Court upheld traffic fine for aggressive driving and ignoring lane restrictions, rejecting defendant's appeal.

NORAKSTS Lieta Nr.142267412 1-0957-13/27

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 14.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Pūcīte,

piedaloties iestādes – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvei I.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pamatojoties uz A.L. (personas kods /personas kods/) sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 19.marta lēmuma Nr.943 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 863484) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 3.augsutā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes kārtībnieks sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 863484. Protokolā norādīts, ka 2011.gada 3.augustā plkst.17.35, Rīgā A.L. ir vadījis

1.lapa no 7 transportlīdzekli Mercedes Benz, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/(turpmāk – transportlīdzeklis) pa Kronvalda bulvāri no Citadeles ielas puses Muitas ielas virzienā, veicot vairāku sastrēgumā esošu transportlīdzekļu apdzīšanu pa brauktuves joslu, kas apzīmēta ar 301.ceļa zīmi, tādējādi ignorējot pārējo autovadītāju intereses. Atbildība par A.L. izdarītajiem pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā, 149.28panta otrajā daļā un 149.4panta četrpadsmitajā daļā.

[2] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja 2011.gada 29.septembra lēmumu (turpmāk – Sākotnējais lēmums) A.L. par Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 4.un 282.1.punkta neievērošanu saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punkta (lietas 22.lapa). Ar Sākotnējo lēmumu A.L. uzlikts naudas sods Ls 150 apmērā.

[3] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – iestāde) 2012.gada 19.marta lēmumu Nr.943 (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums ir atstāts negrozīts (lietas 4. – 8.lapa). Lēmumā norādīts turpmāk minētais. [3.1] Policijas kārtībnieka A.D. dienesta ziņojumā (lietas 18.lapa), kurš uzrakstīts pārkāpuma fiksēšanas vietā norādīts, ka 2011.gada 3.augustā viņš pildījis dienesta pienākumus kopā ar kārtībnieku A.K. Rīgas Ziemeļu policijas iecirkņa teritorijā. Plkst.17.35 Kronvalda bulvārī tika pamanīts transportlīdzeklis, kas brauca pa Kronvalda bulvāri no Citadeles ielas puses Muitas ielas virzienā pa joslu, kas apzīmēta ar 301.ceļa zīmi, apbraucot sastrēgumā stāvošu kolonnu, ar ko ignorēja citu ceļu satiksmes dalībnieku intereses. Transportlīdzeklis tika apturēts un tā vadītājam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Protokolam vadītājs nepiekrita, noradot, ka tas ir noformēts nekorekti. Ziņojumu parakstījis arī kārtībnieks A.K. [3.2] Papildus dienesta ziņojumā (lietas 23. – 24.lapa), kas lietas izskatīšana laikā tika pieņemts no kārtībnieka A.D., norādīti tādi paši lietas apstākļi kā sākotnējā ziņojumā. Papildus ziņojumā norādīts, ka policijas dienesta transportlīdzeklim atrodoties sastrēgumā Kronvalda bulvārī, pamanīts transportlīdzeklis, kas brauca pa tramvaja sliežu ceļa klātni, apdzenot sastrēgumā esošu transportlīdzekļu kolonnu. Ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signālu, transportlīdzeklis tika apturēts Muitas ielā. A.D. piegāja pie vadītāja, stādījās priekšā un palūdza uzrādīt dokumentus. Vadītājs paskaidroja, ka dzīvo Ogrē un ļoti steidzās. Vadītājam tika palūgts uzgaidīt, kamēr tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Pēc protokola sastādīšanas, vadītājs tika iepazīstināts ar protokola saturu, viņam tika izskaidrota lietas izskatīšanas kārtība un vadītāja tiesības un pienākumi, kas ir izklāstīti protokola otrajā pusē un izsniegts protokola eksemplārs. Vadītājs pārkāpumam nepiekrita.

2.lapa no 7 [3.3] Lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti fakti, kas apliecinātu to, ka policijas darbinieks tieši vai netieši būtu personīgi ieinteresēts noformēt administratīvā pārkāpuma protokolu A.L. Viņa darbībās policijas darbinieku darbu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi netika konstatēti. [3.4] No tiesību normas tekstā ietvertā agresīvas braukšanas aprakstošā skaidrojuma ir redzams, ka agresīva braukšana nevar būt saistīta ar avārijas situāciju izraisīšanu vai kādu citu negatīvu seku iestāšanos, kā vien ar to, ka tiek izdarīts cits citam sekojošs CSN pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Jēdziens „agresīva braukšana” nav tulkojams burtiski, vērā ņemama normas jēga un mērķis. A.L. jebkurā gadījumā veica manevrus, kuri ir aizliegti. Šādas darbības nevar kvalificēt savādāk kā vien pārējo, CSN nepārkāpjošo, transportlīdzekļu

vadītāju interešu ignorēšanu, jo visu vadītāju vēlēšanās ir nokļūt galamērķī pēc iespējas ātrāk.

Pārējie transportlīdzekļi brauca nepārtrauktā plūsmā. A.L., apbraucot minēto kolonnu pa joslu, kas apzīmēta ar 301 ceļa zīmi, ignorējis pārējo autovadītāju intereses. Šādas darbības likumdevējs, neatkarīgi no citu negatīvu seku iestāšanās, ir apzīmējis kā agresīvu braukšanu, un to novēršana acīmredzami ir LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta mērķis. A.L. rīcība pilnībā atbilst minētā LAPK panta tulkojumam. Ar šādu braukšanu netiek veicināta saprašanās starp autovadītājiem un tiek traucēta vienmērīgā satiksmes plūsma. [3.5] CSN 6. punkts noteic, ka katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības. Minētā norma ir balstīta arī uz to, ka visi transportlīdzekļu vadītāji ir vienlīdzīgi likuma priekšā un katram no viņiem ir tiesības paļauties uz to, ka arī citi šo principu respektēs. Ja persona pārkāpj CSN tad ir pamats uzskatīt, ka minētā persona savas intereses nokļūt galamērķī nostāda augstāk par citu satiksmes dalībnieku interesēm. Attiecīgi rodas pārējo ceļu satiksmes dalībnieku interešu aizskārums. [3.6] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu konstatējams, ka tas atbilst LAPK 248.panta prasībām un satur visu nepieciešamu informāciju. Protokolā, aprakstot pārkāpuma būtību, ir veikts labojums, kurš ir atrunāts. Protokolā ir skaidri noradīta lietas izskatīšanas kārtība un A.L. ar savu parakstu apliecināja, ka ir iepazīstināts ar protokola saturu un saņēma protokola eksemplāru. Saņemtā protokola eksemplāra otrajā pusē ir norādīti personas tiesības un pienākumi. Līdz ar to A.L. sūdzībā izteiktie iebildumi nav pamatoti.

[4] Nepiekrītot Lēmumam, 2012.gada 18.aprīlī A.L. vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar sūdzību (lietas 3.lapa). Sūdzībā norādīts, ka no Administratīvā pārkāpuma protokola A.L. neesot sapratis, kur un kad viņam jāierodas uz lietas izskatīšanu. Protokolā norādīts, ka jāierodas uz A.L. nezināmu SAPIB Gaujas ielā 15, Rīgā, kur jāierodas gan otrdien, gan trešdien, gan piektdien. Savukārt Valsts policijas 2011.gada 6.septembra vēstulē norādīts, ka uz lietas izskatīšanu jāierodas līdz 2010.gada 21.septembrim uz to pašu nesaprotamo SAPIB. A.L. esot

3.lapa no 7 aizbraucis uz Gaujas ielu 15, kur uzgaidāmajā telpā neesot bijis neviena darbinieka un tad sapratis, ka viņam nav iespējams atgriezties 2010.gadā. No visa iepriekšminētā A.L. secina, ka par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu viņam nav pienācīgi paziņots, līdz ar to, atbilstoši LAPK 270.panta piektajai daļai, Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojs nav bijis tiesīgs pieņemt Sākotnējo lēmumu. Lēmums ir pieņemts nepārbaudot par kāda pārkāpuma izdarīšanu pieteicējs ir sodīts ar Sākotnējo lēmumu. Arī no protokola nav saprotams kādu pārkāpumu pieteicējs ir izdarījis, jo tajā uzskaitītas vairākas LAPK normas.

[5] 2012.gada 23.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti Iestādes paskaidrojumi (lietas 13. – 14.lapa), kuros tā norāda, ka neatzīst A.L. sūdzību atsaucoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[6] Uz tiesas sēdi A.L. nebija ieradies. Pavēste A.L. nosūtīta likumā noteiktajā kārtībā (lietas 49.lapa). A.L. savā 2013.gada 1.marta iesniegumā nav lūdzis tiesu atlikt tiesas sēdi. Tiesas sēdē A.L. neierašanās atzīta par neattaisnotu. Tiesa pārbaudot lietas materiālus konstatējusi, ka tie ir pietiekami , lai lietu skatītu bez A.L. klātbūtnes. Ņemot vērā minēto un uzklausot iestādes viedokli, tiesa nolēmusi lietu izskatīt bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes.

[7] Iestādes pārstāve tiesas sēdē sūdzību neatzina pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka protokolā norādītajā ceļa posmā autovadītāji regulāri tiek sodīti par agresīvu braukšanu, policijas darbinieki to regulāri uzrauga, taču šajā gadījumā policijas darbinieki stāvēja sastrēgumā, kad Sūdzības iesniedzējs pabrauca viņiem garām. Ceļa posmā, pa kuru braucis A.L. ir trīs ceļazīmes „Iebraukt aizliegts”. Viena atrodas Citadeles un Kronvalda ielas krustojumā, nākamā ir Miķeļa ielas un Kronvalda ielas krustojumā, bet trešā – jau aiz Muitas ielas, tuvāk Nacionālajam teātrim. A.L. vadīto transportlīdzekli apturēja muitas ielā. A.L. nav ievērojis divas 301.ceļa zīmes, kas atrodas Citadeles un Kronvalda ielas krustojumā, kā arī Miķeļa ielas un Kronvalda ielas krustojumā. Iestāde A.L. ir saukusi pie administratīvās atbildības par smagāko pārkāpumu – agresīvu braukšanu. Nosakot sodu ņemti vērā A.L. iepriekš izdarītie administratīvie pārkāpumi.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

[9] Saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka

4.lapa no 7 iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Pārbaudījusi pārsūdzētajā Lēmumā ietvertos argumentus, tiesa atzīst, ka Policija ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, vispusīgi novērtējusi pierādījumus un izdarījusi pamatotus secinājumus, Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ tiesa saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu pievienojas Lēmuma motivācijai (sk. šā sprieduma 3.punktu).

[10] Papildus tiesa norāda turpmāko. [10.1] Kā izriet no lietā esošajiem pierādījumiem – administratīvā pārkāpuma protokola (lietas 16 – 17.lapa) un policijas kārtībnieku dienesta ziņojumiem (lietas 18. un 23. – 24.lapa), kā arī Iestādes pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, 2011.gada 3.augustā A.L., vadot savu transportlīdzekli pa Kronvalda bulvāri, ir apbraucis sastrēgumā stāvošus transportlīdzekļus pa tramvaja sliežu klātni, t.i., izmantojot brauktuves joslu, kas apzīmēta ar 301.ceļa zīmi, par ko arī pamatoti saukts pie LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā paredzētās administratīvās atbildības Pārbaudot sūdzību tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējs nedz iebilst, nedz apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā un policijas darbinieku dienesta ziņojumos norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus.

Sūdzībā ir norādīts tikai uz dažādiem formāliem iemesliem, kuru dēļ sūdzības iesniedzēju, viņaprāt, nedrīkstētu administratīvi sodīt, savukārt par pārkāpuma būtību A.L. sūdzībā neko nenorāda. [10.2] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentiem tiesa norāda, ka, lai gan policijas iestāžu lietotās neatrunātās abreviatūras, var būt mulsinošas, tomēr pilna iestādes nosaukuma nelietošana nenozīmē, ka sūdzības iesniedzējam nav paziņots par lietas izskatīšanas vietu, vēl jo vairāk, ja protokolā ir norādīta Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja adrese – Gaujas iela 15, Rīgā.

Ko nozīmē „SAPIB” sūdzības iesniedzējs varēja noskaidrot ar minimālu piepūli, piemēram, apjautājoties par to policijas kārtībniekam, kurš protokolu sastādīja. Savukārt kļūdains gadskaitlis (2010.gads) Valsts policijas 2011.gada 6.septembra vēstulē (lietas 21.lapa) par lietas izskatīšanas laiku ir acīmredzama pārrakstīšanās kļūda. Tiesas ieskatā, jebkurai saprātīgai personai iepriekšminētā pārrakstīšanās nebūtu radījusi šķēršļus savu tiesību izmantošanai. [10.3] Tāpat nav pamatots arī sūdzības iesniedzēja arguments par to, ka no administratīvā pārkāpuma protokola un Valsts policijas lēmumiem nav saprotams par kādu pārkāpumu viņš tiek saukts pie administratīvās atbildības.

Gan protokola, gan Sākotnējā lēmuma un Lēmuma ir izriet, ka sūdzības iesniedzējs ir pārkāpis CSN 4. (Ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa

5.lapa no 7 apzīmējumu prasības) un 282.1.punktu (Aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus. Aizlieguma zīmes ir šādas:282.1. 301.zīme "Iebraukt aizliegts". Aizliegts iebraukt jebkādiem transportlīdzekļiem). Tiesa ieskatā A.L. labi apzinājās izdarītā pārkāpuma raksturu un tiesai norādītie argumenti ir mēģinājums izvairīties no uzliktā administratīvā soda.

[11] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Tiesa konstatē, ka LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punkts noteic, sankciju transportlīdzekļa vadītājam par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta [..], no Ls 50 līdz Ls 200. Savukārt LAPK 149.28panta otrā daļa noteic sankciju transportlīdzekļa vadītājam (kurš nav velosipēda un mopēda vadītājs) par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 301.[..]ceļa zīmi, Ls 40 apmērā. LAPK 35.panta otrās daļas pirmais teikums noteic, ka ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Tādējādi ir secināms, ka A.L. ir uzliekams sods LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punkts sankcijas ietvaros. A.L. ir uzlikts administratīvais sods Ls 150 apmērā. Sākotnējā lēmumā, kā atbildību pastiprinošs apstāklis norādīts LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punkts (ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta.). Kā redzams no lietā esošās Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas izdrukas (lietas 34.lapa), pēdējā gada laikā pirms 2011.gada 3.augusta pārkāpuma izdarīšanas, sūdzības iesniedzējam reģistrēti vēl divi administratīvie pārkāpumi. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka iestāde piemērojusi tiesību normas sankcijā paredzēto soda mēru, izvērtējot atbildību pastiprinošo apstākli. Tādējādi, piemērotais sods ir tiesisks.

Rezolutīvā daļa

6.lapa no 7 Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu un 289.18 pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 19.marta lēmumu Nr.943 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 863484), bet A.L. (personas kods /personas kods/), bet A.L. sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Pūcīte

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese Rīgā 2013.gada 14.martā A.Pūcīte

7.lapa no 7