Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
C33224315 / C-2243-15 KI-generiert

Court allows small claims for apartment management fees and state court costs against non-payer.

Geschäftsnummer C33224315 / C-2243-15
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Gutgeheissen (Allowed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The court dismissed the defendant's defense and fully awarded the plaintiff's claim for apartment management fees and state court costs. The plaintiff, a property management company, argued that the defendant failed to pay monthly fees and interest as required by the management agreement and housing law. The court ruled that the defendant's silence constituted acceptance of the invoices and ordered payment of the principal debt, accrued interest, and the state's share of litigation expenses.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 195. pants: The court must award the plaintiff all state court costs and litigation expenses they paid, while any excess costs are awarded to the state.

Schlagwörter

KI-generiert
small claims procedure property management fees state court costs litigation expenses housing management agreement accrued interest non-payment liability Darlehensabschreibung

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Civilprocesa likuma 1. pants
Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1. pants
Civilprocesa likuma 250.25. pants
Civilprocesa likuma 250.27. pants
Civilprocesa likuma 250.19. pants
Civilprocesa likuma 250.20. pants
Civilprocesa likuma 74. pants
Civilprocesa likuma 128. pants
Civilprocesa likuma 129. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 39. panta 1. daļa 5. punkts
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lietas Nr. C33224315

Lietas arhīva Nr. C-2243-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 6.maijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Natālija Zavadska

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Latio namsimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 30.janvārī tiesā saņemta SIA „Latio namsaimnieks” (turpmāk – prasītājs) maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk –

atbildētājs), prasības priekšmetu norādot parāda 771,97 EUR apmērā piedziņa.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumu Nr.100000176626 4 atbildētājam līdz 2014.gada 19.novembrim

piederējis dzīvokļu īpašums /adrese/, Mārupes nov., ar kadastra Nr./numurs A/.

A r 2013.gada 19.februāra dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku (turpmāk – Dzīvokļu īpašnieki) kopsapulces protokola lēmumu Nr.1,

kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no 2013.gada 1.marta veic prasītājs.

Savukārt ar dzīvojamās mājas Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola 5.punktu ir apstiprināts Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums Nr.AL-2013-

794/748 (turpmāk – pārvaldīšanas līgums), kurš noteic, ka pārvaldīšanas līgums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, neatkarīgi no tā vai pārvaldīšanas līgumu ir

parakstījis vai nē.

Pārvaldīšanas līguma 4.9.1.punkts nosaka pienākumu īpašniekiem maksāt nokavējuma procentus 0,3% apmērā no kavēto maksājuma summas par katru

kavēto dienu.

Norādīts, ka atbildētājam katru mēnesi izrakstīts rēķins par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu. Līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesai atbildētājs nav vērsies pie prasītāja ar pretenziju par rēķinā norādītām summām, tādējādi

piekrītot rēķinā norādītām summām.

Prasītājs uzskata, ka atbildētājs ar savu rīcību ir pārkāpis Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, Pārvaldīšanas līgumu un Dzīvokļa īpašuma likuma

normas.

Pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu un 3.punktu,

13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pantu, 10.panta otro daļu un Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta

pirmās daļu, 74., 128., 129., 195.pantu, 250.19 un 250.20 pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, saņemto

pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, Mārupes nov., lietošanu laika periodā no 2014.gada 01.maija līdz 2014.gada 19.novembrim

771,97 EUR apmērā, pārskaitot uz norēķinu kontu: AS SEB, bankas kods: UNLALV2X, Konta Nr. LV16UNLA0050016382893. Kā arī lūdz piedzīt no

atbildētāja par labu prasītājam samaksāto valsts nodevu 115,80 EUR, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmēra, pārskaitot uz norēķinu kontu:

AS SEB, bankas kods: UNLALV2X, Konta Nr. LV16UNLA0050016382893. Atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus)

gadā par laiku līdz sprieduma izpildei; izskatīt lietu rakstveida procesā; tiesas nolēmumu nosūtīt prasītājam.

2015.gada 06.februārī atbildētajam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajā

daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas

tiesāšanu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos,

kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu.

Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē

saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajā daļā noteikts, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa

par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Atbildētājam paziņojums nosūtīts uz deklarēto dzīves vietu, līdz ar to atzīstams, ka par tiesvedību atbildētājam ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.

un 56.1 pantā noteiktajam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par

datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2015.gada 17.martā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā

2015.gada 6.maijā (lietas 64.lapa).

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā noskaidrots, ka saskaņā ar 2013.gada 19.februāra, starp dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašumu īpašniekiem un prasītāju noslēgto, Dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumu Nr. AL-2013-794/748, prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (lietas 29.-40.lapa).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā

noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (..). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas

pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Lietā pierādīts, ka atbildētājam Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/reģistrētas īpašuma

tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/ no 2007.gada 16.oktobra līdz 2014.gada 10.decembrim (lietas 54.-57.lapa).

Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta trešajā daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši

dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17.pantā paredzēts cits

lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka kāda no pusēm būtu paziņojusi par 2013.gada 19.februāra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma Nr.AL-2013-794/748

izbeigšanu. Atbildētājs nav apstrīdējis noslēgto līgumu. Līdz ar to atzīstams, ka atbildētājam ir saistošs noslēgtais līgums un prasītājam kā pārvaldniekam ir

prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Prasītājs lūdz piedzīt pamatparādu 651,14 EUR apmērā par periodu no 2014.gada 1.maija līdz 2014.gada 19.novembrim.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.2.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā.

Minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz

uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku

kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Minētā likuma 13.panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai

komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu.

No minētām tiesību normām izriet, ka neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir noslēdzis ar pārvaldnieku līgumu par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu

vai nav, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus. Līdz ar to atbildētājam ir likumisks pienākums norēķināties ar prasītāju

par atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktā noteiktajam, dzīvokļa

īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana).

No lietas materiālos esošā Piedzenamās parāda summas aprēķina redzams, ka pamatparādu veido 651,41 EUR, savukārt nokavējuma procenti veido

120,56 EUR apmērā (lietas 12.lapa).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības vai ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos pakalpojumus. Ar

prasītāja veikto parāda aprēķinu un izrakstītajiem rēķiniem pierādīts, ka atbildētājs neveica pilnā apmērā maksājumus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un

sniegtajiem pakalpojumiem, līdz ar ko par laika periodu no 2014.gada 1.maija ir izveidojies parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem

komunālajiem pakalpojumiem 651,41 EUR apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka atbildētājs ir veicis aizdevuma atmaksu. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītajam piedzenama

neatmaksātā parāda pamatsumma 651,41 EUR apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt nokavējuma procentus 120,56 EUR apmērā par periodu no 2014.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 19.novembrim.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet panta ceturtā daļa paredz, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Līguma 4.9.1.punts, noteic, ka pārvaldniekam, ir tiesības aprēķināt un iekasēt no īpašnieka maksu 0,3 % apmērā no kavēto maksājumu summas par katru

kavēto dienu, ja īpašnieks nav savlaicīgi veicis Līgumā paredzēto maksājumus.

No prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs lūdzis piedzīt nokavējuma procentus par kavēto maksājumu summu no 2014.gada 1.jūnija līdz 2014.gada

19.novembrim, kas apstiprināts ar Piedzenamās parāda summas aprēķinu (lietas 12.lapa).

Tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības saņemt nokavējuma procentus par kavēto maksājumu summu, līdz ar ko prasība daļā par nolīgto kavējuma procentu

piedziņu apmierināma un no atbildētāja piedzenami kavējuma procenti par kavēto maksājumu summu 120,56 EUR.

Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktam – procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Tiesa uzskata, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantā noteiktajam, prasība šajā daļā ir apmierināma prasītājas norādītajā apmērā, nosakot prasītājas

tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram(..).

Tiesa uzskata, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteiktajam, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 115,80

EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu.

No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 5,58 EUR, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītāja samaksātos (4,70 EUR), 0,88 EUR

apmērā valsts labā piedzenami no atbildētāja.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 204.1 , 250.25 , 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Latio namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003261579, parāda pamatsummu

651,41 EUR, nokavējuma procentus par kavēto maksājumu summu par periodu no 2014.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 19.novembrim 120,56 EUR, valsts nodevu

115,80 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā piedzenot 892,47 EUR (astoņi simti deviņdesmit divi euro, 47 centi).

Samaksa veicama uz norēķinu kontu: AS SEB, bankas kods: UNLALV2X, Konta Nr. LV16UNLA0050016382893.

Noteikt SIA „Latio namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003261579, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no parāda pamatsummas 651,41 EUR.

Samaksa veicama SIA „Latio namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003261579 norēķinu kontā: AS SEB, bankas kods: UNLALV2X, Konta Nr.

LV16UNLA0050016382893.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus: ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,88 EUR (nulle euro, 88

centi).

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas

mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (vārds un uzvārds, civillietas numurs).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu – ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese