Court convicts defendant of robbery with violence and orders restitution for victim and state compensation.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court convicted the defendant of robbery with violence and imposed an eight-month prison sentence, partially offsetting a prior sentence. The defendant admitted guilt and acknowledged the victim's claim for 50 euros in material damage, which the court upheld based on the Civil Law's duty to compensate. Additionally, the court ordered the defendant to repay 800 euros in state compensation previously paid to the victim.
Legislator-Regeste
KI-generiertKrimināllikuma 176. panta 1. daļa; Civillikuma 1779. pants: Robbery with violence constitutes a serious offense punishable by imprisonment, and the perpetrator is legally obligated to compensate the victim for all proven material losses incurred.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Krimināllieta Nr.11261026714
Arhīva Nr.K20-0416-14/13
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā 2014.gada 20.oktobrī
Liepājas tiesa
tiesnese A.Eglija
ar sekretāri Z.Šenkevicu
piedaloties prokurorei A.Jančukai
aizstāvim E.Goltam
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. F/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās
daļas.
Tiesas sēdē tiesa
konstatēja
/pers. F/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, saistītu ar vardarbību (laupīšanu), un konkrēti:
2014.gada 7.marta vakarā /pers. F/, atrodoties metāla uzpirkšanas punkta telpā Ģen.Baloža ielā, Liepājā, un redzot, ka /pers. H/ alkohola lietošanas
gaitā no sava naudas maka izņēma naudu un iedeva to trešajai personai alkohola iegādei, paprasīja naudu sev. /pers. H/, atbildot noraidoši, naudu viņam
neiedeva. /pers. F/ kļuva agresīvs, pateica /pers. H/, ka viņa par teikto atbildēs un naudas labprātīgas neatdošanas gadījumā to viņai atņems, pēc kā izgāja no
telpas. Kad pēc īsa laika perioda /pers. H/ arī devās prom no metāla uzpirkšanas punkta, un atradās pie vārtiem, /pers. F/, viņai neredzot, piegāja no
mugurpuses un pagrūda. /pers. H/ pagriezās, pajautāja, ko viņš grib. Bet /pers.F/, mantkārīgu motīvu pamudināts un nolūkā iegūt naudu, ar dūri vienu reizi
iesita cietušajai pa seju deguna rajonā, kā rezultātā cietusī nokrita. Tad /pers.F/, uz zemes guļošajai /pers. H/, iespēra ne mazāk kā divas reizes pa seju un
muguru, pēc kā prettiesiski paņēma no cietušās naudas maka naudu 50 euro apmērā. Tādā veidā /pers. F/, pielietojot vardarbību, nolaupīja cietušajai /pers.
H/ naudu, nodarot zaudējumus 50 euro apmērā.
Pielietotās vardarbības rezultātā /pers. H/ tika nodarīti miesas bojājumi zemādas hematomas veidā abu acu plakstiņu rajonos, sejas rajonā, virspusējas
sistas brūces veidā deguna saknes rajonā, galvas smadzeņu satricinājums, deguna kaulu šķembaina lūzuma veidā, sietiņkaula labās puses lūzuma veidā, labā
augšžokļa kaula priekšējās sienas lūzuma veidā, kas sarežģījās ar brīvu asins ieplūšanu labā augšžokļa dobumā, priekšējā sietiņkaula šūnās un pieres sinusā
labā pusē, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi pie vidēji smagiem miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas.
Ar šādu savu rīcību /pers. F/ izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā.
Cietusī/pers. H/ pirmstiesas procesā pieteikusi mantiskā kaitējuma kompensāciju 50 euro apmērā, kuru tiesas sēdē uzturēja.
Tiesas izmeklēšanā /pers. F/ savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas atzina pilnībā pie apsūdzībā
norādītajiem apstākļiem, izdarīto nožēloja. Apsūdzētais atzina cietušās pieteikto materiālā kaitējumu kompensāciju 50 euro apmērā, kā arī atzina
cietušajai no valsts izmaksāto kompensāciju 800 euro apmērā. Atrodoties apcietinājumā ir izvērtējis savas darbības.
Apsūdzētais /pers. F/ izteica viedokli, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Arī cietusī piekrita pierādījumu
pārbaudes neveikšanai tiesas izmeklēšanā.
Aizstāvis E.Golts pievienojās apsūdzētā lūgumam un lūdza tiesu apmierināt pieteikto lūgumu un pierādījumu pārbaudi lietā neveikt.
Prokurore A.Jančuka tiesas sēdē pievienojās apsūdzētā viedoklim un lūdza pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt, bet pārbaudīt
pierādījumus, kas attiecas uz morālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu.
Tiesa, ņemot vērā, ka apsūdzētais /pers. F/ tiesas izmeklēšanā savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā atzīst, apsūdzētais, viņa aizstāvis un
cietusī ir piekrituši tam, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi un tiesai, lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētā
vainu, kā arī ievērojot prokurores viedokli, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 499.pantu, nolēma tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personu raksturojošos datus.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. F/ darbības pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas ir kvalificētas pareizi, vaina visā viņam izvirzītajā
apsūdzībā ir pierādīta pilnībā un viņš sodāms. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to
uzskaitījums nav nepieciešams.
Nosakot apsūdzētajam /pers. F/ sodu, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgo nodarījumu raksturu un
radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. F/ ir izdarījis smagu noziegumu.
Par /pers. F/a atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies un
izdarīto nožēlo.
Par /pers. F/a atbildību pastiprinošiem apstākļiem, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa atzīst to, ka noziedzīgais
nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
Apsūdzētais /pers. F/ līdz nozieguma izdarīšanai sešas reizes sodīts, sods izciests, sodāmība nav dzēsta, administratīvi sodīts (lietas 93.-113.,
140.-147.lapa). Pēdējo reizi /pers. F/ tiesāts Liepājas tiesā 2014.gada 24.martā pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas un 175.panta pirmās daļas,
saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi 15 dienām. Soda izciešanas termiņā ieskaitīts aizturēšanā
pavadītais laiks no 2013.gada 29.oktobra līdz 2013.gada 31.oktobrim (lietas 150.-152.lapa). Apsūdzētā apgādībā ir trīs mazgadīgi bērni. Narkoloģisko
slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju reģistrā ir ziņas par /pers. F/ (lietas 115.lapa), ziņu par psihiskiem traucējumiem nav (lietas 116.lapa).
Izvērtējot visu iepriekš minēto attiecībā uz apsūdzēto, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir ne tikai vainīgo sodīt par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu, bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas, tiesa atzīst, ka konkrētajā kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. F/ pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas ir
nosakāms reāls brīvības atņemšanas sods. Tiesa uzskata, ka būdams agrāk sodīts par zādzību izdarīšanu, tomēr jaunu noziegumu izdarījis
nedzēstas sodāmības laikā, kas liecina to, ka apsūdzētais nekādus secinājumus priekš sevis nav izdarījis, turpina izdarīt arvien jaunus
noziedzīgus nodarījumus, nav nostājies uz labošanās ceļa, nav pildījis likumus un atturējies no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Tiesa vērtē šos apstākļus kā apsūdzētā personību negatīvi raksturojošus un tie norāda uz paaugstinātu risku jaunu likumpārkāpumu iespējamībai.
Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka nav iespējams apsūdzētajam piemērot alternatīvos sodus - piespiedu darbu vai naudas sodu, kas konkrētajā gadījumā
neveicinās soda ģenerālās prevencijas uzdevuma izpildi, un nenostiprinās ne tikai apsūdzētā, bet arī citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt
likumus un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Ņemot vērā apsūdzētā nožēlu, noziegumu rezultātā nodarītā zaudējuma apmēru, atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākli, tiesa uzskata, ka
brīvības atņemšanas sods nosakāms tuvāk sankcijas minimālajām robežām, ņemot vērā panta sankcijā paredzēto maksimālo robežu – brīvības atņemšana
uz pieciem gadiem. Konkrētajā gadījumā personas ilgstoša atrašanās ieslodzījuma vietā tikai degradēs apsūdzētā personību un likumā paredzētais soda
mērķis, lai persona atturētos no recidīva, netiks sasniegts.
Krimināllikuma 50.panta „Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem” pirmā daļa paredz galīgā soda noteikšanu pēc noziedzīgu
nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Krimināllikuma 50.panta piektā daļa nosaka
tādu pašu galīgā soda noteikšanas kārtību, ja pēc sprieduma taisīšanas vai prokurora priekšraksta par sodu sastādīšanas konstatēts, ka persona vainīga
vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma taisīšanas vai prokurora priekšraksta par sodu sastādīšanas pirmajā lietā. Šajā gadījumā
soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.”
Noziedzīgu nodarījumu, par kuru /pers. F/ tiek sodīts šajā krimināllietā, viņš ir izdarījis 2014.gada 7.martā, tātad pirms 2014.gada 24.aprīlī taisītā
Liepājas tiesas sprieduma, līdz ar ko tiesai galīgā soda noteikšanai jāpiemēro Krimināllikuma 50.panta piektās daļas noteikumi. Ņemot vērā iepriekš
konstatēto, tiesa uzskata par iespējamu galīgo sodu noteikt pēc spriedumu kopības daļēji saskaitot piespriestos sodus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. F/ soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks un izciestais soda laiks no
2013.gada 29.oktobra līdz 2013.gada 31.oktobrim, no 2014.gada 19.marta līdz 2014.gada 20.oktobrim (lietas 61.lapa).
Ievērojot, ka, izdarīts smags noziegums, ņemot vērā apsūdzētā personību, tiesa uzskata, ka nosakāms arī soda sankcijā paredzētais papildsods –
policijas kontrole, lai arī pēc pamatsoda izciešanas policija turpinātu uzraudzīt apsūdzētā uzvedību un pakļautu viņu policijas iestādes norādītajiem
ierobežojumiem.
Mantas, kurai uzlikts arests lietā nav, un tā kā nav konstatēta manta apsūdzētajam, kuru var konfiscēt, tiesa uzskata, ka nav nepieciešams
piemērot papildsodu – mantas konfiskāciju.
Pirmstiesas kriminālprocesā /pers. F/ piemērots drošības līdzeklis apcietinājums (lietas 71.-74., 132.-133., 148.lapa), kas atstājams spēkā līdz
spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Pirmstiesas procesā cietusī /pers. H/ pieteikusi materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu par 50 euro apmērā, kas tika uzturēta arī tiesas
sēdē. Cietušās kaitējuma kompensācijas pieteikumu apsūdzētais tiesas sēdē atzina un paskaidroja, ka nav to atlīdzinājis, bet apņemas to izdarīt.
Izlemjot jautājumu par kaitējuma kompensācijas pieteikumu, tiesa vadās no Kriminālprocesa likuma 350., 351., 352. un 354.panta un secina, ka
cietušās kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots, pierādīts un apmierināms pilnā apjomā, jo zaudējumi cietušajai nodarīti apsūdzētā prettiesisko
darbību – zādzības rezultātā, apsūdzētais pieteikto kaitējuma kompensāciju un tās apmēru atzīst, nav to atlīdzinājis. Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu,
katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Tādējādi zaudējumi par labu cietušajai /pers. H/ 50 euro
apmērā ir piedzenami no apsūdzētā /pers. F/.
Tiesas sēdē prokurore valsts interesēs uzturēja prasību par atlīdzības 800 euro apmērā piedziņu no apsūdzētā, ko Juridiskās palīdzības
administrācija saskaņā ar likumu „Par valsts kompensāciju cietušajam” izmaksājusi cietušajai /pers. H/. Minētā kompensācija ieskaitīta cietušās kontā, ko
apliecina lēmums (lietas 135.-136.lapa). Tiesa uzskata, ka prokurores uzturētais kompensācijas pieteikums ir pamatots un apmierināms un no apsūdzētā
par labu valstij ir piedzenama izmaksātā valsts kompensācija 800 euro apmērā.
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 528. un 529. pantu, tiesa
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. F/ pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem, bez
mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem.
/pers. F/ galīgo sodu noteikt saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, sodu, kas noteikts šajā spriedumā daļēji saskaitot ar sodu,
kas noteikts Liepājas tiesas 2014.gada 24.aprīļa spriedumā – brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar
policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. F/ soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2013.gada 29.oktobra līdz
2013.gada 31.oktobrim, no 2014.gada 19.marta līdz 2014.gada 20.oktobrim.
Soda izciešanas termiņu /pers. F/ skaitīt no 2014.gada 20.oktobra.
/pers. F/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu atstāt spēkā līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Piedzīt no /pers. F/ par labu /pers. H/ materiālā kaitējuma kompensāciju 50 euro (piecdesmit euro) apmērā.
Piedzīt no /pers. F/ par labu valstij 800 euro (astoņi simti euro), ko Juridiskās palīdzības administrācija izmaksājusi /pers. H/ kā kompensāciju
saskaņā ar likumu „Par valsts kompensāciju cietušajam”.
Minētā summa maksājam valsts budžeta kontā: Valsts kase, reģ.Nr.90000050138
Konta numurs LV68TREL1060001239300
Valsts kase TRELLV22
Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt desmit dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Liepājas
tiesā.
Tiesnese A.Eglija