Court dismissed appeal against police fine for traffic violation, upholding original decision on evidence sufficiency.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the police official's decision to impose a fine for a traffic violation. The applicant argued that the traffic officer acted unethically and failed to follow procedural rules, but the court noted these complaints were not raised during the initial administrative review. Consequently, the court found no evidence of misconduct and determined the traffic violation was established based on the officer's report and the applicant's own admission. The court upheld the original fine as legally sound and proportional to the breach of traffic regulations.
Legislator-Regeste
KI-generiertAdministratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31 panta 5. daļa; Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291. panti: Tiesa noraida pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, ja pārkāpums ir konstatēts pierādījumu balstā un iebildumi pret policijas rīcību netika izteikti sākotnējā apstrīdēšanas procesā.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
NORAKSTS Lieta Nr. A 42 3935 07 Lietvedības Nr. A 1469-08/8
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2008.gada 7.novembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis, piedaloties pieteicējam A.D., atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei Lidijai Kazākai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu A.D. pieteikumā par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka V.V. 2006.gada 20.oktobra lēmuma Nr.2162 atcelšanu.
Aprakstošā daļa [1] 2006.gada 27.jūnijā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors U.S. sastādīja A.D. administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.050/PB 145565 par to, ka A.D. 2006.gada 27.jūnijā, Rīgā, ap plkst.01:48 vadīja transportlīdzekli Chrysler Voyager, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, pa 11.novembra krastmalu no Poļu gātes puses Bīskapa gātes virzienā un veica apgriešanās manevru braukšanai pretējā virzienā neievērojot 921.ceļa apzīmējuma prasības.
Tādejādi A.D. pārkāpis Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 317.punkta prasības. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – LAPK) 149.31 panta piektajā daļā. Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors U.S. pieņēma lēmumu sodīt A.D. ar naudas sodu divdesmit latu apmērā (turpmāk – sākotnējais lēmums). [2] Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, A.D. to apstrīdēja Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšniekam. 2006.gada 20.oktobrī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks V.V. ar lēmumu Nr.2162 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PB 145565” nolēma atstāt negrozītu sākotnējo lēmumu. [3] 2006.gada 23.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.D. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums, kurā pieteicējs lūdz atcelt Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka V.V. 2006.gada 20.oktobra lēmumu Nr.2162 (turpmāk arī – Lēmums).
Pieteicējs pieteikumu pamato ar apsvērumu, ka pieteicējs brauca vadoties no uzstādītajām ceļa zīmēm un ievērojot Ceļu satiksmes noteikumus. [4] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde (līdz 31.03.2008. Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvalde) tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumā ietverto prasījumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem. [5] Pieteicējs tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. [6] Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumā ietverto prasījumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.
Motīvu daļa [7] Tiesa, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. [8] Lēmumā konstatēts, ka pieteicējs nav ievērojis Ceļu satiksmes noteikumu 317.punkta prasības. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 317.punktu 920. un 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsot aizliegts, izņemot 920.ceļa apzīmējuma līniju gadījumos, kad tā lietota, lai apzīmētu stāvvietas robežas, vai sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, lai atgrieztos savā braukšanas virziena pusē. [9] Par augstāk minēto tiesību normu pārkāpumu pieteicējs sodīts ar divdesmit latu naudas sodu saskaņā ar LAPK 149.31 panta piekto daļu, kas noteic, ka par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. [10] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2006.gada 27.jūnijā, Rīgā, ap plkst.01:48 vadīja transportlīdzekli Chrysler Voyager, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, pa 11.novembra krastmalu no
Poļu gātes puses Bīskapa gātes virzienā un iepretim Bīskapa gātei, veica apgriešanās manevru braukšanai pretējā virzienā. Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējs, apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, ir izdarījis Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Līdz ar to tiesai ir jānoskaidro, vai pieteicējs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 317.punkta prasības, kādi pierādījumi to apstiprina, kā arī, vai šie pierādījumi ir pieļaujami, lai varētu apstiprināt lietā konstatētos faktus. [11] Atbilstoši LAPK 9.pantā noteiktajam, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
LAPK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).
Tātad, par pierādījumiem šajā lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PB145565 (lietas 22.lapa), pieteicēja paskaidrojums (lietas 23.lapa), policijas inspektoru ziņojumi (lietas 25., 26.lapa), satiksmes organizācijas shēmas (lietas 31., 46.lapa); pārkāpuma vietas foto uzņēmumi (lietas 53.lapa). [12] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu, kurš tika sastādīts uzreiz pēc konstatētā pārkāpuma, tiesa neatrod iemeslu, lai apšaubītu sākotnējā dokumentā nostiprināto ziņu objektivitāti. Protokols tika sastādīts pieteicēja klātbūtnē, iepazīstinot ar tā saturu un dodot iespēju pieteicējam sniegt paskaidrojumus.
Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas laikā, pieteicējs sniedzis paskaidrojumus. Pieteicējs paskaidrojumā norādījis, ka atradies stāvvietā krastmalā Daugavas pusē pretim prezidentes pilij. Nolēmis doties pa krastmalu braukšanai virzienā – Sarkandaugava. Pie gājēju pārejas pretim pilij atrodas „T” veida krustojums, pirms kura ir uzstādīta zīme „tikai taisni”. Tādēļ devies pa krastmalu Akmens tilta virzienā. Pie nākošā krustojuma nav nekādas zīmes, kas aizliegtu kreiso pagriezienu. Tur krustojuma robežās arī veicis apgriešanos braukšanai pretējā virzienā.
Minētais krustojums, kur veicis manevru ir arī „T” veida krustojums. Pieteicējs tiesas sēdē iesniedza foto uzņēmumus, kuri uzņemti tās pašas dienas rītā, pāris stundu vēlāk pēc administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas, kad kļuvis gaišāks, norādot, ka pirms krustojuma ar Bīskapa gāti nav bijusi uzstādīta ceļa zīme „Braukt taisni”, savukārt ceļa apzīmējumi bijuši padiluši, tāpēc situācija nav bijusi viennozīmīga. No lietas materiālos esošās satiksmes organizācijas ceļa zīmju izvietojuma shēmas 11.novembra krastmalā no Bīskapa gātes līdz Poļu gātei (lietas 46.lapa), konstatējams, ka pirms krustojuma ar Miesnieku ielu uz 11.novembra krastmalas uzstādīta 401.zīme „Braukt taisni”.
Savukārt pirms krustojuma ar Bīskapa gāti 401.zīme „Braukt taisni” nav uzstādīta. Par ceļa zīmju izvietojumu lietā strīds nepastāv. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesai ir jānoskaidro vai 11.novembra krastmalas posmā iepretim Bīskapa gātei pretējā virziena braukšanas joslas bija nodalītas ar dubultu nepārtrauktu līniju. [13] Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 314.punktam „horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību. Horizontālie apzīmējumi ir baltā krāsā, izņemot 943., 944., 945., 946., 947. un 948.ceļa apzīmējumu, kas ir dzeltenā krāsā.
Horizontālie apzīmējumi ir šādi:
314.1. (..);
314.2. 921.ceļa apzīmējums – dubulta nepārtraukta līnija – sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar četrām vai vairāk braukšanas joslām; (..). Tiesas ieskatā lietā ir pietiekami pierādījumi, kas norāda uz to, ka strīdus ceļa posmā pretējā virziena braukšanas joslas bijas nodalītas ar dubultu nepārtrauktu līniju. Pirmkārt, to apliecina ceļa zīmju izvietojuma shēmas 11.novembra krastmalā no Bīskapa gātes līdz Akments Tiltam (lietas 31.lapa). Shēmā redzams, ka pretējā virziena braukšanas joslas nodalītas ar dubultu nepārtrauktu līniju. Otrkārt faktu, ka šis ceļa apzīmējums ir arī dabā, apliecina paša pieteicēja izdarītie foto uzņēmumi tās dienas rītā, kad tika konstatēts administratīvais pārkāpums (lietas 53.lapa). Lai arī foto uzņēmumi izdarīti agrā rītā, austot gaismai, uz brauktuves salīdzinoši labi ir saskatāma dubulta nepārtraukta līnija, kas sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas. [14] Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.
Tiesa uzskata, ka neskatoties uz to, ka uz 11.novembra krastmalas, braucot Krasta ielas virzienā, pirms krustojuma ar Bīskapa gāti, nebija uzstādīta 401.ceļa zīme „Braukt taisni”, pieteicējam vajadzēja vadīties no uz brauktuves esošajiem apzīmējumiem. Tā kā konkrētajā gadījumā pretējā virziena braukšanas joslas bija nodalītas ar dubultu nepārtrauktu līniju – 921.ceļa apzīmējumu, tad pieteicējs nebija tiesīgs veikt apgriešanās manevru. Lietā nav konstatējami apstākļi – ārkārtas situācija (galējā nepieciešamība) vai citi iemesli, kas būtu par pamatu šādai rīcībai.
Norādāms arī tas, ka šīs lietas ietvaros nav pamata apspriest situāciju, ja brauktuves horizontālie apzīmējumi nebūtu redzami, piemēram, ziemā nenotīrīta sniega vai stipra apledojuma dēļ. [15] Tiesa uzskata, ka par pamatu Lēmuma atcelšanai nevar būt pieteicēja pieteikumā aprakstītā policistu attieksme pret pieteicēju. Policijas darbinieku izteikumi paši par sevi nevar ietekmēt pieteicēja izdarīto administratīvo pārkāpumu. Kritiski vērtējams tas, ka iebildumus pret ceļu inspektoru neētisko rīcību, administratīvā protokola noformēšanas laikā, pieteicējs nav izteicis savā sākotnējā paskaidrojumā.
Pieteicējs savus iebildumus par ceļu policijas inspektoru darbu ir izteicis sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumā, kas kā tiesas sēdē apstiprināja lietas dalībnieki, ir identiski pieteikumā tiesai norādītajiem. Izvērtējot lietas materiālus atbildētāja Lēmumā ir norādījusi, ka lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti fakti, kas apliecinātu to, ka policijas darbinieki būtu pieļāvuši policijas darbinieku darbu reglamentējošās normatīvo aktu pārkāpumus. Šādus pārkāpumus atbildētāja lietā nav konstatējusi.
Tādejādi pieteicēja norāde par policijas darbinieku necienīgu uzvedību nav atstāta bez ievērības. Tiesa uzskata, ka neatkarīgi no tā vai transporta līdzekļa vadītājs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu vai nē, gadījumos, kad persona uzskata, ka policijas darbinieki pārkāpj ētikas normas, attiecīgā persona ir tiesīga vērsties ar atsevišķu sūdzību Valsts policijā pie augstākas amatpersonas vai augstākā iestādē ievērojot padotības kārtību. [16] Tiesas rīcībā nav neviena pierādījuma, kas dotu pamatu apšaubīt Ceļu policijas inspektoru kompetenci un objektivitāti, kontrolējot pieteicēja rīcību attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un nostiprinot pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā.
Tiesa neatrod pamatu neuzticēties protokolā un policijas inspektoru ziņojumos norādītajām ziņām par pieteicēja izdarīto pārkāpumu. [17] Balstoties uz augstāk minēto, tiesa uzskata, ka pieteicēja darbībās ir konstatējams Ceļu satiksmes noteikumu 317.punkta pārkāpums, atbildība par ko paredzēta LAPK 149.31 panta piektajā daļā.
[18] LAPK 149.31 panta piektās daļas sankcijā ir paredzēts tikai viens iespējamais soda veids – naudas sods divdesmit latu apmērā. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājam, konstatējot izdarīto pārkāpumu, bija jāizdod obligāta satura administratīvais akts, līdz ar to lietderības apsvērumi par piemērojamā soda veidu un apmēru šajā gadījumā atbildētājam nebija jāveic. [19] Ņemot vērā izdarītā pārkāpuma bīstamību sabiedriskajai kārtībai un drošībai uz ceļiem, tiesa uzskata, ka pieteicēja sodīšana ar naudas sodu divdesmit latu apmērā, lai novērstu jaunu pārkāpumu izdarīšanu, ir samērīga un atbilstoša izdarītajam pārkāpumam. [20] Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, tiesa secina, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots, tādējādi atstājams spēkā, bet pieteicēja pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251.pantu, 289.-291.pantu, Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu
nosprieda: noraidīt A.D. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka V.V. 2006.gada 20.oktobra lēmuma Nr.2162 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.
Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ________________ M.Birkmanis Rīgā, 2008.gada 7.novembrī.