Court convicts drunk driver of dangerous driving, sentencing to 200 hours of compulsory labor and 4-year license revocation.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court convicted the defendant of dangerous driving under Article 262 of the Criminal Law and sentenced him to 200 hours of compulsory labor with a four-year revocation of his driving license. The defendant admitted guilt and requested no evidence examination, which the court accepted as sufficient for a conviction without further proceedings. The court also ordered the revocation of the driving license and dismissed the request for confiscation of the vehicle, noting it belonged to a third party.
Legislator-Regeste
KI-generiertKrimināllikuma 262.pants 1.daļa; Krimināllikuma 42.pants 3.daļa: When a defendant admits guilt and the court finds no reasonable doubt, conviction may proceed without evidence examination, and confiscation of a vehicle owned by a third party is inadmissible.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. 11210057216
Lietas arhīva Nr. K16-0325-16/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2016.gada 25.jūlijā
Jēkabpils rajona tiesa: tiesnese I.Tumanova,
ar tiesas sēžu sekretāri R.Jerlikovu,
piedaloties prokuroram I.Deķeram,
atklātā tiesas sēdē neatliekamības kārtībā iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. A/ personas kods /pers.kods/, apsūdzēts Krimināllikuma 262.panta
1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Tiesas izmeklēšanā tiesa
k o ns t a t ē ja
[1] /pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā
nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē, šādos apstākļos:
2016.gada 17.jūlijā plkst. 03.40 /pers. A/ Krustpils novadā Vīpes pagastā pa ceļu Rīga - Daugavpils, virzienā no Līvāniem uz Jēkabpili, pretrunā
ar Ceļu satiksmes likuma 28.panta 1.daļas 4.punkta prasībām, kas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja nav
atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, un pretrunā ar Ceļu satiksmes likuma 28.panta 1.daļa 1.punkta “b” apakšpunkta prasībām, kas
nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz 2 gadus, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja
alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, vadīja automašīnu BMW 725 ar valsts reģistrācijas numurzīmi /TL numurs/ bez transportlīdzekļa
vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteikt kārtībā nav iegūtas) un alkohola ietekmē, etilspirta koncentrāciju izelpojamā gaisā, kas ir
pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs, portatīvais izelpotā gaisa kontroles aparāts AlcoQuant 6020 Plus Nr.A405207 plkst.03.44 uzrādīja 2,6404
promiles, bet atkārtotā pārbaudē plkst. 04.00 uzrādīja 2,5484 promiles.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta 1.daļā.
[2] Tiesas izmeklēšanā /pers. A/ (turpmāk arī – apsūdzētais) savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā visā viņam izvirzītajā
apsūdzībā, neapstrīdēja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi.
Prokurors izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie
apstākļi.
Tiesa, uzklausot apsūdzētā, prokurores viedokli un pārbaudot krimināllietas materiālus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma lietā
neveikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā,
tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainīgumu un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju. Tiesas sēdē
apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas. Tiesa konstatē, ka apsūdzētajam celtā apsūdzība atbilst
Kriminālprocesa likuma 427.panta noteikumiem un ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzētā faktiskās darbības ir pareizi kvalificētas
pēc Krimināllikuma 262.panta 1.daļas; lietā ir pierādīts apsūdzētā vainīgums.
[3] Tā kā tiesas sēdē pierādījumu pārbaude netika veikta, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta 3.daļas nosacījumiem pierādījumu
analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzētā vainīgumu par pierādītu, noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju par atbilstošu Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētais
ir sodāms, taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz Kriminālprocesa likuma 520.pants.
[4] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta 3.daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā personas raksturojošie dati.
Apsūdzētais dzimis /datums/, tātad viņam uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi bija 19 gadi. Apsūdzētajam ir pastāvīgā dzīvesvieta /adrese
A//adrese/, kas ir arī deklarētā (lietas 14.lp.).
Apsūdzētais agrāk par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu nesodīts (lietas 15.lp.).
Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka algotu darbu nestrādā, mācās /Nosaukums A/, uztur vecāki. Apgādībā personu bērns.
Apsūdzētais norādīja, ka izdarīto nožēlo un apņemas turpmāk neizdarīt jaunus likumpārkāpumus. Saprata, ka viņa nodarījums bija bīstams
sabiedrībai, apņemas turpmāk jaunus likumpārkāpumus neizdarīt. Apsūdzētais norādīja, ka viņam nav tādu veselības problēmu, kas liegtu veikt fizisku
darbu.
[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu nosaka Krimināllikuma 262.panta 1.daļas sankcija,
ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumus. Krimināllikuma 46.panta 2.daļa paredz, ka, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar šī panta 3.daļu tiesa ņem vērā atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
[6] Vērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta noteikumiem izdarītais noziedzīgais
nodarījums pēc Krimināllikuma 262.panta 1.daļas klasificējams, kā mazāk smags noziegums. Noziedzīgs nodarījums izdarīts ar nodomu (tīši),
apsūdzētajam apzinoties, ka viņam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību un viņš atrodas alkohola reibuma stāvoklī. Tiesa atzīst,
ka ar noziedzīgo nodarījumu ievērojami tika apdraudēti pārējie ceļu satiksmes dalībnieki, satiksmes drošība, jo apsūdzētais vadīja transportlīdzekli bez
transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām ievērojamā alkohola ietekmē (2,5484 promiles), pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, t.i., ievērojami pārsniedzot
atļauto braukšanas ātrumu (lietas 2.lp.).
Noziedzīgā nodarījuma raksturu nosaka apdraudēto interešu (nodarījuma objekta) nozīmīgums, proti “jo nozīmīgāks ir noziedzīgā nodarījuma
objekts, tas ir, ar Krimināllikumu aizsargātā interese, jo kaitīgāks ir attiecīgais noziedzīgais nodarījums” (sal. Krastiņš U.Liholaja V., Niedre A.
Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U.Krastiņš – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008,
93.lp.).
Tiesa ņem vērā no Kriminālprocesa likuma 7.panta izrietošo kriminālprocesa pamatprincipu – par Krimināllikuma 262.panta 1.daļā paredzēto
nodarījumu kriminālprocesu veic neatkarīgi no personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Tas nozīmē, ka kriminālprocess tiek veikts sabiedrības
interesēs, jo noziedzīgā nodarījuma rezultātā tiek radīts sabiedrības interešu apdraudējums.
[7] Vērtējot ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, tiesa konstatēja, ka lietā nav informācijas, ka apsūdzētā noziedzīgās rīcības rezultātā būtu
radīts kaitējums, cietušā šajā kriminālprocesā nav. Taču tiesa atzīst, ka ir radīts ievērojams apdraudējums ceļu satiksmes drošībai un ceļu satiksmes
dalībnieku dzīvībai un veselībai.
[8] Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā spriedumā minēto raksturojošo informāciju par apsūdzētā personību, paša apsūdzētā paskaidroto
raksturojošo ziņu pārbaudes gaitā tiesas izmeklēšanā.
Uzklausot apsūdzēto tiesas sēdē, tiesa secina, ka apsūdzētā rīcībai ir gadījuma raksturs, kas izskaidrojams ar viņa nepārdomāto rīcību.
Tiesa pozitīvi vērtē, ka apsūdzētais tiesas izmeklēšanā ir atzinis savu vainu un izdarīto nožēloja, ka arī to, ka apsūdzētais tiesas sēdē apliecināja, ka
turpmāk jaunus likumpārkāpumus neizdarīs.
[9] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.
[9.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu tiesa par apsūdzētā atbildības mīkstinošo apstākli atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinis savu
vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un izdarīto nožēlo.
[9.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā atbildības pastiprinošie apstākļi netika konstatēti.
[10] Par Krimināllikuma 262.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu likums paredz alternatīvu iespēju pamatsodu noteikšanai.
Krimināllikuma 262.panta 1. daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu
darbu, vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Nosakot soda veidu un mēru, tiesa papildus iepriekš konstatētajiem apstākļiem ņem vērā Krimināllikuma 35.panta 2.daļā noteikto soda mērķi –
aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializētu sodīto personu, kā arī panākt,
lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un
piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts
atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).
Tiesa uzskata, ka par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir piemērojams pamatsods piespiedu darba veidā.
Krimināllikuma 40.pants noteic, ka piespiedu darbs (..) ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais (..) izcieš,
veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespriežot
pamatsodu piespiedu darba veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, un piespiedu darba izciešanas rezultātā
apsūdzētais tiks motivēts laboties.
Tādējādi tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā apsūdzētajam nosakāms pamatsods – piespiedu darbs, iesaistot apsūdzēto sabiedrībai
nepieciešamajos darbos, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez
atlīdzības. Šādam soda veidam piekrita arī apsūdzētais tiesas sēdē, norādot, ka šāds sods viņu atturēs no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Apsūdzētajam izskaidrots, ka ļaunprātīgas piespiedu darba neizpildes gadījumā, piespiedu darbs var tikt aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Izvērtējot minēto, kas noskaidrots par izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un pārējiem apstākļiem, kas
ņemami vērā pie soda veida un mēra noteikšanas, tiesa uzskata, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt
vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no
noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, šajā kriminālprocesā apsūdzētajam nosakāms Krimināllikuma 262.panta 1.daļas soda sankcijā paredzētais sods –
piespiedu darbs 200 stundas.
[11] Krimināllikuma 262.panta 1.daļas sankcija paredz obligātu papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, piemērošanu,
paredzot tiesību ierobežošanas maksimālo laiku – līdz pieciem gadiem.
Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, tiesa atzīst, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesības atņemamas uz 4 gadiem.
[12] Izvērtējot Krimināllikuma 262.panta 1.daļas sankcijā paredzēto papildsoda mantas konfiskācijas piemērošanu, tiesa secina, ka papildsods –
mantas konfiskācija apsūdzētajam nav piemērojama.
Saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta 3.daļu, tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, piemēro daļēju
mantas konfiskāciju un attiecina to uz transportlīdzekli. No lietas materiāliem redzams, ka konkrētajā gadījumā transportlīdzeklis, kas izmantots
noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, BMW 725 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, pieder citai personai (lietas 10.-11.lp.). Savukārt saskaņā ar
Krimināllikuma 42.panta 1.daļu, mantas konfiskācija, ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts
īpašumā. No minētā izriet, ka nav pieļaujama citas personas īpašumā esošās mantas konfiskācija.
[13] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 249.panta 1.daļu apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis uzturēšanās noteiktā vietā atceļams, jo
atbilstoši Kriminālprocesa likuma 241.pantam tiesa nekonstatē apstākļus, kas liecinātu, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 520., 524., 527., 528., 529. pantiem, tiesa
no s pri e da
1. Atzīt /pers. A/, personas kods /pers.kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta 1.daļā un sodīt
viņu ar piespiedu darbu uz 200 (divi simti) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.
1. Drošības līdzekli /pers. A/ – uzturēšanās noteiktā vietā – atcelt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 dienu laikā, iesniedzot sūdzību (protestu) Jēkabpils rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā tikai daļā par piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2016.gada 27.jūlijs.
Tiesnese I.Tumanova