Court dismisses administrative offense case due to procedural delay exceeding statutory time limits.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court terminated the administrative offense proceedings against a driver detained in prison for driving without a license. Although the defendant violated traffic regulations, the investigation was delayed significantly after the criminal court judgment, breaching the strict time limits set by the Administrative Offenses Code. The court ruled that such excessive delays render the proceedings void, meaning the case is dismissed regardless of the defendant's guilt.
Legislator-Regeste
KI-generiertLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta 2. daļa; 239. panta 7. punkts: Proceedings must be terminated if statutory time limits for investigation are exceeded, regardless of the violation's merits.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lieta Nr. 115003814/13
LĒMUMS
Jelgavā 2014. gada 27. martā
Jelgavas tiesas tiesnese L. Fogele
ar tiesas sēdes sekretāri K. Girucku,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta
/adrese A/, faktiski atrodas Mazā Matīsa ielā 3a, Rīgā, Rīgas Centrālcietumā, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149.4 panta septītās daļas 1. punkta, tiesnese
konstatēja:
2014. gada 30. janvārī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes
Administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja meklēšanas nodaļas inspektores A. Ziemeles 2014. gada 22. janvārī sastādīts
administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/un citi administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2012. gada 24. aprīlī plkst.
09.18 Jelgavā, Satiksmes ielā 29 degvielas uzpildes stacijas „Latvija Statoil” teritorijā /pers. A/ vadīja transportlīdzekli VW GOLF
valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām atkārtoti gada laikā (vadītāja apliecība ir atņemta).
Protokols sastādīts pamatojoties uz Rīgas Kurzemes rajona tiesas spriedumu Nr. /numurs/.
/pers. A/ ar savām darbībām pārkāpis 2004. gada 29. jūnija Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu
satiksmes noteikumi” 39.4. apakšpunktu un viņa darbības kvalificētas kā Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1. punkta
administratīvi sodāms pārkāpums.
Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. A/ ar parakstu apliecināja, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu ir iepazinies, tā
eksemplāru ir saņēmis, viņam izskaidrotas pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi. Veica ierakstu,
ka lūdz pieņemt nolēmumu bez viņa klātbūtnes.
2014. gada 1. februārī /pers. A/ ierakstītā sūtījumā nosūtīta tiesas pavēste uz /pers. A/ deklarēto dzīvesvietu, taču viņš to nav saņēmis,
jo atrodas Rīgas Centrālcietumā. 2014. gada 4. februārī /pers. A/ uz Rīgas Centrālcietumu nosūtīta informācija par tiesas sēdes vietu
un laiku, lūdzot informēt, vai vēlas piedalīties lietas izskatīšanā un realizēt citas Latvijas APK 260. pantā noteiktās tiesības. No Rīgas
Centrālcietuma administrācijas saņemta informācija, ka /pers. A/ atteicās piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas
tiesas sēdē 2014. gada 27. martā. Līdz ar to /pers. A/ ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, viņš atteicās piedalīties lietas
izskatīšanā. Tiesnese nesaskata šķēršļus lietas izskatīšanai /pers. A/ prombūtnē. Līdz ar to ir likumīgs pamats lietu izskatīt bez viņa
klātbūtnes.
Uz lietas izskatīšanu nav ieradies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvis. Par tiesas sēdes
vietu un laiku iestādei nosūtīts paziņojums 2014. gada 3. februārī. Lūgumi nav saņemti.
Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka izbeidzama administratīvā
pārkāpuma lietvedība. Minētais secināts, pamatojoties uz sekojošo.
Latvijas APK 37. pants noteic noilgumu administratīvā pārkāpuma lietā. Minētā panta otrā daļa noteic, ja saņemts atteikums uzsākt
kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, lietvedību administratīvā
pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai
par tā izbeigšanu.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese s M. Šaltas 2013. gada 8. augusta spriedumu (4.-9. lietas lapa) izbeigts
kriminālprocess /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma (turpmāk – KL) 253.2 panta pirmās daļas un 262. panta pirmās daļas un
nolemts kriminālprocesa Nr. /numurs/materiālus nosūtīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
Satiksmes Administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojam, izskatīšanai Latvijas APK noteiktajā kārtībā. Pilns spriedums bija
pieejams 2013. gada 16. augustā, stājās spēkā 2013. gada 10. septembrī.
Līdz ar to 2013. gada 16. augustā pieņemts pilns nolēmums par kriminālprocesa izbeigšanu /pers. A/ apsūdzībā pēc KL 262. panta
pirmās daļas, kas saskaņā ar 2012. gada 13. decembra grozījumiem KL, izslēdzot noziedzīgu nodarījumu kvalificējošo pazīmi –
atkārtotību, radīja pamatu administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai. Bet ievērojot Latvijas APK 37. panta otrās daļas
noteikumus, administratīvā pārkāpuma lietvedība bija jāuzsāk ne vēlāk kā 2013. gada 16. septembrī.
Latvijas APK 238. 1 panta pirmā daļa noteic, ka saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā
kodeksa 247. pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu
vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību [..]. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var
pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par
iespējamu administratīvo pārkāpumu.
Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav ziņas par to, kad uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība. Vienīgais tuvākais
datums no pilna sprieduma pieņemšanas dienas ir tikai 2014. gada 13. janvāris, kad veikts pieprasījums Rīgas Apgabaltiesas
Kriminālkolēģijas tiesnesei A. Nicmanei par atļauju veikt procesuālās darbības ar /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietā (14. lietas
lapa), kas ir vairāk nekā pēc četriem mēnešiem no pilna sprieduma pieņemšanas dienas. Savukārt administratīvā pārkāpuma
protokols sastādīts vēl vēlāk – 2014. gada 22. janvārī.
Līdz ar to tiesnese secina, ka ir pieļauts procesuālais pārkāpums, kas ir būtisks konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā, jo ir
pārkāpts administratīvās pārkāpuma lietvedības uzsākšanas procesuālais termiņš, radot administratīvā pārkāpuma lietas noilgumu.
Tā kā saskaņā ar Latvijas APK 37. panta otro daļu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai un procesuālo darbību veikšanai
likumdevējs ir noteicis salīdzinoši īsu termiņu, amatpersonu rīcībai administratīvā pārkāpuma lietvedības realizēšanai bija jābūt
savlaicīgai. Tiesnese secina, ka amatpersonu bezdarbība šajā gadījumā bija ilgstoša, kas kalpoja par pamatu Latvijas APK 37. panta
otrajā daļā paredzētā termiņa nokavējumam, kas ir prekluzīvs termiņš un citi šajā kodeksā noteiktie procesuālie termiņi ir vērsti uz to,
lai administratīvā pārkāpuma lieta tiktu izskatīta savlaicīgi Latvijas APK 37. pantā noteiktajos termiņos.
Ievērojot Latvijas APK 37. panta otrajā daļā norādīto, tiesnese secina, ka 2013. gada 17. septembrī iestājās noilgums lietvedības
uzsākšanai administratīvā pārkāpuma lietā.
Latvijas APK 239. panta pirmās daļas 7. punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet uzsāktā
lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37. pantā paredzētie termiņi.
Līdz ar to pastāv Latvijas APK 239. panta 7. punktā norādītie apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka Latvijas APK 239. pants nepieļauj lietvedību administratīvo
pārkāpumu lietās konkrētos gadījumos. Tas nozīme, ka, konstatējot Latvijas APK 239. pantā minētu apstākli, lieta netiek izmeklēta un
izskatīta pēc būtības, bet lietvedība tiek izbeigta. Minētais nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās
lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarīt secinājumus (sk. Augstākās tiesas Senāta 2008. gada 3. novembra sprieduma lietā
Nr. 355/2008 9. punkts).
Tādējādi, atbilstoši stabilai judikatūrai, pastāvot noilguma termiņa iestāšanās faktam, nav nekādas juridiskas nozīmes tam, vai kādas
personas darbībās ir vai nav saskatāmas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, jo tas nerada nekāda veida tiesiskas sekas.
Līdz ar to lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret /pers. A/ ir izbeidzama, jo ir pagājuši Latvijas APK 37. pantā paredzētie
termiņi, nevērtējot /pers. A/ vainīgumu.
Pamatojoties uz minēto un ievērojot Latvijas APK 37. panta otro daļu, 239. panta 7. punktu, tiesnese
no lē ma :
izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās
atbildības pēc LAPK 149.4 panta septītās daļas 1. punkta, noilguma dēļ.
Izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
Lēmumu 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Jelgavas tiesā.
Tiesnese L. Fogele