Court dismissed appeal against administrative fine for entering restricted zone without permit.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed the plaintiff's appeal against a municipal police decision to uphold a 50 EUR fine for entering a restricted zone without authorization. Evidence including photo fixes and vehicle registration data confirmed the violation of local regulations regarding access to the special zone. The court ruled that the evidence was sufficient to establish guilt and the penalty was appropriate, rejecting the claim that the assessment was unfair.
Legislator-Regeste
KI-generiertAdministratīvās atbildības likuma 227. panta 1. punkts; The court may dismiss an appeal and leave the administrative decision unchanged when the evidence sufficiently proves the violation and the penalty is legally justified.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lieta Nr.29498002792724.1
Tiesvedības Nr. 1A/25/279
Rīgas pilsētas tiesas
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2025. gada 4. decembrī
Rīgas pilsētas tiesas tiesnese L. Podoļska, izskatījusi rakstveida procesā/Persona B/, personas kods /Personas
kods A/, (turpmāk – iesniedzējs) sūdzību par Jūrmalas pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles
nodaļas priekšnieka Ē. Ločmeļa (turpmāk – augstāka amatpersona) 2025. gada 13. janvāra lēmumu Nr.
29498002792724-2,
Aprakstošā daļa
[1] konstatēja, ka 2024. gada 18. decembrī ar Jūrmalas pašvaldības policijas inspektora A. Brača (turpmāk –
amatpersona) lēmumu Nr.29498002792724-1 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda
piemērošanuuzsākts administratīvā pārkāpuma process, iesniedzējs atzīts par pie atbildības saucamo personu un
piemērots administratīvais sods – naudas sods 10 naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 50 EUR, par to, ka
Priedaines satiksmes mezglā, 2024. gada 8. decembrī 16:04:49 GPS: 56.97021271063625, 23.86541787609445
iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā bez caurlaides.
[1.1] Pārkāpums konstatēts 2024. gada 17. decembrī plkst. 20.24. Pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli
/Transportlīdzeklis C/, valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/.
[1.2] Lietā iegūti pierādījumi: fotofiksācija, ziņas par derīgas caurlaides neesamību, dati no Transportlīdzekļu un
to vadītāju valsts reģistra un izdruka no Fizisko personu reģistra.
[1.3] Pārkāpts Jūrmalas domes 2023. gada 29. jūnija saistošo noteikumu Nr.13 “Par transportlīdzekļu
iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Noteikumi) 4.
punkts, par ko atbildība paredzēta Noteikumu 50. punktā.
[2] Minēto lēmumu iesniedzējs pārsūdzēja un ar augstākas amatpersonas 2025. gada 13. janvāra lēmumu Nr.
29498002792724-2atstāts negrozīts amatpersonas 2024. gada 18. decembra lēmums Nr. 29498002792724-1.
Augstāka amatpersona savu lēmumu pamato ar šādiem apstākļiem.
[2.1]Noteikumu 19. punkts noteic, ka nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā Jūrmalā var iebraukt
transportlīdzekļi, kas pielāgoti vadītājam invalīdam, operatīvie transportlīdzekļi, specializēto dienestu
transportlīdzekļi (Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Drošības policijas)
un avārijas dienestu transportlīdzekļi, kam ir piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss, ārvalstu diplomātiskā
korpusa transportlīdzekļi, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma
pavēlniecības, Saeimas, Ministru kabineta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ugunsdzēsības
un glābšanas dienesta un Prokuratūras īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi, Jūrmalas pilsētas
pašvaldības iestāžu īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi.
[2.2] Augstāka amatpersona norāda, ka par Noteikumu noteiktās kārtības izpildi ir atbildīga attiecīga persona.
[2.3] Augstāka amatpersona vērš iesniedzēja uzmanību uz to, ka saskaņā ar Noteikumu 26. punktu personas
pienākums, pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā, ir pārliecināties par caurlaides derīgumu pašvaldības
tīmekļa vietnē vai izmantojot e-pakalpojumu.
[2.4] Papildus augstāka amatpersona norāda, ka Jūrmalas valstspilsētas administrācija uz iesniedzēja 2024. gada
13. decembra iesniegumu, 2024. gada 27. decembrī nosūtīja atbildes vēstuli kurā tostarp norādīts, ka
atgādinājumi tiek izsūtīti tikai tajos gadījumos, ja caurlaides pircējs ir pieteicies atgādinājumu saņemšanai.
Pārbaudot 2024. gada 21. augustā saņemto pieteikumu transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru
/Transportlīdzeklis B/, tika konstatēts, ka atgādinājumu saņemšana netika atzīmēta, līdz ar to paziņojums par
caurlaides termiņa beigām netika sūtīts. Savukārt iegādājoties caurlaidi iepriekš citam iesniegumā minētajam
transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /Transportlīdzeklis A/, atgādinājumu saņemšana tika atzīmēta,
un paziņojums par caurlaides beigu termiņa tuvošanos tika nosūtīts 3 dienas pirms caurlaides termiņa beigām.
[2.5] Iesniedzēja norādītie apstākļi, ka iesniedzējs vienmēr iegādājoties caurlaidi izvēlās visas iespējamās
piedāvātās opcijas par atgādinājumiem, tādā veidā noformējot caurlaides iegādi, un tikai tad veic caurlaides
apmaksu, nav vērtējams kā atbildību mīkstinošs apstāklis un nevar būt pamats iesniedzēja atbrīvošanai no
administratīvās atbildības.
Fakts, ka sūdzības iesniedzējs par lietā pastāvošiem faktiem un apstākļiem sniedz saviem ieskatiem un izpratnei
atbilstošu vērtējumu un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu lēmuma
atcelšanai (Rīgas rajona tiesas 2024. gada 6. februāra lēmums lietā Nr. 29498001365723.1 Nr. 1A/24/355).
[2.6] Augstāka amatpersona papildus skaidro, ka iespēja pieteikties atgādinājuma saņemšanai ir Jūrmalas
valstspilsētas pašvaldības mājaslapā https://www.jurmala.lv/lv/caurlaides-derigumaparbaude-pieteiksanas-
atgadinajumiem-numura-kludu-labosana.
Tāpat informācija par esošo caurlaižu kārtību iebraukšanai Jūrmalā t.sk. arī spēkā esošās izmaiņas ir publiski
pieejamas arī Jūrmalas valstspilsētas administrācijas oficiālā tīmekļa vietnēwww.jurmala.lv.
[2.7] Noteikumu 20. punkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā
saņemta caurlaide uz 20.1. – 20.9. apakšpunktos noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem. Noteikumu 20.1. par
fiziskajai personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda
Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas valsts transportlīdzekļu reģistrā, ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu
Jūrmalas valstspilsētā. Noteikumu 21. punkts paredz, ja persona atbilst Noteikumu 20.1.1. – 20.1.5. apakšpunktā
noteiktajiem kritērijiem, no nodevas samaksas atbrīvo vienu šīs personas lietošanā esošo Ceļu satiksmes
drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekli, ja pastāv kāds no Noteikumu 21.1. vai 21.2. punktā noteiktajiem
nosacījumiem. Caurlaidi ar nodevas atvieglojumu, terminēto un pastāvīgo caurlaidi uzskata par personificēto
caurlaidi. Personificētās caurlaides saņemšanai persona iesniedz pieteikumu šo Noteikumu noteiktajā kārtībā.
[2.8] Iebraucot Jūrmalā saskaņā ar Noteikumu 7.2. apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces,
kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā.
[2.9] Saskaņā ar Noteikumu 4. punktu transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja
iebraukšanas dienā saņemta caurlaide [..], savukārt atbilstoši Noteikumu 3. punktam īpaša režīma zonu
transportlīdzekļu iebraukšanai Jūrmalā nosaka Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojumā.
Augstāka amatpersona norāda, ka Jūrmalas administratīvās teritorijas robežas nav identiskas Jūrmalas īpaša
režīma zonas robežām. Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas apkaimes ietilpst īpašā režīma zonā
Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā. Līdz ar to augstāka amatpersona skaidro, ka šķērsojot un
iebraucot atkārtoti īpašā režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, atbilstoši Noteikumu 4.
punktam jāsaņem caurlaide.
[2.10] Tā kā izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra kā
transportlīdzekļa īpašnieks norādīts iesniedzējs un pārkāpuma izdarīšanas laikā transportlīdzeklis neatbilst
nevienam no Noteikumu 19. un 20. punkta kritērijiem iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības pamatoti.
[2.11] Noteikumu 50. punktā noteikts, ka par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, kuras
nepieciešamību nosaka šie noteikumi, piemēro naudas sodu desmit naudas soda vienību apmērā.[..]. Tātad par
Noteikumu pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids – naudas sods 50 EUR. Līdz ar to secināms, ka
lietderības apsvērumus tiesību normas piemērotāja vietā izdarījis tiesību normas izdevējs – Jūrmalas dome –,
nosakot pienākumu piemērot konkrētu soda apmēru, ja konstatējama nodarījuma atbilstība administratīvā
pārkāpuma sastāvam.
[2.12] Augstāka amatpersona norāda, ka par normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu
piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti paredz konkrētu kārtību, tad visiem šāda noteiktā kārtība ir
obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi apstākļi, lai
neievērotu tiesību normās noteiktās prasības (Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012. gada 28.
decembra spriedums lietā Nr. 1422110120).
[2.13] Izvērtējot iesniedzēja sūdzībā norādītos apstākļus pārkāpuma izdarīšanas dienā, augstāka amatpersona
nekonstatē AAL 10. pantā noteiktos administratīvo atbildību izslēdzošos apstākļus: galējā nepieciešamība,
nepieciešamā aizstāvēšanās, personas aizturēšana, radot tai kaitējumu, un attaisnojams profesionālais risks.
[2.14] Augstāka amatpersona, izvērtējot iesniedzēja sūdzībā sniegtās ziņas un augstākas amatpersonas rīcībā
esošo informāciju kopsakarā ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, nekonstatē tādus AAL 20. pantā
noteiktos atbildību mīkstinošos apstākļus, kas būtu par pamatu iesniedzēja atbrīvošanai no administratīvās
atbildības. Šādos apstākļos, atbrīvojot iesniedzēju no administratīvās atbildības, par iebraukšanu īpaša režīma
zonā Jūrmalā bez caurlaides, neveidotos vienlīdzīga, tiesiska un judikatūrai atbilstoša administratīvo sodu
piemērošanas prakse.
[2.15] Augstāka amatpersona bez ievērības neatstāj apstākli, ka sūdzības iesniedzējs regulāri iegādājās
braukšanas caurlaidi, kas augstākas amatpersonas ieskatā ir pietiekams pamats, lai personas zinātu un izprastu
Jūrmalas valstspilsētu, izmantotu pienākošos atbrīvojumus un atvieglojumus, kā arī aktīvi realizētu gan tiesības,
gan pienākumus.
[2.16] Saskaņā ar AAL 13. pantu administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots
administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu
par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no
turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas. Tātad, lai administratīvais sods atbilstu soda mērķim, tam
jāpilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi netiktu pieļauti.
[2.17] Iesniedzēja vainojamība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, ir
pierādīta ar fotofiksāciju, ziņām no Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu un to vadītāju valsts
reģistra, izdruku no Personu datu pārlūka, izdruku no Jūrmalas valstspilsētas iebraukšanas nodevas samaksas
kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas ,,Notikumu kontrole” un lēmumu par administratīvā
pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu lietā Nr. 29498002792724.
[3] 2025. gada 29. janvārī Rīgas pilsētas tiesā saņemta iesniedzēja sūdzība par augstākas amatpersonas 2025.
gada 13. janvāra lēmumu Nr. 29498002792724-2.
[3.1] Sūdzībā iesniedzējs norāda, ka ir iegādājies nepieciešamās caurlaides, izmantojot caurlaižu iegādes
sistēmas nodrošinātos rīkus, ieskaitot atgādinājumu saņemšanu par caurlaides termiņa beigām. Šajā gadījumā
atgādinājumi par caurlaides termiņa beigām netika saņemti. Minētie pārkāpumi ir notikuši iesniedzējam
neapzinoties caurlaides neesamību, un nekavējoties pēc informācijas saņemšanas par pārkāpumiem, tika
iegādāta jauna caurlaide. Uzskata, ka nepietiekams informatīvais nodrošinājums (nesaņemti atgādinājumi) un
sistēmas kļūdas veicināja šo situāciju, kas būtu jāņem vērā kā atbildību mīkstinoši apstākļi.
[3.2] Mutiski Jūrmalas valstspilsētas administrācijas pārstāvji apstiprināja, ka atgādinājumu nesūtīšana ir
sistēmas kļūda, ko iesniedzējs nebija spējīgs ietekmēt. Līdz šim iesniedzējs vienmēr uzticējies šim
pakalpojumam un iepriekš problēmas ar caurlaidi nav bijušas.
[3.3] Iesniedzēja transportlīdzeklis tiek izmantots ikdienā, galvenokārt darba vajadzībām, tostarp kravu
pārvadājumiem uz un no ražošanas uzņēmuma Jūrmalā. Šo iemeslu dēļ vienmēr iesniedzējs ir iegādājies
caurlaides atbilstoši saistošajiem noteikumiem.
[3.4] Iesniedzējs norāda, ka vienmēr ir iegādājies caurlaidi uz vismaz 3 mēnešu periodu un paļāvies uz
atgādinājuma saņemšanu par caurlaides beigu termiņu. Iesniedzējs atzīst, ka ir braucis uz Jūrmalu gan lēmumā
norādītajā datumā, gan arī citās dienās un caurlaides neiegādāšanās nebija ļaunprātīga, apzināta rīcība. Papildus
norāda, ka uzreiz pēc paziņojuma saņemšanas iesniedzējs ir iegādājies nepieciešamo caurlaidi iebraukšanai
Jūrmalā. Kā jau norādīja iesniegumos policijai, tad sodu atcelšanas gadījumā iesniedzējs iespēju robežās gatavs
vienoties ar Jūrmalas pašvaldību par caurlaides apmaksu par periodu, kad tā nebija iegādāta.
[3.5] Iesniedzējs uzskata, ka piemērotie sodi ir nesamērīgi ar nodarīto pārkāpumu un absolūti nav samērojami ar
soda mērķi, jo līdz ko iesniedzējs tika informēts par pārkāpuma izdarīšanu, iesniedzējs nekavējoties iegādājās
iebraukšanas caurlaidi. Pašlaik esot pamats uzskatīt, ka iesniedzēja gadījumā tikai soda naudas iekasēšana ir
uzskatāma par vienīgo mērķi.
[3.6] Iesniedzējs nevēlas apstrīdēt pārkāpuma izdarīšanas faktu, bet gan lūgt tiesu samazināt iesniedzējam
piemēroto soda apmēru, jo uzskata, ka arī Jūrmalas pašvaldības policija nav rīkojusies godprātīgi ilgstošā laika
posmā nenosūtot paziņojumu par pārkāpuma izdarīšanu.
[3.7] Iesniedzējs uzskata, ka pārkāpumi varēja tikt novērsti daudz ātrāk, ja iesniedzējs būtu laicīgi saņēmis
paziņojumu par pārkāpumu izdarīšanu. Pirmo paziņojumu par pārkāpuma izdarīšanu iesniedzējs saņēma gandrīz
mēnesi pēc tā izdarīšanas, nevis dažu dienu laikā, kā tam būtu jābūt gadījumā, ja soda mērķis būtu turpmāka
pārkāpuma nepieļaušana, nevis pēc iespējas lielākas soda naudas iekasēšana. Tādējādi iesniedzējam ir
pamatotas aizdomas vai nu par Jūrmalas domes apzinātu rīcību ar nolūku iekasēt lielāku soda naudu, vai arī par
atsevišķu amatpersonu neizdarību, nesavlaicīgi nosūtot paziņojumu.
[3.8] Ņemot vērā minēto, iesniedzējs lūdz daļēji vai pilnībā atcelt augstākas amatpersonas lēmumu, samazināt
vai atcelt iesniedzējam piemērotos sodus, apmērā pēc tiesas ieskatiem.
[4] Ar 2025. gada 10. februāra Rīgas pilsētas tiesas tiesneses lēmumu pieņemtaiesniedzējasūdzība un ierosināta tiesvedība. Līdz tiesas
noteiktajam termiņam – 2025. gada 31. jūlijam no administratīvā pārkāpuma procesa dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu
tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesas sastāvam.
Motīvu daļa
[5] Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē
Administratīvās atbildības likuma normas un tieši Trešā sadaļa.
[5.1] AtbilstošiAAL 48. pantam, administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis) kontrolē administratīvā
pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.
[5.2] Saskaņā ar AAL 178. panta pirmo daļu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā notiek sūdzībā vai
protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad tiesai rodas
šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem.
[6] Iepazīstoties ar iesniedzēja sūdzību, tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka iesniedzējs iebrauca īpaša
režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.
[6.1] Saskaņā ar AAL 5. panta pirmo daļu administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība
(darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā
atbildība.
[6.2] Jūrmalas valstspilsētas domes 2023. gada 29. jūnija saistošo noteikumu Nr. 13 “Par transportlīdzekļu
iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā” 4. punkts (redakcijā
02.11.2024.-31.12.2024. Vēsturiskā) nosaka, ka transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā,
ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot šo noteikumu 19. punktā noteiktos gadījumus.
[6.3] Savukārt Noteikumu 50. punkts nosaka, ka par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides,
kuras nepieciešamību nosaka šie noteikumi, piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai
desmit naudas soda vienību apmērā.
[7] AAL 90. panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir ziņas par faktiem, kurus
administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas atbilstoši kompetencei izmanto, lai pierādītu
administratīvā pārkāpuma esību vai neesību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme administratīvā
pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar šā panta otro daļu administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās
personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus,
kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem
citiem pierādīšanas līdzekļiem. Turklāt šā panta ceturtā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma procesā
iegūtos pierādījumus nostiprina procesuālo darbību protokolos, atzinumos un citos dokumentos.
[7.1] Atbilstoši AAL 91. pantampierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik
ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus iegūtos faktus vai ziņas par
faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības
pakāpe kā pārējiem pierādījumiem.
AAL 92. pants nosaka, ka pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto administratīvā pārkāpuma procesu, ja ziņas par
faktiem tieši vai netieši apstiprina administratīvā pārkāpuma procesā pierādāmo apstākļu esību vai neesību, kā
arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību un izmantošanas iespējamību vai neiespējamību.
Saskaņā ar AAL 93. panta pirmo daļu administratīvā pārkāpuma procesā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams
izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.
[7.2] Savukārt AAL 94. pants nosaka, ka amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa pierādījumus novērtē pēc
savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem administratīvā
pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
[7.3] Ņemot vērā norādītās likuma normas, tiesa atzīst, ka lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa
uzsākšanu un soda piemērošanu, kā arī citos lietā esošajos dokumentos ir fiksētas AAL paredzētajā kārtībā
iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, un nepiekrīt iesniedzējas sūdzībā
norādītajiem argumentiem par administratīvā pārkāpuma neesamību.
[7.4] Tiesa atzīst, ka iestāde pamatoti izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus pamatojoties uz vispusīgi, pilnīgi un
objektīvi izpētītiem visiem administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem, to kopumā, pēc likuma un tiesiskās
apziņas.
[8] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību
tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību
aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā prasība
detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt
jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata
par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (2010. gada 11. marta sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14. punkts, 2012.
gada 21. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-186/2012 10. punkts, 2013. gada 1. jūlija rīcības sēdes
lēmuma lietā Nr. SKA-584/2013 10. punkts).
Turklattiesas process nav administratīvā pārkāpuma lietas apstākļu izmeklēšanas turpinājums. Visiem
administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma
lietā, ir jābūt noskaidrotiem iestādē pirms lēmuma pieņemšanas. Pēc būtības administratīvā pārkāpuma lieta tiek
izskatīta iestādē. Tiesas procesa būtība ir pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma
pamatotību un tiesiskumu (Stukāns J. 26.nodaļa. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā. Grām.:
Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Autoru kolektīvs E.
Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 500.lpp.).
[8.1] Iesniedzējs sūdzībā norāda, ka šajā gadījumā atgādinājumi par caurlaides termiņa beigām netika saņemti.
Minētie pārkāpumi ir notikuši iesniedzējam neapzinoties caurlaides neesamību, nekavējoties pēc informācijas
saņemšanas par pārkāpumiem, tika iegādāta jauna caurlaide.
Tiesa konstatē, ka sūdzībā norādītie argumenti ir izvērtēti augstākas amatpersonas lēmumā, tāpēc izvērtējot
augstākas amatpersonas lēmuma tiesiskumu, norāda tikai savus apsvērumus par nozīmīgiem argumentiem.
[8.2]Latvijas Republikas Satversmes (redakcijā 01.01.2019.-…Spēkā esošā) 115. pants nosaka, ka valsts
aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās
saglabāšanu un uzlabošanu.
[8.3] Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2023. gada 27. novembra spriedumā lietā Nr.2022-16-05 norāda, ka
nodrošinājums, ko pašvaldība sniedz personai, kura samaksā nodevu par iebraukšanu īpašā režīma zonā
Jūrmalas valstspilsētas administratīvā teritorijā, ir iespēja tieši ar transportlīdzekli, kas rada kaitējumu apkārtējai
videi, iebraukt teritorijā, kurai nolūkā aizsargāt vidi ir noteikts īpašs statuss. Turklāt īpaša režīma zona ietilpst
tādā Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas daļā, kurai augstās vides kvalitātes un rekreācijas iespēju
dēļ ir piešķirts arī kūrorta statuss. No tā secīgi izriet, ka nodeva kalpo labvēlīgas vides aizsardzībai īpašā režīma
zonā.
[8.4] Atbilstoši Noteikumu 2. punktamno nodevas samaksas iekasētos līdzekļus uzskaita valstspilsētas
pašvaldības pamatbudžetā un izlieto ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās
kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras
pieminekļu aizsardzībai.
[8.5]Noteikumu 4. punkts nosaka, katransportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja
iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot šo noteikumu 19. punktā noteiktos gadījumus.
Saskaņā ar Noteikumu 22. punktu caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts
identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz konkrētu transportlīdzekli un tā ir derīga no nodevas vai maksas
pakalpojuma (ja piemērojams) apmaksas dienas plkst. 00.00 vai norādītā caurlaides derīguma sākuma datuma
plkst. 00.00. Caurlaides pārreģistrācijas gadījumā uz citu transportlīdzekli caurlaide ir derīga no pārreģistrācijas
veikšanas vai norādītās pārreģistrācijas dienas plkst. 00.00.
Savukārt Noteikumu 28. punkts nosaka, ka caurlaides (izņemot automātisko elektronisko caurlaidi) saņemšanai
un pārreģistrācijai persona var izmantot e-pakalpojumu vai vērsties Jūrmalas valstspilsētas administrācijas
Apmeklētāju apkalpošanas centrā. Šo noteikumu 23.1.–23.7. apakšpunktā minēto caurlaižu (bez nodevas
atvieglojuma) saņemšanai persona var vērsties arī Jūrmalas valstspilsētas administrācijas struktūrvienībās
atbilstoši šo noteikumu 16.5. apakšpunktam.
Turklāt saskaņā ar Noteikumu 34. punktu caurlaides (izņemot automātisko elektronisko caurlaidi) izsniegšanu
(pārreģistrāciju) pamato informācijas sistēmas elektronisks apliecinājums, ja persona izmanto e-pakalpojumu,
vai šī apliecinājuma izdruka, ja caurlaidi saņem Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Apmeklētāju
apkalpošanas centrā vai citā Jūrmalas valstspilsētas administrācijas struktūrvienībā.
[8.6] Iesniedzēja norādītie apstākļi par to, ka vienmēr iegādājotiescaurlaidi izvēlās visas iespējamās piedāvātās
opcijas par atgādinājumiem, tādā veidā noformējot caurlaides iegādi, un tikai tad veic caurlaides apmaksu, nav
vērtējams kā atbildību mīkstinošs vai izslēdzošs apstāklis, līdz ar to nevar būt pamatu iesniedzēja atbrīvošanai
no administratīvās atbildības.
[8.7]E-pakalpojumu portālāveiktās darbības tiek auditētas, veidojot auditācijas pierakstus, kuros reģistrēti dati
par noteiktiem sistēmas notikumiem, tostarp, dati par piekļuvi e-pakalpojumu portālam, dati par caurlaižu
pieteikumiem.
Tiesa tāpat kā augstāka amatpersona lietā konstatē, ka par caurlaides derīguma termiņa beigām iesniedzējs
netika brīdināts tāpēc, ka nebija e-pakalpojumu sistēmā atzīmējis norādi saņemt šādu atgādinājumu uz e-pastu.
[8.8] Atbilstoši e-pakalpojumu lietošanas noteikumiem tieši klients ir atbildīgs par darbībām, kas tiek veiktas
pakalpojumu portālā, izmantojot autentifikācijas rīkus.
Turklāt saskaņā ar Noteikumu 26. punktu personas pienākums, pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā, ir
pārliecināties par caurlaides derīgumu pašvaldības tīmekļa vietnē vai izmantojot e-pakalpojumu.
Ja normatīvie akti paredz konkrētu kārtību, tad visiem šāda noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar
atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi apstākļi, lai neievērotu tiesību normās
noteiktās prasības(Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012. gada 28. decembra spriedums lietā Nr.
1422110120).
[8.9]Savā sūdzībā iesniedzējs nav norādījis un tiesa nekonstatē tādus sevišķus apstākļus, kas varētu būt par
pamatu rīcībai pretējiNoteikumuprasībām.Kā arī iesniedzējs nav norādījis apstākļus, kas būtu atzīstami par
īpašiem tādā nozīmē, lai izskatāmo gadījumu atzītu par izņēmuma gadījumu, lai atbrīvotu no administratīvās
atbildības.
Lai arī iesniedzējs sūdzībā norāda, ka pēc informācijas saņemšanas par pārkāpuma izdarīšanu, nekavējoties
iegādājās caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā un soda atcelšanas gadījumā ir gatavs iespeju robežās vienoties ar
Jūrmalas pašvaldību par caurlaides apmaksu par periodu, kad tā nebija iegādāta, tiesa tāpat kā augstāka
amatpersona skaidro, ka atbilstoši Noteikumiem, atkārtoti šķērsojot un iebraucot īpašā režīma zonā Jūrmalas
valstspilsētas administratīvajā teritorijā,iebraukšanas dienājāsaņem caurlaide.Turklāttiesiskais regulējums
neparedz iespēju veikt samaksu vēlākā laika posmā nekā norādīts Noteikumos.
[8.10] Līdz ar to,lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami un pieļaujami, lai iesniedzēja darbībās konstatētu
prettiesisku, vainojamu rīcību.Tādejādi, iesniedzējam inkriminētais pārkāpums kvalificēts pareizi, un
iesniedzējs saucams pie administratīvās atbildības.Tas vien, ka iesniedzējs nepiekrīt tam kā augstāka
amatpersona izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, nenozīmē, ka tie izvērtēti nepareizi un būtu pamats pieņemtā
lēmuma atcelšanai.
[9]Par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, kuras nepieciešamību nosaka Noteikumi, ir
paredzēts viens, konstants soda veids un mērs – naudas sods 10 naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 50
EUR.
Augstākas amatpersonas lēmumā ir izvērtēta iesniedzējam uzliktā soda pamatotība un samērīgums izdarītajam
administratīvajam pārkāpumam, ievērojot AAL 19. pantā noteiktos vispārīgos noteikumus soda
piemērošanai,kotiesa atzīst par atbilstošu AAL 13. pantā noregulētajam administratīvā soda mērķim –audzināt
administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu likumu ievērošanas garā, kā arī atturēt iesniedzēju un citas
personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.
[10] Turklāt tiesa iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatēprocesuālo tiesību normu, kas regulē
administratīvā pārkāpuma procesu un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtību pārkāpumus, kas
būtu par pamatu augstākas amatpersonas lēmuma atcelšanai.Kā arī nav konstatējamaprettiesiska rīcība, kas
radītu šaubas par administratīvā pārkāpuma procesā iesaistīto amatpersonu kompetenci un pierādījumu
pieļaujamību.
[11] Atbilstoši AAL 227. panta pirmajai daļai tiesa, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, var pieņemt
vienu no šādiem spriedumiem:
1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
2) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pilnībā vai atceltajā daļā;
3) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā, konstatēt personas atbildību administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un
uzlikt sodu;
4) grozīt soda mēru ietvaros, kuri paredzēti tiesību normā, kas nosaka atbildību par konstatēto administratīvo
pārkāpumu.
Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka augstākas amatpersonas lēmums ir tiesisks, tāpēc atstājams spēkā, savukārt
iesniedzēja sūdzība un tajā minētie apgalvojumi nav pamatoti, līdz ar to sūdzība ir noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 227. panta pirmās daļas 1. punktu, tiesa
nosprieda
atstāt negrozītuJūrmalas pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieka Ē.
Ločmeļa 2025. gada 13. janvāra lēmumu Nr. 29498002792724-2.
Noraidīt/Persona B/, personas kods /Personas kods A/, sūdzību par Jūrmalas pašvaldības policijas Tehnisko
līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieka Ē. Ločmeļa 2025. gada 13. janvāra lēmumu Nr.
29498002792724-2.
Spriedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) L. Podoļska
NORAKSTS PAREIZS
Tiesnese L. Podoļska
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.