Court partially allowed bank's appeal, awarding interest and penalties but rejecting specific penalty claim.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Court of Appeal partially dismissed the bank's appeal against the first-instance judgment, ordering the defendant to pay the remaining loan balance, interest, and court costs. While the court found the plaintiff failed to prove the specific penalty amount claimed, it ruled that the defendant's delay in repayment justified awarding statutory interest and a different penalty sum. Consequently, the judgment was modified to reflect these findings, allowing recovery of the principal and interest while rejecting the disputed penalty figure.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; 42. pants; 97. pants; 189.-193. pants; 195. pants; 204.1. pants; 426. pants; 430. pants; 432. pants; 434. pants: If a party fails to prove the exact amount of a contractual penalty, the court may award statutory interest and a reasonable penalty based on the delay in performance.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C24120712
Lietas arhīva Nr. CA-0975-14/28
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 31.martā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija
šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Gvido Ungurs,
tiesneses Inta Jēkabsone un Anna Mihailova,
ar tiesas sēdes sekretāri Ullu Ābolu,
piedaloties prasītājas AS „Baltic International Bank” pārstāvim /pers. C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS „Baltic International Bank” prasībā pret /pers. D/ par parāda, procentu un līgumsoda piedziņu
sakarā ar AS „Baltic International Bank” apelācijas sūdzību par Ogres rajona tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu.
Aprakstošā daļa
2012.gada 21.maijā AS „Baltic International Bank” cēlusi Ogres rajona tiesā prasību pret /pers. D/ par parāda, procentu un līgumsoda
piedziņu, vēlāk to precizējot (lietas lapa 85) un lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai neatmaksāto aizdevuma pamatsummu
Ls2572,23, nolīgtos procentus par aizdevuma lietošanu laika periodā no 2011.gada 19.februāra līdz 2012.gada 5.aprīlim Ls335,11
un līgumsodu par aizdevuma pamatsummas maksājumu kavējumu laika periodā no 2009.gada 30.oktobra līd z 2012.gada
7.februārim Ls2572,23, kopā Ls5479,57, kā arī tiesas izdevumus.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587.pantu, 1720.panta 2.punktu, 1934.pantu, 1943.pantu un 1946.panta pirmo daļu.
Ar Ogres rajona tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu AS „Baltic International Bank” prasība pret /pers. D/ noraidīta pilnīgi,
piedzenot no prasītājas par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls13,61. Tāpat tiesa noraidījusi prasītājas pieteikumu
par valsts nodevas Ls108,67 atmaksu.
Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka 2006.gada 22.decembrī prasītāja ar atbildētāju noslēgusi kredīta līgumu Nr.RFG/061222002,
saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts aizdevums Ls5346 ar atmaksas termiņu līdz 2011.gada 25.jūlijam.
Tāpat pirmās instances tiesa konstatējusi, ka saskaņā ar augstāk minētā kredīta līguma 1.2.punktu par kredīta lietošanu atbildētājs
apņēmies maksāt prasītājai 11,4 procentus gadā, kā arī šī līguma 4.4.punktā puses pielīgušas, ka kredīta pamatsummas maksājuma
nokavējuma gadījumā atbildētājs maksā līgumsodu 0,5 procentu apmērā no termiņā nenomaksātās summas par katru nokavēto
dienu.
Tajā pašā laikā, izvērtējot prasītājas iesniegto prasības summas aprēķinu, pirmās instances tiesa secinājusi, ka tiesai neesot
iespējams pārbaudīt piedzenamo summu pareizību, līdz ar to atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi savu konkrēto prasījumu pamatotību
un prasība ir noraidāma gan attiecībā uz pamatsummas piedziņu, gan arī uz procentu un līgumsoda piedziņu, arī, attiecībā uz to
piedziņu vēl pēc līguma laušanas.
Pirmās instances tiesa arī secinājusi, ka atbildētājs vairāk par 20 dienām ir kavējis maksājumus, kas saskaņā ar augstāk minētā
kredīta līguma noteikumiem ir par pamatu prasītājai lūgt pirmstermiņa kredīta atmaksu, taču ne par pamatu tam, lai aprēķinātu
procentus un līgumsodu pēc līguma laušanas.
Tāpat pirmās instances tiesa atzinusi par noraidāmu prasītājas pieteikumu par pārmaksātās valsts nodevas atmaksu, jo secinājusi,
ka pieteikums par tās atmaksāšanu nav iesniegts tiesā gada laikā no summas iemaksas valsts budžetā.
Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniegusi prasītāja AS „Baltic International Bank”, pārsūdzot to daļā, ar
kuru noraidīta tās prasība par neatmaksātās aizdevuma pamatsummas Ls2572,23 un līgumsoda par aizdevuma pamatsummas
maksājumu kavējumu par laika periodu no 2009.gada 30.oktobra līdz 2010.gada 28.februārim Ls462,86, kopā Ls3035,09 piedziņu,
un lūdzot prasību šajā daļā apmierināt.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka prasītāja pirmās instances tiesā ir iesniegusi pierādījumus, ka tā saskaņā ar noslēgto kredīta līgumu ir
izsniegusi atbildētājam aizdevumu Ls5346 apmērā, un norādījusi, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā prasītāja no atbildētāja nav
saņēmusi pilnas aizdevuma summas atmaksu. Atbildētājs nav apstrīdējis vai noliedzis, ka saskaņā ar kredīta līgumu ir saņēmis no
prasītājas aizdevumu Ls5346, kā arī nav apstrīdējis vai noliedzis, ka nav atmaksājis izsniegtā aizdevuma pamatsummu Ls2572,23
apmērā. Prasītājas ieskatā, aizdevuma vai tā daļas atmaksas faktu ir pienākums pierādīt atbildētājam, bet atbildētājs tiesai nav
iesniedzis nekādus pierādījumus, kas apliecinātu aizdevuma vai tā daļas atmaksas faktu, kā arī nav izteicis tiesai nekādus iebildumus
par prasītājas tiesai norādīto neatmaksātās aizdevuma pamatsummas apmēru. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka saskaņā ar Civillikuma
1943.pantu tai ir pamatots prasījums pret atbildētāju par neatmaksātās aizdevuma pamatsummas Ls2572,23 piedziņu.
Tāpat prasītāja norāda, ka tās prasījums par līgumsoda samaksu par aizdevuma pamatsummas maksājumu kavējumu laika periodā
no 2009.gada 31.oktobra līdz 2010.gada 28.februārim ir pamatots ar kredīta līguma 4.4.punktu, Civillikuma 1587.pantu un 1720.panta
2.punktu. No pirmās instances tiesā iesniegtā prasītājas precizētā prasības summas aprēķina esot arī redzams, ka aprēķinātais
līgumsods par aizdevuma pamatsummas maksājumu kavējumu laika periodā no 2009.gada 31.oktobra līdz 2010.gada 28.februārim
ir Ls462,86.
Atbildētājs/pers. D/ rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību nav sniedzis.
Apelācijas instances tiesas sēdē prasītājas AS „Baltic International Bank” pārstāvis /pers. C/ apelācijas sūdzību un prasību daļā par
neatmaksātās aizdevuma pamatsummas un līgumsoda piedziņu uzturēja.
Atbildētājs/pers. D/ uz apelācijas instances tiesas sēdi nav ieradies, neskatoties uz to, ka par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam
paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti par tiesas sēdi ierakstītā sūtījumā uz viņa deklarētās dzīves
vietas adresi /nosaukums/ (lietas lapas 131-132).
Ņemot vērā iepriekš minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka lietas izskatīšana ir iespējama bez atbildētāja /pers. D/ klātbūtnes tiesas
sēdē.
Motīvu daļa
Civillietu tiesu kolēģija, noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi un
novērtējusi lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības
sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav
apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Ar apelācijas sūdzību pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzēts tikai daļā, ar kuru noraidīta prasītājas prasība par
neatmaksātās aizdevuma pamatsummas Ls2572,23 un līgumsoda Ls462,86 piedziņu.
Pirmās instances spriedums daļā, ar kuru noraidīta AS „Baltic International Bank” prasība daļā par aizdevuma lietošanas procentu
Ls335,11 un līgumsoda Ls2109,37, tas ir, līgumsoda, kas aprēķināts pēc prasītājas vienpusējas atkāpšanās no kredīta līguma,
piedziņu, kā arī daļā ar kuru noraidīts prasītājas pieteikums par valsts nodevas atmaksu, nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.
Ar apelācijas sūdzību nav apstrīdēts arī pirmās instances tiesas konstatētais fakts, ka 2006.gada 22.decembrī starp atbildētāju /pers.
D/ un prasītāju ir noslēgts kredīta līgums Nr.RFG/061222002, saskaņā ar kuru prasītāja izsniegusi atbildētājam aizdevumu Ls5346
vieglās automašīnas Chrysler Town&Country iegādes daļējai apmaksai ar atmaksas termiņu līdz 2011.gada 25.jūlijam un procentu
likmi par aizdevuma lietošanu 11,4 procenti gadā (lietas lapas 9-14, 17).
Saistību izpildes nodrošināšanai ar /pers. D/ 2006.gada 22.decembrī tika noslēgts arī ķīlas līgums Nr.RFG/061222002, ar kuru tika
ieķīlāta automašīna, kuras iegādei /pers. D/ tika izsniegts aizdevums (lietas lapas 15-20).
Tāpat lietā nav strīda par to, ka atbildētājam aizdevuma atmaksa bija jāveic saskaņā ar kredīta līgumam pievienoto maksājumu
grafiku, proti, 25.datumā veicot ikmēneša aizdevuma summas maksājumu Ls97,20 un nolīgto procentu maksājumu, ko atbildētājs
kopš 2009.gada aprīļa nav veicis un ko apstiprina arī lietā iesniegtais atbildētāja konta pārskats (lietas lapas 17-18).
Saskaņā ar 2006.gada 22.decembra kredīta līguma Nr.RFG/061222002 4.4.punktu aizdevuma pamatsummas maksājumu
nokavējuma gadījumā atbildētājs apņēmies maksāt arī līgumsodu 0,5 procentu apmērā no termiņā nenomaksātās summas par katru
nokavēto dienu.
Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdot tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai
līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma. Savukārt Civillikuma
1589.pants nosaka vienas puses tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja šāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Lietā netiek apstrīdēts fakts, ka kredīta līgumā ir noteiktas aizdevēja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja aizņēmējs kavējis
līgumā noteikto maksājumu samaksu vairāk kā 20 kalendārās dienas (kredīta līguma 2.1.5.1.punkts).
Tāpat lietā netiek apstrīdēts fakts, ka AS „Baltic International Bank” 2010.gada 1.martā ir vienpusēji atkāpusies no līguma, nosūtot
atbildētājam paziņojumu par kredīta pirmstermiņa atmaksas pieprasīšanu (lietas lapa 24), kā arī fakts, ka prasītāja ir arī izlietojusi
savas komercķīlas tiesības , 2011.gada 18.februārī pārdodot ieķīlāto mantu – automašīnu Chrysler Town&Country, par Ls537,97,
attiecīgi, par šādu summu samazinot atbildētāja parāda saistības (lietas lapa 27).
Atbilstoši Komercķīlas likuma 46.panta sestajai daļai, ja, ieķīlāto mantu pārdodot, ienāk tāda summa, kuras nepietiek komercķīlas
ņēmēju prasījumu pilnīgam apmierinājumam, viņiem ir tiesības parāda atlikumu prasīt no parādnieka. Arī Civillikuma 1330.pants
paredz, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam, tad viņam paliek tiesība
prasīt no parādnieka parāda atlikumu.
Savukārt Civillikuma 1838.panta pirmā daļa noteic, ka fakts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Kā redzams no prasītājas 2010.gada 1.marta paziņojuma Nr.13-1/0538 par kredīta pirmstermiņa atmaksas pieprasīšanu un prasības
pieteikumam pievienotā parāda aprēķina (lietas lapas 24, 27-28), ko atbildētājs likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējis, uz 2010.gada
1.martu, kad prasītāja vienpusēji atkāpusies no kredīta līguma, pieprasot aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, atbildētāja neatmaksātā
aizdevuma summa bija Ls2639,85, bet nesamaksātie līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu laikā no 2009.gada 25.jūlija līdz
2010.gada 1.martam Ls172,79. No ķīlas pārdošanas rezultātā saņemtās naudas summas prasītāja ir pilnībā dzēsusi procentu parādu
par laika periodu no 2009.gada 25.jūlija līdz 2011.gada 18.februārim, kā arī daļu neatmaksātās aizdevuma summas Ls67,62 apmērā.
Tādējādi atbildētāja neatmaksātās aizdevuma summas atlikums pēc ķīlas pārdošanas ir Ls2572,23 (Ls2639,85 – Ls67,62) jeb
atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrajai daļai 3659,95 euro (Padomes noteiktais maiņas kurss – 1 euro =
Ls0,702804), kā arī prasītāja, pamatojoties uz kredīta līguma 4.4.punktu, par aizdevuma pamatsummas maksājumu kavējumu laika
periodā no 2009.gada 30.oktobra līdz 2010.gada 28.februārim, tas ir, līdz kredīta līguma izbeigšanas brīdim, ir aprēķinājusi līgumsodu
0,5 procentu apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu, kas saskaņā ar prasītājas apelācijas sūdzībā
iekļauto aprēķinu par kopā kavētu 121 dienu ir Ls462,86 jeb 658,59 euro (lietas lapa 105).
Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā, līdz kredīta līguma izbeigšanas brīdim uzkrātais līgumsods Ls462,86 jeb 658,59 euro, ņemot vērā
pieļautā saistību izpildes nokavējuma ilgumu, atbilst arī samērīguma principam un nerada netaisnas iedzīvošanās uz atbildētāja rēķina
pazīmes, jo nepārsniedz pat 20 procentus no kopējās pamatparāda summas. Līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka šāds
līgumsods ir vērtējams kā saprātīgs un taisnīgs.
Kā atzīts judikatūrā, ar atkāpšanos no līguma pušu tiesības un pienākumi būtiski mainās – aizņēmējam tiek anulēti viņam labvēlīgi
aizdevuma atmaksāšanas noteikumi. Tas nozīmē, ka viņam atlikusī aizdevuma summa jāatmaksā nekavējoši. Vienlaikus tas nozīmē
arī to, ka vairs nav piemērojama nolīgtā aizdevumu procentu likme un nevar tikt turpmāk piemērots līgumsods par nenotikušo
ikmēneša kredīta dzēšanas maksājumu kavējumu, bet aizdevējam bez šaubām ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu, kā
arī procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas personas –
tad no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos procentus saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu (sk. Latvijas Republikas Augstākās
tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-644/2013).
No iepriekš norādītā izriet, ka pēc 2010.gada 1.marta, kad prasītāja vienpusēji atkāpās no kredīta līguma, tai vairs nepastāvēja
līgumisks (juridisks) pamats piemērot bijušā līguma noteikumus par līgumiskajiem procentiem, bet tā bija tiesīga aprēķināt tikai
likumiskos procentus – sešus procentus no simta gadā (Civillikuma 1765.pants). Līdz ar to prasītājai nebija arī nekāda tiesiska
pamata ķīlas pārdošanas rezultātā saņemto summu ieskaitīt par laika periodu no 2010.gada 1.marta līdz 2011.gada 18.februārim
aprēķināto līgumisko procentu (11,4 procenti gadā) samaksai, bet tikai likumisko procentu (6 procenti gadā) samaksai, kas par
minēto laika periodu ir Ls158,39 (6 procenti gadā no neatmaksātās aizdevuma summas Ls2639,85). Attiecīgi, pēc to procentu, kas
uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim (Ls172,79) un likumisko procentu (Ls158,39), kā arī daļas neatmaksātās aizdevuma
summas (Ls67,62) dzēšanas, atlikusī ķīlas pārdošanas rezultātā saņemtā naudas summa Ls139,17 (Ls537,97 – Ls172,79 –
Ls158,39 – Ls67,62) jeb 198,02 euro atbilstoši starp pusēm noslēgtā kredīta līguma 4.5.punktam ir novirzāma līgumsoda dzēšanai.
Tādējādi Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka uz lietas izskatīšanas brīdi atbildētāja nesamaksātā līgumsoda apmērs ir Ls323,69
(Ls462,86 – Ls139,17) jeb 460,57 euro.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka prasītājas prasība ir apmierināma daļēji, piedzenot no /pers. D/
par labu prasītājai neatmaksāto aizdevuma summu 3659,95 euro un līgumsodu 460,57 euro, bet prasība daļā par līgumsoda 198,02
euro piedziņu nav pamatota un ir noraidāma.
Ievērojot minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi visus lietas apstākļus un nepamatoti ir prasību
noraidījusi pilnīgi, tādējādi atbrīvojot atbildētāju no parāda atlikuma samaksas.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma
veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tādējādi tiesai pašai (ex officio) neatkarīgi no prasītāja prasījuma jānoteic prasītājam tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas
dienas līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad parādnieka mantu pārdod izsolē, saņemt procentus no tiesas piespriestās maksājuma
summas uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā. (sk. sal. Senāta 2007.gada
4.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-87, Senāta 2010.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.SPC -166/2010). Šos procentus aprēķina tiesu
izpildītājs, kurš nolēmumu izpilda (Civilprocesa likuma 631.panta pirmā daļa).
Līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasītājai nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
procentus - 6 procentus no simta gadā, no neatmaksātās aizdevuma summas (Civillikuma 1765.panta pirmā daļa).
Tāpat Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram ir piedzenami arī prasītājas
samaksātie tiesas izdevumi 586,66 euro apmērā (valsts nodeva par prasības pieteikuma iesniegšanu (lietas lapa 7) Ls197,40 jeb
280,87 euro apmērā (atbilstoši uz prasības celšanas brīdi spēkā esošā Civilprocesa likuma 34.panta redakcijai 150 latu plus 2,5
procenti no apmierinātās prasības summas (Ls2895,92 jeb 4120,52 euro), kas pārsniedz 1000 latus) plus valsts nodeva par
apelācijas sūdzības iesniegšanu (lietas lapa 107) Ls197,40 jeb 280,87 euro apmērā (atbilstoši uz apelācijas sūdzības
iesniegšanas brīdi spēkā esošā Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 58.punktam 150 latu plus 2,5 procenti no apmierinātās
prasības summas (Ls2895,92 jeb 4120,52 euro), kas pārsniedz 1000 latus) plus ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar tiesas
pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi Ls3,30 jeb 4,70 euro (lietas lapa 8) un ar
sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi Ls14,21 jeb 20,22 euro (lietas lapas 57-59)).
Tāpat, ievērojot Civilprocesa likuma 42.pantā ietverto principu, no atbildētāja par labu valstij piespriežami arī iepriekš nesamaksātie
tiesas izdevumi – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, tas ir, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un
izsniegšanu saistītie izdevumi 24,02 euro apmērā (kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 28,72 euro (pirmās instances
tiesas aprēķinātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls16,91 (lietas lapa 2) plus apelācijas instances tiesas nosūtītās 3
pavēstes ar nosūtīšanas izdevumiem 1,55 euro par katru (lietas lapa 139)), no kuriem atņemti prasītājas iepriekš samaksātie ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls3,30 jeb 4,70 euro).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.pantu, 97.pantu, 189.-193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, 426.pantu,
430.pantu, 432.pantu, 434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija
nosprieda:
AS „Baltic International Bank” prasību pret /pers. D/ daļā par parāda un līgumsoda piedziņu apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Baltic International Bank”, reģistrācijas numurs 40003127883,
neatmaksāto aizdevuma summu 3659,95 euro (trīs tūkstošus sešus simtus piecdesmit deviņus euro deviņdesmit piecus centus),
līgumsodu 460,57 euro (četrus simtus sešdesmit euro piecdesmit septiņus centus) un tiesas izdevumus 586,66 euro (piecus simtus
astoņdesmit sešus euro sešdesmit sešus centus), kopā piedzenot 4707,18 euro (četrus tūkstošus septiņus simtus septiņus euro
astoņpadsmit centus).
Noteikt AS „Baltic International Bank” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus - 6 (sešus) procentus no
simta gadā, no neatmaksātās aizdevuma summas.
AS „Baltic International Bank” prasību pret /pers. D/ daļā par līgumsoda 198,02 euro piedziņu noraidīt.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
24,02 euro (divdesmit četrus euro divus centus). Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama Valsts kases kontā
Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0 un samaksu ap liecinoši dokumenti sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzami
Rīgas apgabaltiesā.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas
Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 12.jūnijā.
Tiesneši G.Ungurs
I.Jēkabsone
A.Mihailova