Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
C06052608 / PAC-0098-13 KI-generiert

Supreme Court dismisses inheritance claim for land compensation as no legal basis exists for third-party heirs.

Geschäftsnummer C06052608 / PAC-0098-13
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Abgewiesen (Dismissed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The Supreme Court of Latvia dismissed the plaintiffs' appeal to restore property rights over a specific land parcel. The court found that while the land was privatized, the plaintiffs were not entitled to claim compensation for a portion of it because another heir had already received the compensation under the Land Reform Law. Consequently, the court ruled that the plaintiffs lacked a legal basis to demand the land back.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Civil Procedure Law; Land Reform Law: Heirs of a deceased landowner cannot claim compensation for land portions already allocated and compensated to another heir under the Land Reform Law.

Schlagwörter

KI-generiert
inheritance rights land reform compensation property restitution third party heirs legal basis dismissal Gebietsgarantie Minderwert des verbleibenden Teils Besitz im Weltraum

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Civil Procedure Law Art. 39(5), 40(1), 42(2)
Civil Procedure Law Art. 432, 433, 450(3), 454
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

NORAKSTS

Lieta Nr. C06052608

PAC-0098/2013

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 24.oktobrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Ļ.Kušnire,

tiesneši A.Keišs un I.Ozola

sekretāre L.Juškeviča

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu:

1 ) V.M. (aizstāta ar tiesību pārņēmēju U.K.) prasībā pret R.M., Latvijas Republikas Finanšu ministriju, Jelgavas domi ar trešajām

personām O.M. (aizstāts ar tiesību pārņēmēju U.K.), A.J. un I.B. par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, īpašuma tiesību

atjaunošanu, apliecības par mantojuma lietas izbeigšanu atzīšanu par spēkā neesošu un juridiska fakta konstatēšanu;

2) atbildētājas R.M. pretprasībā un trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem I.B. prasībā pret Latvijas Republikas Finanšu

ministriju, Jelgavas domi un VA „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūra” par juridiska fakta konstatēšanu, ierakstu dzēšanu

mantojuma lietu reģistrā un notariālajā aktā, īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes gabalu un īpašuma tiesību atzīšanu uz ēku,

3) trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem O.M. prasībā par juridiska fakta konstatēšanu un īpašuma tiesību atzīšanu uz

nekustamo īpašumu,

sakarā ar Finanšu ministrijas apelācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 30.septembra

spriedumu daļā, ar kuru apmierinātas V.M., O.M. un I.B. prasības un R.M. pretprasība par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes

gabala domājamām daļām.

Aprakstošā daļa

[1] V.M. 2008.gada 22.augustā cēla Zemgales apgabaltiesā prasību, vēlāk to grozot, pret R.M., Latvijas Republikas Finanšu ministriju

un Jelgavas domi, ar trešo personu atbildētāju pusē O.M. par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, īpašuma tiesību

atjaunošanu, apliecības par mantojuma lietas izbeigšanu atzīšanu par spēkā neesošu un juridiska fakta konstatēšanu ar trešo

personu, lūdzot:

1) konstatēt, ka V.M. ir pieņēmusi 1946.gada 16.septembrī mirušā V.S. V. dēla, dzimuša/x/.gada /x/.aprīlī, atstāto mantojumu, kas

sastāv no nekustamā īpašuma /adrese/ - dzīvojamā ēka, kadastra Nr./kadastra Nr/, kadastrālā vērtība Ls 104340, un saimniecības

ēka, kadastra Nr./kadastra Nr/, kadastrālā vērtība Ls 792, kā arī zemes gabala 960 m2 platībā, kadastra Nr./kadastra Nr/;

2) atzīt V.M. kā V.S. V. dēla mantiniecei īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma /adrese/ - dzīvojamo ēku, kadastra Nr./kadastra Nr/

un saimniecības ēku, kadastra Nr./kadastra Nr/, ½domājamo daļu;

3) atjaunot V.M. kā V.S. V. dēla mantiniecei īpašuma tiesības uz zemes gabala /adrese/, 960 m2 platībā, kadastra Nr./kadastra Nr/,

½domājamo daļu;

4) dzēst Latvijas notāru kolēģijas turējumā esošajā „Mantojuma lietu reģistrā” 2006.gada 11.septembra ierakstu ar reģistrācijas

Nr./Nr/ - notārs Ināra Dzene;

5) dzēst Zemgales apgabaltiesas notāres Ināras Dzenes notariālo aktu un apliecinājumu reģistrā Nr./Nr/ 2006.gada 21.decembrī

izdarīto reģistrācijas ierakstu par apliecības par mantojuma lietas izbeigšanu;

6) atzīt par spēkā neesošo no izsniegšanas brīža Zemgales apgabaltiesas notāres Ināras Dzenes izsniegto apliecību par mantojuma

lietas izbeigšanu, iereģistrētu Zemgales apgabaltiesas notāres Ināras Dzenes aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr./Nr/ 2006.gada

21.decembris.

Prasības 3.punktā ietvertais prasījums pamatots ar apstākli, ka V.M. vectēvam V.S. piederējis nekustamais īpašums /adrese/, 2178

m2 kopplatībā. V.M. ir bijušā nekustamā īpašuma īpašnieka mazmeita un mantiniece, kuras lietošanā pašreiz ir zemes gabals 960 m2

platībā, ko prasītāja ir mantojusi saskaņā ar Civillikuma 694.pantu, jo īpašuma tiesības uz šo zemesgabalu citam V.S. mazbērnam -

mazdēlam I.J., kurš bija iesniedzis zemes pieprasījumu zemes komisijā, atjaunotas netika.

[2] Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2008.gada 12.novemra lēmumu lietā kā trešā persona atbildētāja pusē

pieaicināta I.B..

[3] Paskaidrojumus par celto prasību iesniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrija, kā arī Jelgavas dome, norādot, ka prasību

attiecībā uz prasījumu par īpašuma tiesību atzīšanu un atjaunošanu uz zemes gabalu 960 m2 platībā neatzīst tādēļ, ka visu, kas V.S.

mantiniekiem pienācās saskaņā ar zemes reformas likumu, ir saņēmis bijušā zemes īpašnieka V.S. mantinieks I.J., kuram ar

Jelgavas domes zemes komisijas 1997.gada 28.novembra lēmumu Nr./Nr/ atjaunotas īpašuma tiesības uz vēsturiskā zemes gabala

daļu - zemes gabalu /adrese/ (agrāk /adrese/), 1153 m 2 platībā, par pārējo zemes gabala daļu 1025 m2 platībā piešķirot zemes

vērtības kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

[4] 2008.gada 12.novembrī R.M. Zemgales apgabaltiesā iesniedza pretprasību, bet trešā persona I.B. patstāvīgus prasījumus, kopējā

pieteikumā norādot Valsts aģentūru „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūra” kā vēl vienu atbildētāju. Vēlāk pretprasība un

patstāvīgie prasījumi tikuši grozīti, iesniedzējām lūdzot:

- atjaunot R.M. un I.B. īpašuma tiesības uz 1/6 domājamo daļu katrai no zemes gabalu /adrese/, 960 m2 platībā;

- atzīt R.M. un I.B. īpašuma tiesības uz 1/6 domājamo daļu katrai no ēku īpašuma /adrese/, kas sastāv no dzīvojamās ēkas ar kadastra

Nr. /Nr/ un saimniecības ēkas ar kadastra Nr./Nr/.

R.M. pretprasība un trešās personas I.B. patstāvīgais prasījums daļā par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes gabalu 960 m2

platībā pamatots ar apstākli, ka R.M. laulātais un I.B. tēvs U.M. ir bijušā nekustamā īpašuma īpašnieka V.S. likumiskais mantinieks,

tādējādi U.M. mantojumā, kuru R.M. un I.B. ir pieņēmušas, ietilpa arī nekustamais īpašums/adrese/. Šī īpašuma zemes 960 m2 platībā

ir brīva, rezervēta mājas apsaimniekošanai, tādēļ R.M. un I.B. ir uz to tiesības atbilstoši viņām piekritīgajām mantojuma daļām.

[5] Trešā persona O.M. 2009.gada 27.aprīlī Zemgales apgabaltiesā iesniedza prasību par juridiska fakta konstatēšanu un īpašuma

tiesību atzīšanu, lūdzot:

- konstatēt, ka O.M. ir pieņēmis/datums/mirušā V.S. V. dēla, dzimuša/x/.gada /x/.aprīlī, atstāto mantojumu, sastāvošo no nekustamā

īpašuma /adrese/ - dzīvojamā ēka, kadastra Nr./Nr/, kadastrālā vērtība Ls 10434 un saimniecības ēka, kadastra Nr./Nr/, kadastrālā

vērtība Ls 792, kā arī zemesgabala 960 m2 platībā, kadastra Nr. /Nr/;

- atzīt O.M., kā V.S. V. dēla mantiniekam, īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu nekustamo īpašumu /adrese/ - dzīvojamo ēku,

kadastra Nr. /Nr/, kadastrālā vērtība Ls 10434, un saimniecības ēku, kadastra Nr. /Nr/, kadastrālā vērtība Ls 792;

- atjaunot O.M., kā V.S. V. dēla mantiniekam, īpašuma tiesības uz ½domājamo daļu zemes gabala /adrese/ m2 platībā, ar kadastra

Nr/Nr/.

Prasībā norādīts, ka bijušajām nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniekam V.S. V. dēlam bija trīs mazbērni - I.J., V.M., un O.M.. O.M.

kopā ar savu māsu V.M. ir pieņēmis 1946.gada 16.septembrī mirušā vectēva V.S. V. dēla atstāto mantojumu.

Vectēva mantojumu mazbērni faktiski sadalījuši atbilstoši Civillikuma 731.pantam.

Pašreiz V.M. un O.M. lietošanā ir zemes gabals 960 m2 platībā no matojumā atstātā kopējā zemes gabala 2178 m2 platībā. Saskaņā

ar Civillikuma 694.pantu zemes gabalu 960 m2 platībā ir mantojusi V.M. un O.M.. Uz zemesgabalu 960 m2 platībā I.J. īpašuma

tiesības netika atjaunotas.

[6] Privatizācijas aģentūra, atbildētājas VA „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūra” tiesību pārņēmēja, paskaidrojumos tiesai

norādīja, ka paskaidrojumu sniegšanas brīdī nekustamais īpašums /adrese/, vēl nav pārņemts aģentūras valdījumā, tāpēc aģentūra

nevar būt atbildētāja lietā.

[7] Ar2010.gada 16.septembra Zemgales apgabaltiesas pieņemto lēmumu lietā trešās personas statusā pieaicināts A.J..

[8] Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 30.septembra spriedumu V.M. prasība apmierināta daļēji, R.M.

pretprasība un I.B. prasība apmierināta, O.M. prasība apmierināta daļēji.

Konstatēts fakts, ka V.M. ir pieņēmusi/datums/mirušā V.S. atstāto mantojumu.

Konstatēts fakts, ka L.M. ir pieņēmusi /datums/ mirušā V.S. V. dēla, atstāto mantojumu.

Konstatēts fakts, ka U.M. ir pieņēmis /datums/ mirušās L.M. atstāto mantojumu.

Konstatēts fakts, ka O.M. ir pieņēmis /datums/ mirušā V.S. atstāto mantojumu.

Konstatēts fakts, ka R.M. un I.B. ir pieņēmušās /datums/ mirušā U.M., atstāto mantojumu.

V.M. atzītas īpašuma tiesības uz 1/3 domājamo daļu no ēku īpašuma /adrese/, kas sastāv no dzīvojamās ēkas, kadastra Nr./Nr/ un

saimniecības ēkas, kadastra Nr./Nr/.

Atjaunotas V.M. īpašuma tiesības uz 1/3 domājamo daļu no zemes gabala/adrese/, 960 m2 platībā, kadastra Nr./Nr/.

Atzītas R.M.un I.B. īpašuma tiesības uz 1/6 domājamo daļu katrai no ēku īpašuma /adrese/, kas sastāv no dzīvojamās ēkas, kadastra

Nr./Nr/ un saimniecības ēkas, kadastra Nr./Nr/.

Atjaunotas R.M. un I.B. īpašuma tiesības uz 1/6 domājamo daļu katrai no zemes gabala /adrese/, 960 m2 platībā, kadastraNr./Nr/.

Atzītas O.M. īpašuma tiesības uz 1/3 domājamo daļu no ēku īpašuma /adrese/, kas sastāv no dzīvojamās ēkas, kadastra Nr./Nr/ un

saimniecības ēkas, kadastra Nr./Nr/.

Atjaunotas O.M. īpašuma tiesības uz 1/3 domājamo daļu no zemes gabala /adrese/, 960 m2 platībā, kadastra Nr./Nr/.

Dzēsts Latvijas Notāru kolēģijas turējumā esošajā „Mantojumu lietu reģistrā” ieraksts ar reģistrācijas Nr./Nr/no 2006.gada

11.septembra - notārs Ināra Dzene.

Dzēsts Zemgales apgabaltiesas notāres Ināras Dzenes notariālais akts un apliecinājumu reģistrā Nr./Nr/ 2006.gada 21.decembrī

izdarītais ieraksts par Apliecības par mantojuma lietas izbeigšanu izsniegšanu.

Atzīta par spēkā neesošu no izsniegšanas brīža Zemgales apgabaltiesas notāres Ināras Dzenes izsniegtā Apliecība par mantojuma

lietas izbeigšanu, iereģistrēta Zemgales apgabaltiesas notāres Ināras Dzenes aktu un apliecinājumu reģistrā Nr./Nr/ 2006.gada

21.decembris.

No R.M. I.B. un O.M. par labu V.M. piedzīta valsts nodeva proporcionāli V.M. prasības apmierinātajai daļai Ls 218,55 apmērā, jeb Ls

72,85 no katra.

No V.M. un O.M. par labu R.M. un I.B. piedzīta valsts nodeva proporcionāli R.M. pretprasības un I.B. prasījuma apmierinātajai daļai

Ls 218,55 apmērā, jeb Ls 109,28 no katra.

No R.M., I.B. un V.M. par labu O.M. piedzīta valsts nodeva proporcionāli O.M. prasījuma apmierinātajai daļai Ls 218,55 apmērā, jeb

Ls 72,85 no katras.

Pārējā daļā V.M. un O.M. prasība noraidīta.

Attiecībā uz prasītājas V.M., atbildētājas R.M., trešo personu O.M. un I.B. prasījumiem par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi

spriedumā norādīti šādi motīvi.

[8.1] No Latvijas valsts vēstures arhīva 2004.gada 29.oktobra izziņas Nr.5-M-8256/1 „Par ēkām” un Latvijas valsts vēstures arhīva

2004.gada 29.oktobra izziņas Nr.5-M-8256 „Par nekustamā īpašuma piederību” redzams, ka gruntsgabala Nr./Nr//adrese/īpašnieks

bijis V.S. V. dēls, dzimis/x/.gada /x/.aprīlī. No miršanas apliecības redzams, ka V.S. ir miris /x/.gada /x/.septembrī Jelgavā.

[8.2] V.M. un O.M. pretendē uz strīdus nekustamo īpašumu kā V.S. mazbērni, savukārt R.M. un I.B. - kā V.S. mazbērna U.M. sieva un

mazmazbērns.

Atbilstoši lietā iesniegtajiem radniecību apliecinošajiem dokumentiem V.M., O.M. un U.M. māte L.M., dzimusi /x/.gada /x/.septembrī

Jelgavā, ir nekustamā īpašuma īpašnieka V.S. meita. L.M. ir mirusi /x/.gada/x/.augustā.

Savukārt L.M.un M.M. ir dzimuši trīs bērni: L.M., dzimusi /x/.gada /x/.jūlijā, O.M., dzimis /x/.gada /x/.septembrī un U.M., dzimis /x/.gada

/x/.janvārī . U.M. ir miris/x/.gada /x/.jūnija.

Atbildētāja R.M. ir U.M. sieva, laulība tika noslēgta /x/.gada /x/.decembrī. Trešā persona I.B. ir U.M. meita, dzimusi /x/.gada/x/.oktobrī

(l.l.83). /x/.gada /x/.augustā I.M. noslēdza laulību ar J.B., sievas uzvārds pēc laulības noslēgšanas - B..

[8.3] Atbilstoši Civillikuma 404.pantam V.M., O.M. un U.M. mantiniekiem ir vienādas tiesības uz zemes gabalu, kas piederējis V.S., jo

V.M., O.M. un U.M. ir vienādas šķiras likumiskie mantinieki - vienādas pakāpes lejupējie.

Savukārt mirušā U.M. meita I.B. ir tiesīga pretendēt uz pusi no U.M. mantojuma kā tuvākā lejupējā un R.M. atbilstoši Civillikuma

392.pantam ir tiesīga pretendēt uz pusi no U.M. mantojuma kā viņa laulātā.

[8.4] V.S. mantinieki ir pieņēmuši viņa atstāto mantojumu, kas izslēdz iespēju V.S. piederošo mantu uzskatīt par bezmantinieka

mantu.

[8.5] I.J. ir zemes īpašnieka V.S. meitas O.P.J. dēls, kuram ar Jelgavas domes Zemes komisijas 1997.gada 28.novembra lēmumu

Nr./Nr/atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes gabalu /adrese/, 1153 m 2 platībā, par pārējo zems gabalu 1025 m2 platībā piešķirta

zemes vērtības kompensācija likumdošanā noteiktajā kārtībā. Jelgavas domes Zemes komisija atzinusi, ka personu radniecība ar

bijušo īpašnieku ir pierādīta.

Lietā nav strīda, ka 2000.gada 6.augustā I.J. ir miris un mantojuma tiesībās uz I.J. atstāto mantojumu, kas sastāv no nekustamā

īpašuma /adrese/, ir apstiprināts viņa mazdēls A.J..

[8.6] Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta sestā daļa nosaka, ka bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu

mantiniekiem, kuri nav iesnieguši pieprasījumus šā likuma 6.panta 1.punktā noteiktajā termiņā, ir tiesības pieprasīt zemes īpašuma

tiesību atjaunošanu līdz 1994.gada 1.jūnijam.

Šā termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem uz zemes

gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21.jūlijā,var atjaunot tiesa, ja prasības pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu tiesai

iesniegts līdz 2008.gada 1.septembrim, izņemot gadījumus, kad:

1) zemes īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir atjaunojusi vai ieguvusi cita persona (arī valsts vai pašvaldība);

2) pilsētas zemes komisija pieņēmusi attiecīgi atzinumu par zemes nodošanu īpašumā par maksu vai par fiziskās personas

pieteikumu zemes gabala pirkšanai, vai par pieprasītā zemes gabala piešķiršanu citam bijušajam zemes īpašniekam vai viņa

mantiniekiem no līdzvērtīgu zemju kompensācijas fonda;

3) zeme kā apbūvēts vai neapbūvēts īpašuma objekts ir nodota privatizācijai vai atsavināšanai.

Šajā gadījumā speciālā likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta sestās daļas norādītajā kārtībā un termiņā

- līdz 2008.gada 1.septembrim ir iesniegusi V.M. (prasība iesniegta tiesā 2008.gada 22.augustā), taču O.M., R.M. un I.B. ir nokavējuši

likumā noteikto termiņu un izvirzījuši savus prasījumus pēc 2008.gada 1.septembra.

Samērojot sabiedrības ieguvumu gadījumā, ja uz daļu no zemes gabala netiks atjaunotas īpašuma tiesības, un indivīdu - V.M., O.M.,

R.M. un I.B. ieguvumu gadījumā, ja īpašuma tiesības tiks atjaunotas un strīdus zemes gabals pilnā sastāvā nonāks bijušā zemes

īpašnieka mantinieku īpašumā, tiesa uzskatījusi, ka sabiedrības ieguvums būs daudz mazāks, nekā indivīdu ieguvums.

Pie šādiem apstākļiem, atbilstoši Civillikuma 5.pantam, lai panāktu taisnīgu strīda risinājumu pēc taisnības apziņas un vispārīgiem

tiesību principiem taisnīga mērķa sasniegšanai īpašuma tiesības uz strīdus zemes gabalu atjaunotas visiem mantiniekiem - O.M. uz

1/3 domājamo daļu no strīdus zemes gabala /adrese/, R.M. un I.B. īpašuma tiesības katrai uz 1/6 domājamo daļu no strīdus zemes

gabala /adrese/, kas kopā veido mirušā U.M. 1/3 domājamo daļu, L.M. uz 1/3 domājamo daļu no strīdus zemes gabala /adrese/.

[9] Apelācijas sūdzību par spriedumu, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru apmierinātas V.M., O.M. un I.B. prasības un R.M. pretprasība

par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes gabalu, iesniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[9.1] O.M., I.B. un R.M. zemes pieprasījumus likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajos termiņos pašvaldībā

nav iesnieguši. Ņemot vērā, ka O.M., I.B. un R.M. nokavējuši arī pēdējo likumā minēto termiņu īpašuma tiesību atjaunošanai, viņu

prasības daļā par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi ir noraidāmas.

[9.2] V.M. īpašuma tiesības uz strīdus nekustamo īpašumu nav atjaunojamas, jo likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās” noteiktajā termiņā pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi bija iesniedzi bijušā īpašnieka V.S. mantinieks I.J.,

kuram ar Jelgavas pilsētas pašvaldības lēmumu ir pilnībā atzītas īpašuma tiesības uz strīdus zemi, daļēji atjaunojot īpašuma tiesības

un piešķirot par pārējo zemes daļu kompensāciju. Līdz ar to bijušā īpašnieka mantiniekam I.J. tiesības uz visu strīdus zemi zemes

reformas laikā realizētas pilnā apjomā.

Savukārt O.M., I.B. un R.M., V.M. savas tiesības minētajā speciālajā likumā noteiktajā termiņā un kārtībā nav izmantojuši un ir tās

zaudējuši.

[9.3] Tā kā prasītāji nav apstrīdējuši Jelgavas domes Zemes komisijas 1997.gada 28.novembra lēmumu Nr./Nr/, viņi nevar prasīt sev

atjaunot īpašuma tiesības uz strīdus zemi. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1895.pantam šādas prasības celšanai ir iestājies noilgums.

[10] Ar Civillietu tiesu palātas 2013.gada 7.maija tiesas sēdē pieņemto lēmumu prasītāja V.M. aizstāta ar viņas tiesību pārņēmēju

U.K., ar Civillietu tiesu palātas2013.gada 1.oktobra tiesas sēdē pieņemto lēmumu trešā persona O.M. aizstāts ar viņa tiesību

pārņēmēju U.K..

[10] Tiesas sēdē U.K. nav ieradies. Sazinoties ar Civillietu tiesu palātas kanceleju pa tālruni, U.K. izteicis lūgumu izskatīt civillietu bez

viņa klātbūtnes. Trešā persona A.J. uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis.

Konstatējot, ka abiem minētiem lietas dalībniekiem par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un nepastāv

apstākļi, kas ir pamats atlikt lietas izskatīšanu, Civillietu tiesu palāta nolēma lietu izskatīt bez U.K. un A.J..

Tiesas sēdē Finanšu ministrijas pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītā pamata, neatzina U.K., R.M. un I.B. prasījumus

par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi.

R.M. un I.B. pārstāve uzturēja savu pārstāvamo prasījumus uz pretprasībā un patstāvīgajos prasījumos norādītā pamata, apelācijas

sūdzību uzskatīja par nepamatotu.

Motīvu daļa

[11] Pārbaudījusi pierādījumus lietā un apsvērusi apelācijas sūdzībā izvirzītos argumentus, Civillietu tiesu palāta atzīst, ka U.K., R.M.

un I.B. prasījums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes /adrese/, 960 m2 platībā nav pamatots un ir noraidāms. LR Finanšu

ministrijas apelācijas sūdzība par apgabaltiesas spriedumu ir pamatota.

[12] Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā

stāšanās laiku un kārtību” 3.pants noteic, ja mantojuma masā ir manta, kura laika posmā pēc 1940.gada 17.jūnija nacionalizēta vai

citādi bez taisnīgas un samērīgas atlīdzības ekspropriēta, pamatojoties uz aktiem par nacionalizāciju vai citiem valsts varas vai

pārvaldes iestāžu aktiem, mantojuma tiesību īstenošana notiek speciālajos Latvijas Republikas likumos noteiktajos termiņos un

kārtībā, piemērojot Civillikuma normas tajās mantošanas attiecībās, kas nav reglamentētas minētajos speciālajos likumos.

Pamata tiesību akts, kas reglamentē kārtību, kādā zemes reformu veic Latvijas Republikas pilsētās, ir likums „Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās”.

Saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu zemes reforma aptvēra visas Latvijas Republikas pilsētu apbūvētās un neapbūvētās

zemes un to lietotājus ().

Zemes īpašuma un zemes lietošanas pārkātošanas jautājumi saskaņā ar likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

un likumā „Par zemes komisijām” noteikto kārtību bija risināmi administratīvā kārībā šim mērķim speciāli izveidotajās pilsētu zemes

komisijās, izņemot atsevišķus likumā paredzētos gadījumos, kad ar zemes reformu saistītos jautājumus personas varēja risināt tiesas

ceļā. Cita jautājuma par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi risināšanas kārtība speciālajos likumos nav paredzēta.

[13] Saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 3.pantu, zemes reformas uzdevumi ir: veidot tiesisku

pamatu zemes attiecību regulēšanā un zemes īpašnieku un lietotāju tiesību aizsardzībā un pienākumu ievērošanā; 9.pantā minētajām

personām atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai nodot zemi īpašumā, kā arī piešķirt zemi lietošanā; nodrošināt zemes gabalu robežu

neaizskaramību ar zemesgrāmatu un kadastra dokumentu palīdzību.

Šo uzdevumu sasniegšanai likumdevējs ir noteicis attiecīgu kārtību un termiņus.

Saskaņā ar šī likuma 6.panta 1.punktu zemes pieprasījums līdz 1992.gada 20.jūnijam bija jāiesniedz tai pilsētas pašvaldībai, kuras

teritorijā pieprasāmais zemes gabals atrodas, vai līdz 1994.gada 1.jūnijam, kā to nosaka 12.panta sestās daļas pirmais teikums.

Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītāja V.M., atbildētāja R.M., trešās personas O.M. un I.B. zemes pieprasījumus iepriekšminētajā

kārtībā un termiņos nav iesnieguši.

Tajā pat laikā likuma 12.panta sestā daļa paredz, ka gadījumā, ja nokavēts zemes pieprasījuma iesniegšanas termiņš, zemes

īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem uz zemes gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21.jūlijā,

var atjaunot tiesa, ja prasības pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu tiesai iesniegts līdz 2008.gada 1.septembrim, izņemot

gadījumus, kad:

1) zemes īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir atjaunojusi vai ieguvusi cita persona;

2) pilsētas zemes komisija pieņēmusi attiecīgu atzinumu par zemes nodošanu īpašumā par maksu vai par fiziskās

personas pieteikumu zemes gabala pirkšanai, vai par pieprasītā zemes gabala piešķiršanu citam bijušajam zemes īpašniekam vai

viņa mantiniekiem no līdzvērtīgu zemju kompensācijas fonda;

3) zeme kā apbūvēts vai neapbūvēts īpašuma objekts ir nodota privatizācijai vai atsavināšanai (likuma 2005.gada

30.jūnija redakcijā, kas stājas spēkā no 2005.gada 1.septembra).

Šie noteikumi iekļauti likuma 12.pantā, kas regulē zemes pieprasījumu apmierināšanu, taču tie faktiski attiecas uz izņēmuma

gadījumu, tas ir, kad zemes pieprasījums vispār nav bijis iesniegts likumā noteiktajos termiņos. Iekļaujot likumā minēto normu,

likumdevējs konkrēti norādījis, ka šādā gadījumā tikai tiesa var lemt jautājumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja nav šajā

tiesību normā noteiktie šķēršļi un prasības pieteikums tiesā iesniegts līdz 2008.gada 1.septembrim.

V.M. prasība ar tajā ietverto prasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz zemes domājamo daļu tiesā iesniegta 2008.gada 28.augustā,

taču analogs atbildētājas R.M. un trešās personas I.B. prasījums tiesā iesniegts 2008.gada 12.novembrī (lietas 1.sējuma 73.lapa),

bet O.M. prasījums iesniegts tiesā 2009.gada 27.aprīlī (lietas 1.sējuma 136.lapa).

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantā noteiktais termiņš prasības iesniegšanai ir materiāltiesisks, jeb

prekluzīvs, kas nav pagarināms vai atjaunojams.

R.M., I.B. un U.K. kā O.M. tiesību pārņēmēja prasījums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi noraidāms tāpēc vien, ka minētie

lietas dalībnieki attiecīgo prasījumu tiesā iesnieguši, nokavējot likumā noteikto termiņu prasības iesniegšanai. Līdz ar to minētiem

lietas dalībniekiem ir zudušas subjektīvas tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi.

Minēto tiesas secinājumu nemaina fakts, ka R.M. prasījums atjaunot viņai īpašuma tiesības uz bijušā zemes īpašnieka zemi izteikts

pretprasībā, bet O.M. un I.B. analogs prasījums izteikts trešās personas patstāvīgajā prasījumā. Minēto lietas dalībnieku prasījumi,

tāpat kā V.M. prasībā ietvertais prasījums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, ir bijušā zemes īpašnieka V.S. mantinieku

prasījumi par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes gabalu /adrese/, 960 m2 platībā. Tādējādi likuma 12.panta noteikumi par

prasības iesniegšanas termiņu attiecas uz katra lietas dalībnieku prasījumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi.

Apgabaltiesas sprieduma motīvi šajā jautājumā ir kļūdaini. Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” regulējums

pieder pie publisko tiesību jomas, tādēļ šā likuma noteikumi piemērojami, ievērojot publisko tiesību principus. Publiskajās tiesībās

atšķirībā no privāto tiesību principa „atļauts viss, kas nav aizliegts”, darbojas princips „atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību

normu”.

Ar konkrēto publisko tiesību normu noteikts, ka tiesa var atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, ja prasība tiesā iesniegta līdz

2008.gada 1.septembrim un nepastāv citi šajā normā norādītie šķēršļi. Tiesai ir saistoši minētie noteikumi, izskatot prasījumus par

īpašuma tiesību atjaunošanu uz pilsētas zemi un gadījumā, ja attiecīgā prasība tiesā iesniegts pēc normā norādītā termiņa, tā ir

jānoraida.

Ievērojot minēto, R.M., I.B. un U.K. kā O.M. tiesību pārmantotāja prasījumi par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes gabalu

/adrese/, ir noraidāmi.

[14] Neskatoties uz to, ka V.M. prasība, kurā ietverts prasījumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, tiesā iesniegta, ievērojot

likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantā noteikto termiņu, šī prasījuma apmierināšanai arī nav pamata.

No likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” normu sistēmas izriet, ka zemes privatizācija tās bijušajiem īpašniekiem

vai viņu mantiniekiem zemes reformas ietvaros bija īstenojama ar šādiem paņēmieniem:

1) atjaunojot īpašuma tiesības uz zemi;

2) piešķirot īpašuma kompensāciju;

3) piešķirot līdzvērtīgu zemi;

4) izmantojot 1-3.punktā minēto paņēmienu kombināciju.

Neatkarīga no paņēmiena vai paņēmienu kombinācijas, kāda tikusi izmantota zemes privatizācijai katrā konkrētā gadījumā, bijušā

īpašuma privatizācija ir uzskatāma par realizētu pilnā apjomā, ja sakarā ar bijušā īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasījumu, kas

iesniegts likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmajā daļā norādītajos termiņos, kompetentā iestāde

pieņēmusi lēmumu attiecībā uz visu vēsturiskā zemes gabala platību.

No lietas materiāliem redzams, ka ar Jelgavas domes Zemes komisijas 1997.gada 20.marta atzinumu Nr./Nr/ atzīts, ka I.J. kā V.S.

mantiniekam atjaunojamas īpašuma tiesības uz zemes īpašumu 2178 m2 platībā /adrese/, atjaunojot I.J. īpašuma tiesības uz minēto

zemes gabalu 1218 m2 platībā. Par apbūvēto zemes gabalu 960 m2 platībā /adrese/, I.J. piešķirti zemes vērtības kompensācijas

vērtspapīri.

Ar Jelgavas domes Zemes komisijas 1997.gada 28.novembra lēmumu Nr./Nr/ I.J. atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes gabalu 1153

m2 platībā saskaņā ar pievienoto zemesgabala robežu plānu. Par pārējo zemes gabalu 1025 m2 platībā piešķirta zemes vērtības

kompensācija likumā paredzētajā apmērā.

Minētie iestādes lēmumi nav apstrīdēti.

Atbilstoši likvidējamās AS „Latvijas Krājbanka” sniegtajām ziņām I.J. kontā tika ieskaitīti sertifikāti, kas piešķirti saskaņā ar Jelgavas

domes zemes komisijas lēmumu (lietas 2.sējuma 49.lapa).

Atjaunojot mantiniekam I.J. īpašumu tiesības dabā uz zemi 1153 m 2 platībā, piešķirot zemes vērtības kompensāciju par pārējo

vēsturiskā zemes gabala daļu 1025 m2 platībā, bijušām zemes īpašniekam V.S. piederējušā zeme tikusi privatizēta pilnā apjomā, jo

lietā strīds nepastāv, ka V.S. piederējušās zemes kopplatība atbilstoši arhīvu dokumentos norādītajām ziņām ir 2178 m2.

Tas nozīmē, ka pilnīgi visa zeme, kas V.S. piederēja /adrese/, tikusi privatizēta I.J. iniciētajā zemes privatizācijas procesā. Maksimālo

labumu, ko bijušā īpašnieka V.S. mantinieki bija tiesīgi pieprasīt un saņemt zemes reformas laikā, pamatojoties uz likumu „Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās”, ir saņēmis I.J., kurš pieprasījumu par zemi un kompensāciju iesniedza likumā „Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajā kārtībā un termiņā.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 6.panta pirmo daļu

zeme, par kuru I.J. bija piešķirta kompensācija, bija izmantojama zemes reformas pabeigšanai.

Arī tādā gadījumā, ja šī zeme faktiski netika izmantota zemes reformas pabeigšanai, kā to paredzēja likums, V.M. R.M. O.M. un I.B.

nav tiesiska pamata uz to pretendēt, jo bijušā zemes īpašnieka mantiniekiem speciālajos likumos nav paredzētas tiesības pieprasīt

sev zemi, par kuru cits mantinieks likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajā kārtībā un termiņā bija

iesniedzies pieprasījumu un saņēmis par to kompensāciju.

Tā kā konkrētā gadījumā nav konstatējama neprivatizēta zemes platība, uz kuru V.S. mantinieki varētu pretendēt, ceļot prasību tiesā,

nav pamata U.K. kā V.M. tiesību pārņēmējam atjaunot īpašuma tiesības uz bijušā zemes īpašnieka V.S. zemi. U.K. kā V.M. tiesību

pārņēmēja prasība par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes gabalu /adrese/, 960 m2 platībā nav pamatota un ir noraidāma.

[15] Civillietu tiesu palāta par nepamatotu un noraidāmu atzīst atbildētājas R.M. un trešās persona I.B. tiesas sēdē izteikto argumentu,

ka no apstākļa, ka Jelgavas zemes komisijas lēmumā par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi I.J. ir norādīts vienīgi uz zemes gabalu

/adrese/ (zemes kadastra Nr./Nr/), bet zemes gabalam, uz kuru pretendē viņas pārstāvamās ir cits kadastra numurs un adrese, izriet

secinājums, ka minētās lietas dalībnieces pretendē uz brīvo zemes gabalu.

Tam, ka Jelgavas zemes komisijas lēmuma 2.punktā, piešķirot kompensāciju par zemes gabalu 1025 m 2 platībā, nav norādīts šī

zemes gabala kadastra numurs un adrese, konkrētā gadījumā nav izšķirošas tiesiskas nozīmes. Būtiska nozīme šajā lietā ir tam, ka

ar šo zemes komisijas lēmumu vēsturiskais zemes gabals privatizēts pilnā apjomā, t.i., 2 178 m2 platībā, atjaunojot īpašuma tiesības

uz 1153 m2, piešķirot zemes vērtības kompensāciju par 1025 m2 .

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu un 42.panta otro daļu, noraidot prasību, no

U.K., R.M. un I.B. valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 6,26 no katra.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432., 433.pantu, 450.panta trešo daļu un 454.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu tiesu palāta

nosprieda

U.K., R.M. un I.B. prasību pret LR Finanšu ministriju un Jelgavas domi par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes gabala /adrese/, 960

m2 platībā, kadastra Nr./Nr/,domājamām daļām noraidīt pilnīgi.

Piedzīt no U.K., personas kods /personas kods/, R.M., personas kods /personas kods/, I.B., personas kods /personas kods/, valsts

ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 6,26 no katra.

Noteikt U.K., R.M., I.B. termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam 30 dienu laikā no

sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā un

iemaksājot drošības naudu Ls 200,00 apmērā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) Ļ.Kušnire

Tiesneši (paraksts) A.Keišs

(paraksts) I.Ozola

NORAKSTS PAREIZS

Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu tiesu palātas tiesnese Ļ.Kušnire

Rīgā 2013.gada 24.oktobrī