Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
A42748009 / A42-00426-11 KI-generiert

Court dismissed customs fine against transporter for minor T5 document error, ruling no violation occurred.

Geschäftsnummer A42748009 / A42-00426-11
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Gutgeheissen (Allowed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The Administrative District Court of Riga annulled the State Revenue Service's decision imposing a fine on UAB "Girteka" for a customs violation. The court found that while the T5 transport document contained a minor error in the Combined Nomenclature code, the company acted as a principal carrier and had fulfilled its obligations under EU customs regulations. Consequently, the court determined no administrative offense under the Administrative Offences Code existed, leading to the dismissal of the penalty.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Regulation (EEC) No 2454/93, Art. 199; Customs Code Art. 199; Administrative Offences Code Art. 239(1): A principal carrier or declarant who has fulfilled all obligations regarding the authenticity of accompanying documents and the correctness of information is not liable for minor discrepancies in those documents that do not constitute an objective element of an administrative offense.

Schlagwörter

KI-generiert
customs document error principal carrier liability administrative offense dismissal T5 transport document combined nomenclature code State Revenue Service EU customs regulations rechtswidrige Ausreise

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Regulation (EEC) No 2454/93, Art. 199
Customs Code, Art. 199
Customs Code, Art. 96(2)
Administrative Offences Code, Art. 201.13
Administrative Offences Code, Art. 239(1)
Administrative Procedure Law, Art. 246-251
Administrative Procedure Law, Art. 289-291
Administrative Procedure Law, Art. 286(1)(3)
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

NORAKSTS

Lieta Nr.A42748009

A00426-11/9

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 16.maijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Lolita Andersone,

piedaloties pieteicēja Lietuvas uzņēmuma UAB „Girteka” pārstāvim R.B.,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu

dienesta pārstāvei S.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja Lietuvas uzņēmuma UAB „Girteka” pieteikumu par

Valsts ieņēmumu dienesta 2009.gada 27.februāra lēmuma Nr.19.2/5170 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID vai atbildētājs)

2009.gada 27.februāra lēmumu Nr.19.2/5170 (turpmāk arī – Lēmums) atstāts

negrozīts VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes priekšnieka

2008.gada 18.decembra lēmums Nr.F52-BF005463 (turpmāk arī – sākotnējais

lēmums), ar kuru Lietuvas uzņēmums UAB „Girteka” (turpmāk – pieteicējs)

saukts pie administratīvās atbildības par pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 201.13 pantā, piemērojot

naudas sodu 200 latu apmērā.

Lēmums pamatots ar sekojošo.

[1.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 1.oktobrī plkst.15.01

Grebņevas muitas kontroles postenī virzienā no Latvijas Republikas uz Krievijas

Federāciju iebrauca UAB „Girteka” automašīna, kuru vadīja G.M.

Automašīnas vadītājs G.M. muitas iestādē iesniedza kravas

pavaddokumentus - Carnet TIR 8X59158884, Invoice Nr.722, CMR AZ0833682

un T-5 kontroleksemplāru Nr.08ES00094110045071. Saskaņā ar iesniegtajiem

pavaddokumentiem kravā atradās gaļas izstrādājumi.

Ar pieteikuma veidlapu Nr.326 automašīna tika novirzīta uz padziļinātu

fizisko muitas kontroli, kuras laikā konstatēts, ka precei (600 kastes ar gaļas

izstrādājumiem), kas T-5 kontroleksemplārā Nr.08ES00094110045071 deklarēta

ar KN kodu 160241100, pārējos pavaddokumentos norādīts KN kods 160242100.

[1.2] Ņemot vērā to, ka nav iespējams precīzi noteikt preču atbilstību KN

kodam, tika veikta preču paraugu ņemšana preču koda precizēšanai (preču

paraugu ņemšanas veidlapa Nr.25).

2008.gada 22.oktobrī saņemts atzinums Nr.20.4-20/336 par preces

klasificēšanu saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru, kurā norādīts, ka prece, kas T-

5 kontroleksemplārā Nr.08ES00094110045071 deklarēta ar KN kodu 160241100,

faktiski atbilst KN kodam 16024210.

Tādējādi VID Latgales reģionālā iestāde konstatējusi, ka pieteicējs iesniedzi

muitas iestādei nepatiesu informāciju saturošus dokumentus.

[1.3] 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka

īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas

kodeksa izveidi (turpmāk - Muitas kodekss), 199.panta 1.punkts nosaka, ka tiklīdz

muitas iestādei ir iesniegta deklarētāja vai tā pārstāvja parakstīta deklarācija, tas

saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem uzņemas atbildību par deklarācijā sniegto

ziņu pareizību, pievienoto dokumentu autentiskumu un visu saistību pildīšanu

attiecībā uz konkrētas procedūras piemērošanu konkrētām precēm.

Tātad VID Latgales reģionālā iestāde pamatoti noteica, ka pieteicējs

uzskatāms par subjektu, kas atbild par muitas iestādē iesniegtajās deklarācijās

sniegto ziņu pareizību, un, ņemot vērā pārbaudes rezultātus, pamatoti konstatēja,

ka pieteicējs ir sniedzis muitas iestādei nepatiesu informāciju saturošus

dokumentus.

[1.4] Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā pieteicēja

pilnvarotais pārstāvis R.B. paskaidroja, ka UAB „Girteka” nodarbojas ar kravu

starptautiskajiem pārvadājumiem. Konkrētajā gadījumā UAB „Girteka” veica

pārvadājumu sabiedrības FONCANSAL TRADING S.L. uzdevumā un no klienta

prece tika saņemta pēc muitošanas operāciju pabeigšanas. Līdz ar to pieteicējam

nevarēja būt un nebija pienākums veikt preces salīdzināšanu. Aizpildot TIR

Carnet un CMR pārvadājuma dokumentus, UAB „Girteka” pamatojās uz klienta

sniegto informāciju un tai nebija pamata to apšaubīt. Tādējādi R.B. norāda, ka

pieteicējam nav bijis nodoma sagatavot normatīvajiem aktiem neatbilstošu

dokumentu, sagrozīt informāciju vai citādi neievērot normatīvajos aktos noteiktās

prasības dokumentu noformēšanā.

Atbilstoši Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92

4.panta 18.punktam deklarētājs ir persona, kas noformē muitas deklarāciju savā

vārdā, vai arī persona, kuras vārdā muitas deklarācija ir noformēta.

Tā kā konkrētajā gadījumā preču pavaddokumentus muitas iestādei

iesniedza pieteicējs, līdz ar to tā uzskatāma par deklarētāju Padomes Regulas

Nr.2913/92 4.panta 18.punkta izpratnē. Bez tam, pieņemot pārvadāšanai konkrēto

kravu un nepārbaudot T-5 kontroleksemplārā Nr.08ES00094110045071 norādītās

informācijas atbilstību kravas saturam, pieteicējs ir uzņēmusies tiesisku atbildību

par pārvadāto preču atbilstību pavaddokumentiem.

[1.5] Ņemot vērā to, ka lietā nepārprotami ir pierādīts, ka pieteicējs muitas

iestādei ir iesniedzis nepatiesas ziņas saturošu dokumentu (konkrētajā gadījumā -

T-5 kontroleksemplāru Nr.08ES00094110045071), pieteicēja darbībās pamatoti

konstatētas administratīva pārkāpuma, par kuru ir paredzēta administratīvā

atbildība LAPK 201.13 pantā, pazīmes.

[1.6] Eiropas Savienības teritorijā muitas lietas regulē 1992.gada 12.oktobra

Regula (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu. Saskaņā ar

Muitas kodeksa 78.panta nosacījumiem pēc preču atlaišanas, lai pārliecinātos par

deklarācijas datu pareizību, muitas iestādes var pārbaudīt tirdzniecības

dokumentus un datus par attiecīgo preču ievešanu un izvešanu vai sekojušajām

tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm. Šādas pārbaudes var izdarīt deklarētajā

vai jebkuras citas personas telpās, kas minētajās darbībās tieši vai netieši iesaistīta

sakarā ar savu komercdarbību, vai pie jebkuras citas personas, kuras valdījumā

komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un ziņas. Šīs iestādes var

arī pārbaudīt preces, ja tās joprojām ir iespējams tiem uzrādīt.

[1.7] Konkrētajā lietā nav konstatējams pieteicēja nodoms muitas iestādē

iesniegt nepatiesas ziņas. No lietas materiāliem izriet, ka nepatiesas ziņas muitas

iestādē pieteicējs iesniedzis, nepievēršot uzmanību pārvadāšanai pieņemtās preces

atbilstībai T-5 kontroleksemplārā Nr.08ES00094110045071 norādītajai

informācijai.

Taču, lai arī pieteicēja izdarīto administratīvo pārkāpumu var kvalificēt kā

izdarītu aiz neuzmanības, tas neatbrīvo pārkāpēju no administratīvās atbildības.

LAPK 22.pants paredz, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek

piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu

likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību

pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tādejādi pie apstākļiem, ka pilnībā ir pierādīts pieteicēja izdarītais

administratīvais pārkāpums (nepatiesu informāciju saturoša dokumenta

iesniegšana muitas iestādei) un lietā nav konstatēti pārkāpēja atbildību mīkstinoši

apstākļi, apstrīdētajā VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes

priekšnieka A.I. 2008.gada 18.decembra lēmumā Nr.F52-BF005463 piemērotais

administratīvais sods 200 latu apmērā uzskatāms par samērīgu ar pieteicēja

izdarītā pārkāpuma raksturu un būtību un to nav pamata samazināt LAPK

ietvaros.

[2] 2009.gada 14.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta administratīvā

lieta par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. 2009.gada 27.februāra

lēmuma Nr.19/5170 atzīšanu par prettiesisku un tā atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Atbildētājs, pieņemot pārsūdzēto Lēmumu, nav iedziļinājies sūdzības

argumentācijā un izvērtējis lietu pēc būtības, bet ir faktiski pārrakstījis sākotnējo

lēmumu. Tādējādi ir pārkāptas pieteicēja procesuālās tiesības – tiesības uz taisnīgu

administratīvo procesu.

[2.2] Atbildētājs Lēmumā nepamatoti un atrauti citē Muitas kodeksa un tā

78.panta otro daļu. Pieteicējs norāda, ka tā paša panta pirmā daļa nosaka, ka pēc

preču atlaišanas muitas dienesti var pēc sava ieskata vai pēc deklarētaja lūguma

izdarīt deklarācijā labojumus, bet tā paša panta trešā daļa nosaka, „Ja deklarācijas

pārskatīšanas rezultātā vai pēcmuitas pārbaudē atklājas, ka attiecīgās muitas

procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu

informāciju, muitas dienesti saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem veic pasākumus,

kas nepieciešami, lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno

informāciju.” Atbildētājs nav Lēmumā norādījis, vai un kā dotā regula ir uzskatāma

par piemērojamu Latvijas Republikā kā starptautisks akts, kā arī nav pieminējis, ka

dotā regula ir pieņemta un tajā ietvertās normas jāskata kopsakarībā ar regulas

mērķiem, nav veikts regulas satura izvērtējums. Pieteicējs vēlas norādīt uz vienu no

Muitas kodeksa mērķiem „tā kā, pieņemot šā Kodeksa īstenošanai nepieciešamos

pasākumus, vislielākā uzmanība jāvelta tam, lai novērstu jebkādu krāpšanu vai

nepareizu rīcību, kas var nelabvēlīgi ietekmēt Eiropas Kopienas vispārējo budžetu”.

[2.3] Atbildētājs, kā arī sākotnējā lēmuma izdevējs – VID Latgales reģionālās

iestādes Muitas pārvaldes priekšnieks nepamatoti un nelikumīgi piemērojis LAPK

201.panta normu, jo nav ņēmis vērā to, ka dotais administratīvā pārkāpuma pants ir

piemērojams tikai gadījumos, kad deklarētājs veic kādu muitas procedūru un tādēļ

tas iesniedz muitas iestādei dokumentus. Atbildētājs nepamatoti un nelikumīgi ir

paplašinājis LAPK 201.13 panta hipotēzē noteikto juridisko terminu „iesniegt”. Kā

izriet no Latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas, vārds „uzrādīt” nozīmē parādīt

(parasti kontrolei), savukārt vārds „iesniegt” nozīme aktīvu un subjekta iniciētu

rīcību ar mērķi panākt vai nodibināt kādas tiesiskas attiecības. Dotajā gadījumā un

kontekstā vārds „iesniegt” var tikt uztverts tikai ar mērķi veikt kravas muitošanu.

Pieteicējs nav veicis Latvijas Republikas muitas iestādēs nekādas muitas

operācijas, bet Muitas iestādes amatpersonas pēc savas iniciatīvas ir pieprasījušas

uzrādīt kravas dokumentus. Gaļas izstrādājumi tika transportēti uz Krievijas

Federāciju uzņēmumam OOO „CARGOFOOD” ar adresi Krievijas Federācijā,

/adrese/.

Lēmums nesatur motivāciju, kas būtu par pamatu saukšanai pie

administratīvās atbildības pēc LAPK 201.13 panta. Atbildētāja atsauce uz Eiropas

Komisijas regulām, saucot pieteicēju pie administratīvas atbildības pēc LAPK 201.13

panta, nav pamatota.

[2.4] LAPK 201.13 panta (17.03.2005. likuma redakcijā kas bija spēkā uz

2008.gada 21.augustu) hipotēze „Nepatiesu informāciju saturošu dokumentu

iesniegšana muitas iestādei” norāda uz to, ka, lai varētu piemērot šo normu,

pārkāpēja rīcībā ir jāpastāv tiešam nodomam, t.i., personai ir apzinājusies savas

darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un

vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos, taču šāds juridisks situācijas

novērtējums nav pieņemams, jo tas neatbilst faktiskajiem apstākļiem.

[2.5] Pieteicējs apstrīdēšanas iesniegumā ir norādījis uz apstākļiem, kurus

izvērtējot iestāde varēja pieņemt tiesisku, adresātam pozitīvu lēmumu. Pieteicēja

argumenti bija tieši attiecināmi uz izskatāmo lietu un to pārbaude un izvērtēšana

varēja izmainīt administratīvā akta saturu. Tā kā pieteicēja argumenti netika

pienācīgi pārbaudīti un izvērtēti, pieteicējs uzskata, ka dotais atbildētāja pieļautais

procesuālais pārkāpums uzskatāms par būtisku. Kā izriet no administratīvo lietu

prakses (2008.gada 30.janvāra Administratīvās rajonu tiesas spriedums lietā Nr.

42489506 (A0737-08/22, nav publicēts), ja iestāde administratīvā akta

sagatavošanas un izdošanas procesā ir pieļāvusi būtiskas procesuālas kļūdas, tiesa

nevar paļauties, ka faktiskie apstākļi ir konstatēti pareizi. Bet, ja tiesai nav iespējams

pārbaudīt, vai tiesību normā paredzētajām tiesiskajām sekām konkrētajā gadījumā

bija vai nebija jāiestājas, tiesa šādu lēmumu atceļ pamatojoties uz pieļautajiem

procesuālajiem pārkāpumiem. Bez tam, kā savā spriedumā ir norādījis Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (skat. 2007.

gada 21. Septembra spriedumu Nr. SKA - 367/2007, lietā Nr. A42024304) -

Administratīvā akta pamatojuma princips noteic personas tiesības zināt, kāds ir tai

izdotā nelabvēlīgā administratīvā akta pamatojums. Administratīvā akta pamatojums

ļauj personai saprast, ka iestāde nav rīkojusies patvaļīgi un ka administratīvais akts

ir pareizs, kā arī secināt, vai to apstrīdēt un pārsūdzēt. Pienākums administratīvajā

aktā sniegt šādu pamatojumu pienācīgā kārtā, proti, lai tas personai arī bez

speciālām zināšanām būtu saprotams, ir iestādei. Administratīvā akta pamatojumu

plašākā nozīmē veido faktisko un tiesisko apstākļu izklāsts, tostarp piemēroto

tiesību normu norāde, kā arī lietderības apsvērumi, ja tādi bija jāizdara.

[2.6] No APL 65.panta otrās daļas izriet, ka, pastāvot iestādes rīcības brīvībai

izlemt par administratīvā akta izdošanu, iestādei ir pienākums apsvērt administratīvā

akta izdošanas lietderību.

Arī juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka iestādes tiesības apsvērt administratīvā

akta izdošanas lietderību vienmēr rada arī pienākumu to veikt. Apsvērumu

veikšanas brīvība nepastāv, līdz ar to apsvērumu izdarīšana ir obligāta. Tiesības

apsvērt administratīvā akta izdošanas lietderību nozīmē, ka iestāde ņem vērā katra

atsevišķa gadījuma konkrētos apstākļus, lai saskaņā ar normatīvā akta mērķiem

pieņemtu lietas apstākļiem atbilstošāko risinājumu. (Paine F.J. Vācijas vispārīgas

administratīvas tiesības. TNA. 2000).

Ņemot vērā iepriekš norādīto, atbildētājs ir pārkāpis objektīvās izmeklēšanas

principu, jo nenoskaidroja lietas apstākļus pilnīgi un vispusīgi, tas ir neizpildīja

iestādei noteikto pienākumu.

[2.7] Izskatot pieteicēja sūdzību par VID Latgales reģionālās iestādes Muitas

pārvaldes priekšnieka 2008.gada 18.decembra lēmumu Nr.F52-BF005463,

atbildētājam vajadzēja vērtēt lietā principu „in dubio pro civis” (pamatotu šaubu-

tādu, kas pēc visu pierādījumu izvērtēšanas joprojām pastāv, gadījumā jānosliecas

par labu indivīdam).

Ņemot vērā augšminētos argumentus un Lēmuma saturu, pieteicējs uzskata,

ka atbildētājs Lēmumā nav veicis administratīvā akta satura lietderības,

nepieciešamības un piemērotības izvērtējumu leģitīma mērķa sasniegšanai, ir

pārkāpis ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu iedibinātos principus, pieļāvis būtiskus

procesuālus pārkāpumus un tādēļ Lēmums ir atzīstams par prettiesisku.

[3] Savos paskaidrojumos atbildētājs uzskata pieteikumu par nepamatotu un

noraidāmu, norādot šādus argumentus.

[3.1] Atbilstoši juridiskajā literatūrā norādītajam, administratīvajā aktā nav

jānorāda pilnīgi visi izteiktie viedokļi un argumenti, bet tikai tie, kuriem ir nozīme

lietā.

[3.2] Ņemot vērā Muitas kodeksa 91.panta pirmās daļas un otrās daļas b)

punkta, 96.panta pirmās daļas un 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko

nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas

Muitas kodeksa izveidi, 199.panta 1.punkta regulējumu, un to, ka pieteicējs preču

pārvietošanu veica izmantojot TIR grāmatiņu, un tās (Carnet TIR SX 59158884) 13.-

15.ailē ir parakstījies, tad tas, attiecīgi uzņemas atbildību par kravas atbilstību

dokumentos norādītajai informācijai.

Turklāt, lietas materiālos ir 2008.gada 22.oktobra atzinums Nr.20.4-20/336 par

preces klasificēšanu saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru, kurā norādīts, ka prece, kas

deklarēta ar KN kodu 160241100, faktiski atbilst KN kodam 16024210. Ar minēto

nepārprotami ir pierādīts fakts, ka pieteicējs ir iesniedzis muitas iestādei nepatiesu

informāciju saturošus dokumentus, par ko arī attiecīgi uzņemas atbildību saskaņā ar

normatīvajiem aktiem.

[4] Tiesas sēdēs pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz

tajā norādītajiem argumentiem.

[5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdēs prasību neatzina, pamatojoties uz

Lēmumā un paskaidrojumos norādīto.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa nonāk

pie secinājuma, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[7] LAPK 201.13 pants noteic, ka par jebkāda veida nepatiesu informāciju

saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādei – uzliek naudas sodu fiziskajām

personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz

seštūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

Atbilstoši LAPK 9.pantā noteiktajam, par administratīvo pārkāpumu

atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu,

pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma

lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona

ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai

ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums,

kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nepieciešams konstatēt

visas administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes – subjektu (personu,

kura ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu), objektu (ar likumu aizsargātu

tiesisku interesi, pret kuru ir vērsts administratīvais pārkāpums), subjektīvo pusi

(nodomu (tiesu vai eventuālu) vai neuzmanību) un objektīvo pusi (prettiesiskas

darbības vai prettiesisku bezdarbību). Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma

sastāvu veidojošajām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā (personas

darbībās) nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

LAPK 201.13 panta administratīvā pārkāpuma sastāvu veido: administratīvā

pārkāpuma objekts – iekšējā tirgus aizsardzība, legālas tirdzniecības veicināšana;

administratīvā pārkāpuma objektīvā puse – jebkāda veida nepatiesu informāciju

saturošu dokumentu iesniegšana muitas iestādei; administratīvā pārkāpuma

subjektīvā puse – ar nodomu vai neuzmanības izdarīts pārkāpums; administratīvā

pārkāpuma subjekts – fiziska vai juridiska persona, kas iesniedz dokumentus

muitas iestāde. LAPK 201.13 panta administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes

jāanalizē kopsakarā ar muitas reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

Konkrētajā lietā pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības par to, ka

pavaddokumentā T5 kontroleksemplārā Nr.08ES0094110045071 precei (600

kastes gaļas izstrādājumu) norādīts kods 160241100, bet, veicot kravas fizisko

kontroli, konstatēts, ka pārējos pavaddokumentos norādīts kods 160242100, kas

atšķiras par vienu ciparu.

Atbildētājs uzskata, ka tādejādi ir iesniegti nepatiesu informāciju saturoši

dokumenti. Savukārt pieteicējs uzskata, ka ir veicis visus likumiskos pasākumus,

līdz ar to nav konstatējama pieteicēja vaina.

Līdz ar to tiesai jākonstatē, vai izskatāmajā lietā ir konstatējams LAPK

201. pantā noteiktais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

[8] Muitas kodeksa 96.panta 1.punkts noteic, ka Kopienas ārējā tranzīta

procedūras izmantotājs ir galvenais atbildīgais. Viņš ir atbildīgs gan par preču

neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi

izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus, gan

par Kopienas tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu.

Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, kas nosaka

izpildes kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa

izveidi (turpmāk – Regula Nr.2454/93) 199.pants noteic, ka, neskarot iespēju

piemērot soda mērus, tiklīdz muitas iestādei ir iesniegta deklarētāja vai tā

pārstāvja parakstīta deklarācija, tas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem

uzņemas atbildību par deklarācijā sniegto ziņu pareizību, pievienoto dokumentu

autentiskumu un visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētas procedūras

piemērošanu konkrētām precēm.

Lietā nav strīda, ka UAB „GIRTEKA” kā pārvadātājs ir minētās kravas

principāls un deklarētājs pēc kravas pārņemšanas tālākai nogādei, tomēr lietā ir

strīds par pieteicēja atbildības apjomu.

LAPK 201.13 pants noteic atbildību par jebkāda veida nepatiesu informāciju

saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādei, savukārt Regulas Nr.2454/93

199.pants noteic atbildību par deklarācijā sniegto ziņu pareizību, pievienoto

dokumentu autentiskumu un visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētas

procedūras piemērošanu konkrētām precēm.

Tā kā strīdus objekts ir tieši pavaddokumentā T5 kontroleksemplārā

Nr.08ES0094110045071 norādītais, tad tiesai jānoskaidro, vai principāls un

deklarētājs ir atbildīgs ne tikai par pievienotās pavaddokumentā T5

kontroleksemplāra autentiskumu, bet arī par tajā norādīto ziņu pareizību.

[9] Atsevišķu valstu muitas tiesībās paredzēts, ka atbildību par muitas

procedūru „Tranzīts” izpildi, tai skaitā garantiju (galvojumu) iesniegšanu muitas

iestādē un iespējamo muitas maksājumu nomaksu, var uzņemties cita persona, kas

nav pārvadātājs. Tā, piemēram, Eiropas Savienībā persona, kas uzņemas minēto

atbildību, nosaukta par principālu un tā pienākumos ietilpst:

a) preču nogādāšanu neizmainītā veidā līdz galapunkta muitas iestādei,

ievērojot noteikto laika termiņu un visus muitas iestāžu noteiktos pasākumus

preču identifikācijas nodrošināšanai,

b) Kopienas tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu (A.Gulbis, A.

Čevers. Muitas darbības pamati. Rīga: RTU Izdevniecība - 2006. 158. lpp.).

No minētā un no Muitas kodeksa 96.panta izriet, ka pieteicējs kā principiāls

atbild par visu nepieciešamo pasākumu veikšanu, kas nodrošinātu preču

nogādāšanu neizmainītā veidā līdz galapunkta muitas iestādei, ievērojot noteikto

laika termiņu un visus muitas iestāžu noteiktos pasākumus preču identifikācijas

nodrošināšanai (nepieļautu preču nokļūšanu brīvā apgrozījumā bez muitas

maksājumu nomaksas). Tāpat pieteicējs ir atbildīgs par Kopienas tranzīta

procedūras noteikumu ievērošanu.

Lietā nav strīda, ka, veicot kravas fizisko kontroli, piekļūšana kravai netika

konstatēta. Tādejādi pieteicējs nav pārkāpis minēto prasību.

[10] Muitas kodeksa 4.panta 17.punktā norādīts, ka ,,muitas deklarācija”

nozīmē darbību, ar kuru persona noteiktajā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi

precēm piemērot noteiktu muitas procedūru. Savukārt šī panta 18.punktā minēts,

ka ,,deklarētājs” nozīmē personu, kas aizpilda muitas deklarāciju savā vārdā, vai

personu, kuras vārdā tiek aizpildīta muitas deklarācija.

Regulas Nr.2454/93 472.panta 1.punkts noteic, ka, ja, piemērojot kādu

Kopienas pasākumu, tiek prasīti pierādījumi par to, ka ir ievēroti tāda pasākuma

nosacījumi attiecībā uz Kopienas muitas teritorijā ievestu, no tās izvestu vai tajā

pārvadātu preču izmantošanu un/vai galamērķi, tad tādus pierādījumus sniedz,

uzrādot T5 kontroleksemplāru.

Regulas Nr.2454/93 473.panta noteic, ka T5 kontroleksemplāram

izmantojamās veidlapas atbilst 63., 64. un 65. pielikumā dotiem paraugiem un tiek

aizpildītas saskaņā ar 66.pielikumā doto skaidrojošo piezīmi un, attiecīgā

gadījumā, arī saskaņā ar citos Kopienas tiesību aktos iekļautiem papildu

noteikumiem. T5 kontroleksemplāru izsniedz un izmanto saskaņā ar 476.-

485.pantu.

Regulas Nr.2454/93 66.pielikumā ir noteiktas prasības T5

kontroleksemplāra deklarācijas aiļu aizpildīšanai un minētas konkrētas

aizpildāmās ailes. T5 kontroleksemplāra 2.ailē: KRAVAS SŪTĪTĀJS/IZVEDĒJS

ieraksta attiecīgās personas vārdu un uzvārdu (vai uzņēmuma nosaukumu) un

adresi, savukārt 14.ailē: DEKLARĒTĀJS/PĀRSTĀVIS ieraksta attiecīgās

personas vārdu, uzvārdu vai uzņēmuma nosaukumu un adresi atbilstīgi spēkā

esošajiem noteikumiem.

Ja deklarētājs un kravas nosūtītājs/izvedējs ir viena un tā pati persona,

ieraksta „kravas nosūtītājs/izvedējs”.

Konkrētais T5 kontroleksemplārs ir sastādīts spāņu valodā, izdots Spānijā

un tā 2.ailē kā kravas sūtītājs uz izvedējs norādīts FONCASAL TRADING S.L.,

savukārt 14.ailē kā deklarētājs un pārstāvis norādīts M.G. (lietas 35.lapa).

Lietā ir nodibināts, ka UAB „GIRTEKA”, būdams starptautisks

pārvadātājs, ir pārņēmis konkrēto kravu Lietuvā tālākai nogādāšanai pēc tam, kad

kravai pievienojamie dokumenti, t.sk. T5 kontroleksemplārs, jau noformēti un

izietas muitas procedūras Spānijā.

Tādejādi nevar konstatēt pieteicēja pārkāpumu saistībā ar faktu, ka T5

kontroleksemplāra 33.ailē norādīta kļūdaina informācija (respektīvi, neprecīzs KN

kods, kas atšķiras par vienu ciparu).

[11] Saskaņā ar Muitas Kodeksa 96.panta 2.punktu par preču neskartu

nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot muitas

dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus, atbildīgs ir arī preču

pārvadātājs vai saņēmējs, kurš pieņem preces un zina, ka preces tiek pārvietotas

Kopienas tranzītā.

Attiecībā par muitas deklarācijai pievienojamiem dokumentiem, Regulas

Nr.2454/93 219.panta 1.punkts noteic, ka tranzīta deklarācijai pievieno

pārvadājuma dokumentu. Savukārt Muitas kodeksa 199.pants noteic, ka principāls

atbild par pievienoto dokumentu autentiskumu. Konkrētajā lietā nepastāv strīds

par T5 autentiskumu.

Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējs kā principāls Muitas kodeksa 96.panta

izpratnē un kā deklarētājs Regulas Nr.2454/93 199.panta izpratnē ir izpildījis

visus viņam uzliktos pienākumus.

[12] Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka pieteicēja darbībās nav

konstatējama LAPK 201.13 panta administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvā

puse, nav konstatējams arī LAPK 201.13 pantā paredzētais administratīvā

pārkāpuma sastāvs.

LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma

lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā

nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tā kā pieteicēja darbībās nav konstatējams LAPK 201.13 panta paredzētais

administratīvā pārkāpuma sastāvs, Lēmums ir atceļams un lietvedība

administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-

291.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu un

286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt Lietuvas uzņēmuma UAB „Girteka” pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta 2009.gada 27.februāra lēmuma Nr.19.2/5170 atcelšanu.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2009.gada 27.februāra lēmumu

Nr.19.2/5170 ar tā pieņemšanas dienu un izbeigt lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2011.gada 16.maijā.

Tiesnese (paraksts) L.Andersone

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese _____________________________________ L.Andersone

Rīgā, 2011.gada 16.maijā.

rajona tiesas