Court convicts defendant of arson and imposes conditional sentence after waiver of evidence trial.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court convicted the defendant of intentional damage by arson and imposed a one-year conditional sentence. The defendant fully admitted guilt and compensated the victim, leading the court to waive the formal evidence examination. Consequently, the court applied mitigating circumstances to grant probation while maintaining the conviction.
Legislator-Regeste
KI-generiertKrimināllikuma 185. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529. panti: When a defendant fully admits guilt and compensates the victim, the court may waive evidence examination and impose a conditional sentence if it is convinced the defendant will not reoffend.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr.11360024116
Lietas arhīva Nr.K34-0166-16/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Saldū 2016.gada 14.novembrī
Saldus rajona tiesa šādā sastāvā
tiesnese Selga Lapejeva,
piedaloties prokuroram Sigitam Šarķim,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 185.panta otrās
daļas.
Aprakstošā daļa
Apsūdzētais /pers. A/ ar dedzināšanu tīši bojāja svešu mantu –
2016.gada 30.jūlijā ap plkst.23.00 /pers. A/, būdams alkoholisko dzērienu iespaidā, Saldus novada Saldus pagasta /nosaukums/”, dusmās par to,
ka faktiskā sieva /pers. B/ neielaiž viņu dzīvoklī Nr./numurs/ un citi ciemiņi cenšas savaldīt viņa agresiju, iegāja mājas vannas istabā, paņēma 5 litru
tilpuma kannu ar benzīnu un tīši ar to aizdedzināja vannas istabas durvis, nenodarot zaudējumus durvīm naudas izteiksmē, kad liesma pārmetās uz benzīna
kannu, to pa durvīm izsvieda pagalmā un trāpīja /pers. B/ automašīnai /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, kā rezultātā aizdegās
automašīnas labās puses priekšējā daļa un automašīnai tika bojātas detaļas - labās puses pagrieziena lampiņa ar vadiem 10 EUR vērtībā, divas
plastmasas dekoratīvās uzlikas labās puses sānos 40 EUR vērtībā, mazais stikls labajā pusē 20 EUR vērtībā, labās puses priekšējā riepa 20 EUR
vērtībā, labās puses spogulis 30 EUR vērtībā, plastmasas uzlikas pie labās puses riteņa 20 EUR vērtībā, automašīnas virsbūves krāsa 100 EUR vērtībā,
kopā tika sabojātas automašīnas detaļas 240 EUR vērtībā.
Ar šādu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
M o t īv u da ļa
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu spriedumā norādītajā apsūdzībā atzina pilnībā, neapstrīdēja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas
faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju un lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi, cietušajai nodarītos zaudējumus ir atlīdzinājis.
Ņemot vērā to, ka apsūdzētais tiesas sēdē savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, cietušajai nodarītos
zaudējumus ir atlīdzinājis, piekrita tam, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, un tiesai lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas
par apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot prokurora viedokli, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, tas ir, ka
šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personu raksturojošos datus.
Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu, nodarījuma kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu Krimināllikuma normām,
tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.
Nosakot soda veidu un mēru, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 35.un 46.pantu, ņem vērā likumā definēto kriminālsoda mērķi – sabiedrības
drošības aizsargāšanu, taisnīguma atjaunošanu, vainīgās personas sodīšanu, citu personu likumpaklausības veicināšanu un atturēšanu no noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas. Kā arī ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos apstākļus un
atbildību pastiprinošo apstākli, to, ka apsūdzētais izdarījis sevišķi smagu noziegumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstina vaļsirdīga savas vainas atzīšana un patiesa nožēla. Saskaņā ar
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams tas, ka viņš labprātīgi atlīdzinājis cietušajai
ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprina apstāklis, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts
alkohola ietekmē.
Novērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais iepriekš sodīts, sodāmība dzēsta, līdz ar to juridiski
uzskatāms par nesodītu, vairākas reizes saukts pie administratīvās atbildības, uzliktie naudas sodi nav samaksāti (lietas 43.-46.lapa). Ar Slimību
profilakses un kontroles centra izziņu nodibināts, ka “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā par narkoloģiskajiem pacientiem un pacientiem,
kuriem diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi” nav ziņu par apsūdzēto (lietas 49.lapa). Saldus pagasta pārvaldes sniegtajā raksturojumā norādīts,
ka /pers. A/ pagastā dzīvesvietu deklarējis no 2016.gada 22.februāra līdz 12.oktobrim, pagasta pārvaldē ir saņemta mutiska sūdzība par /pers. A/
sadzīves konfliktu dzīvesvietā “/nosaukums/ ar /pers. B/, par viņa ģimeni vai nodarbošanos pagasta pārvaldē ziņu nav (iesniegts tiesas sēdē). Tiesas sēdē
apsūdzētais paskaidroja, ka pēc notikušā ir savu dzīvi mainījis, sapratis, ka problēmas viņam radīja alkohola lietošana, tāpēc vērsies pēc palīdzības un ir
kodējies pret alkoholu. Lai gan pastāvīgas darba vietas nav, iztikas līdzekļus pelna strādājot dažādus darbus uz mutiskas vienošanās pamata.
Izvērtējot nosakāmā soda mēru, tiesa uzskata, ka, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā ietverto soda mērķi, /pers. A/ piespriežamajam sodam jābūt
ne tikai individuālam, samērīgam un atbilstošam radītajam apdraudējumam un kaitējumam, sabiedrības drošības intereses respektējošam, bet arī vainīgās
personas sociālo adaptāciju un resocializāciju veicinošam un sabiedrības likumpaklausīgu uzvedību ietekmējošam. Tā kā likumdevējs par šāda rakstura
noziegumu izdarīšanu paredzējis kā vienīgo soda veidu brīvības atņemšanu un Krimināllikuma 49.panta piemērošanai un vieglāka soda veida noteikšanai
tiesai nav pamata, jo, lai gan konstatēti divi apsūdzētā atbildību mīkstinošie apstākļi, noziedzīgais nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos, līdz
ar to tiesa uzskata, ka /pers. A/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nosakāms brīvības atņemšanas sods panta sankcijas robežās.
Ņemot vērā lietas apstākļus kopumā un apsūdzētā personību, tiesa gūst pārliecību, ka /pers. A/, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs
likumpārkāpumus. Tādējādi tiesa uzskata, ka apsūdzētajam sodu var noteikt nosacīti, piemērojot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, tas ir, brīvības
atņemšanas sodu neizpildīt, ja pārbaudes termiņa laikā viņš neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu
izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.
Kā arī pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantoja Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar tiesu,
kas izpaudās vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Kriminālprocesā cietusī /pers. B/ kompensācijas pieteikumu neuztur, jo /pers. A/ nodarīto kaitējumu ir atlīdzinājis (lietas 17.lapa).
2016.gada 19.augustā apsūdzētajam /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts (lietas
41.lapa), kurš pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atceļams.
Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta nosacījumiem.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa
no s pri e da
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1
(vienu) gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu un sodu neizpildīt, ja
pārbaudes laikā /pers. A/ neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā
paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.
/pers. A/ piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanos noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts - pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā
atcelt.
Nosacīti notiesātā /pers. A/ uzraudzība uzdodama Valsts probācijas dienesta Dobeles teritoriālajai struktūrvienībai.
Uzdot par pienākumu /pers. A/ 10 (desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pieteikties Valsts probācijas dienesta Dobeles
teritoriālajā struktūrvienībā Muldavas ielā 16, Dobelē, nosacītā soda uzraudzībai.
Lietiskos pierādījumus – sakausēta polietilēna kannu, aizlīmētu ar drošības uzlīmi Nr.D14-0019672, un melnas vīriešu bikses, iepakotas drošības
maisā Nr.00781955, kas glabājas Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirknī – pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā – iznīcināt.
Spriedumu daļā par piespriesto sodu vai sakarā ar procesuāliem pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes
apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Saldus rajona tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2016.gada 14.novembris.
Tiesnese S. Lapejeva