.gada 17.jūnijā, /pers. D/ izdeva pieteicējam speciālpilnvaru, lai

viņas vietā varētu veikt visas nepieciešamās darbības mātes apglabāšanai Jaunciema kapos, ko viņš arī izdarīja, jo tuvāku

radinieku /pers. D/ vairs nav. Pieteicēja māte /pers. P/ savukārt 1938.gada 25.decembrī Talsos ir noslēgusi laulību ar /pers.

R/ (ir laulības apliecība), bet 1959.gada 23.septembrī noslēgusi laulību ar /pers. S/ , kurš ir pieteicēja tēvs, jo vecāki kopā

dzīvoja jau agrāk, viņš piedzima 1946.gada 9.oktobrī Talsos. Zvērināts notārs pieteicējam atteica pieņemt mantojuma

pieteikumu bez visu radniecības dokumentu iesniegšanas. Taču dokumentus nav izdevies atrast, tādēļ, lai pierādītu

radniecību mantojuma lietā nepieciešams konstatēt juridisku faktu. Lai gan saņemtās izziņas par radniecību norāda netieši,

papildus tam par apstākļiem var liecināt arī /pers. T/. Ir saglabājušās arī vairākas fotogrāfijas, kurās ir kopā visi tuvākie.

Iepriekš norādīto apstākļu dēļ, ka atsevišķi civilstāvokļu akti reģistrēti ārvalstī-tagadējā Krievijas Federācijas teritorijā, nav

iespējams arhīvā iegūt visas ziņas par radniecību, un ir nepieciešams konstatēt juridisku faktu par radniecību. Juridiskā fakta

konstatēšana radīs tiesības mantot no viņa māsīcas - mātes māsas meitas /pers. D/, mirušas 2014.gada 18.septembrī.

Mantojama masa ir īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ ,kuru jau ir pārņēmis savā valdījumā un to apsaimnieko,

apmaksā komunālos maksājumus. Dzīvoklim ir mantojuma atstājējas dzīves laikā iekrājies parāds, ko viņš apmaksās.

Lietā kā ieinteresētā persona norādīta Rīgas pilsētas pašvaldība, kura savā paskaidrojumā tiesai norādījusi, ka

pieteicējs pieteikumā nav norādījis nekādu tiesisku pamatojumu savam apgalvojumam vai minējis kādu konkrētu

pašvaldības funkciju, kas būtu par pamatu pašvaldības norādīšanai par ieinteresēto personu lietā, Rīgas pilsētas

pašvaldībai likums vairs neparedz tiesības iegūt bez atlīdzības bezmantinieka mantu, līdz ar to nav pamata pieaicināt lietā kā

ieinteresēto personu Rīgas pilsētas pašvaldību (lietas 32.lapa).

Tiesa uzskata, ka nav pamata lietā kā ieinteresēto personu pieaicināt Rīgas pilsētas pašvaldību, jo tiesas

spriedums lietā Rīgas pilsētas pašvaldībai nerada tiesiskas sekas, neuzliek pienākumus, neaizskar tās ar likumu noteiktās

tiesības.

Ieinteresētā persona VAS “ Valsts nekustamie īpašumi” tiesai iesnieguši paskaidrojumu, kurā norāda, ka neiebilst, ka

tiek konstatēts juridiskais radniecības fakts, ka /pers. D/ ir /pers. C/ māsīca un viņa mātes /pers. E/ māsas /pers. F/ meita.

Tiesas sēdē pieteicējs lūdza apmierināt pieteikumu uz pieteikumā norādītajiem motīviem un paskaidroja, ka 2014.gada

18.septembrī nomira viņa māsīca /pers. D/, kurai viņš ir vienīgais tuvais radinieks, līdz ar to viņam ir tiesības mantot, taču

viņam nav visi radniecību pierādošie dokumenti, ka viņa māte /pers. E/ un /pers. D/ māte /pers. F/ bija māsa, arhīvos nav

saglabājušies dokumenti, arhīvos nav dokumentu par /pers. I/ laulībām ar /pers. J/. /pers. D/ bija viņa māsīca, viņa mātes

māsas meita, viņi bija tuvi radinieki, ciemojās viens pie otra, viņš māsīcai palīdzēja pēdējos gados, jo viņa dzīvoja viena, arī

viņas māti /pers. F/ viņš apglabāja. Citu radinieku /pers. D/ nav, bērnu nav, laulība ir šķirta.

Ieinteresētā persona VAS “Valsts nekustamie īpašumi” lūgusi izskatīt lietu bez viņas pārstāvja piedalīšanās (l.l.30).

Novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums apmierināms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 288.panta pirmo daļu tiesa konstatē faktus, no kuriem atkarīga fizisko personu

mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās.

Atbilstoši CPL 288.panta 2.daļas 1.punktam tiesa konstatē faktus par fizisko personu radniecības attiecībām.

CPL 289.pants nosaka, ka tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā

saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi

iespēja tos atjaunot.

Tiesa uzskata, ka lietā pastāv priekšnoteikumi fakta konstatēšanai.

2014.gada 18.septembrī mirusi pieteicēja māsīca /pers. D/. Mantojuma masa ir īpašuma tiesības uz dzīvokļa

īpašumu /adrese/.

/pers. C/ ir nepieciešams pierādīt, ka /pers. D/ ir viņa māsīca, viņa mātes /pers. E/ māsas /pers. F/ meita.

/pers. D/, pirms laulību reģistrācijas /uzvārds/, ir dzimusi 1948.gada 20.maijā Pitalovas apgabalā, viņas vecāki ir

/pers. J/ un /pers. F/ (lietas 11.-13. lapa ).

Paziņojumā par civilstāvokļa akta ieraksta neesamību norādīts, ka laulības noslēgšanas akta par /pers. J/

un /pers. I/ Pleskavas apgabala Galvenās tieslietu valsts pārvaldes Pleskavas apgabala Palkinas rajona Kačanovas baznīcas

un pagasta, Kačanovas CAR un Kačanovas ciema padomes CAR arhīvā nav. Arhīva fonds ir saglabājies nepilnīgi (lietas

16. – 17. lapa).

No Izziņas par dzimšanu Nr.348 par /pers. I/ dzimšanu redzams, ka /pers. I/ dzimusi Pleskavas apgabalā,

Palkinas rajona Gusakovas c. 1924.gada 26.decembrī, viņas vecāki ir /pers. H/ un /pers. G/ (lietas 14.-15.lapa ).

/pers. F/ personas kods ir /personas kods/, dzimusi /datums/, dzimšanas vieta norādīta Abrenes apriņķis.

Pieteicēja māte /pers. E/, pirms laulību reģistrācijas /uzvārds/, ir dzimusi /datums/, dzimšanas vieta Abrenes

apriņķis Kacēnu pagasts, viņas vecāki ir /pers. H/ un /pers. G/ (lietas 18.-22. lapa ).

Novērtējot rakstveida pierādījumus, pieteicēja paskaidrojumus, lietā iesniegtās fotogrāfijas, liecinieces /pers. T/

liecības, tiesai nerodas šaubas par to, ka pieteicēja /pers. C/ māsīca ir /pers. D/, ka pieteicēja māte /pers. E/ un /pers. D/

māte /pers. F/ bija māsas. No pieteicējas rīcībā esošajiem dokumentiem izriet, ka pieteicēja mātes dzimšanas uzvārds ir

/uzvārds/ un /pers. F/ dzimšanas uzvārds ir /uzvārds/, jo /pers. F/ un /pers. I/ dzimšanas datums sakrīt, gan pieteicēja mātes

/pers. E/ tēvs un māte, gan /pers. F/ tēvs un māte ir /pers. H/ un /pers. G/. Minēto faktu apliecināja arī lieciniece.

Lieciniece/pers. T/, pieteicēja radiniece, tiesas sēdē liecināja, ka viņai no savstarpējām attiecībām ģimenē ir zināms, ka

/pers. D/ bija /pers. C/ māsīca, ģimenes satikās kapu svētkos, kā arī kā radi ciemojās viens pie otra, viņa zināja, ka Zinas

tante un /pers. F/ tante ir māsas.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu juridisku faktu, ka /pers. D/ ir /pers. C/ māsīca, viņa mātes /pers. E/ māsas

/pers. F/ meita.

Tāpat tiesa atzīst, ka pieteicējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgo dokumentu, kas apstiprina viņa

radniecību ar /pers. D/.

Lietā nav strīda par tiesībām, kurš būtu izšķirams tiesā prasības kārtībā, tādēļ nav šķēršļu fakta konstatēšanai

sevišķās tiesāšanas kārtībā.

Fakta konstatācija saskaņā ar Civilprocesa likuma 288.panta pirmo daļu rada juridiskas sekas, no kurām atkarīga

fizisko un juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās- pieteicēja /pers. C/ tiesības uz 2014.gada

18.septembrī mirušās /pers. D/ atstāto mantojumu.

Ievērojot CPL 292.pantu.

Tiesa

n o s p r i e d a:

pieteikumu apmierināt.

Konstatēt juridisko faktu, ka 2014.gada 18.septembrī mirusī /pers. D/, personas kods /personas kods/ ir /pers. C/,

personas kods /personas kods/, māsīca, viņa mātes /pers. E/, personas kods /personas kods/, mirusi 2001.gada 15.jūlijā,

māsas /pers. F/, personas kods /personas kods/, mirusi 2010.gada 17.jūnijā, meita.

Juridiskais fakts konstatēts mantojuma lietas kārtošanai.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas 2015.gada 25.augusta Zemgales

apgabaltiesā apelācijas kārtībā.

Tiesnese: I.Mudele