Administrative court allows appeal against housing aid refusal based on property suitability assessment.

Lieta Nr.A42514407 AA43 - 0191 - 09/8

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 9.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Endzelis, tiesneses Z.Kupce un L.Vīnkalna,

piedaloties pieteicējai I.L. un atbildētājas Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Komunālā departamenta pārstāvim Gintam Zēlam, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.L. pieteikumu par Rīgas domes Komunālā departamenta direktora 2007.gada 20.aprīļa lēmuma Nr.DK-07-7400-gr atcelšanu, sakarā ar I.L. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 20.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Izskatot I.L. iesniegumu, kurā apstrīdēts Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisijas personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā un izslēgšanai no palīdzības reģistra (turpmāk – Komisija) 2006.gada 15.novembra lēmums (protokols Nr. 44, 1.14.punkts) un 2007.gada 10.janvāra lēmums (protokols Nr.1, 1.11.punkts), Rīgas domes Komunālā departamenta direktors 2007.gada 20.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.DK-07-7400-gr (turpmāk arī - Lēmums), ar kuru nolēma atstāt negrozītus minētos lēmumus.

Lēmumā norādīts turpmākais. [1.1] Komisija 2006.gada 15.novembrī, izskatot J.L. 3 cilvēku ģimenes (viņš, meita I.L., mazmeita M.L.) 2006.gada 24.oktobra iesniegumu par reģistrāciju palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, nolēma (protokols Nr. 44, 1.14. punkts): [1.1.1] reģistrēt J.L. ar mazmeitu M.L. no 2006.gada 24.oktobra palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā, pamatojoties uz likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta septīto daļu un Rīgas domes 2005.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.6 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr.6) 2.7.3. apakšpunktu; [1.1.2] pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu administratīvajā lietā par I.L. reģistrāciju palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām līdz viedokļa uzklausīšanai, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 62.panta pirmo daļu. [1.2] Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta septītajā daļā noteikts, ka pašvaldības domei (padomei) ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome (padome) savos saistošajos noteikumos. [1.3] Saistošo noteikumu Nr.6 2.7.3.apakšpunkts paredz, ka 7.reģistra pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē politiski represētās personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā. [1.4] Pārbaudot lietas materiālus, Rīgas domes Komunālais departaments konstatēja, ka: [1.4.1] J.L.

ģimene no 1970.gada 10.aprīļa lieto dzīvojamo telpu privātīpašnieka mājā /adrese/, Rīgā; [1.4.2] J.L. ir politiski represēta persona; [1.4.3] namīpašuma /adrese/, Rīgā 323687/548588 domājamās daļas denacionalizētas. [1.4.4] Īpašuma tiesības uz namīpašuma /adrese/, Rīgā 224901/548588 domājamām daļām nostiprinātas Rīgas pilsētas pašvaldībai. [1.4.5] I.L. ģimene, aizpildot 2006.gada 24.oktobra iesnieguma veidlapu par reģistrāciju palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, informēja, ka ģimenes lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā.

Parakstot iesniegumu, pieteicēja nebija veikusi nekādas papildus rakstveida piezīmes, ka viņai pieder nekustamais īpašums. Pārbaudot informāciju, tika konstatēts, ka pieteicējai pieder nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā, /kadastra numurs/. [1.5] Ņemot vērā minēto, Komisija 2006.gada 15.novembrī nolēma reģistrēt J.L. ar mazmeitu M.L. palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā, bet daļā par pieteicējas reģistrāciju minētās palīdzības saņemšanai nolēma pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu līdz pieteicējas viedokļa noskaidrošanai, ņemot vērā, ka izdodamais administratīvais akts varētu būt nelabvēlīgs. [1.6] Ar Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes Nodaļas personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai 2006.gada 30.novembra vēstulēm Nr.DK-06-22311-ap J.L. un I.L. tika paziņots Komisijas 2006.gada 15.novembra lēmums (protokols Nr.44, 1.14.punkts). [1.7] I.L. 2006.gada 28.decembra iesniegumā, kas adresēts Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes Nodaļai personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai, darīja zināmu, ka ģimenes lietošanā esošā dārza mājiņa /adrese/, Rīgā nav bijusi piemērota dzīvošanai vairāk kā vasaras mēnešos. [1.8] Komisija 2007.gada 10.janvārī, pieņemot galīgo lēmumu jautājumā par I.L. tiesībām būt reģistrētai kopā ar J.L. palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, nolēma atteikt reģistrēt I.L. palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, jo I.L. neatbilst likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta septītajā daļā un Saistošo noteikumu Nr.6 2.7.3.apakšpunktā noteiktām personu kategorijām. [1.9] I.L. pieder nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā, kura sastāvā ir dzīvojamā māja.

Civillikuma 1038.pantā noteikts, ka īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt tās augļus, izlietot to pēc sava ieskata savas mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējums citai personai. Līdz ar to Rīgas domes Komunālais departaments nevarēja pieņemt I.L. argumentus, ka minētais nekustamais īpašums šobrīd nav piemērots pastāvīgai dzīvošanai, par pietiekamiem, lai reģistrētu I.L. kopā ar J.L. palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā. [1.10] Ar Lēmumu tiek ievērots APL 6.pantā minētais vienlīdzības princips, jo, lemjot par personu tiesībām būt reģistrētām palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, palīdzības saņemšanai netiek reģistrētas personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir dzīvojamās telpas Rīgā, Rīgas rajonā vai Jūrmalā.

[2] 2007.gada 24.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts I.L. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums, kurā pēc būtības lūgts atcelt Rīgas domes (turpmāk arī – atbildētājs) Komunālā departamenta direktora 2007.gada 20.aprīļa lēmumu Nr.DK-07-7400-gr (turpmāk arī – Lēmums) daļā par atteikumu reģistrēt pieteicēju palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā un izdot jaunu pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu par pieteicējas reģistrēšanu no 2006.gada 24.oktobra palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā (RE).

Pieteikumā norādīts turpmākais. [2.1] No Lēmuma teksta ir redzams, ka tas nav balstīts uz lietā esošiem materiāliem. Lēmumā norādīts, ka pieteicēja ir saņēmusi 2006.gada 30.novembrī izsūtīto vēstuli un ka ir paziņots komisijas 2006.gada 15.novembra lēmums, bet pieteicēja to saņēma tikai aprīlī, pieprasot lēmuma kopiju no arhīva. [2.2] Piesakoties palīdzībai, saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.6 2.7.3.apakšpunktu netiek prasītas ziņas par nekustamo īpašumu, bet tiek prasīts apliecinājums, ka nav lietošanā vai īpašumā citas dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas. [2.3] Pieteicēja nebija pieteikusies palīdzības saņemšanai patstāvīgi, bet gan kā represētās personas ģimenes loceklis. [2.4] Lietā ir uzziņa par nekustamo īpašumu un tehniskās inventarizācijas lieta, kur ir aprakstīts dārza mājiņas un šķūņa stāvoklis.

Tā nav piemērota pastāvīgai dzīvošanai. [2.5] Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka dzīvojamas telpas īres līguma priekšmets var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai dzīvojamā māja, bet Rīgas domes 2005.gada 12.jūlija saistošie noteikumi Nr.6 nosaka izsmeļošu termina „dzīvojamā telpa” definējumu. Pieteicējai piederošai dārza mājai nav pat „dzīvojamās telpas bez ērtībām” nodrošinājuma, tikai elektrība un sausā tualete ārā. [2.6] Pieteicēja uzskata, ka atteikums reģistrēt viņu palīdzības saņemšanai tāpēc, ka viņas īpašumā ir dzīvojamā māja, neatbilst faktiskajiem apstākļiem un tādēļ administratīvai akts ir atzīstams par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. [2.7] Lēmumā ir vērtēts tikai tas, ka pieteicējas īpašumā ir dzīvojamā māja un tāpēc nevar tikt reģistrēta palīdzības saņemšanai pirmām kārtām, nevis atzīts tas, ka nevar būt pielīdzināta kā ģimenes loceklis represētās personas statusam. [2.8] Pieteicējas meita ir uzņemta palīdzībai 7.reģistrā kopā ar represēto personu, tādējādi nav ievērots vienlīdzības princips. [2.9] Gan Rīgas domes Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes Komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā un izslēgšanai no palīdzības reģistra 2007.gada 10.janvāra lēmums (protokols Nr. 1, 1.11.punkts), gan Rīgas domes Komunālā departamenta direktora 2007.gada 20.aprīļa lēmums Nr.DK-07-7400-gr nav atbilstoši APL 67.panta otrās daļas 5., 6. un 7.punktam.

[3] Atbildētājs paskaidrojumā norāda, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu un lūdz to noraidīt, papildus paskaidrojot turpmāko. [3.1] Pieteicēja nav iesniegusi atbildētājam pierādījumus par atbilstību Rīgas domes 2005.gada 12.jūlija Saistošo noteikumu Nr.6 2.7.3.apakšpunktam augstākminētajai tiesību normai. [3.2] No inventarizācijas lietas, kuru pieteicēja iesniegusi atbildētājam, redzams, ka pieteicējas īpašumā esošās dārza mājas izmantošanas veids ir „viena dzīvokļa māja”, un no tā secināms, ka pieteicējas īpašumā ir dzīvojamā telpa Rīgā, kas tādējādi liedz pieteicējai būt reģistrētai 7.reģistrā.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 20.novembra spriedumu I.L. pieteikums par Rīgas domes Komunālā departamenta direktora 2007.gada 20.aprīļa lēmuma Nr.DK-07-7400-gr atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu par I.L. reģistrēšanu palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā no 2006.gada 24.oktobra noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [4.1] Nav strīda, ka pieteicējai pieder nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā, /kadastra numurs/, un pieteicēja nav politiski represēta persona. [4.2] Pieteicējai pieder nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā, kura sastāvā ir dzīvojamā māja, un pieteicējas īpašumā esošās /adrese/, Rīgā, tehniskās inventarizācijas lietā (lietas lapa 28-35) būves izmantošanas veids ir „viena dzīvokļa māja” ar elektroapgādi (lietas lapa 31), kurā ir divas dzīvojamās telpas (lietas lapa 32), un no tā secināms, ka pieteicējas īpašumā ir dzīvojamā telpa Rīgā, kas tādējādi liedz pieteicējai būt reģistrētai 7.reģistrā. [4.3] Pēc tiesas ieskata Tehniskās inventarizācijas lieta (lietas lapa 28-35) tieši nepamato pieteicējas apgalvojumu, ka dzīvojamās telpas /adrese/, Rīgā nav piemērotas pastāvīgai dzīvošanai. [4.5] Tiesa secināja, ka atbildētājs pamatoti atteicies reģistrēt pieteicēju palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā, jo pieteicēja neatbilst likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta septītajā daļā un Saistošo noteikumu Nr.6 2.7.3.apakšpunktā noteiktām personu kategorijām - pieteicēja nav politiski represēta persona un pieteicējas īpašumā ir dzīvojamā telpa Rīgā. [4.6] Tiesa nodibināja, ka Lēmums ir tiesisks un nav atceļams, pamatojoties uz APL 250.panta pirmās daļas 3.punktu, jo apstākļi, uz kuriem atsaucies atbildētājs, attaisno pieteicējai noraidītās tiesības. Pieteikums par Lēmuma atcelšanu ir noraidāms, un tāpēc ir noraidāms arī pieteikums par pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanu Lēmuma vietā.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 20.novembra spriedumu I.L. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt minēto spriedumu un uzdot Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisijas personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā un izslēgšanai no palīdzības reģistra izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu. Apelācijas sūdzībā norādīts turpmākais. [5.1] Tiesa neņēma vērā pieteicējas un atbildētāja norādīto (lietas lapa 42), ka lietas izskatīšanas brīdī nav vairs strīda par to, ka Rīgas domē 7.reģistrā tiek reģistrēti arī represēto personu ģimenes locekļi uz tiem pašiem noteikumiem.

Papildus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un Saistošo noteikumu Nr.6 2.7.3.apakšpunktā noteiktajam šīs tiesības nodibina uz normatīvajiem aktiem, tai skaitā, Civillikuma normām par ģimenes locekļiem un to pienākumiem. Līdz ar to nepamatots ir tiesas vērtējums, ka pieteicēja nevar tikt uzņemta 7.reģistrā, jo neatbilst Saistošo noteikumu Nr.6 2.7.3.apakšpunktam. Arī Rīgas domes apstiprinātajā Iesniegumu veidlapā par uzņemšanu 7.reģistrā ir noteikts, ka saskaņā ar 2.7.3.apakšpunktu tiek lūgts reģistrēt cilvēku ģimeni, nevis tikai vienu represēto personu. [5.2] Nekustamais īpašums Rīgā, /adrese/, kurā šobrīd dzīvo pieteicēja, ir denacionalizēta māja, tāpēc pieteicēja nepiekrīt, ka viņa neatbilst likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta septītās daļas prasībām, kas nosaka, ka pašvaldības domei (padomei) ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. [5.3] Visos Rīgas domes lēmumos ir atšķirīgs pamatojums atteikumam. [5.4] Tiesa nav vērtējusi publiski pieejamos reģistrus un nav lūgusi speciālos atzinumus, kā arī nav vērtējusi to, ka administratīvā akta pamatojums nav pierādīts likumā noteiktajā kārtībā. [5.5] Inventarizācijas lietas ieraksts par to, ka pieteicējai piederošais nekustamā īpašuma veids ir viena dzīvokļa māja, neapliecina to, ka šis īpašums sastāv no dzīvojamās mājas.

Konkrētās būves tips ir norādīts nekustamā īpašuma inventarizācijas lietas 3.lappuses 3.punktā: 11100506 – vienstāva dārza māja. Būves tips tiek piešķirts uz Būvvaldes izziņas pamata par apstiprināto lietošanas mērķi. Saistošajos noteikumos Nr.6 ir dots termina „dzīvojamā telpa” definējums, taču lietas materiālos nav apliecinājumu, ka pieteicējai piederošais nekustamais īpašums atbilstu kādam no Saistošajos noteikumos Nr.6 norādītajiem „dzīvojamās telpas” kritērijiem, kā arī tas neatbilst faktiskajam būves stāvoklim un izmantošanas iespējām. [5.6] Tiesa nav ņēmusi vērā vienlīdzības principu, pieņemot vienādus lēmumus, tāpat kā citiem represēto personu ģimenes locekļiem.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem motīviem. Atbildētāja pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina, kā arī iesniedza Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas 2009.gada 2.februāra aktu Nr.DKDL - 09 – 19 – akt, kurā konstatēts, ka nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā, ir dārza māja, kas nav piemērota pastāvīgai dzīvošanai.

Motīvu daļa

[7] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir apmierināms.

[8] Lēmums pamatots ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta septīto daļu, kurā noteikts, ka pašvaldības domei (padomei) ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome (padome) savos saistošajos noteikumos. Saistošo noteikumu Nr.6 2.7.3.apakšpunkts paredz, ka 7.reģistra pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē politiski represētās personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā.

[9] 2007.gada 20.aprīlī Rīgas domes Komunālā departamenta direktors, izskatot I.L. iesniegumu, pieņēma lēmumu Nr.DK-07-7400-gr, kurā norādīja, ka pieteicējai pieder nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā, kura sastāvā ir dzīvojamā māja, kā arī konstatēja, ka minētais nekustamais īpašums ir piemērots pastāvīgai dzīvošanai, līdz ar to nav iespējams reģistrēt pieteicēju kopā ar tēvu J.L. palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā (13.-15.lietas lapa). Pieteicēja uzskata, ka Rīgas domes Komunālā departamenta direktora 2007.gada 20.aprīļa lēmums Nr.DK-07-7400-gr ir prettiesisks, jo viņai piederošais nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā, nav piemērots pastāvīgai dzīvošanai ne pēc būves faktiskā stāvokļa, ne pēc tā izmantošanas iespējām.

[10] Ņemot vērā, ka pieteicējai tika atteikts viņu ierakstīt palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā uz tā pamata, ka pieteicējai pieder nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā, kurš ir piemērots pastāvīgai dzīvošanai, apgabaltiesai ir jānoskaidro, vai pieteicējai piederošais nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā, ir piemērots pastāvīgai dzīvošanai.

[11] 2009.gada 2.februārī Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija pēc Administratīvās apgabaltiesas uzdevuma veica nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā, vizuālo apskati, un 2009.gada 2.februāra aktā Nr.DKDL - 09 - 19 – akt (82.lietas lapa) atzina, ka nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā, ir dārza māja, kas nav piemērota pastāvīgai dzīvošanai.

[12] Ņemot vērā iepriekš [8] – [11] minēto un to, ka pieteicējai piederošais nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā, nav piemērots pastāvīgai dzīvošanai, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieteicēja atbilst Rīgas domes 2005.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.6 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” 2.7.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām un ir reģistrējama palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā.

[13] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvā rajona tiesa kļūdaini izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, līdz ar to taisījusi lietā nepamatotu spriedumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Apmierināt I.L. pieteikumu par Rīgas domes Komunālā departamenta direktora 2007.gada 20.aprīļa lēmuma Nr.DK-07-7400-gr atcelšanu. Atcelt Rīgas domes Komunālā departamenta direktora 2007.gada 20.aprīļa lēmumu Nr.DK-07-7400-gr. Uzdot Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes Komisijai personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā un izslēgšanai no palīdzības reģistra mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot administratīvo aktu par I.L. reģistrēšanu palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām. Uzlikt par pienākumu Rīgas pašvaldībai atlīdzināt I.L. valsts nodevu Ls 15 (piecpadsmit lati) apmērā. Spriedumu 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Endzelis

Tiesneses Z.Kupce

L.Vīnkalna