Latvian court allows declaration of inheritance acceptance based on conduct and silence under Civil Procedure Law.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Daugavpils Court of First Instance granted the plaintiff's request to declare the late acceptance of inheritance by two relatives. The plaintiff argued that her father accepted his late father's estate through conduct and residence, and she accepted her father's estate similarly, despite lacking formal written declarations. The court found that the parties' continuous residence, management of the property, and lack of objection by interested parties constituted sufficient evidence of acceptance under the law. Consequently, the court ruled that the legal facts of late acceptance were established to facilitate the inheritance approval process.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivil Process Law Art. 691; Civil Process Law Art. 288(2)1, 289, 292: Acceptance of inheritance may be expressed by conduct or silence interpreted as acknowledging status as heir, and such facts may be declared if supported by evidence and no objection is raised.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C12141013
Lietas arhīva Nr. C-0253-14/11
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014.gada 31.janvārī
Daugavpilī
Daugavpils tiesas tiesnese V.Lāčplēse
ar sekretāri B.Melderi,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. C/ pieteikumā par juridiska fakta konstatēšanu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 26.aprīlī /pers. C/ vērsās tiesā ar pieteikumu par juridiska fakta konstatēšanu (ar grozījumiem 2013.gada 29.oktobra
redakcijā), norādot, /pers. D/ dzimis 1866.gada 10.februārī, miris /miršanas datums/; /pers. E/ dzimis/datums/, tēvs /pers. D/, māte
/pers. F/. /pers. G/ dzimusi 1962.gada 15.maijā. 2001.gada 25.augustā /pers. G/ stājās laulībā ar /pers. H/, pēc laulības pieņemot
uzvārdu /uzvārds/. /pers. E/ miris /miršanas datums/. Pieteicēja /pers.C/ir /pers. D/ mazmeita un /pers. E/ meita.
Ar Daugavpils tiesas 2012.gada 8.maija spriedumu lietā Nr.C/numurs/ tika konstatēts juridiskais fakts par to, ka Valsts zemes
dienesta 2011.gada 26.oktobra „Kadastra informācija mantojuma lietai” Nr./numurs/ norādīto būvju ar kadastra apzīmējumu
44/numurs/, /numurs/, /numurs/ (/adrese/) īpašnieks ir bijis/datums/mirušais /pers. D/. Spriedums stājies likumīgā spēkā/datums/.
Juridiskais fakts ir konstatēts /pers. C/ mantojuma lietas kārtošanai.
Pieteicēja norādījusi, ka zvērinātas notāres G.Rutkovskas lietvedībā (2013.gada 29.janvāra lieta Nr./numurs/ „/pers. E/ mantojumu”
atrodas pieteicējas/datums/mirušā tēva /pers. E/ mantojuma lieta.
/pers. E/ miris, dzīves laikā neizsakot gribu par tēva /pers. D/ (/pers. C/ vectēvs) mantojuma pieņemšanu un neapstiprinoties
mantojuma tiesībās uz /pers. D/ mantojumu, tāpēc nevar apliecināt, ka viņš faktiski pieņēmis mantojumu un ar dokumentiem nevar
pierādīt par mantojamās mantas piederību mirušajam /pers. E/.
Pieteicējas tēvs /pers. E/ ir miris. Pieteicēja ir savlaicīgi pieņēmusi mantojumu – dzīvojamo māju un saimniecības ēkas, jo dzīvo
/adrese/ un apsaimnieko visu nekustamo īpašumu, kura īpašnieks bija pieteicējas/datums/mirušais vectēvs /pers. D/. Pieteicēja vēl
nav apstiprinājusies mantojuma tiesībās uz /pers. E/ mantojumu, tāpēc nevar apliecināt, ka viņa faktiski pieņēmusi mantojumu un ar
dokumentiem nevar pierādīt par mantojamās mantas piederību pieteicējai /pers. C/.
/pers. E/ visu savu dzīves laiku dzīvoja un apsaimniekoja savu nekustamo īpašumu – dzīvojamo māju un saimniecības ēkas /adrese/.
Arī pēdējā dzīvesvieta /pers. E/ bija pēc minētās adrese, ko apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2013.gada 6.februāra
izziņa Nr./numurs/.
Pieteicēja lūdza konstatēt juridisko faktu, ka /pers. E/ ir savlaicīgi pieņēmis tēva /pers. D/ mantojumu, ar kadastra apzīmējumu
/numurs/, /numurs/, /numurs/, /numurs/, faktiskajā valdījumā, un konstatēt juridisku faktu, ka /pers. C/ ir savlaicīgi pieņēmusi tēva /pers.
E/ mantojumu, ar kadastra apzīmējumu /numurs/, /numurs/, /numurs/, /adrese/, faktiskajā valdījumā.
Ieinteresētās personas /pers. K/, /pers. L/, /pers.S/ /pers.N/, /pers. O/, /pers. P/ un /pers. R/ iesniedza tiesai rakstveida
paskaidrojumus (l.lp.29, 32, 34, 35, 36, 38, 41), norādot, ka viņi var apliecināt, ka /pers. C/ tēvs /pers. E/ miris, dzīves laikā neizsakot
gribu par tēva /pers. D/ (/pers. C/ vectēvs) mantojuma pieņemšanu un neapstiprinoties mantojuma tiesībās uz /pers. D/ mantojumu,
tāpēc nevar apliecināt, ka viņš faktiski pieņēmis mantojumu un ar dokumentiem nevar pierādīt par mantojamās mantas piederību
mirušajam /pers. E/. /pers. C/ ir savlaicīgi pieņēmusi mantojumu - dzīvojamo māju un saimniecības ēkas, jo dzīvo /adrese/ un
apsaimnieko visu nekustamo īpašumu, kura īpašnieks bija pieteicējas/datums/mirušais vectēvs /pers. D/. Pieteicēja vēl nav
apstiprinājusies mantojuma tiesībās uz /pers. E/ mantojumu, tāpēc nevar apliecināt, ka viņa faktiski pieņēmusi mantojumu un ar
dokumentiem nevar pierādīt par mantojamās mantas piederību pieteicējai /pers. C/. /pers. K/, /pers. L/, /pers.S/ /pers.N/ /pers. O/,
/pers. P/ un /pers. R/ piekrīt /pers. C/ pieteikumā un pieteikuma grozījumos norādītajai informācijai un var apliecināt, ka tā ir patiesa,
jaunu informāciju sniegt nevarēs. Vienlaikus ieinteresētās personas lūdza izskatīt lietu bez viņu klātbūtnes, balstoties uz tiem
materiāliem, kas būs Daugavpils tiesas rīcībā.
Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja pēc pieteikumā un tā grozījumos norādītajiem motīviem, tiesai paskaidroja, ka viņa bija
griezusies pie notāra, kurš paskaidroja, ka pieteicēja nevar mantot no vectēva, nepieciešams griezties tiesā. Pieteicējas tēvs /pers.
E/ miris 1998.gadā, līdz tam dzīvoja /adrese/, un apsaimniekoja nekustamo īpašumu. Tagad pati pieteicēja dzīvo /adrese/, un
apsaimnieko nekustamo īpašumu. Pieteicējas tēva /pers. E/ laulātā ir mirusi, pašai pieteicējai ir vēl brāļi un māsas – /pers. K/ un
/pers. L/. Otrs brālis ir miris, bet viņam ir bērni – /pers. S/, /pers. N/, /pers. O/. Tēva brālis /pers. T/ ir miris, viņam ir bērni – /pers. P/ un
/pers. R/. Neviens nepastrīdēja pieteicējas tiesības mantot. Lūdz konstatēt juridisko faktu, ka /pers. E/ ir savlaicīgi pieņēmis tēva
/pers. D/ mantojumu faktiskajā valdījumā, un konstatēt juridisku faktu, ka pieteicēja /pers. C/ ir savlaicīgi pieņēmusi tēva /pers. E/
mantojumu faktiskajā valdījumā. Šo faktu konstatēšana pieteicējai nepieciešama, lai viņa varētu juridiski nokārtot savas mantojuma
tiesības un saņemt mantojuma apliecību.
Ieinteresētās personas Ilūkstes novada pašvaldības pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies, tiesā ir saņemts iesniegums ar lūgumu
izskatīt lietu bez Ilūkstes novada pašvaldības pārstāvja klātbūtnes, balstoties uz tiem materiāliem, kas būs Daugavpils tiesas rīcībā
(l.lp.43). Uzskata, ka lietā esošie dokumenti ir pietiekami un jaunu informāciju Ilūkstes novada pašvaldība sniegt nevarēs.
Arī ieinteresētās personas tiesas sēdē neieradās, kā jau iepriekš minēts, no viņiem saņemti rakstveida paskaidrojumi un vienlaikus
lūgumi izskatīt lietu bez viņu klātbūtnes, balstoties uz tiem materiāliem, kas būs Daugavpils tiesas rīcībā. Ņemot vērā tiesai iesniegtos
ieinteresēto personu rakstveida paskaidrojumus un lūgumus, tiesa uzskata, ka ir iespējams izskatīt lietu bez minēto personu
klātbūtnes.
Motīvu daļa
Iepazinusies ar /pers. C/ pieteikumu, uzklausījusi pieteicējas paskaidrojumus, novērtējusi tos kopsakarībā ar pārējiem lietā
iesniegtajiem pierādījumiem, tiesa secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 289.pantu, tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā
saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos
atjaunot.
Ar dzimšanas apliecību II-ME ?/numurs/ (l.lp.9) pierādīts, ka /pers. G/ dzimusi 1962.gada 15.maijā, un viņas tēvs ir /pers. E/.
Ar laulības apliecību LV BA/numurs/ (l.lp.10) pierādīts, ka /pers. G/ stājusies laulībā ar /pers. H/ un pēc laulības noslēgšanas mainījusi
uzvārdu uz /uzvārds/.
Ar dzimšanas apliecību V-ME ?/numurs/ (l.lp.8) pierādīts, ka /pers. E/ dzimis/datums/un viņa tēvs ir /pers. D/, māte /pers. F/.
Ar miršanas apliecību LV AB/numurs/ (l.lp.11) pierādīts, ka /pers. E/ miris /miršanas datums/.
Ar miršanas apliecību ?? Nr./numurs/ (l.lp.6) pierādīts, ka /pers. D/ miris /miršanas datums/.
Lietā ir iesniegts Daugavpils tiesas 2012.gada 8.maija spriedums (l.lp.15-16), ar kuru konstatēts juridiskais fakts par to, ka Valsts
zemes dienesta 2011.gada 26.oktobra „Kadastra informācijā mantojuma lietai” Nr./numurs/ norādīto būvju ar kadastra apzīmējumiem:
/numurs/, /numurs/, /numurs/ (/adrese/) īpašnieks ir bijis 1956.gada 29.oktobrī mirušais /pers. D/. Juridiskais fakts ir konstatēts /pers.
C/, /personas kods/, mantojuma lietas kārtošanai. No Tiesu informācijas sistēmas izriet, ka minētais spriedums nav pārsūdzēts un
stājies likumīgā spēkā 2012.gada 1.jūnijā.
No zvērinātas notāres G.Rutkovskas 2013.gada 29.janvāra paziņojuma Nr./numurs/ (l.lp.13) izriet, ka viņas lietvedībā atrodas
1998.gada 23.jūnijā mirušā /pers. E/ mantojuma lieta. Mantošanas iesniegumā par /pers. E/ mantojuma pieņemšanu /pers. C/ ir
norādījusi mantojamo mantu – nekustamo īpašumu /adrese/, kas viņam piekritis pēc 1956.gada 29.oktobrī mirušā tēva /pers. D/
nāves. Tā kā /pers. E/ miris, dzīves laikā neizsakot gribu par tēva /pers. D/ mantojuma pieņemšanu un neapstiprinoties mantojuma
tiesībās uz /pers. D/ mantojumu tajā laikā spēkā esošajā likumdošanā noteiktajā kārtībā, tādēļ nevar apliecināt, ka viņš faktiski
pieņēmis mantojumu, un /pers. C/ savukārt nevar pierādīt ar dokumentiem mantojamās mantas piederību mirušajam /pers. E/. Tā kā
šim faktam ir juridiska nozīme, no kā atkarīga pieteicējas mantisko tiesību rašanās, un pieteicējai nav iespējams ar dokumentiem
apliecināt mantojuma fizisku pieņemšanu, tādēļ nepieciešams konstatēt tiesā juridisko faktu, ka /pers. E/ ir savlaicīgi pieņēmis tēva
/pers. D/ mantojumu faktiskā valdījumā.
Civillikuma 693.panta trešā daļa nosaka mantiniekam termiņu gribas izteikšanai par mantojuma pieņemšanu gada laikā no
mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskā valdījumā, vai no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos.
Savukārt šā likuma 691.pants paredz, ka gribu pieņemt mantojumu var izsacīt vai nu noteikti, mutiski vai rakstiski, vai arī klusējot, ar
tādu darbību, kuru attiecīgos apstākļos var iztulkot vienīgi tā, ka zināma persona atzīst sevi par mantinieku.
No pieteikuma un pieteicējas paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka pieteicējas tēvs /pers. E/ visu savu dzīvi dzīvoja un
apsaimniekoja savu nekustamo īpašumu – dzīvojamo māju un saimniecības ēkas /adrese/. Šo faktu apstiprina arī ieinteresētās
personas /pers. K/, /pers. L/, /pers.S/ /pers.N/, /pers. O/, /pers. P/ un /pers. R/ savos rakstveida paskaidrojumos, norādot, ka
pieteikumā un pieteikuma grozījumos norādītā informācija ir patiesa. No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2013.gada
6.februāra izziņas Nr./numurs/ (l.lp.12) izriet, ka /pers. E/ pēdējā dzīvesvieta bija /adrese/; noņemšana no uzskaites
dzīvesvietā/datums/.
No pieteikuma un pieteicēja paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka pieteicēja ir savlaicīgi pieņēmusi mantojumu, mutiski apliecinot
savu gribu pieņemt mantojumu, kā arī izteikusi savu gribu mantot ar savām darbībām, pārņemot savā valdījumā mantojumu –
nekustamo īpašumu (dzīvojamo māju un saimniecības ēkas) /adrese/, rīkojusies ar mantojamo īpašumu kā mantiniece: dzīvo un
apsaimnieko visu nekustamo īpašumu – būves ar kadastra apzīmējumu /numurs/, /numurs/, /numurs/, kura īpašnieks bija pieteicējas
1956.gada 29.oktobrī mirušais vectēvs /pers. D/. Šo faktu apstiprina arī ieinteresētās personas /pers. K/, /pers. L/, /pers.S/ /pers.N/,
/pers. O/, /pers. P/ un /pers. R/ savos rakstveida paskaidrojumos.
Lietā nav ziņu par to, ka kāds būtu pretendējis uz atstāto mantojumu. Ieinteresētās personas – citi iespējamie /pers. E/ mantinieki
/pers. K/, /pers. L/, Zane Baltuška Arnis/pers. N/, /pers. O/, /pers. P/ un /pers. R/ apstiprināja pieteicējas norādītos faktus un neiebilda
pret pieteikumu, neapstrīdēja pieteicējas tiesības uz mantojumu. Arī pieteicējas sākotnējā pieteikumā norādītā ieinteresētā persona
Ilūkstes novada pašvaldība neiebilda pret minēto juridisko faktu konstatēšanu.
Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka /pers. E/ ir savlaicīgi pieņēmis mantojumu pēc 1866.gada 10.februārī dzimušā /pers. D/,
miruša /miršanas datums/, nāves, un ka /pers. C/ ir savlaicīgi pieņēmusi mantojumu pēc/datums/mirušā /pers. E/ nāves, un uz lietā
esošo pierādījumu pamata var konstatēt mantojuma savlaicīgas pieņemšanas faktu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 288.panta otrās daļas 1.punktu, 289., 292.pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. C/ pieteikumu apmierināt.
Konstatēt juridisko faktu, ka /pers. E/, /personas kods/, ir savlaicīgi pieņēmis mantojumu pēc 1866.gada 10.februārī dzimušā /pers.
D/, miruša /miršanas datums/, nāves.
Konstatēt juridisko faktu, ka /pers. C/, /personas kods/, ir savlaicīgi pieņēmusi mantojumu pēc/datums/mirušā /pers. E/, /personas
kods/, nāves.
Fakts konstatējams, lai risinātu jautājumu par apstiprināšanos mantojuma tiesībās uz /pers. E/, /personas kods/, atstāto mantojumu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas.
Apelācijas sūdzība iesniedzama Daugavpils tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2014.gada 7.februāris.
Tiesnese (paraksts)