Court orders management company to collect €2389.66 debt from absent apartment owner for maintenance fees.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court fully dismissed the defendant's absence and ordered the plaintiff to collect €2389.66 in unpaid maintenance fees. The defendant, an apartment owner, failed to appear despite proper service, while the plaintiff proved the debt through the property management contract and payment records. Consequently, the court ruled in favor of the management company, awarding the debt amount plus legal interest and court costs.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 208.1 panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 195. pants; Civilprocesa likuma 41. pants: In the absence of a defendant who has not provided explanations, the court may render a judgment, and the plaintiff is entitled to legal interest and court costs.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C15289215
Lietas arhīva Nr. C-1129-16/3
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2016. gada 8.septembrī
Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško
tiesas sēdes sekretāre I.Revina
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. B/,
izskatīja 2016.gada 8.septembrī atklātā tiesas sēdē civillietu SIA” Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasībā pret /pers. C/ parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" cēlis tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/ par parāda 2389.66 euro piedziņu.
Prasībā norādīts, ka no Jelgavas zemesgrāmatas nodaļas nodalījuma Nr. /numurs/, redzams, ka dzīvokļa īpašums Nr. 34, /adrese/ īpašniece ir
/pers. C/.
2001.gada 6.septembra noslēgtajā un 2014.gada 1.aprīlī pārslēgtajā Dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, dzīvokļu
īpašnieki ir pilnvarojuši SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/. Parādniece /pers. C/nav
parakstījusi 2014.gada 1.aprīļa pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu.
Saskaņā ar 2012.gada 4.oktobra dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma 6.6. punktu īpašnieki apņēmušies samaksāt maksu par
dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem līdz kārtēja mēneša pēdējai dienai.
Atbildētājai ir izveidojies parāds par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošas daļas apsaimniekošanu un uzturēšanu par komunālo pakalpojumu
piegādi, jo atbildētāja neizpildīja un maksājumi norādītajos termiņos netika veikti un atbildētājas parāds uz 2015.gada 3.novembri ir 2389.66 euro
apmērā. Pēdējais maksājums veikts 2012.gada novembrī 80.75 euro apmērā.
Prasību pamato ar Civillikuma 1.-4.pantu, 927/, 994., 1587., 1588., 1590., 1635.pantu, likumu “Dzīvokļa īpašuma likums” 8., 9., 10., 14.,
pantu, “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”1., 5., 10., 13.pantu.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. B/ uzturēja prasību. Paskaidroja atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam. Lūdza apmierināt prasību.
Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās. Par sēdes vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā vēstulē uz viņas deklarēto
dzīvesvietu. Atbildētājas neierašanās iemesli tiesai nav zināmi. Tā kā atbildētājai pavēste sūtīta uz deklarēto dzīvesvietu, kur atbilstoši Civilprocesa likuma
56.panta piektajai daļai viņai jābūt sastopamai, tiesa atzīst, ka pavēstes atgriešana tiesai neietekmē dokumentu paziņošanas faktu (Civilprocesa likuma
56.1 panta otrā daļa).
Pie šādiem apstākļiem tiesai ir pamats lietu izskatīt atbildētājas prombūtnē, jo tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210.pantā noteiktos
pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs
nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņot neierašanās iemeslu un, atbilstoši Civilprocesa likuma 59.panta pirmajai
daļai, nepastāv priekšnosacījumi personas aicināšanai uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tiesai ir pamats taisīt aizmugurisku
spriedumu.
Motīvu daļa
Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus, prasītāja pārstāves tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietā esošajiem
rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Lietā nav strīda par to, ka daudzdzīvokļu nams /adrese/, atrodas prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi
zemesgrāmatā. Līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa
īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma
reģistrēšanas zemesgrāmatā.
Ar Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr./numurs/izdruku (lietas 10.lapa) apstiprinās, ka /pers. C/ bija nekustamā īpašuma /adrese A/,
īpašniece līdz 2015.gada 3.novembrim.
2001.gada 6.septembrī starp prasītāju un dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem tika noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
pilnvarojuma līgums un 2014.gada 1.aprīlī starp prasītāju un dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem tika pārslēgts Dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, kurus atbildētāja nav parakstījusi (lietas 11.-21.lapa).
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrā daļa nosaka, ka Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu,
rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz
saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs
ikvienam dzīvokļa īpašniekam.
Tādējādi atbildētājai ir saistoši 2014.gada 1.aprīlī noslēgtie Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma noteikumi.
Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Tiesai nav šaubu, ka prasītājs ir nodrošinājis daudzdzīvokļu nama /adrese/ Jelgavā, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, atbilstoši 2001.gada
6.septembra un 2014.gada 1.aprīļa Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma noteikumiem.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajai daļai, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas līgumā.
Ar lietā esošo parāda aprēķinu (lietas 32.-41.lapa) pierādīts, ka atbildētājas nesamaksātais kopējais parāds par dzīvojamās mājas kopīpašumā
esošās daļas apsaimniekošanu un uzturēšanu un par komunālo pakalpojumu piegādi līdz 2015.gada novembrim ir 2389.66 euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu – ka samaksa izdarīta, jāpierāda, tam kas to apgalvo.
Tiesai nav pamata apšaubīt parāda summu, jo pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka atbildētāja ir dzīvokļa īpašniece Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē, atzīstama viņas atbildība par likumā noteikto
dzīvokļa īpašnieka pienākumu izpildi.
Tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītāja labā piedzenams parāds par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu un uzturēšanu
un par komunālo pakalpojumu piegādi par laiku līdz 2015.novembrim 2389.66 euro apmērā.
Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesa atzīst prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja
likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu noteikti - seši procenti no simta gadā no piedzītās, bet neatmaksātās parāda
pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu 472.61 euro (lietas 9.,71.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 15.70 euro (lietas
90., 129.lapa), kas piedzenami no atbildētājas par labu prasītājam.
Savukārt samaksātā valsts nodeva 71.14 euro apmērā par prasības nodrošinājumu nav piedzenama no atbildētājas, jo ar Jelgavas tiesas tiesneses
2016.gada 5.janvāra lēmumu noraidīts prasītāja lūgums par papildus prasības nodrošināšanas līdzekļa piemērošanu civillietā SIA “ Jelgavas nekustamā
īpašuma pārvalde” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.un 97.pantu
nosprieda
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” parādu līdz 2015. gada 3.novembrim
2389.66 euro un tiesas izdevumus 488.31 euro, kas ieskaitāmi kontā Nr. LV02UNLA0008000508001, AS „SEB banka”.
Atzīt SIA „Jelgavas nekustamā īpašumu pārvalde” tiesības saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piedzītās, bet nesaņemtās parāda
summas.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.
Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada 19.septembra apelācijas kārtībā Zemgales
apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā, bet atbildētāja 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas var iesniegt
pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese D.Ruško