Court acquits defendant of tax evasion charges due to lack of evidence proving subjective intent to evade taxes.

Krimināllieta Nr.15830315806

Lietas arhīva Nr.K20-0020-15/13

SPRIEDUM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2015.gada 1.aprīlī

Liepājas tiesa

tiesnese A.Eglija

piedaloties prokuroram U.Kursinskim

aizstāvei advokātei V.Borinai

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas un

215.panta trešās daļas (likuma redakcijā līdz 2010.gada 31.decembrim).

Tiesas sēdē tiesa

konstatēja

/pers. A/ apsūdzēts par to, ka izvairījās no nodokļu nomaksas, slēpa un samazināja ar nodokli apliekamos objektus, ar ko tika nodarīti

zaudējumi valstij lielā apmērā, un konkrēti:

liekā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim /pers. A/, būdams SIA „/Nosaukums/” vadītājs, SIA „/Nosaukums/” vārdā veica

uzņēmējdarbību. Iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta Liepājas nodaļas inspekcijā deklarācijas un pārskatus par SIA „/Nosaukums/” veiktajiem saimnieciskajiem

darījumiem un gūtajiem ieņēmumiem, /pers. A/ slēpa un samazināja ar nodokļiem apliekamos objektus:

2005.gada janvārī nenorādīja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā SIA „/Nosaukums/” pievienotās vērtības deklarācijā visus SIA „/Nosaukums/” veiktos

darījumus, tādējādi slēpa un samazināja SIA „/Nosaukums/” ar nodokli apliekamo objektu Ls 4185,13 apmērā un nenorādīja pievienotās vērtības nodokli Ls 753,32

apmērā;

2005.gada februārī nenorādīja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā SIA „/Nosaukums/” pievienotās vērtības deklarācijā visus SIA „/Nosaukums/” veiktos

darījumus, tādējādi slēpa un samazināja SIA „/Nosaukums/” ar nodokli apliekamo objektu Ls 14250,85 apmērā un nenorādīja pievienotās vērtības nodokli Ls

2565,15 apmērā;

2005.gada martā nenorādīja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā SIA „/Nosaukums/ pievienotās vērtības deklarācijā visus SIA „/Nosaukums/” veiktos

darījumus, tādējādi slēpa un samazināja SIA „/Nosaukums/” ar nodokli apliekamo objektu Ls 33394,58 apmērā un nenorādīja pievienotās vērtības nodokli Ls

6011,03 apmērā;

2005.gada aprīlī nenorādīja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā SIA „/Nosaukums/” pievienotās vērtības deklarācijā visus SIA „/Nosaukums/” veiktos

darījumus, tādējādi slēpa un samazināja SIA „/Nosaukums/” ar nodokli apliekamo objektu Ls 25758,53 apmērā un nenorādīja pievienotās vērtības nodokli Ls

4636,54 apmērā;

2005.gada maijā nenorādīja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā SIA „/Nosaukums/” pievienotās vērtības deklarācijā visus SIA „/Nosaukums/” veiktos

darījumus, tādējādi slēpa un samazināja SIA „/Nosaukums/” ar nodokli apliekamo objektu Ls 36021,72 apmērā un nenorādīja pievienotās vērtības nodokli Ls

6483,91 apmērā;

2005.gada jūnijā nenorādīja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā SIA „/Nosaukums/” pievienotās vērtības deklarācijā visus SIA „/Nosaukums/” veiktos

darījumus, tādējādi slēpa un samazināja SIA /Nosaukums/” ar nodokli apliekamo objektu Ls 67731,89 apmērā un nenorādīja pievienotās vērtības nodokli Ls

12191,74 apmērā;

2005.gada jūlijā nenorādīja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā SIA „/Nosaukums/” pievienotās vērtības deklarācijā visus SIA /Nosaukums/” veiktos

darījumus, tādējādi slēpa un samazināja SIA „/Nosaukums/” ar nodokli apliekamo objektu Ls 3652,21 apmērā un nenorādīja pievienotās vērtības nodokli Ls 657,40

apmērā;

2005.gada augustā nenorādīja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā SIA „/Nosaukums/” pievienotās vērtības deklarācijā visus SIA „/Nosaukums/” veiktos

darījumus, tādējādi slēpa un samazināja SIA „/Nosaukums/” ar nodokli apliekamo objektu Ls 43125,21 apmērā un nenorādīja pievienotās vērtības nodokli Ls

7762,52 apmērā;

2005.gada septembrī nenorādīja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā SIA „/Nosaukums/” pievienotās vērtības deklarācijā visus SIA „/Nosaukums/”

veiktos darījumus, tādējādi slēpa un samazināja SIA „/Nosaukums/” ar nodokli apliekamo objektu Ls 94556,91 apmērā un nenorādīja pievienotās vērtības nodokli

Ls 17020,43 apmērā;

2005.gada oktobrī nenorādīja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā SIA „/Nosaukums/” pievienotās vērtības deklarācijā visus SIA „/Nosaukums/” veiktos

darījumus, tādējādi slēpa un samazināja SIA „/Nosaukums/ ar nodokli apliekamo objektu Ls 66592,45 apmērā un nenorādīja pievienotās vērtības nodokli Ls

11986,64 apmērā;

2005.gada novembrī nenorādīja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā SIA „/Nosaukums/” pievienotās vērtības deklarācijā visus SIA „/Nosaukums/” veiktos

darījumus, tādējādi slēpa un samazināja SIA „/Nosaukums/” ar nodokli apliekamo objektu Ls 53369,23 apmērā un nenorādīja pievienotās vērtības nodokli Ls

9606,43 apmērā;

neskatoties uz to, ka 2005.gada 4.novembrī SIA „/Nosaukums/ tika izslēgta no pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistra, 2005.gada decembrī veica un

nenorādīja Valsts ieņēmumu dienestam SIA „/Nosaukums/” veiktos darījumus, tādējādi slēpa un samazināja SIA „/Nosaukums/” ar nodokli apliekamo objektu Ls

25523,20 apmērā un nenorādīja pievienotās vērtības nodokli Ls 4594,18 apmērā.

Tādējādi, /pers. A/ veicot darījumus SIA „/Nosaukums/” vārdā laika posmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim slēpa un samazināja ar

nodokli apliekamo objektu Ls 468161,91 apmērā un izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas Ls 84269,29 apmērā.

Laika posmā no 2004.gada decembra līdz 2005.gada decembrim SIA „/Nosaukums/ tika nodarbināta grāmatvede /pers. B/ ar atalgojumu Ls 90 apmērā,

kurai netika aprēķinātas un norādītas atskaitēs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 29,78 apmērā mēnesī.

Tādējādi, /pers. A/ veicot uzņēmējdarbību SIA „/Nosaukums/” vārdā laika posmā no 2004.gada decembra līdz 2005.gada decembrim nenorādīja atskaitēs

/pers. B/ darba algu Ls 1170 apmērā un izvairījās no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksas Ls 387,14 apmērā.

Tā, kopā /pers. A/ nodarīja zaudējumus valstij lielā apmērā par kopējo summu Ls 84683,43 (120493,67 euro).

Šādas/pers. A/darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas.

/pers. A/ apsūdzēts par to, ka lika šķēršļus maksātnespējas procesa gaitā, kas izpaudās kā administratora pieprasītās informācijas

nesniegšana, un konkrēti:

laika posmā no 2007.gada 28.februāra līdz 2007.gada 21.maijam /pers. A/, būdams nozīmēts par parādnieka SIA „/Nosaukums/” pārstāvi nesniedza atbildi

uz maksātnespējīgās SIA „/Nosaukums/” administratores 2007.gada 12.februāra rīkojumu Nr.2, kuru saņēma 2007.gada 16.februārī, tādējādi liekot šķēršļus

maksātnespējas procesa gaitai.

Šādas /pers. A/darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 215.panta trešās daļas.

Tiesas sēdē prokurors saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 462.panta pirmo daļu pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju valsts interesēs 120493,67 euro

(Ls 84683,43) apmērā kā norādījis zaudējumus apsūdzībā.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas un 215.panta trešās daļas

neatzina.

Pārbaudot un izvērtējot paša apsūdzētā /pers. A/ un liecinieces /pers. C/ liecības, rakstveida pierādījumus tiesas izmeklēšanā, tiesa secina, ka apsūdzētais

/pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas un 215.panta trešās daļas atzīstams par nevainīgu un attaisnojams, jo apsūdzībā norādītajās /pers. A/

darbībās nav konstatējams noziedzīgu nodarījumu sastāvs.

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. D/ piedāvājis nopelnīt naudu neko nedarot. Pēc kāda laika, pie viņa ieradies vīrietis vārdā

Aleksandrs. Pēc Aleksandra norīkojuma gājis uz vairākām iestādēm, arī bankām, kur parakstījis dažādus dokumentus, pircis pavadzīmes. Kādas funkcijas veic šīs

iestādes nezina. Bankās izņemtās naudas summas uzreiz atdevis Aleksandram. Dokumentus parakstījis tikšanās reizēs ar Aleksandru gan kafejnīcās, gan kāpņu

telpās vismaz reizi nedēļā. Par dokumentu parakstīšanu Aleksandrs devis naudu. Aleksandrs vedis uz Rīgu, lai bankā atvērtu kontu. Daudzas reizes parakstījis

Aleksandra atvestās preču pavadzīmes, taču kam obligāti jābūt norādītam pavadzīmē, nevar pateikt. Nekad nav interesējies un sapratis, kādus dokumentus

paraksta, bez tam parakstījis arī tukšus dokumentus. To gan sapratis, ka paraksta dokumentus, lai Aleksandra cilvēki saņemtu uz bankas konta naudu. Pievienotā

vērtības nodokļa deklarācijas nav pildījis, Valsts ieņēmumu dienestam grāmatvedības dokumentus nav sniedzis. Nav zinājis, ka uz viņa vārdu bijusi reģistrēta firma

SIA „/nosaukums/”, un tai bijusi grāmatvede /pers. B/, jo nekad viņu nav redzējis. Sākumā pastā saņemtos sūtījumus atvēris un izlasījis, bet tad Aleksandrs

norādījis, ka visi pasta sūtījumi neatvērti jāatdod viņam. Pieprasījumu no administratores par SIA „/nosaukums/” dokumentu nodošanu nekad nav saņēmis un

nekādi dokumenti pie viņa nekad nav bijuši. Kad paziņa Ritvars redzējis, ka paraksta Aleksandra atvestos dokumentus, tad norādījis, ka var sanākt nepatikšanas

un, no tā brīža Aleksandram pateicis, ka neko vairāk neparakstīs. Aleksandrs devis norādījumus, kas jā liecina pirmstiesas izmeklēšanā. Kad informējis Aleksandru

par saņemtajām tiesas pavēstēm, Aleksandrs nopircis biļeti uz Angliju un sarunājis tur viņam darbu uz laiku, līdz viss Latvijā nokārtosies. Iepriekšējās tiesas sēdēs

visus norādījumus viņam devis aizstāvis, ar kuru pats vienošanos nav slēdzis.

2009.gada 2.jūlija tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā nav atzinis. Liecinājis, ka bijis SIA „/nosaukums/” īpašnieks, bet visus

uzņēmuma dokumentus licis parakstīt Aleksandrs, kurš runājis krieviski un braucis ar BMW markas automašīnu. Uzņēmums it kā nodarbojies ar zivju tirgošanu.

Vēstules adresētas SIA „Reut” saņēmis no dažādām iestādēm. Parakstījis preču pavadzīmes, par ko ikreiz saņēmis Ls 10 vai Ls 20. Kad teicis Aleksandram, ka

neparakstīs vairs nevienu dokumentu, Aleksandrs izteicis draudus, ka nositīs. Vairumā dokumentu, kas atrodas lietas materiālos nav parakstījis.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudot /pers. A/ liecības, kuras sniedzis 2007.gada 30.martā kā persona,

pret kuru uzsākts kriminālprocess, liecinājis, ka ir SIA „/nosaukums/” vienīgais dalībnieks, rīkotājdirektors ar paraksta tiesībām. Veicot auditu 2006.gadā Valsts

ieņēmumu dienests konstatējis SIA „/nosaukums/” nodokļu parādu, jo nav bijis iesniedzis visus grāmatvedības dokumentus, kuri atradušies pie grāmatvedes

Natālijas. Uzskata, ka, ja būtu iesniedzis visus SIA „Reut” grāmatvedības dokumentus, nodokļu parāds auditā nebūtu konstatēts. Grāmatvedi /pers. B/ nav varējis

sazvanīt ne no sava mobilā telefona, ne no civilsievas tālruņa, viņas uzvārdu un dzīvesvietu nezina. Pēc audita veikšanas, Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece

viņam atdevusi kaut kādas pavadzīmes, kaut kādas atskaites. Kad pēdējo reizi sniedzis SIA „/nosaukums/” gada pārskatu neatceras, varbūt 2006.gadā. SIA

„Reut” maksātnespējas procesa administratores /pers. C/ 2007.gada 12.februāra rīkojumu Nr.2 saņēmis kā ierakstītu pasta sūtījumu, par kura saņemšanu ir

parakstījies. Neatceras, kad parakstījies par sūtījuma saņemšanu un, kad to izlasījis, bet to lasījis. Atbildi uz šo rīkojumu nav sniedzis sev nezināmu apstākļu dēļ

(3.sējums lietas 136.-138.lapa).

Krimināllieta saņemta iztiesāšanai Liepājas tiesā 2007.gada 27.novembrī (3.sējums lietas 194.lapa). Uz tiesas sēdēm 2008.gada 8.februārī, 2008.gada

4.aprīlī, 2008.gada 29.maijā nav ieradies, tiesas pavēstes saņēmis (3.sējums lietas 197., 200., 202.-203., 212.lapa). Ar Liepājas tiesas 2008.gada 29.maija lēmumu

izsludināta /pers. A/ meklēšana, un 2009.gada 30.maijā /pers. A/ aizturēts (3.sējums lietas 213.-219.lapa). Tātad, ņemot vērā /pers. A/ liecināto tiesas sēdē, tiesai

nav pamata neticēt apsūdzētā liecinātam par to, ka bijusi persona Aleksandrs, pēc kura norādījumiem tikusi reģistrēta SIA „/nosaukums/”, un parakstīti visi

dokumenti saistībā ar tās saimniecisko darbību. Kad krimināllieta nonākusi iztiesāšanai tiesā, Aleksandrs palīdzējis aizbraukt no Latvijas.

No SIA „/nosaukums/” reģistrācijas lietas dokumentiem secināms, ka 2003.gada 23.decembrī LR Uzņēmumu reģistrā iesniegti /pers. A/ parakstīti

dokumenti uzņēmuma reģistrēšanai, uzņēmuma darbība saskaņā ar statūtiem, SIA dalībnieks un rīkotājdirektors /pers. A/. Pieteikumu kapitālsabiedrības

ierakstīšanai komercreģistrā, SIA „/nosaukums/” statūtus zvērinātas notāres Aijas Burbeckas klātbūtnē, pārbaudot viņa rīcībspēju, ir parakstījis /pers. A/. Arī par

Uzņēmuma reģistra 2004.gada 27.janvāra lēmuma, par SIA „/nosaukums/” ierakstīšanu komercreģistrā, saņemšanu 2004.gada 29.janvārī ir parakstījies /pers. A/.

Šādi secināts 2009.gada 13.oktobra rokraksta ekspertīzes eksperta atzinumā (1.sējums lietas 9.-44.lapa, 3.sējums lietas 31.-105.lapa, 4.sējums lietas 80.-81.lapa).

/pers. A/ nenoliedz, ka pēc Aleksandra norādījuma regulāri no SIA „/nosaukums/ bankas konta AS „Rietumu banka” izņēmis naudas līdzekļus, ko apliecina viņa

paraksts uz rīkojumiem par naudas izmaksu.

No augstāk minētā, secināms, ka /pers. A/ vajadzēja apzināties, ka uz viņa vārda ir reģistrēts uzņēmums SIA „/nosaukums/”. Savukārt no VSIA „Piejūras

slimnīca” izziņas redzams, ka /pers. A/ bijis ambulatorās psihiatriskās nodaļas pacientu psihiskās aprūpes reģistrā, viņam konstatēta viegla garīga atpalicība

(3.sējums lietas 182.plapa).

Bet to, ka pie SIA „/nosaukums/” reģistrācijas bija iesaistītas arī citas personas, savās liecībās norāda pats apsūdzētais /pers. A/, tas redzams no maksājuma

uzdevumiem par Uzņēmuma reģistra sniegtajiem pakalpojumiem, un ar rokraksta ekspertīzes eksperta atzinumu secināts, ka 2003.gada 23.decembra iesniegumā

par SIA „/nosaukums/” juridisko adresi un iesniegumā par /pers. A/ piekrišanu būt par SIA „/nosaukums/” rīkotājdirektoru parakstus nav izpildījis pats /pers. A/,

bet cita persona (1.sējums lietas 41.-44.lapa, 3.sējums lietas 102.-105.lapa, 4.sējums lietas 80.-81.lapa).

Tiesas izmeklēšanā liecinieks /pers. E/ liecināja, ka /pers. A/ apmēram pirms 10 gadiem bijusi reģistrēta SIA, bet reāli /pers. A/ strādājis celtniecībā. Vienu

reizi vīrietis ar melnu automašīnu atbraucis un krievu valodā lamājis /pers. A/ saistībā ar naudas lietām.

Apsūdzētais /pers. A/ norādījis un tiesu rokraksta ekspertīzes atzinumā Nr.09-1539 secināts, ka SIA „/nosaukums/” izrakstītajās 11 preču pavadzīmēs –

rēķinos (01.09.2005. LZ-IX Nr.291851, 12.07.2005. HL-VII Nr.794634, 09.05.2005. LP-IX Nr.150971, 20.06.2005. HL-VII Nr.794637, 13.05.2005. HL-VII

Nr.794645, 05.04.2005. HL-VII Nr.794624, 18.03.2005. HL-VII Nr.794622, 11.05.2005. HL-VII Nr.794625, 20.10.2005. HM-VII Nr.906090, 24.10.2005. HM-

VII Nr.906091, 31.10.2005. HM-VII Nr.906092); trīs rēķinos (27.07.2005. Nr.2005/07/1, 30.11.2005. Nr.11/05, 30.12.2005. Nr.12/05); 18.07.2005. uzņēmuma

līgumā; 01.09.2005. uzņēmuma līgumā Nr.1 ; 02.01.20005. līgumā Nr.02/01-2005; 31.10.2005. darba pieņemšanas – nodošanas aktā Nr.1 parakstus SIA

„/nosaukums/” nav izpildījis pats /pers. A/, bet kādas citas personas, atdarinot /pers. A/ parakstus (2.sējums lietas 9.-11., 20.-23., 35., 42., 109., 127.-129., 139.-

141., 146.-147.lapa, 4.sējums lietas 80.-81.lapa).

Ņemot vērā augstāk minēto tiesai rodas šaubas vai /pers. A/ ir noziedzīgo nodarījumu, par kuriem tiek apsūdzēts izdarītājs vai līdzdalībnieks, t.i. subjekts, jo

noziedzīga nodarījuma subjekta pamatpazīmes ir pieskaitāmība un vecums, no kura iestājas kriminālatbildība. Tā kā tiesā apsūdzētā aizstāvību realizēja zvērināts

advokāts, tad tiesai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455.panta otro daļu, rodoties šaubām par apsūdzētā pieskaitāmību vai iespējamo vainu apsūdzībā, nebija

tiesību pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 8.pantu – par vainīgu noziedzīgā nodarījumā atzīstama tikai persona, kas to izdarījusi ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības un

nosakot noziedzīgā nodarījuma izdarījušas personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvām pazīmēm.

No SIA „/nosaukums/” gada pārskata par 2004.gadu, kas atrodas Uzņēmuma reģistra reģistrācijas lietā, secināms, ka uzņēmumam 2004.gadā nav bijis

apgrozījums, tātad saimnieciskā darbība 2004.gadā nav notikusi. Gada pārskatā visus dokumentus ir parakstījis /pers. A/ (1.sējums lietas 14.-26.lapa, 3.sējums

lietas 75.-87.lapa, 4.sējums lietas 80.-81.lapa).

No Valsts ieņēmumu dienesta 2006.gada 19.maija lēmuma par audita rezultātiem Nr.5.1.1-8/95 un audita pārskata Nr.95 par SIA „/nosaukums/,

reģ.Nr./reģistrācijas numurs/8, konstatēts, ka no 2004.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31 .decembrim SIA „/nosaukums/” veicis darījumus. Audita laikā, 2005.gada

21.martā, /pers. A/ sniedzis paskaidrojumus un iesniedzis tikai daļu no izrakstītajām preču pavadzīmēm - rēķiniem, kā arī nav uzrādījis grāmatvedības reģistrus par

preču realizāciju un pievienotā vērtības nodokļa uzskaiti. Audita laikā pieprasīta informācija no darījumu partneriem, t.i. trešajām personām un AS „Rietumu

banka” sniegtās informācijas par SIA „/nosaukums/” norēķinu kontā ieskaitītām apmaksām par izrakstītajiem rēķiniem.

Apsūdzētais liecībās norādījis, ka viņa rīcībā nekādi SIA „/nosaukums/” dokumenti nav bijuši, tie bijuši pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidroto personu

Aleksandra un grāmatvedes /pers. B/ rīcībā. SIA „/nosaukums/” juridiskā adresē /adrese A/ ir dzīvoklis, kur nekāda saimnieciskā darbība nav notikusi un

uzņēmuma birojs nav atradies.

Auditā konstatēts, ka 2004.gada 15.novembrī SIA „/nosaukums/” rīkotājdirektors /pers. A/ Valsts ieņēmumu dienestam sniedzis rakstisku informāciju, ka

uzņēmuma grāmatvedību kārtos /pers. B/. Audita laikā, 2006.gada 21.martā, /pers. A/ rakstiski paskaidrojis, ka grāmatvede /pers. B/ bijusi nodarbināta no

2004.gada decembra līdz 2006.gada janvārim. /pers. B/ maksāta darba alga – Ls 90 mēnesī, bet darba līgums ar viņu nav bijis noslēgts. Auditā secināts, ka SIA

„/nosaukums/” nodarbinājusi darba ņēmēju /pers. B/, nenodibinot darba attiecības, un nav aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par

taksācijas periodu no 2004.gada decembra līdz 2005.gada decembrim Ls 387,14 apmērā (1.sējums lietas 46.-71.lapa).

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā redzams no 2007.gada 17.maija un 11.jūlija uzziņām, nav iegūtas nekādas ziņas par SIA „/nosaukums/” grāmatvedes

Natālijas identitāti, adresi (3.sējums lietas 106.-110.lapa). Krimināllietas iztiesāšanas laikā nebija iespējams nodrošināt /pers. B/ ierašanos uz tiesas sēdēm.

Auditā, salīdzinot grāmatvedības pirmdokumentus, no trešajām personām saņemto informāciju ar pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās uzrādīto kopējo

darījumu vērtību, aprēķināto pievienotās vērtības nodokli un priekšnodokli, ir konstatētas starpības. Rezultātā SIA /nosaukums/ papildus aprēķināts pievienotās

vērtības nodokļa parāds Ls 285423,97 par taksācijas periodu no 2004.gada decembra līdz 2005.gada decembrim (1.sējums lietas 46.-71.lapa).

SIA „/nosaukums/” iesniegusi VID pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas par visiem 2005.gada mēnešiem ar pārskatiem par priekšnodokļa summām, kas

iekļautas deklarācijā.

Tiesu rokraksta ekspertīzes atzinumā Nr.09-1539 secināts, ka SIA „/nosaukums/” VID iesniegtās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā par 2005.gada

februāri un pārskatā par priekšnodokļa summām, kas iekļautas februāra deklarācijā, VID iesniegtās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās par 2005.gada martu

un novembri parakstus nav izpildījis pats /pers. A/, bet kādas citas personas, atdarinot /pers. A/ parakstus (4.sējums lietas 80.-81.lapa).

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 201.gada 31.decembrim), paredzēta kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļu vai tiem

pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai

pašvaldībai lielā apmērā.

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir tautsaimniecības intereses un valsts intereses nodokļu ieņēmumu jomā.

Noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir likumā noteiktie nodokļi, ar tiem apliekamie ienākumi, peļņa un citi ar nodokli apliekamie objekti, kā arī citi nodokļiem

pielīdzināmie maksājumi – valsts nodevas, pašvaldības nodevas.

/pers. A/ celtajā apsūdzībā norādīts, ka iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā deklarācijas un pārskatus par SIA „/nosaukums/” veiktajiem saimnieciskajiem

darījumiem un gūtajiem ieņēmumiem /pers. A/ slēpis un samazinājis apliekamo objektu.

No apsūdzības nav saprotams vai slēpti un samazināti darījumi, vai slēpti un samazināti ieņēmumi, vai slēpti un samazināti kādi citi ar nodokli apliekami

objekti. Nodokļu un nodevu likmi, to aprēķināšanas un nomaksas kārtību un pienākumu nosaka dažādi likumi, kā arī Ministru kabineta noteikumi. Bet apsūdzībā

konkrēti nav norādītas tās likuma normas vai citi normatīvie akti, saskaņā ar kuriem /pers. A/ bija pienākums kā SIA /nosaukums/” amatpersonai maksāt nodokļus

vai tiem pielīdzināmos maksājumus, norādot konkrētu pantu, to daļas un punktus, kuru priekšraksti pārkāpti.

Bez tam, formulējot apsūdzību jāņem vērā, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās; nodokļu

deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās informācijas neiesniegšana; nelikumīga nodokļu atvieglojumu,

priekšrocību un atlaižu piemērošana; jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksāti pilnā apmērā vai daļēji.

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse var izpausties personas bezdarbībā vai darbībā.

„Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas notiek, ja persona bez attaisnojošiem iemesliem noteiktā termiņā neizdara maksājumus;

slēpšana vai samazināšana (daļēja noslēpšana) notiek, ja nodokļu vai nodevu maksātājs deklarācijās vai nodokļu aprēķinos noslēpj vai samazina nodokļu bāzi (ar

nodokli apliekamo objektu) un no tās aprēķināto nodokļu summu” (Skat. U.Krastiņš, V.Liholaja, Ā.Niedre. Krimināl tiesības. Vispārīgā un Sevišķā daļa:

Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999, 253.lpp.).

Tātad, formulējot apsūdzību jānorāda, kādā veidā izdarīts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2010.gada 31.decembrim) paredzētais

noziegums, t.i., ar bezdarbību, tieši izvairoties no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai arī ar darbību, slēpjot vai samazinot ienākumus, peļņu vai

citus ar nodokli apliekamos objektus un tādējādi izvairoties no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.

Lai atzītu apsūdzētā /pers. A/ vainu par pierādītu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.panta otrās daļas noteikumiem valsts apsūdzētājam ir jāpierāda

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība, kas cita starpā ietver pienākumu pierādīt tos noziedzīgā nodarījuma

faktiskos apstākļus, kuri nosaka nodarījuma juridisko kvalifikāciju. Tas nozīmē, ka valsts apsūdzētājam ir jāpierāda, ka /pers. A/ bija likumā noteikts pienākums

maksāt nodokļus un tiem pielīdzinātus maksājumus, bet viņš no šī pienākuma ir izvairījies un ar to nodarījis valstij lielus zaudējumus.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts vairākkārt norādījis uz to, ka Kriminālprocesa likuma 405.pants, kurā norādītas prasības apsūdzības saturam,

jāaplūko kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmo daļu, kas paredz personas tiesības uz aizstāvību, proti, apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona

varētu zināt ne tikai, par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet arī, kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības tai tiek inkriminētas

uzrādītās apsūdzības ietvaros. Minētais nosacījums ietver sevī arī prasību par apsūdzības konkrētību. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību,

nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietas materiālos (Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 28.janvāra lēmums lietā Nr.SKK-22/2011, Augstākās tiesas

Senāta 2011.gada 28.decembra lēmums lietā Nr.SKK690/2011, Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 4.jūnija lēmums lietā Nr.SKK-8/2012).

Arī kriminālprocesa tiesību teorijā izteikts viedoklis, ka nodarījuma faktiskie apstākļi jāizklāsta maksimāli pilnīgi, lai tajos atainotos ikviena inkriminētā

noziedzīgā sastāva pazīme. Jāizvairās no tādu apsūdzībā nekonkretizētu jēdzienu vai izteicienu lietošanas, kas var tikt nevienveidīgi vai neviennozīmīgi saprasti, ir

nekonkrēti, bez vispārpieņemta skaidrojuma u.tml. Tādējādi apsūdzībai ir jābūt tik konkrētai un pilnīgai, ka tā uzskatāmi un nepārprotami raksturo personai

inkriminēto nodarījumu un rada iespēju aizstāvēties (Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K.Kriminālprocess. Raksti. 2005-2010, – Rīga: Latvijas Vēstnesis,

2010, 610.-611.lpp.).

Apsūdzībā norādīts, ka /pers. A/ slēpis un samazinājis apliekamo objektu. Tiesa uzskata, ka apsūdzībā būtu konkrēti norādāms, kas tika slēpts un, kas tika

samazināts.

Lai pierādītu faktiskos apstākļus, tie vispirms ir jāformulē atbilstoši Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas 2.punkta noteikumiem, kas nosaka, ka

lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzībā) jānorāda katra inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, kas nosaka juridisko

kvalifikāciju. Tas nozīmē, ka šajā lietā /pers. A/ apsūdzībā bija jānorāda konkrētas tiesību normas (likums, tā pants, panta daļa, punkts), saskaņā ar kurām /pers. A/

bija persona, kurai bija pienākums konkrētā taksācijas periodā no konkrētas apliekamās summas pēc noteiktas likmes maksāt attiecīgus nodokļus un pielīdzinātos

maksājumus.

No audita un pievienotās vērtības deklarācijām, tiesa konstatē, ka ik mēnesi SIA „/nosaukums/” uzrādītas lielas priekšnodokļa summas, darījumi nav atšifrēti.

Uzrādot ar grāmatvedības dokumentiem nepamatotas priekšnodokļa summas tiek samazināta pievienotās vērtības nodokļa summa, kas maksājama valsts budžetā.

Tādējādi, ar auditu ir konstatēts, ka SIA „/nosaukums/” par laiku no 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim izvairījās no pievienotā vērtības

nodokļa iemaksas valsts budžetā Ls 283 243,27 apmērā nevis Ls 84269,29 apmērā, kā tas norādīts apsūdzībā.

Apsūdzības robežas un saturu nosaka prokurors, jo saskaņā ar Latvijā pastāvošo tiesisko kārtību tieši prokurora ekskluzīva funkcija ir lemt, vai persona ir

saucama pie kriminālatbildības un ja jā, tad par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Savukārt apsūdzība nosaka iztiesāšanas robežas tiesā. Tiesas tiesības

konstatēt citus, no apsūdzības atšķirīgus apstākļus ir ierobežotas. Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā noteikts, ka tiesa var atzīt par pierādītiem no

apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus tikai tajā gadījumā, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz

aizstāvību, taču tā nevar šo apsūdzību papildināt, precizēt vai kādā daļā izveidot no jauna, jo tādā veidā tiktu pārkāpts procesuālo pilnvaru nodalīšanas princips

(Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 4.jūnija lēmums lietā Nr.SKK-8/2012).

Apsūdzībai jābūt tādai, kas atbilstu Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmajā daļā iekļautajai norādei par notiesājoš a sprieduma saturu, kur noziedzīga

nodarījuma faktiskie apstākļi tiek definēti kā „noziedzīgā nodarījuma apraksts”, minot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku un vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā

vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas, ciktāl tos iespējams noskaidrot (skat.Ā.Meikališa, K.Strada–Rozenberga. Kriminālprocess. Raksti. 2005–2010

–Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2010. -591.lpp.).

Apsūdzībai jābūt pietiekami konkretizētai, tādai, kas ļauj pilnībā izprast tās būtību, nemeklējot papildus izskaidrojumus krimināllietas materiālos. Tas, ka šāda

veida informācija ir lietas materiālos, neattaisno tās neiekļaušanu apsūdzības saturā. Notikuma faktiskie apstākļi ir daļa no pierādīšanas priekšmeta, kas apsūdzībai

ir jāpierāda tiesas izmeklēšanā. Tiesai nav iespējams vērtēt /pers. A/ darbības atbilstību vai neatbilstību konkrētas tiesību normas prasībām, jo viņš nav apsūdzēts

konkrētas tiesību normas pārkāpumā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 17.pantā noteikto procesuālo funkciju nodalījumu, tiesa nedrīkst meklēt un konstatēt

personas uzvedības atbilstību vai neatbilstību konkrētai tiesību normai (likumam, tā pantam, daļai un punktam), kas nav norādīta apsūdzībā, jo tā ir apsūdzētāja

funkcija, kuras uzdevums ir pierādīt personas darbību prettiesiskumu. Tas nozīmē, ka tiesa saskaņā ar likumu nedrīkst meklēt konkrētas tiesību normas, kuras

/pers. A/ ar savu rīcību būtu pārkāpis, jo tādā gadījumā tiesai būtu jāuzņemas valsts apsūdzētāja funkcija un jāsastāda jauna apsūdzība, kas ir pretrunā ar

procesuālo funkciju nodalīšanas principu.

Tiesa, izvērtējot /pers. A/ celto apsūdzību un pārbaudot pierādījumus, secina, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, kura pazīmes

paredzētas Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā nav pierādīta, un viņš attaisnojams.

A r 2006.gada 18.decembra Liepājas tiesas spriedumu civillietā Nr.C20-266006/12 SIA „/nosaukums/” pasludināts par maksātnespējīgu. Par

maksātnespējīgās SIA „Reut” administratori apstiprināta /pers. C/ un par parādnieka pārstāvi noteikts /pers. A/, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir

obligāta (3.sējums lietas 23.-24., 115.-116.lapa).

Administratore /pers. C/ 2006.gada 8.novembrī SIA „/nosaukums/” pārstāvim /pers. A/ nosūtījusi ierakstītā pasta sūtījumā rīkojumu Nr.1 iesniegt

administratorei SIA „/nosaukums/” grāmatvedības dokumentus (3.sējums lietas 8.-9.lapa).

Tiesas izmeklēšanā lieciniece /pers. C/ liecināja, ka /pers. A/ ierakstītos pasta sūtījumos nosūtījusi rīkojumus Nr.1 un Nr.2. Telefoniski ar /pers. A/ nav

sazinājusies. Maksātnespējas process SIA „/nosaukums/” ticis pabeigts ar bankrota procedūru bez pieprasītajiem dokumentiem, jo nav konstatēta manta ko pārdot,

ir tikai izdevumi. Neiesniegtie dokumenti nav traucējuši pabeigt maksātnespējas procesu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas liecinieces pirmstiesas procesā sniegtās liecības. Nopratināta kā

lieciniece 2007.gada 7.jūnijā un 14.augustā /pers. C/ liecinājusi, ka rīkojumu Nr.1 /pers. A/ nav saņēmis, jo sūtījums ticis atgriezts kā neizsniegts. Nosūtījusi

rīkojumu Nr.2, par kura saņemšanu liecina /pers. A/ paraksts uz pasta paziņojuma. /pers. A/ nav sazinājies ar administratori un nav sniedzis nekādus

paskaidrojumus. 2007.gada 5.jūlijā saņēmusi no /pers. A/ SIA „/nosaukums/” dibināšanas lēmumu, Uzņēmumu reģistra lēmumus, SIA „/nosaukums/” statūtus un

reģistrācijas apliecības. Sakarā ar to, ka 2007.gada 21.maijā pabeigts SIA „/nosaukums/” maksātnespējas process, nekādi dokumenti vairs nav bijuši nepieciešami

(3.sējums lietas 114., 125.-126.lapa).

Tiesas izmeklēšanā /pers. A/ liecināja, ka pēc Aleksandra norādījuma atvēris SIA „/nosaukums/” norēķinu kontu AS „Rietumu banka”, ko apliecina viņa

paraksts uz paraugu kartītēm, kā arī parakstījis čekus par skaidras naudas izņemšanu (1.sējums lietas 244.-264.lapa). /pers. A/ kā SIA /nosaukums/”

rīkotājdirektors atvēris norēķinu kontu arī AS /Nosaukums D/ (1.sējums lietas 237.-238.lapa).

2007.gada 12.februārī maksātnespējīgās SIA „/nosaukums/ administratore /pers. C/ nosūtījusi uz SIA „/nosaukums/” juridisko adresi, kas nav /pers. A/

deklarētā dzīvesvieta, /pers. A/ rīkojumu Nr.2. Rīkojumā Nr.2 norādīts, ka parādnieka SIA „/nosaukums/” pārstāvim /pers. A/ līdz 2007.gada 15.februārim

jāsniedz informācija, paskaidrojumi, dokumenti par maksātnespējīgo SIA „/nosaukums/ administratorei /adrese/ (3.sējums lietas 10.-11., 13.-14., 117.-118.lapa).

2007.gada 13.martā administratore /pers. C/ iesniegusi iesniegumu Valsts policijā, lai /pers. A/ tiktu saukts pie kriminālatbildības par maksātnespējas procesa

kavēšanu, nesniedzot administratores pieprasīto informāciju (3.sējums lietas 4.-5.lapa).

Ar 2010.gada 29.septembra eksperta atzinumu Nr.10-1386 secināts, ka par rīkojuma Nr.2 saņemšanu, kas nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā Nr.2921, /pers.

A/ parakstījies AS „Latvijas pasts” paziņojumā 2007.gada 16.februārī (3.sējums lietas 12., 27., 119.-120.lapa, 4.sējums lietas 110., 117.-118.lapa).

Krimināllikuma 215.panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 201.gada 31.decembrim), paredzēta kriminālatbildība par šķēršļu likšanu maksātnespējas

procesa gaitā, kas parādnieka rīcībā izpaužas kā tiesas, administratora, kreditoru sapulces vai citu likumā noteikto personu pieprasītās likumā paredzētās

informācijas nesniegšana vai slēpšana, izvairīšanās no piedalīšanās lietas izskatīšanā, nelikumīgā īpašuma atsavināšana, īpašuma vai darījumu slēpšana, dokumentu

slēpšana, iznīcināšana vai viltošana vai citas tīšas darbības, kuras kavē maksātnespējas procesa gaitu.

No šīs krimināltiesību normas secināms, ka /pers. A/ tiek apsūdzēts par šķēršļu likšanu maksātnespējas procesa gaitā, kas parādnieka rīcībā izpaužas kā

administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšana, kur dispozīcija satur blanketas dispozīcijas pazīmes.

Tātad, apsūdzībā būtu konkrēti norādāms tas likums, kurš nosaka maksātnespējas procesa gaitā parādniekam pienākumu iesniegt likumā paredzēto

informāciju, un konkrēti kādu informāciju likums nosaka iesniegt administratoram.

/pers. A/ celtā apsūdzība ir nekonkrēta un vispārīga. Viņš apsūdzēts par to, ka nesniedz atbildi uz administratores rīkojumu Nr.2, nenorādot kādu likumā

paredzētu informāciju /pers. A/ būtu jāsniedz maksātnespējīgās SIA „/nosaukums/” administratorei /pers. C/.

Bez tam, administratore rīkojumu Nr. 2 /pers. A/ izsūtījusi 2007.gada 12.februārī, tajā norādot, ka informācija sniedzama līdz 2007.gada 15.februārim. /pers.

A/ par rīkojuma saņemšanu parakstījies AS „Latvijas pasts” paziņojumā 2007.gada 16.februārī. Saņemot šādu rīkojumu, /pers. A/ nekādi nebija iespējams izpildīt

administratores rīkojumu un sniegt jebkādu atbildi līdz tajā norādītajam datumam – 2007.gada 15.februārim.

No celtās apsūdzības nav saprotams, kāda tiesību norma, vai kāds dokuments, vai kāds cits apstāklis uzliek par pienākumu /pers. A/ sniegt informāciju

administratorei laika posmā no 2007.gada 28.februāra līdz 2007.gada 21.maijam, ja rīkojumā norādīts 2007.gada 15.februāris.

Tādējādi, tiesa konstatē, ka ar tādām darbībām kā tas norādīts apsūdzībā, /pers. A/ nav izdarījis Krimināllikuma 215.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu, un nav konstatējama noziedzīgā nodarījuma objektīvā un subjektīvā puse.

Kriminālprocesa likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir

tiesības uz aizstāvību. Minētās šaubas nav iespējams novērst, un tās vērtējamas par labu apsūdzētajai personai. Tāpēc apsūdzētais /pers. A/ atzīstams par

nevainīgu un attaisnojams pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punktu, jo apsūdzētā nodarījumos nav iespējams konstatēt noziedzīgu nodarījumu

sastāvu.

Ar Liepājas tiesas 2010.gada 1.februāra lēmumu /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts (4.sējums lietas 92.lapa). Ņemot vērā,

ka tiek taisīts attaisnojošs spriedums, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 526.panta pirmās daļas 2.punktu tas ir atceļams.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu un 374.panta pirmo daļu lietiskie pierādījumi - PVN deklarācijas par 2005.gadu, PVN pārskatus par

2005.gadu, AS /Nosaukums D/ konta līgumu, AS /Nosaukums D/ parakstu paraugu kartīti, AS „Rietumu banka” konta līgumu, AS „Rietumu banka” parakstu

paraugu kartīti, rīkojumus naudas izmaksai Nr.831603, Nr.846248, čekus Nr.723082, Nr.736495, Nr.762701, Nr.761945, Nr.766770, Nr.776870, Nr.780738,

Nr.782023, Nr.788270, Nr.802246, Nr.8097553, Nr.815528, Nr.816713, Nr.821427, Nr.8270553, preču pavadzīmes – rēķinus Nr.794627, Nr.291851, Nr.794634,

Nr.150971, Nr.069157, Nr.069156, Nr.906059, Nr.794637, Nr.794645, Nr.794624, Nr.794622, Nr.906065, Nr.794625, Nr.794639, Nr.794636, Nr.794640,

Nr.794642, Nr.906056, Nr.906054, Nr.906051, Nr.794633, Nr.906060, Nr.906061, Nr.906064, Nr.906072, Nr.906073, Nr.906074, Nr.906090, Nr.906091,

Nr.906092, Nr.906068, Nr.906057, Nr.9060552, Nr.906055, rēķinus Nr.2005/07/01, Nr.11.05, Nr.12/05, faktūras – rēķinus Nr.46/22-5, Nr.46/21-4, uzdevuma

līgumu, līgumu Nr.02/01-2005, līgumu Nr.1, aktu Nr.1 - sakarā ar tajos ietverto informāciju, glabājami krimināllietas materiālos.

SIA „/nosaukums/” reģistrācijas lieta Nr./numurs/, ievērojot Uzņēmuma reģistra lūgumu (4.sējums 68.-69.lapa), atgriežama Uzņēmumu reģistram.

Materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikums par labu valstij 120 493,67 euro apmērā, ņemot vērā, ka /pers. A/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā tiek

attaisnots, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 526.panta otro daļu atstājama bez izskatīšanas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta trešo daļu /pers. A/ atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas par aizstāves sniegto juridisko palīdzību

357,17 euro apmērā un tie sedzami no valsts līdzekļiem.

Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514.pantu, 519.panta 1.punktu, 526., 529.pantu

n o s p r i e d a

/pers. A/ atzīt par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas un attaisnot.

/pers. A/ atzīt par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 215.panta trešās daļas un attaisnot.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli - aizliegums izbraukt no valsts, atcelt.

/pers. A/ atbrīvot no advokāta darba samaksas.

Pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju par labu valstij 120 493,67 euro (viens simts divdesmit tūkstoši četri simti deviņdesmit trīs euro un 67/100)

apmērā atstāt bez izskatīšanas.

Lietiskos pierādījumus - PVN deklarācijas par 2005.gadu, PVN pārskatus par 2005.gadu, AS /Nosaukums D/ konta līgumu, AS /Nosaukums D/ parakstu

paraugu kartīti, AS „Rietumu banka” konta līgumu, AS „Rietumu banka” parakstu paraugu kartīti, rīkojumus naudas izmaksai Nr.831603, Nr.846248, čekus

Nr.723082, Nr.736495, Nr.762701, Nr.761945, Nr.766770, Nr.776870, Nr.780738, Nr.782023, Nr.788270, Nr.802246, Nr.809753, Nr.815528, Nr.816713,

Nr.821427, Nr.827053, Nr.864725, Nr.869347, preču pavadzīmes – rēķinus Nr.794627, Nr.291851, Nr.794634, Nr.150971, Nr.069157, Nr.069156, Nr.906059,

Nr.794637, Nr.794645, Nr.794624, Nr.794622, Nr.906065, Nr.794625, Nr.794639, Nr.794636, Nr.794640, Nr.794642, Nr.906056, Nr.906054, Nr.906051,

Nr.794633, Nr.906060, Nr.906061, Nr.906064, Nr.906072, Nr.906073, Nr.906074, Nr.906090, Nr.906091, Nr.906092, Nr.906068, Nr.906057, Nr.906052,

Nr.906055, rēķinus Nr.2005/07/01, Nr.11.05, Nr.12/05, faktūras – rēķinus Nr.46/22-5, Nr.46/21-4, uzdevuma līgumu, līgumu Nr.02/01-2005, līgumu Nr.1, aktu

Nr.1, kas atrodas krimināllietas materiālos, uzglabāt kopā ar krimināllietu.

SIA „/nosaukums/” reģistrācijas lietu Nr./numurs/ atgriezt Uzņēmumu reģistram.

Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Liepājas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2015.gada 28.maijs.

Tiesnese A.Eglija