Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
11310005913 / K24-0050-16 KI-generiert

Court convicts defendant of theft and imposes four-month prison sentence after guilty plea.

Geschäftsnummer 11310005913 / K24-0050-16
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Gutgeheissen (Allowed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The court convicted the defendant of theft and sentenced him to four months in prison. The defendant admitted guilt to all charges and requested that evidence be waived, which the court granted. Consequently, the court found no need to examine additional evidence and confirmed the defendant's liability for the stolen mobile phone and accessories.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Krimināllikuma 175. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. panta 1. daļa: When a defendant fully admits guilt and requests waiver of evidence examination, the court may proceed to conviction and sentencing without further evidence presentation.

Schlagwörter

KI-generiert
theft conviction guilty plea waiver of evidence prison sentence criminal liability Alkoholabhängigkeit Verwendung des Mobiltelefons am Steuer Gesundheitsschädigung in der Militärversicherung

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Article 175, paragraph 1 of the Criminal Law
Article 50, paragraph 5 of the Criminal Law
Article 52, paragraph 4 of the Criminal Law
Article 499, paragraph 1 of the Criminal Procedure Law
Article 530, paragraph 3 of the Criminal Procedure Law
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lietas Nr. 11310005913

Lietas arhīva Nr. K24-0050-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2016.gada 29.martā

Ogres rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Zeltīte Kusiņa,

piedaloties prokurorei Svetlanai Rullei

un aizstāvei Mārītei Kozlovskai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2016.gada 29.martā krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.).

Tiesa konstatēja

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzība) šādos apstākļos:

2013.gada 22.janvārī ap plkst.12.16 /pers. A/, atrodoties SIA „/nosaukums A/.” spēļu zālē /adrese A/, un izmantojot situāciju, ka spēļu zāles darbiniece /pers. B/ un neviena cita persona neatradās pie letes, aiz

mantkārīgām tieksmēm zādzības izdarīšanas nolūkā, aizejot aiz letes, slepeni nolaupīja spēļu zāles darbinieces /pers. B/ mobilo telefonu „Samsung i 930 Galaxy SIII Ceramic” (IMEI kods 354793050601121) 358,80 Ls

(510,53 EUR) vērtībā, kurš bija ievietots baltas krāsas maciņā, kura vērtība 10 Ls (14,23 EUR).

Cietušajai /pers. B/ ar noziedzīgu nodarījumu radīts mantisks kaitējums 368,80 Ls (524,76 EUR) kopvērtībā.

Ar tādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.).

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu atzina pilnīgi izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas, t.i., atzina apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus un to juridisko kvalifikāciju,

atzina radītā kaitējuma novērtējumu un pamatojumu izvirzītās apsūdzības apjomā.

Apsūdzētais atzina kaitējuma atlīdzināšanas pienākumu, zaudējums ir pilnībā atlīdzināts.

/pers. A/ izdarīto nožēloja, lūdza un piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, pilnībā apzinādamies pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, ka spriedums ir pārsūdzams tikai

daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, kas viņam tiesas izmeklēšanā izskaidrots.

Ņemot vērā apsūdzētā /pers. A/ attieksmi pret izvirzīto apsūdzību un izvērtējot aizstāves M.Kozlovskas, cietušās /pers. B/ un prokurores S.Rulles iztiesāšanā izteiktos viedokļus, ka var neizdarīt pierādījumu

pārbaudi, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas nosacījumiem tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais pilnīgi atzīst sevi par vainīgu izvirzītajā apsūdzībā.

Tiesai, kas ir iepazinusies ar lietas materiāliem un ir pārbaudījusi tos, nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu izvirzītās apsūdzības apjomā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas, apsūdzētais piekrīt pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, apzinoties izskaidroto procesuālo būtību un sekas.

Apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.) tiesa atzīst par pilnībā pierādītu un saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā netiek norādīts.

Pirmstiesas procesā doto juridisko vērtējumu apsūdzētā /pers. A/ darbībām, kvalificējot tās pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.), tiesa atzīst par

pareizu juridisko kvalifikāciju.

Apsūdzības faktiskie apstākļi, kurus pilnībā atzīst apsūdzētais, atbilst Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas dispozīcijā norādītā noziedzīgā nodarījuma sastāvu veidojošo pazīmju nepieciešamajam un pietiekamajam

kopumam. Par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošie dati un konstatēts: dzimis /datums A/ Krievijā Maskavas apgabala

Mitišķos, Latvijas pilsonis (lietas 1.sējuma 135.lapa), izglītība 4 klašu apjomā, specialitātes nav, neprecējies, pēc apsūdzētā vārdiem – pienākums apgādāt /datums B/ dzimušu dēlu, līdz apcietinājumam nestrādāja, laikā no

2009.-2013.gadam strādāja SIA „/nosaukums B/” 2011.gadā divus mēnešus un 2012.gadā vienu mēnesi, strādāja SIA „/nosaukums C/” 2012.gadā deviņus mēnešus (lietas 1.sējuma 187.lapa), deklarētā

dzīvesvieta /adrese B/ (lietas 2.sējuma 37.lapa), bet faktiski dzīvoja /adrese C/ (lietas 1.sējuma 198.lapa).

/pers. A/ vairākkārt sodīts administratīvi (lietas 1.sējuma 141.-148.lapa).

/pers. A/ agrāk tiesāts (lietas 2.sējuma 99.-105.lapa) piecas reizes, aktuāla sodāmība uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laiku un uz sprieduma taisīšanas laiku pēc turpmāk minētajiem nolēmumiem: 1) Rīgas

pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 1.aprīļa spriedums, ar kuru notiesāts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 40 stundām, spriedums spēkā stājies 2011.gada 12.aprīlī, un saskaņā

ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 13.oktobra lēmumu piespiedu darbs aizstāts ar arestu uz 6 dienām, sods izciests 2012.gada 26.janvārī (sodāmība spēkā uz šajā lietā izdarītās zādzības laiku); 2)

Ventspils tiesas 2012.gada 21.marta spriedums, ar kuru notiesāts pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem, spriedums spēkā stājies 2012.gada 2.aprīlī, sods izciests 2012.gada

16.jūnijā (sodāmība spēkā uz šajā lietā izdarītās zādzības laiku); 3) Ventspils tiesas 2012.gada 20.decembra spriedums, ar kuru notiesāts pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas un 185.panta pirmās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, ar piespiedu darbu uz 100 stundām, spriedums spēkā stājies 2013.gada 3.janvārī (lietas 1.sējuma 204.-205.lapa), sodu izcieta 2013.gada 25.martā (sodāmība spēkā uz šajā lietā

izdarītās zādzības laiku); 4) Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014.gada 13.janvāra spriedums, ar kuru notiesāts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 64 stundām (lietas 2.sējuma 11.-

13.lapa), spriedums spēkā stājies 2014.gada 28.janvārī; 5) Ventspils tiesas 2014.gada 10.februāra spriedums, ar kuru notiesāts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo

daļu, ar piespiedu darbu uz 70 stundām (lietas 2.sējuma 18.-20.lapa), spriedums spēkā stājies 2014.gada 21.februārī; saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu Ogres rajona tiesas 2014.gada 13.maija lēmumā

noteikts galīgais sods – piespiedu darbs uz 140 stundām – pēc Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014.gada 13.janvāra sprieduma un Ventspils tiesas 2014.gada 10.februāra sprieduma (lietas 2.sējuma 23.-24.lapa),

lēmums spēkā stājies 2014.gada 24.maijā; savukārt ar Ogres rajona tiesas 2015.gada 20.janvāra lēmumu neizciestais piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 31 dienu (lietas 2.sējuma 82.-86.lapa),

lēmums spēkā stājies 2015.gada 14.februārī, /pers. A/ bija izsludināts meklēšanā ar Ogres rajona tiesas tiesneša 2016.gada 15.janvāra lēmumu.

Turklāt Sodu reģistrā fiksēta informācija, ka 2015.gadā /pers. A/ notiesāts piecas reizes citā valstī (lietas 2.sējuma 104.-105.lapa).

Pirmstiesas procesā /pers. A/ aizturēts no 2013.gada 9.oktobra līdz 2013.gada 10.oktobrim (lietas 1.sējuma 18.lapa).

Ar Ogres rajona tiesas 2015.gada 10.februāra lēmumu pirmstiesas procesā piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – un papildu drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts – grozīti uz

apcietinājumu, apturot kriminālprocesu un izsludinot /pers. A/ meklēšanā (lietas 2.sējuma 44.-45.lapa).

Tiesas izvērtētais soda noteikšanā.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi un Krimināllikuma 46.panta nosacījumus, kuru ietvaros tiesa vērtē izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4.punkts noteic, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām

Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas brīdī, ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo

nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Sodīšana minētā pārejas noteikumu punkta izpratnē nozīmē ne tikai soda noteikšanu soda veida un mēra aspektā, bet arī jautājumos, kuri jāņem vērā un ietekmē soda noteikšanu, tostarp noziedzīgā nodarījuma rakstura

novērtējums un atbildību ietekmējošo apstākļu konstatācija.

Noziedzīgā nodarījuma rakstura novērtējums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.) apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas klasificējas kā

mazāk smags noziegums.

Minētās apsūdzības apdraudējuma raksturu noteic fakts, ka kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7.panta pirmajā

daļā noteikto.

Radītā kaitējuma novērtējums.

Ar apsūdzētā /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas radīts kaitējums cietušajai /pers. B/ tiešā mantiskā zaudējuma veidā 368,80 Ls jeb 524,76 EUR kopvērtībā. Nodarīto

tiešo mantisko zaudējumu tiesa novērtē kā tādu, kurš 1,84 reizes pārsniedz neliela apmēra mantisko zaudējumu.

Atbildību ietekmējošie apstākļi.

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktā likums (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.) paredzēja atbildību mīkstinošu apstākli, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu,

vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto. Pēc likuma jēgas šo apstākli par atbildību mīkstinošu var atzīt, ja pastāv visu triju likumā norādīto darbību kopums, bet šajā kriminālprocesā nav konstatēta noziedzīgā nodarījuma

izdarītāja pieteikšanās par vainīgu. Tomēr apstākli, ka apsūdzētais /pers. A/ vaļsirdīgi atzinies izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā un izdarīto nožēlo, ko apstiprina apsūdzētā atvainošanās cietušajai, tiesa uzskata par iespējamu

atzīt kā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrajā daļā paredzēto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 4.punktu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.) par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka pilnībā atlīdzināts

nodarītais zaudējums cietušajai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli apsūdzētajam /pers. A/ tiesa atzīst to, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, jo

Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kurš izdarīts 2013.gada 22.janvārī, /pers. A/ izdarīja nedzēstas sodāmības laikā pēc Ventspils tiesas 2012.gada 20.decembra sprieduma, ar kuru bija

notiesāts ne tikai pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, bet arī pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, ar piespiedu darbu uz 100 stundām, spriedums spēkā stājās

2013.gada 3.janvārī.

Pirmo divu notiesājošo spriedumu sodāmības spēkā esamība uz šajā lietā izskatītās zādzības izdarīšanas laiku 2013.gada 22.janvārī neveido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, jo zādzība izdarīta likuma redakcijā, kura

bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim, kad /pers. A/ iepriekš izdarītās zādzības veidoja darbību kvalificējošo pazīmi – atkārtotība. Savukārt Krimināllikuma 48.panta pirmā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz

01.04.2013.) neparedzēja kā atbildību pastiprinošu apstākli – atkārtoti, ja tas bija speciālais recidīvs, kurš veidoja noziedzīgā nodarījuma sastāva kvalificējošu pazīmi, ņemot vērā Krimināllikuma 48.panta ceturtās daļas

noteikumus (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.).

Šajā kriminālprocesā, vērtējot atbildību ietekmējošos apstākļus, jāņem vērā tās normatīvo aktu prasības un kritēriji, kuri bija spēkā Krimināllikumā /pers. A/ izdarītās zādzības laikā.

Pirmstiesas procesā uz apsūdzības izvirzīšanas laiku 2013.gada 8.novembrī pamatoti nav inkriminēta atkārtotība, ņemot vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 5.punktu, jo

minētais likums bija stājies spēkā apsūdzības izvirzīšanas laikā.

Apsūdzētā personības novērtējums.

Vērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa ņem vērā noskaidroto raksturojošo informāciju par apsūdzētā personu, apsūdzētā sniegto informāciju raksturojošo ziņu pārbaudes gaitā tiesas izmeklēšanā. Tiesa vērtēja

apsūdzētā pausto nožēlu, atvainošanos cietušajai un apgalvojumu, ka prettiesiskā rīcība esot izbeigta.

Izvērtējot raksturojošo informāciju, apsūdzētā /pers. A/ personību tiesa vērtē negatīvi. Tiesas vērtējumā /pers. A/ nespēj ilgtermiņā īstenot likumpaklausību. Apsūdzētajam ieilgusi problēma ar cēloņu un seku

kopsakarību izpratni vai pat nespēja minētās kopsakarības konstatēt un izvērtēt. Viņš nav mācījies no paša iepriekš pieļautām kļūdām, kas nozīmē, ka nav kritiski izvērtējis iepriekš pieļauto prettiesisko uzvedību un joprojām

nespēj ilgtermiņā īstenot sabiedrībā pieņemamu uzvedības modeli un respektēt likumpaklausību kā prioritāti. Tiesas ieskatā apsūdzētā pozitīvās apņemšanās ir tiesas sēdē verbāli izteikti solījumi, kuru īstenošanai trūkst vēlmes

un gribasspēka.

Savu vērtējumu tiesa pamato ar faktiem par /pers. A/ sodāmību hronoloģiju un sistemātiskumu. Šādu vērtējumu papildus raksturo fakti par apsūdzētā likumpārkāpumiem arī ārpus Latvijas, lai gan tie nerada juridiskas

sekas, tomēr raksturojošā aspektā tikai pastiprina tiesas pārliecību par /pers. A/ nespēju ilgtermiņā īstenot likumpaklausību. Ņemot vērā minēto, tiesas vērtējumā /pers. A/ ir samērā augsts recidīva risks.

Tiesas motīvi soda veida un mēra noteikšanā.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa izvērtēja valsts apsūdzētājas viedokli, ka apsūdzētais jāsoda ar brīvības atņemšanu piecu mēnešu apmērā par Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Prokurore lūdza noteikt /pers. A/ galīgo sodu brīvības atņemšanas veidā uz pieciem mēnešiem piecpadsmit dienām saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ņemot vērā Ogres rajona tiesas 2014.gada 13.maija

lēmumu, ar kuru pēc divu spriedumu kopības noteikts galīgais sods, kas aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.

Cietusī /pers. B/ atturējās izteikt tiesai vērtējamu viedokli par soda veidu un mēru. Apsūdzētā /pers. A/ aizstāve uzskatīja, ka /pers. A/ var labot ar vieglāku soda veidu, lūdzot noteikt piespiedu darbu par izdarīto

zādzību.

Izvērtējot minēto, kas noskaidrots par apsūdzētā personu un pārējiem apstākļiem, kas ņemami vērā pie soda noteikšanas, tiesa uzskata, lai sasniegtu soda mērķi, šajā kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms

Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas soda sankcijā paredzētais sods – brīvības atņemšana.

Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas soda sankcijā paredzēto citu, vieglāku pamatsodu piemērošanai tiesa nesaskata pamatu, ņemot vērā apsūdzētā personības novērtējumu, kas fiksēts šajā spriedumā.

Lemjot par soda veidu, tiesa izvērtēja Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumus un secināja, ka ar citu soda veidu par šā mazāk smaga nozieguma izdarīšanu nav iespējams sasniegt soda mērķi, ņemot vērā

apsūdzētā personībā konstatēto recidīva risku un turpmāk minēto argumentu dēļ.

Piespiedu darbs kā soda veids /pers. A/ bija noteikts ar četriem notiesājošiem spriedumiem, no kuriem tikai pēc viena sprieduma piespriesto piespiedu darbu izcieta, bet pārējos gadījumos tas tika aizstāts, ņemot vērā

izvairīšanos no šā soda izciešanas (sk. sprieduma tekstā detalizētāk pie personību raksturojošās informācijas par /pers. A/ sodāmību). Minētais liecina, ka piespiedu darbs kā soda veids nav soda mērķi sasniedzošs

tieši /pers. A/.

Naudas soda piemērošanai par šo noziedzīgo nodarījumu tiesa nekonstatē Krimināllikuma 41.panta ceturtajā daļā izvirzītos kritērijus, kā arī kontekstā ar /pers. A/ personību šāda soda veida piemērošana nav pamatota,

jo naudas sods ir visvieglākais sods pamatsodu hierarhijā un, ņemot vērā /pers. A/ personības vērtējumu, nebūtu soda mērķi sasniedzošs.

Atbilstoši izvērtētajam, izraugoties soda sankcijā bargāko soda veidu, tiesa atzīst par iespējamu to noteikt samērā nelielā apmērā uz četriem mēnešiem, ņemot vērā konstatētos atbildību ietekmējošos apstākļus.

Šajā spriedumā apsūdzētajam jānosaka sods, ņemot vērā Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, jo šo zādzību /pers. A/ izdarīja pirms Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014.gada 13.janvāra un Ventspils tiesas

2014.gada 10.februāra spriedumu spēkā stāšanās. Soda noteikšanā pēc spriedumu kopības jāņem vērā Ogres rajona tiesas 2014.gada 13.maija lēmums, ar kuru bija noteikts galīgais sods pēc minētajiem spriedumiem, kā arī

jāņem vērā Ogres rajona tiesas 2015.gada 20.janvāra lēmums, ar kuru noteiktā galīgā soda neizciestā soda daļa, kas bija piespiedu darbs 124 (simtu divdesmit četru) stundu apmērā, aizstāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz

31 (trīsdesmit vienu) dienu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgā soda noteikšanā tiesa nolemj piemērot daļējas saskaitīšanas principu, ņemot vērā, ka galīgais sods tiek noteikts par mazāk smagiem noziegumiem atbilstoši

klasifikācijai.

Kaitējuma kompensācija.

Pirmstiesas procesā cietusī /pers. B/ bija pieteikusi kaitējuma kompensāciju par nodarīto un neatlīdzināto zaudējumu 10 Ls jeb 14,23 EUR apmērā. Šis zaudējums pilnībā atlīdzināts līdz tiesas sēdei (lietas 2.sējuma

98.lapa). Iztiesāšanā cietusī /pers. B/ neuzturēja pirmstiesas procesā pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata noteikt kaitējuma kompensāciju, jo cietušajai nodarītais zaudējums pilnībā atlīdzināts.

Procesuālie izdevumi.

Šajā kriminālprocesā apsūdzētā aizstāvību iztiesāšanā īstenoja zvērināta advokāte Mārīte Kozlovska saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 71.panta 2.punktā paredzētajām apsūdzētā tiesībām lūgt nodrošināt aizstāvja

piedalīšanos iztiesāšanā.

Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta otro daļu samaksas kārtība un apmērs nosakāms atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem

Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību” pēc juridiskās palīdzības sniedzēja paziņojuma par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā (paziņojums).

Saskaņā ar zvērinātas advokātes M.Kozlovskas paziņojumu darba samaksa par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu /pers. A/ iztiesāšanā kopā ir 123,09 EUR.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu procesuālie izdevumi jāpiedzen valsts labā no apsūdzētā, jo tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.pantā paredzētos pamatus atbrīvot apsūdzēto no

maksas par juridisko palīdzību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu tiesa noteic apsūdzētajam /pers. A/ procesuālo izdevumu atlīdzināšanai labprātīgas izpildes termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma stāšanās spēkā dienas.

Lietiskie pierādījumi.

2 (divas) tukšas alus pudeles, no kurām noņemti četri baltas mikrosila pastas atlējumi ar pārkopētām personas identifikācijai derīgām roku pēdām, kas glabājas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa

lietisko pierādījumu glabātavā Brīvības ielā 6, Ogrē, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktu kā lietas, kurām nav vērtības un tās nav nevienam atdodamas, pēc sprieduma stāšanās spēkā

jāiznīcina.

Aploksni ar izpētes objektiem (nomazgājumi) pie eksperta atzinuma Nr.1301995 saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktu kā lietas, kurām nav vērtības un tās nav nevienam atdodamas, pēc

sprieduma stāšanās spēkā jāiznīcina.

Dokumenta kopiju CD-R formātā ar 22.01.2013. videonovērošanas ierakstu no SIA „/nosaukums A/.” spēļu zāles /adrese A/, kas ir lietas materiālos, pēc sprieduma stāšanās spēkā turpināt glabāt kopā ar lietas

materiāliem.

Drošības līdzeklis un soda izciešanā ieskaitāmais laiks.

Ar Ogres rajona tiesas 2015.gada 10.februāra lēmumu /pers. A/ pirmstiesas procesā piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – un papildu drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts – grozīts uz

apcietinājumu. Tiesa atzīst, ka apcietinājums kā drošības līdzeklis jāsaglabā līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai, lai novērstu iespēju /pers. A/ izvairīties no sprieduma izpildes. Tiesas viedoklis pamatots ar to, ka /pers. A/

izvairījās no ierašanās tiesā, kā arī bija izbraucis no valsts bez tiesas atļaujas, ko pierāda /pers. A/ notiesāšana citā valstī.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturtās daļas noteikumiem /pers. A/ soda izciešanā jāieskaita aizturēšanā un apcietinājumā kopā pavadītais laiks, kas ir laiks no 2013.gada 9.oktobra līdz 2013.gada 10.oktobrim

(aizturēšana) un no 2016.gada 19.janvāra līdz 2016.gada 29.martam (apcietinājums).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520.panta pirmo daļu, 523.-524., 527., 528.panta pirmo daļu, 529., 530.panta pirmo, otro daļu

tiesa nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.), kurš izdarīts 2013.gada 22.janvārī,

un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu ar šo spriedumu noteiktajam sodam daļēji pieskaitīt sodu, kas noteikts ar Ogres rajona tiesas 2014.gada 13.maija lēmumu pēc Rīgas pilsētas

Centra rajona tiesas 2014.gada 13.janvāra un Ventspils tiesas 2014.gada 10.februāra spriedumu kopības, ņemot vērā Ogres rajona tiesas 2015.gada 20.janvāra lēmumu, ar kuru noteiktā galīgā soda

neizciestā soda daļa, kas bija piespiedu darbs 124 (simtu divdesmit četru) stundu apmērā, aizstāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 31 (trīsdesmit vienu) dienu, un GALĪGO SODU /pers. A/ noteikt

brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem 10 (desmit) dienām.

Soda izciešanu /pers. A/ skaitīt no 2016.gada 29.marta un saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ soda izciešanas termiņā ieskaitīt iztiesātajā krimināllietā apcietinājumā pavadīto

laiku no 2013.gada 9.oktobra līdz 2013.gada 10.oktobrim (aizturēšana) un no 2016.gada 19.janvāra līdz 2016.gada 29.martam.

Ar Ogres rajona tiesas 2015.gada 10.februāra lēmumu /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums – saglabāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

/pers. B/ kaitējuma kompensāciju nenoteikt, ņemot vērā kaitējuma pilnīgu atlīdzināšanu līdz iztiesāšanai.

Piedzīt valsts labā no /pers. A/ procesuālos izdevumus 123,09 EUR (viens simts divdesmit trīs euro un 9 centi) apmērā.

Sprieduma izpildei daļā par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu noteikt /pers. A/ labprātīgas izpildes termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Procesuālos izdevumus 123,09 EUR (viens simts divdesmit trīs euro un 9 centi) kriminālprocesā Nr.11310005913 labprātīgi atlīdzināt: Valsts kase NMR 90000050138, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV68TREL1060001239300, un dokumentu, kas apliecina procesuālo izdevumu samaksu, nosūtīt vai iesniegt Ogres rajona tiesai (Ogrē, Brīvības ielā 6, 301.kabinets).

Lietiskos pierādījumus – 2 (divas) tukšas alus pudeles, no kurām noņemti četri baltas mikrosila pastas atlējumi ar pārkopētām personas identifikācijai derīgām roku pēdām, kas glabājas Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Ogres iecirkņa lietisko pierādījumu glabātavā Brīvības ielā 6, Ogrē, pēc sprieduma stāšanās spēkā iznīcināt.

Aploksni ar izpētes objektiem (nomazgājumi) pie eksperta atzinuma Nr.1301995 pēc sprieduma stāšanās spēkā iznīcināt.

Dokumenta kopiju CD-R formātā ar 22.01.2013. videonovērošanas ierakstu no SIA „/nosaukums A/.” spēļu zāles /adrese A/, kas ir lietas materiālos, pēc sprieduma stāšanās spēkā turpināt glabāt kopā ar lietas

materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Ogres rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2016.gada 12.aprīlis.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 530.panta trešo daļu noteiktā pilna sprieduma pieejamības diena – 2016.gada 22.aprīlis.

Tiesnese Z.Kusiņa