Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
C33298315 / C-2983-15 KI-generiert

Court orders defendant to pay child support based on minimum wage percentage and state fees.

Geschäftsnummer C33298315 / C-2983-15
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Gutgeheissen (Allowed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The court dismissed the defendant's failure to appear and ordered the plaintiff to receive monthly child support payments. The court determined the support amount must be at least 25% of the minimum wage for children under seven and 30% thereafter, regardless of the defendant's assets. Consequently, the judgment awarded 96 euros monthly plus state fees and court costs, with a ten-day deadline for voluntary payment.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Civilprocesa likuma 177. un 179. panti; Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļa: The court must order child support payments based on a percentage of the minimum wage when the specific amount is not agreed upon, ensuring the child's needs are met.

Schlagwörter

KI-generiert
child support obligation minimum wage percentage state fee collection small claims procedure non-appearance defense proportional payment voluntary enforcement fehlende Anspruchsberechtigung

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 96. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.25 pants
Civilprocesa likuma 250.27 pants
Civilprocesa likuma 34. panta 1. daļa 1. punkts a) apakšpunkts
Civilprocesa likuma 43. panta 1. daļa 3. punkts
Civilprocesa likuma 56. pants
Civilprocesa likuma 56.1 pants
Civillikuma 177. pants
Civillikuma 179. pants
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lietas Nr. C33298315

Lietas arhīva Nr. C-2983-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 6.jūlijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Gaile,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 8.maijā prasītāja /pers. A/ cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu pušu

nepilngadīgās meitas /pers. C/, dzimušas /datums/, uzturam 90 euro mēnesī.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gadā piedzima meita /vārds/, kurai ir tēva uzvārds. Uzreiz pēc bērna piedzimšanās puses izšķīrās un to tā

brīža atbildētājs uzturlīdzekļus bērna uzturam nemaksā. Savukārt prasītājai ir jāprasa nauda no atbildētāja, lai nopirktu bērnam visu nepieciešamo.

Pamatojoties uz Civillikuma 177.pantu un 179.pantu, lūdz tiesu, piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus meitas /pers. C/, uzturēšanai

90 euro mēnesī.

Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.

2015.gada 12.maijā atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās

personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas

juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu.

Atbildētājam paziņojums nosūtīts uz deklarēto dzīves vietu, līdz ar to atzīstams, ka par tiesvedības procesu atbildētājam ir paziņots atbilstoši

Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2015.gada 18.jūnijā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma

noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 7.jūlijā. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā.

Ar prasības pieteikumam pievienoto dzimšanas apliecības kopiju apstiprinās, ka /pers. C/, dzimušas /datums/, vecāki ir /pers. B/ un /pers.

A/ (lietas 9.lapa).

Prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus meitas /pers. C/ uzturam 90 euro mēnesī.

Civillikuma 178.pants noteikts – ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie

kura bērns dzīvo. Lietā nav strīda par to, ka bērna aprūpi un uzraudzību īsteno māte – prasītāja lietā.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns varēs pats sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas, ja bērns nedzīvo

kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

No minētām tiesību normām izriet, ka vecākiem ir pienākums sniegt uztura līdzekļus saviem bērniem. Līdz ar to tiesai ir pamats piedzīt

uzturlīdzekļus no bērna tēva, ja viņš tos nesniedz labprātīgi vai sniedz nepietiekamā apmērā. Lai novērtētu, cik lieli uzturlīdzekļi ir piedzenami, tiesai ir

jāizvērtē abu pušu mantiskais stāvoklis un spējas, kā arī bērna uzturēšanai nepieciešamo līdzekļu apmērs.

Par atbildētāja mantas stāvokli lietā ir noskaidrots sekojošais.

No lietas materiāliem pievienotās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2015.gada 25.maija izziņas Nr.15/1178632 izriet, ka atbildētājs laika

periodā no 2014.gada maija līdz 2015.gada janvārim guvis ienākumus 2010,64 euro apmērā, kas vidēji mēnesī ir 201,06 euro (lietas 20.lapa).

Atbildētājam kopš /datums/ir darba tiesiskās attiecības ar /Nosaukums/

No Valsts ieņēmuma dienesta 2015.gada 21.maija izziņas Nr.8.71.1/92816 redzams, ka atbildētājs guvis ienākumus no 2014.gada 1.maija līdz

2014.gada 14.novembrim 1660,44 euro. Kā arī neviens darba devējs nav sniedzis ziņas par atbildētājam nodarbinātību un gūtajiem ienākumiem periodā

no 2014.gada 15.novembra līdz 2015.gada 12.maijam. Kā arī VID rīcībā nav informācijas par gūtajiem ienākumiem kopš 2015.gada 13.maija (lietas

25.lapa).

Saskaņā ar tiesai pieejamo Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informāciju atbildētāja īpašumā nav nekustamo īpašumu. Saskaņā ar tiesai

pieejamo Ceļu satiksmes drošības direkcijas informāciju atbildētāja īpašumā nav transportlīdzekļu.

Bērna uzturēšana gulstas uz abiem vecākiem, tātad arī prasītājai samērā ar savu mantas stāvokli ir jāpiedalās bērna uzturēšanā.

No lietas materiāliem pievienotās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2015.gada 25.maija izziņas Nr.15/1178623 izriet, ka prasītājas

ienākumi laika periodā no 2014.gada maija līdz 2015.gada martam ir 750,91 euro apmērā, kas vidēji mēnesī ir 62,58 euro (lietas 22.lapa).

No Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 21.maija izziņas Nr.8.71.1/92816 redzams, ka prasītāja ir guvusi ienākumus no: izmaksātajiem

procentiem 2014.gada 31.oktobrī 0,01 euro; VSAA izmaksātajiem pabalstiem un atlīdzībām, periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada

31.decembrim – 2490,99 euro. Kā arī prasītājai no 2015.gada 18.marta ir reģistrēta saimnieciskā darbība, bet VID rīcībā nav informācijas par

prasītājas gūtajiem ienākumiem no saimnieciskās darbības 2015.gadā (lietas 24.lapa).

Saskaņā ar tiesai pieejamo Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informāciju prasītājas īpašumā nav nekustamo īpašumu. Saskaņā ar tiesai

pieejamo Ceļu satiksmes drošības direkcijas informāciju prasītājas īpašumā ir reģistrēta 2003.gada izlaiduma automašīna /TL marka/.

Nosakot uzturnaudas apmēru, tiesa ņem vērā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas

skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras, kā arī šā likuma 10.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka bērnam ir tiesības uz tādiem apstākļiem, kas

nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Ņemot vērā noskaidroto pušu materiālo stāvokli tiesa atzīst, ka prasītājas mantiskais stāvoklis ir nedaudz labāks nekā atbildētāja. Tomēr tiesa

atzīst, ka prasītājas norādītais uzturlīdzekļu apmērs ir norādīts atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajā daļā noteiktajam minimālajam uzturlīdzekļu

apmēram, kas ir jāmaksā vecākiem neatkarīgi no viņu spējām un mantiskā stāvokļa.

Civillikuma 179.panta piektajā daļā noteikts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem

neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” noteikts, ka katra vecāka

pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma

sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu

vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” noteikts,

ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2015.gada 1.janvāra ir 360 euro.

Ievērojot teikto, tiesa atzīst, ka neatkarīgi no atbildētāja mantas stāvokļa, atbildētājam ir pienākums sniegt uzturlīdzekļus nepilngadīgās meitas

uzturam 96 euro apmērā mēnesī sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas, bet ne mazāk kā valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka prasītāji prasībās par

uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas. Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”

apakšpunktu no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva 172,80 euro (96x12=1152x15%=172,80) apmērā.

Lietas izskatīšanas laikā ir radušies un nav apmaksāti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,56 euro apmērā, kas piedzenami no atbildētāja.

Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 204.¹, 250.25 un 250.27pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgas meitas /pers.

C/, dzimušas /datums/, personas kods /personas kods/, uzturam 96 euro apmērā mēnesī, sākot no 2015.gada 8.maija, bet ne mazāk kā 25% apmērā no

Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai, bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma

sasniegšanai – ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 172,80 euro, samaksu veicot sekojošā kontā:

Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas nr. 90000050138, konta Nr. LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: šeit ierakstāmi dati lietas identificēšanai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,56 euro, samaksu veicot sekojošā

kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu noteikt termiņu – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu – valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā,

maksājumus apliecinošus dokumentus iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese