Court orders payment of outstanding fees and damages for breach of property management contract.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed the defendant's defense and ordered the plaintiff to receive the full outstanding debt and contractual damages. The plaintiff successfully proved the existence of a property management agreement and the defendant's failure to pay for services rendered between 2010 and 2012. Consequently, the court ruled that the defendant must pay the principal sum, late fees, state fees, and litigation costs within ten days.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 8., 15., 34., 35., 41. panti; Civilprocesa likuma 42., 43., 97., 187. panti; Civilprocesa likuma 193., 204.1., 250.25. panti: When a party fails to perform contractual obligations, the court shall order payment of the principal debt, agreed damages, and all litigation costs incurred by the successful party.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C33431612
Lietas arhīva Nr. C-0536-14/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014.gada 28.janvārī
Rīgas rajona tiesa
šādā sastāvā tiesnese I.Bāliņa
ar sekretāri /pers. C/,
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. D/,
izskatīja 2014.gada 14.janvārī Rīgā, Lomonosova ielā 10 atklātā tiesas sēdē civillietu Carnikavas novada pašvaldības aģentūra
„Carnikavas Komunālserviss” prasībā pret /pers. F/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa.
2012.gada 12.jūlijā Carnikavas novada pašvaldības aģentūra „Carnikavas Komunālserviss” (turpmāk tekstā– prasītājs) ir cēlis Rīgas
rajona tiesā prasību pret /pers. F/ (turpmāk tekstā– atbildētājs) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai uz īpašuma tiesību pamata pieder dzīvokļa īpašums/adrese/
2004.gada 8.septembrī starp prasītāju un /adrese/īpašnieku tika noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, saskaņā ar kuru
prasītāja apņemas pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju un sniegt komunālos pakalpojumus.
2007.gada 5.jūlijā starp pusēm tika noslēgts līgums par komunālo pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar kuru prasītāja sniedz
atbildētājai sekojošus komunālos pakalpojumus:apkures piegāde, karstā ūdens piegāde, aukstā ūdens piegāde, kanalizācija,
atkritumu izvešana.
Saskaņā ar līguma 7.1.punktu atbildētāja apņemas samaksāt līgumā noteikto maksu par 2.punktā norādītajiem, iepriekšējā mēnesī,
kas ir norēķinu periods, saņemtajiem pakalpojumiem ne vēlāk kā līdz nākošā mēneša pēdējai darba dienai.
Saskaņā ar līguma 7.2.punktu atbildētāja apņemas maksāt līgumsodu 0,1% apmērā no parāda summas par katru nokavētā
maksājuma kalendāro dienu.
Neskatoties uz to, ka prasītāja no savas puses godprātīgi pilda visus pienākumus, atbildētāja nav norēķinājusies ne par saņemtajiem
pakalpojumiem pilnā apmērā, kā rezultātā atbildētājai ir izveidojies parāds par laika periodu no 2010.gada februāra mēneša līdz
2012.gada jūnija mēnesim Ls 2275,06 apmērā, kas sastāv no pamatparāda Ls 1901,32 un līgumsoda Ls 373,74.
Prasītājs vairākkārt sazinājies telefoniski ar atbildētāju, kā arī vairākkārt nosūtīti brīdinājumi par parāda esamību.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkta, Civillikuma 3., 1402., 1403., 1425.,
1651., 1652.panta 3.punkta, 1756., 1757., 1759.panta 1.punkta un 1756.panta pirmās daļas un ceturtās daļas, Civilprocesa likuma
1., 74. un 127.panta pirmo daļu, piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu Ls 1901,32 apmērā un līgumsodu Ls 373,74
apmērā; kā arī visus tiesāšanās izdevumus.
Tiesas sēdē Carnikavas novada pašvaldības aģentūra „Carnikavas Komunālserviss” pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja pilnā
apmērā, un iesniedza iesniegumu par parāda pieaugumu un paskaidroja, ka atbildētāja nav segusi parādu pilnā apmērā, bet daļēji.
Pēdējais maksājums veikt 2011.gada jūlijā. Tādējādi prasītājs lūdz piedzīt pamatparādu 3101,49 euro (Ls 2179) līdz 2012.gada
1.novembrim un līgumsodu 310,14 euro (Ls 217,97).
Atbildētāja paskaidrojumus nav sniegusi.
Uz tiesas sēdi atbildētāja nav ieradusies, nav informējusi par neierašanās iemesliem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta
pirmo daļu ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209.
vai 210.pantu nav pamats to atlikt.
Ņemot vērā to, ka tiesas sūtījumi uz atbildētāja deklarēto adresi tiek atgriezti ar Latvijas Pasta atzīmi „Beidzies glabāšanas laiks”,
tiesa aicināja atbildētāju saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta pirmo daļu- atbildētājs, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuru nevar
sastapt dzīvesvietā, aicināms uz tiesu ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
Kā tas ir redzams no lietas materiāliem pievienotās laikraksta „Latvijas Vēstnesis” sniegtās informācijas, tad laidienā nr.239
2013.gada 6.decembrī ir publicēts aicinājums atbildētājai ierasties uz tiesas sēdi 2014.gada 14.janvārī, plkst. 12.00 Rīgas rajona
tiesā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta ceturto daļu tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk
kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
Tiesa konstatē, ka no publikācijas dienas līdz lietas izskatīšanas dienai ir pagājis vairāk kā mēnesis, tādējādi atzīst par iespējamu
izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.
Motīvu daļa.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Lietā nepastāv strīds par faktu, ka Carnikavas novada dome ar 2006.gada 17.maija sēdes protokolu ir apstiprinājusi Carnikavas
novada pašvaldības aģentūra „Carnikavas Komunālserviss” funkcijas un tiesības organizēt un sniegt komunālos pakalpojumus
fiziskām un juridiskām personām Carnikavas novadā.
Tāpat lietā nepastāv strīds par faktu, ka atbildētāja līdz 2012.gada 1.novembrim ir nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieks, kā tas
izriet no lietas materiāliem pievienotās zemesgrāmatu nodaļas sniegtās informācijas.
Lietā nepastāv strīds, ka 2004.gada 8.septembrī starp prasītāju un /adrese/īpašnieku tika noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
līgums, saskaņā ar kuru prasītāja apņemas pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju un sniegt komunālos pakalpojumus.
Tāpat lietā nepastāv strīds, ka 2007.gada 5.jūlijā starp pusēm tika noslēgts līgums par komunālo pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar
kuru prasītāja sniedz atbildētājai sekojošus komunālos pakalpojumus:apkures piegāde, karstā ūdens piegāde, aukstā ūdens
piegāde, kanalizācija, atkritumu izvešana.
Saskaņā ar līguma 7.1.punktu atbildētāja apņemas samaksāt līgumā noteikto maksu par 2.punktā norādītajiem, iepriekšējā mēnesī,
kas ir norēķinu periods, saņemtajiem pakalpojumiem ne vēlāk kā līdz nākošā mēneša pēdējai darba dienai.
Saskaņā ar līguma 7.2.punktu atbildētāja apņemas maksāt līgumsodu 0,1% apmērā no parāda summas par katru nokavētā
maksājuma kalendāro dienu.
Kā tas izriet no lietas materiāliem pievienotā komunālo maksājumu aprēķina dzīvokļa īpašniekam, tad laika periodā no 2010.gada
februāra līdz 2012.gada 1.novembrim pamatparāds sastāda 3101,49 euro (Ls 2179,74).
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Tiesa norāda, ka puses ir vienojušās par apsaimniekošanas maksas samaksu un tās apmēru apsaimniekošanas līgumā, un
saistības izriet no tiesiska darījuma, tādējādi atbildētājam jāpilda minētās saistības.
Tāpat tiesa norāda, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties
dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties
par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves
atkritumu izvešana (..). Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa
dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos
izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību
pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks
atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma
pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un
attīstīšanu (..).
Tiesa atzīst, ka, pamatojoties uz iepriekš minētājām tiesību normām un noslēgtajam līguma saistībām, prasītājam ir tiesības prasīt
apsaimniekošanas maksu un maksu par sniegtajiem pakalpojumiem par periodu, kad atbildētāja bijusi nekustamā īpašuma
īpašniece.
Tā kā atbildētāja nav apstrīdējusi ne likumā noteikto saistību, ne pierādījusi, ka pārada atmaksa ir veikta pilnībā, tiesa konstatē, ka
atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, kurš nosaka, ka samaksa izdarīta, jāpierāda, tam, kas to apgalvo (..), ir pierādīts, ka atbildētāja
nav segusi prasītājam prasības pieteikumā norādīto pamatparāda summu- 3101,49 euro (Ls 2179,74) apmērā.
Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu 310,14 euro (Ls 217,97) apmērā par parāda nokavējumu.
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Līgumsods saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu ir pametums, ko kāds uzņēmies ciest sakarā ar savu saistību, ja viņš šo saistību
neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.
Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību
saņemt līgumisko procentus.
Saskaņā ar līguma 7.2.punktu atbildētāja apņemas maksāt līgumsodu 0,1% apmērā no parāda summas par katru nokavētā
maksājuma kalendāro dienu.
Civillikuma 1838.pants nosaka to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Kā norāda prasītājs un ko likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi atbildētāja, parāda summa nav segta un līgumsods nav samaksāts.
Ievērojot teikto tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses.
Ņemot vērā iepriekš minēto tiesa secina, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams līgumsods 310,14 euro (Ls 217,97)
apmērā.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Ņemot vērā to, ka tiesa atzīst, ka prasība apmierināma, tad no atbildētājas prasītāja labā piedzenama nomaksātā valsts nodeva
258,79 euro (Ls 181,88) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus saistībā ar sludinājuma teksta sagatavošanu laikrakstam
“Latvijas Vēstnesis” 1,72 euro (Ls 1,21) apmērā un saistībā ar sludinājuma teksta ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 15,65
euro (Ls 11,00).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, no atbildētāja valsts labā piedzenami nenomaksātie ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 5,90 euro (Ls 4,15) apmērā (lietas lapa 2).
Civilprocesa likuma 204.1pants nosaka, ka,taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa.
Tiesa, vadoties no Civilprocesa likuma 8., 15., 34., 35., 41.panta pirmās daļas, 42., 43., 97., 187.panta otro daļu, 193., 204.1,
250.25.pantiem, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. F/, /personas kods/, Carnikavas novada pašvaldības aģentūra „Carnikavas Komunālserviss”, reģ.nr.90001691745,
labā parāda pamatsummu 3101,49 euro (Ls 2179,74) un līgumsodu 310,14 euro (217,97) apmērā, nomaksāto valsts nodevu 258,79
euro (Ls 181,88) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus saistībā ar sludinājuma teksta sagatavošanu laikrakstam “Latvijas
Vēstnesis” 1,72 euro (Ls 1,21) apmērā un saistībā ar sludinājuma teksta ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 15,65 euro (Ls
11,00).
Piedzīt no /pers. F/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,90 euro (Ls 4,15).
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā
par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas
rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas Apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Bāliņa
NORAKSTS PAREIZS
Rīgā 2014.gada 28.janvārī
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Bāliņa