Appeal court dismissed request to approve funding project due to artificial creation of applicant for public funds.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Administrative Regional Court rejected a funding application because the applicant created artificial conditions to exceed individual funding limits. The appeal court upheld this decision, finding the lower court correctly applied rules prohibiting public funds when such artificiality exists. Consequently, the request to approve the project was dismissed as the applicant had not met eligibility requirements.
Legislator-Regeste
KI-generiertNoteikumi Nr. 783; Noteikumi Nr. 792: Public funding is denied when an applicant artificially creates conditions to exceed individual funding limits or gain unfair advantages over other applicants.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. A420482913
Lietas arhīva Nr. AA43-0809-15/3
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2015. gada 25. jūnijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente S. Gintere,
tiesneses I. Amona un L. Konošonoka
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „LS
Holdings” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru apstiprinātu Eiropas Lauksaimniecības fonda
lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākuma „Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un
mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” ietvaros iesniegto projekta iesniegumu Nr. 13.09-L12500-000230 „Nekustamā
īpašuma /NĪ Nosaukums A/ meža meliorācijas sistēmu rekonstrukcija”, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „LS
Holdings” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 11. februāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicēja SIA „LS Holdings” Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas
pasākuma „Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” (turpmāk –
Pasākums) ietvaros Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (turpmāk – Pārvalde)
iesniedza projekta iesniegumu Nr. 13.09-L12500-000230 „Nekustamā īpašuma /NĪ Nosaukums A/ meža meliorācijas
sistēmu rekonstrukcija” (turpmāk – Projekta iesniegums).
Pārvalde ar 2013. gada 4. jūlija lēmumu Nr. 09.3-11/13/2829 pieteicējas Projekta iesniegumu noraidīja. Pieteicēja
iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu, bet Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – Dienests) direktore ar 2013. gada 5. septembra
lēmumu Nr. 10.5.2-15/13/1177-L/1434 „Par iesnieguma izskatīšanu” (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu apstrīdēto
lēmumu.
Lēmuma pamatojumā norādīts, ka Projekta iesniegums neatbilst publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem.
Projekta iesniegums iesniegts kā kopprojekts, kura dalībnieki ir SIA „LS Holdings” un /pers. A/. Dienesta konstatēto
pazīmju kopums viennozīmīgi norāda uz speciāli radītiem apstākļiem Ministru kabineta 2009. gada 14. jūlija noteikumu
Nr. 783 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai” (turpmāk –
Noteikumi Nr. 783) izpratnē. Tā kā /pers. A/ kā atbalsta pretendents Latvijas Lauku attīstības programmas 2007. –
2013. gadam ietvaros jau ir izmantojis visu vienam atbalsta pretendentam pieejamo publisko finansējumu, secināms, ka
/pers. A/ radījis uzņēmumu, kuram tiek piešķirts nekustamais īpašums ar mērķi iesniegt kopprojektu. Proti, tiek speciāli
radīti atbalsta saņemšanai nepieciešamie apstākļi, lai iegūtu publisko finansējumu, kas pārsniedz pasākumos vienam atbalsta
saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu, kā arī lai gūtu priekšrocības salīdzinājuma ar citiem projektu
iesniedzējiem. Izvērtējot Projekta iesniegumu, vienlaikus secināts, ka plānotās izmaksas uzskatāmas par nepamatoti
paaugstinātām un neatbilstošām pareizas finanšu vadības pamatprincipiem.
[2] S IA „LS Holdings” vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru
apstiprinātu Pasākuma ietvaros iesniegto Projekta iesniegumu. Pieteikums pamatots šādi.
[2.1] Dienests nav sniedzis skaidrojumu, kāpēc privātpersonas kopprojekts ar sev piederošu uzņēmumu būtu
uzskatāms par speciāli izveidotu apstākli, jo Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav šāda definējuma. Pieteicēja
uzskata, ka visas Dienesta norādītās pazīmes par it kā speciāli radītiem apstākļiem ir deklaratīvas, bez jebkādas reālas un
pamatotas argumentācijas un atsauces uz normatīvajiem aktiem, proti, tas ir subjektīvs valsts ierēdņu viedoklis.
[2.2] /pers. A/ ir iesniedzis identiskus kopprojektus, saņēmis pozitīvu atbildi un īsteno projektus. Pieteicējai nav
saprotama Administratīvā procesa likumā uzskaitīto principu neievērošana pieteicējas gadījumā.
[2.3] Dienests atsaucas uz Ministru kabineta noteikumu normām, bet nesniedz skaidrojumu, vai pieteicēja vēlējusies
iegūt publisko finansējumu, kas pārsniedz Pasākumā vienam atbalsta pretendentam maksimālo publiskā finansējuma summu,
vai arī pieteicēja vēlējusies gūt priekšrocību salīdzinājumā ar citiem projekta iesniedzējiem, vai vēlējusies iegūt gan vienu,
gan otru.
[2.4] Dienests norāda, ka ir veicis izmaksu analīzi par būvdarbu veidiem lauksaimniecības un meža zemēs, kā
rezultātā secinājis, ka vidējā tirgus cena gultnēm ir 3 lati/m3 un caurtekām diametrā līdz 0,6 m (ieskaitot) ir 300 lati/m. Taču
pieteicējai nebija iespējas uzzināt, kādi parametri tika ņemti par pamatu šādai analīzei. Līdz ar to tai nebija iespējas
pārliecināties, vai konkrēti pieteicējas pieteiktais projekts atbilst šādiem parametriem, lai varētu apgalvot, ka tās norādītā
cena neatbilst vidējai tirgus cenai.
[3] Dienests rakstveida paskaidrojumā Administratīvajai rajona tiesai pieteicējas prasījumu neatzina, pamatojoties uz
Lēmumā minēto argumentāciju.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 11. februāra spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts. Spriedums
motivēts šādi.
[4.1] Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai
tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga
administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā
labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies, proti, jāpārbauda, vai pastāv
labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Turklāt, izvērtējot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta
izdošanu, tiesa nav saistīta ar administratīvā akta pamatojumā norādītajiem argumentiem. Proti, lemjot par labvēlīga
administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai
pieteicējam ir tiesības uz labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja tiesa norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt,
bet kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, arī
neanalizējot, vai ir iestājušies pārējie tiesību normā minētie apstākļi (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
(turpmāk – Augstākā tiesa) 2007. gada 12. aprīļa sprieduma Nr. SKA-118/2007 10. punktu).
[4.2] Lietā strīds ir par to, vai Dienests pamatoti secinājis, ka pieteicējas Projekta iesniegumā pieteiktā atbalsta
saņemšanai ir speciāli radīti apstākļi, lai iegūtu publisko finansējumu, kas pārsniedz Pasākumā vienam atbalsta saņēmējam
maksimāli pieejamo publisko finansējumu, kā arī gūtu priekšrocību salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem. Strīds ir
arī par to, vai Dienests pamatoti secinājis, ka pieteicējas projekta izmaksas ir nepamatoti sadārdzinātas.
[4.3] Noteikumu Nr. 783 8. punkts noteic, ja projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā Dienests konstatē, ka atbalsta
pretendents ir speciāli radījis atbalsta saņemšanai nepieciešamos apstākļus, lai iegūtu publisko finansējumu, kas pārsniedz
pasākumos vienam atbalsta saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu, vai gūtu priekšrocības
salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem, vai izvairītos no kāda atbalsta saņemšanas nosacījuma izpildes, projekta
iesniegumu noraida.
Ministru kabineta 2008. gada 23. septembra noteikumu Nr. 792 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas,
administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma „Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības
attīstību un pielāgošanu” īstenošanai” (turpmāk – Noteikumi Nr. 792) 19. un 20. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz
2014. gada 23. janvārim) noteica, ja ieguldījumi tiek veikti pašvaldības vai viena īpašnieka meliorācijas sistēmā un
projekts netiek īstenots kā kopprojekts, pretendenta visu projektu kopējā attiecināmo izmaksu summa pasākuma ietvaros
programmēšanas periodā nepārsniedz 100 000 euro ekvivalentu latos. Ja tiek īstenots kopprojekts, attiecināmo izmaksu
summa pasākuma ietvaros programmēšanas periodā vienam pretendentam nepārsniedz 200 000 euro ekvivalentu latos.
Savukārt šo noteikumu 15.3. apakšpunkts noteic, ka projekta iesniegumam piešķirtajam punktu skaitam Dienests papildus
piešķir 20. punktus, ja tiek īstenots kopprojekts.
Tiesa secināja, ka Dienesta pienākums ir izdot obligāto administratīvo aktu par projekta iesnieguma noraidīšanu, ja
tiek konstatēts, ka atbalsta pretendents ir speciāli radījis atbalsta saņemšanai nepieciešamos apstākļus, lai iegūtu publisko
finansējumu, kas pārsniedz Pasākumā vienam atbalsta saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu, vai gūtu
priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem. Izskatāmajā lietā Dienests ir nonācis pie šāda secinājuma, līdz
ar to tiesai ir jāvērtē tā pamatotība.
[4.4] Tiesa konstatēja, ka fiziska persona /pers. A/ Pasākuma ietvaros 2009. gadā īstenojis projektu Nr. 09-09-
L12500-000053 „/pers. A/ nekustamo īpašumu /NĪ Nosaukums B/, /NĪ Nosaukums C/ un /NĪ Nosaukums D/ meža
meliorācijas sistēmu renovācija” ar attiecināmo izmaksu summu 70 178,40 lati, saņemot publisko finansējumu 52 633,80
latus.
2013. gada 30. janvārī /pers. A/ nodibinājis jaunu komercsabiedrību – pieteicēju, kurā ir vienīgais dalībnieks
(īpašnieks) un arī vienīgā amatpersona (valdes loceklis). 2013. gada 15. februārī /pers. A/ atsavinājis pieteicējai 1/2
domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/ (turpmāk – Īpašums), pieteicējas īpašumtiesības Stalbes pagasta
zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/reģistrējot 2013. gada 19. februārī.
2013. gada 11. martā pieteicēja Pasākuma ietvaros iesniegusi Projekta iesniegumu, kurā kopprojektā ar fizisko
personu /pers. A/ plānojusi rekonstruēt Īpašuma meliorācijas sistēmas par attiecināmo izmaksu summu 113 940 lati.
Pasākuma ietvaros 2013. gada 11. martā iesniegti vēl divi projektu iesniegumi Nr. 13?09?L12500?000225 un Nr. 13?09?
L12500?000227, kuros SIA „Meža tūrisms” un SIA „Rūmari” kopprojektos ar fizisko personu /pers. A/ plānojušas
rekonstruēt meža meliorācijas sistēmas nekustamajos īpašumos /adrese B/, un /adrese C/ (lietas 48. - 51.lapa).
Turklāt /pers. A/ šajās (abās) komercsabiedrībās, kas nodibinātas attiecīgi 2013. gada 5. februārī un 2013. gada 25. janvārī,
ir vienīgais dalībnieks (īpašnieks) un arī vienīgā amatpersona (valdes loceklis). Arī minētajos gadījumos /pers. A/
2013. gada 15. februārī atsavinājis SIA „Meža tūrisms” un SIA „Rūmari” 1/2 domājamo daļu attiecīgi no nekustamā
īpašuma /adrese B/, un no nekustamā īpašuma /adrese C/.
Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka pieteicējas izveidošanas pamatmērķis bijis gan samazināt izdevumus
saistībā ar meža kopšanu un tā tālāku pārdošanu, gan samazināt riskus iespējamo civiltiesisko strīdu gadījumā, gan arī
likuma ietvaros optimizēt nodokļu slogu. Vienlaikus paskaidroja, ka komercsabiedrībā darbinieku, neskaitot valdes locekli,
nav (lietas 58. un 59. lapa).
[4.5] Administratīvā procesa likuma 154. panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās
pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās
apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.
Novērtējot lietā esošos apstākļus (pierādījumus), tiesa secināja, ka /pers. A/, kurš Pasākuma ietvaros 2009. gadā jau
bija saņēmis vienam atbalsta pretendentam maksimāli pieejamo publisko finansējumu, neilgi pirms Projekta iesnieguma
iesniegšanas nodibinājis trīs komercsabiedrības bez darba ņēmējiem, kurās ir vienīgais dalībnieks (īpašnieks) un arī vienīgā
amatpersona (valdes loceklis). Šīs /pers. A/ dibinātās trīs komercsabiedrības Pasākuma ietvaros kopprojektos ar pašu
/pers. A/ iesniegušas projekta iesniegumus par meliorācijas sistēmas rekonstrukciju dažādos viņam piederošajos
nekustamos īpašumos, tai skaitā arī Projekta iesniegumu.
Šo apstākļu kopums nepārprotami liecina par to, ka pieteicēja ir dibināta, lai /pers. A/ iegūtu publisko finansējumu sev
piederošo nekustamo īpašumu meliorācijas sistēmu rekonstruēšanai, kas pārsniedz Pasākuma ietvaros vienam atbalsta
saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu. Proti, papildus jau iepriekš Pasākuma ietvaros saņemtajiem
52 633,80 latiem (attiecināmo izmaksu summa – 70 178,40 lati) /pers. A/ ar pieteicējas dibināšanu un tās starpniecību
mēģinājis papildus iegūt publisko finansējumu 85 455 latu apmērā (attiecināmo izmaksu summa – 113 940 lati). Tātad
faktiskais atbalsta saņēmējs ir nevis pieteicēja, bet gan tās dibinātājs, vienīgais īpašnieks un vienīgā amatpersona – /pers. A/.
Līdz ar to tiesa par pamatotu atzina Dienesta secinājumu, ka atbalsta pretendents ir speciāli radījis atbalsta
saņemšanai nepieciešamos apstākļus, lai iegūtu publisko finansējumu, kas pārsniedz Pasākumā vienam atbalsta saņēmējam
maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu. Vienlaicīgi šādā veidā, speciāli radot atbalsta saņemšanai nepieciešamos
apstākļus un iesniedzot Projektu kā kopprojektu, /pers. A/ ar pieteicējas starpniecību mēģinājis iegūt priekšrocības
salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem, papildus Dienesta piešķirtajiem punktiem saņemot vēl 20 punktus.
Pat gadījumā, ja pieņemtu, ka pieteicēja nav dibināta ar mērķi /pers. A/ iegūt publisko finansējumu, kas pārsniedz
Pasākumā vienam atbalsta saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu, pieteicēja to nevarētu iegūt
kopprojektā ar dalībnieku, kas jau iepriekš saņēmis maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu. Kaut arī atbilstoši
Noteikumu Nr. 792 10. punktā noteiktajam kopprojekta gadījumā projekta iesniegumu iesniedz un atbalstu saņem viens no
tā dalībniekiem, kas tiesas ieskatā noteikts, lai nesarežģītu šā pasākuma administrēšanu, tomēr faktiskie atbalsta saņēmēji ir
visi kopprojekta dalībnieki. Tātad, lai arī konkrētajā gadījumā Projekta iesniedzēja ir pieteicēja, tomēr faktiskais atbalsta
saņēmējs ir arī fiziskā persona /pers. A/, kas Pasākuma ietvaros vairs nav tiesīgs saņemt atbalstu.
[4.6] Tiesa norādīja, ka personai nav tiesības atsaukties uz vienlīdzības principu, lai attaisnotu prettiesiskas prakses
izmantošanu turpmāk (sk. Augstākās tiesas 2007. gada 8. oktobra sprieduma Nr. SKA-400/2007 10. punktu). Konkrētajā
gadījumā tiesa secināja, ka Lēmums ir tiesisks, tai skaitā atbilstošs gan tiesiskuma principam, gan tiesību normu saprātīgas
piemērošanas principam, gan patvaļas aizlieguma principam, gan arī tiesiskās paļāvības principam. Līdz ar to pat gadījumā,
ja /pers. A/ iepriekš iesniegtie kopprojekti bijuši identiski, kam Dienests nepiekrīt, jo atšķirībā no konkrētā gadījuma citos
kopprojektos komercsabiedrības nav dibinātas īsi pirms Pasākuma pieteikšanās laika, un lēmumi ir bijuši pretēji šajā lietā
atzītajam, pieteicējai nav tiesību atsaukties uz šiem iespējami prettiesiskiem lēmumiem.
Tiesa piekrita pieteicējas viedoklim, ka tiesiskajā regulējumā nav noteikts par atbalsta ierobežojumu tikai viena
nekustamā īpašuma atbalstam. Tādēļ /pers. A/ Pasākuma ietvaros 2009. gadā saņēmis publisko finansējumu meliorācijas
sistēmu renovācijai trijos nekustamos īpašumos – /NĪ Nosaukums B/, /NĪ Nosaukums C/ un /NĪ Nosaukums D/. Tomēr
saskaņā ar Noteikumu Nr. 792 19. un 20. punktu šis atbalsts ierobežojams pēc pretendenta visu projektu attiecināmo
izmaksu summas, ko konkrētajā gadījumā /pers. A/ arī mēģināja apiet, izveidojot pieteicēju un kopprojektā ar to iesniedzot
Projekta iesniegumu.
[4.7] Eiropas Savienības Tiesa, izskatot Augstākās tiesas lūgumu, 2013. gada 7. februāra spriedumā lietā C-451/11 ir
norādījusi, ja netiek izpildīts kāds no atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, tad šo atbalstu nevar piešķirt. Atbalsta saņemšana
ir pakļauta visu nosacījumu ievērošanai visa projekta laikā, par kuru atbalsta saņēmējs ir uzņēmies saistības, tādējādi pietiek
ar viena nosacījuma neizpildi, lai viņu no konkrētā atbalsta saņemšanas varētu izslēgt (sk. Eiropas Savienības Tiesas
sprieduma 35. - 37. punktu).
Konkrētajā gadījumā konstatējams Noteikumu Nr. 783 8. punktā noteiktais apstāklis – atbalsta pretendents ir speciāli
radījis atbalsta saņemšanai nepieciešamos apstākļus, lai iegūtu publisko finansējumu, kas pārsniedz Pasākuma ietvaros
vienam atbalsta saņēmējam maksimāli pieejamo publiskā finansējuma summu un gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem
projektu iesniedzējiem, kas pats par sevi liedz atbalsta pretendentam saņemt publisko finansējumu. Tādējādi tiesa atzina, ka
nepastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīva akta, ar kuru apstiprinātu tās Pasākuma ietvaros iesniegto
Projekta iesniegumu, izdošanai.
[4.8] Kaut arī tas nevar ietekmēt tiesas atziņu, ka nepastāv labvēlīga administratīva akta izdošanas priekšnoteikumi,
tiesa, ņemot vērā hidromelioratīvās būvniecības eksperta izmaksu kalkulāciju (lietas 53. un 66. lapa), atzina par pamatotu
arī Dienesta secinājumu, ka pieteicējas Projekta izmaksas ir nepamatoti sadārdzinātas un neatbilst Noteikumu Nr. 783
4.4. apakšpunktā noteiktajam pareizas finanšu vadības principam. Šis nepamatotais sadārdzinājums ir konstatējams viena
m3 grāvja gultnes rakšanas izmaksās (eksperts norādījis, ka vidējās izmaksas ir 2,97 lati/m3, bet Projekta iesniegumā
norādīti 6,00 lati/m3), kā arī caurtekas diametrā līdz 0,6 m izbūves izmaksās (eksperts norādījis, ka maksimālās izmaksas ir
282,36 lati/m (noapaļojot 300 lati/m), bet Projekta iesniegumā norādīti 500 lati/m).
Lai arī pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka Projekta iesnieguma C.6 sadaļā ir norādīts uz apgrūtinošiem
hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem, tomēr šajā sadaļā norādītā vispārīgā informācija, ka izveidotie bebru aizsprosti traucē
ūdens teci, appludinot mežu un traucējot normālai koku augšanai, savukārt zemākās vietas sāk pārpurvoties (lietas
31. lapa), nebūt nepamatoto viena m3 grāvja gultnes rakšanas izmaksu sadārdzinājumu par 102 %, kā arī caurteku izbūves
izmaksu sadārdzinājumu par 66 %.
[5] Par pirmās instances tiesas spriedumu SIA „LS Holdings” iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar
pieteikuma argumentiem, papildus norādot turpmāko.
[5.1] Secinājums, ka faktiskais atbalsta saņēmējs ir /pers. A/, ir pretrunā Noteikumiem Nr. 792, jo tie neregulē
jautājumu par juridiskas personas dibinātājiem, dalībniekiem vai amatpersonām. Attiecīgi pieteicēja ir pretendents uz
publisko finansējumu un pieteicēja ir arī atbalsta saņēmējs.
[5.2] Nepareizi interpretēta Noteikumu Nr. 792 norma, kā rezultātā tiesa nonākusi pie kļūdaina secinājuma, ka
publisko finansējumu nevar iegūt kopprojektā ar dalībnieku, kas jau iepriekš saņēmis maksimāli pieejamo publiskā
finansējuma summu.
[5.3] Pieteicēja ir ievērojusi normatīvo aktu prasības saistībā ar publiskā finansējuma piešķiršanas kārtību un nav
speciāli radījusi atbalsta saņemšanai nepieciešamos apstākļus.
[5.4] Tiesa nav piemērojusi Administratīvā procesa likuma 153. panta trešo daļu, jo nav norādījusi, kāpēc pieņēma
Dienesta aprēķinus kā pareizus.
[6] Dienests apelācijas sūdzību neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādītajiem argumentiem. Papildus
norādīja, ka jautājums par projekta izmaksu atbilstību un apmēru ir sekundārs, jo primāri ir konstatējams, vai pieteicējai ir
tiesības pretendēt uz publisko finansējumu.
[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304. panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa administratīvo lietu
izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[8] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota
un pieteikums ir noraidāms.
[9] Apgabaltiesa, pārbaudījusi pirmās intances tiesas sprieduma argumentāciju, atzīst, ka tiesa konstatētajos
faktiskajos apstākļos ir pareizi piemērojusi normas, kas reglamentē tiesības uz publiskā finansējuma saņemšanu. Tiesa
pamatoti atzinusi, ka pieteicējas gadījumā izpildās Noteikumu Nr. 792 nosacījumi, kas liedz publiskā finsējuma saņemšanu.
Proti, ir radīti apstākļi publiskā finasējuma, kas pārsniedz vienam atbalsta pretendentam konkrētā pasākumā maksimāli
pieejamo finansējuma summu, saņemšanai, kā arī apstākļi, lai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu
iesniedzējiem.
Tā kā Administratīvās rajona tiesas 2014 .gada 11. februāra sprieduma motivācija ir pareiza un pietiekama un tiesa ir
sniegusi savu argumentāciju par lietā nozīmīgiem apstākļiem, Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa
likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai un papildu argumentāciju
nenorāda.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. pantu un 309. pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „LS Holdings” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu,
apstiprinot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākuma „Infrastruktūra, kas
attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” ietvaros iesniegto projekta iesniegumu Nr. 13.09-
L12500-000230 „Nekustamā īpašuma /NĪ Nosaukums A/ meža meliorācijas sistēmu rekonstrukcija”.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente (personīgais paraksts) S. Gintere
Tiesneses (personīgais paraksts) I. Amona
(personīgais paraksts) L. Konošonoka