Landlord's easement claim dismissed due to lack of mortgagee consent and no alternative access route.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Court of Appeal dismissed the plaintiff's appeal against the first-instance judgment refusing to establish a road easement. The plaintiff argued that a lease was necessary to access their property, but the court found the mortgagee's explicit objection to the easement created an absolute barrier. Consequently, the court ruled that without mortgagee consent and no viable alternative access, the claim lacked legal basis.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivil Procedure Law Art. 41, 432, 433, 434; Civil Law Art. 1130, 1131, 1143, 1155, 1156, 1158, 1231, 1534, 2123; An easement cannot be established if a third-party mortgagee explicitly objects, as this objection constitutes an absolute obstacle preventing the creation of the right.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. C29703311
Lietas arhīva Nr. CA-1030-14/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 25.martā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz. Zvaigznekalna- Žagare,
tiesneši L.Grauda, I.Ošiņa,
ar sekretāri I.Pelēkzirni,
ar tulku S.Pronckuti,
piedaloties prasītājai /pers. C/, kuru uz mutiska pilnvarojuma pamata pārstāv /pers. D/, un atbildētājas SIA "KUMA INVEST" pārstāvim
/pers. E/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu /pers. C/ prasībā pret SIA "KUMA INVEST" par zemes nomas līguma
piespiedu noslēgšanu un ceļa servitūta noteikšanu, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas 2013.gada 2.oktobra spriedumu, un
konstatēja:
2011.gada 9.jūnijā /pers. C/ pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi prasību pret SIA "KUMA INVEST" par zemes nomas līguma
piespiedu noslēgšanu un ceļa servitūta noteikšanu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1130., 1131., 1143., 1155., 1156., 1158., 1231.,
1534., 2123.pantu, lūgusi tiesas kārtībā noslēgt zemes nomas līgumu, nosakot zemes nomas līguma summu, ar līguma nostiprināšanu
zemesgrāmatā; noteikt servitūta ceļu ar tā nostiprināšanu zemesgrāmatā; izprasīt atzinumu no Rīgas pilsētas būvvaldes.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2011.gada 16.jūnija lēmumu prasība atstāta bez virzības, nosakot termiņu
trūkumu novēršanai.
Tiesas noteiktajā termiņā lēmumā norādītie trūkumi novērsti, ar 2013.gada 7.februāra prasības pieteikuma precizējumiem -
grozījumiem prasījumi izteikti sekojoši: tiesas kārtībā noslēgt zemes nomas līgumu ar līguma nostiprināšanu zemesgrāmatā par
atbildētājai piederošas zemes /adrese/, daļas 127,5 m2 platībā nomu, nosakot nomas maksu Ls 239,59 gadā, kā arī noteikt servitūtu
braucamajam ceļam 3,5 metri platumā un 70 metri garumā ar tā nostiprināšanu zemesgrāmatā uz atbildētājai piederoša zemes
īpašuma ar kadastra apzīmējumu Nr.x/adrese/, atbilstoši pievienotajam situācijas plānam.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai pieder zemes gabals /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, 434 m2 platībā, uz kura atrodas
ēkas, no kurām divas ēkas (ar kadastra apzīmējumiem /numurs/ un /numurs/) daļēji atrodas uz atbildētājai piederoša zemes gabala.
Prasītāja vēlas apsaimniekot sev piederošo zemi un ēkas, tāpēc nepieciešams starp pusēm noslēgt zemes nomas līgumu, jo bez
nomas līguma Rīgas pilsētas būvvaldē nevar saskaņot būves, kas daļēji atrodas uz atbildētājai piederošas zemes, projektu par būves
rekonstrukcijas plānu. Atbildētāja atsakās noslēgt ar prasītāju zemes nomas līgumu.
Prasītāja norāda, ka vienīgā iespēja nokļūt līdz savam īpašumam ir, šķērsojot atbildētājas zemes īpašumu, taču atbildētāja šo vienīgo
ceļu, kas eksistē dabā, ir norobežojusi ar sētu, kas prasītājai liedz to izmantot. Prasītāja norāda, ka saskaņā ar Rīgas Ģeometra
izsniegto Inženiertīklu pārskata shēmu redzams iebraucamais ceļš tieši blakus ēkai ar kadastrālo apzīmējumu /numurs/, kas sniedzas
no /adrese/ garām prasītājai piederošai būvei un, pēc prasītājas ieskata, ir vienīgais ceļš, pa kuru viņai ir iespējams nokļūt pie savā
īpašumā esošajām ēkām, kuras atrodas aiz ēkas ar kadastra apzīmējumu /numurs/, jo cita piebraucamā ceļa nav un nav bijis.
2011.gada 22.augustā SIA "KUMA INVEST" tiesā iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasību, norādot, ka prasību neatzīst.
Atbildētāja uzskata, ka pastāv objektīvi šķēršļi precīzas iznomājamās platības noteikšanai, jo prasītājas ēkām konstatētas
nelikumīgas būvniecības pazīmes. Atbilstoši 2010.gadā Rīgas pilsētas būvvaldes ēkas apsekošanā konstatētajam, ēkai uzlikts jauns
jumta segums, izveidoti divi jauni logi un jauna vārtu aile. No prasītājas izstrādātā zemes nomas līguma projekta nav saprotams, vai
zemes nomas maksa 5 % ir no kadastrālās vērtības, un vai Ls 239,59 apmērā prasītāja to piedāvā maksāt mēnesī vai gadā.
Par prasību nodibināt ceļa servitūtu norāda, ka prasītājai ir iespējams savam īpašumam piekļūt pa transporta joslu, kas atrodas starp
īpašumu /adrese/ un īpašumu /adrese/, un viņa visām savām ēkām var piekļūt no Aleksandra Čaka ielas puses.
Šķērslis servitūta nodibināšanai ir apstāklis, ka atbildētājai piederošais īpašums ir ieķīlāts par labu Krievijas Federācijas pilsonim un
līdz aizdevuma līgumā noteikto saistību izpildei noteikts liegums atbildētājas īpašumu, cita starpā, apgrūtināt ar lietu tiesībām. Tāpēc
prasītājai ir jāsaņem atbildētājas hipotekārā kreditora piekrišana. Iebildumi pamatoti ar Civillikuma 1234.panta otro daļu un
1317.pantu.
Atbildētāja saviem paskaidrojumiem pievienojusi iespējamo zemes nomas līguma projektu, tā 2.2.punktā paredzot, ka nomas maksa
būtu nosakāma Ls 1,50 apmērā par katru iznomāto kvadrātmetru.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 2.oktobra spriedumu prasība daļā par zemes nomas līguma noslēgšanu
apmierināta. Atzīts par noslēgtu zemes nomas līgums par SIA "KUMA INVEST" piederošās zemes daļu /adrese/, kadastra numurs
/numurs B/, 127,5 m2 platībā iznomāšanu /pers. C/. Zemes nomas maksa noteikta 6 % apmērā gadā no iznomātās zemes
kadastrālās vērtības. No SIA "KUMA INVEST" /pers. C/ labā piedzīti tiesas izdevumi Ls 311,30. Prasība daļā par ceļa servitūta
nodibināšanu noraidīta.
Pirmās instances tiesa spriedumā atzinusi, ka uz atbildētājai piederošas zemes atrodas prasītājai piederošu ēku daļas. Prasītāja
vēlas noslēgt zemes nomas līgumu, kam atbildētāja faktiski piekrīt, bet pastāv strīds par ēku, kas atrodas uz atbildētājai piederošās
zemes, apjomu, proti, iznomājamo kvadrātmetru skaitu un zemes nomas maksas apmēru. Līdz ar to starp pusēm pastāv piespiedu
nomas attiecības un zemes nomas līguma noslēgšanu var prasīt gan zemes, gan ēku īpašnieks. Prasītāja lūdz zemes nomas līguma
noslēgšanu, lai būtu tiesiska iespēja izmantot sev piederošo īpašumu, t.sk., saskaņot Rīgas pilsētas būvvaldē jau veiktos ēku
rekonstrukcijas darbus.
No Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas apliecības kopijas redzams, ka prasītājai pieder zeme /adrese/ m2 platībā un uz zemes
gabala atrodas četras ēkas.
Lietas materiālos atrodas zemes robežu plāns, kur atspoguļots zemes gabala un uz tā esošo ēku novietojums dabā.
Prasītāja norādījusi, ka divas viņai piederošas ēkas ar kadastra apzīmējumiem /numurs/un /numurs/ daļēji atrodas uz atbildētājai
piederošas zemes un kopumā aizņem 127,5 m2 no atbildētājas zemes īpašuma.
Atbildētājas pārstāvis izteicis šaubas, ka ēku apjoms varētu būt mainījies, jo Rīgas pilsētas būvvalde ēkās konstatējusi nelikumīgas
būvniecības pazīmes. Tiesa atsaukusies uz Rīgas pilsētas būvvaldes 2010.gada 1.oktobra un 27.oktobra vēstulēs par būvdarbiem
/adrese/ norādīto, ka, apsekojot zemes gabalu ar kadastra numuru /numurs C//adrese/, konstatēts, ka ēkai lit.001 ir demontēts jumta
segums, uzlikts latojums jaunam jumta segumam un daļēji demontētas sienu apšuvuma plāksnes. Ēkai lit.002 ir demontēta jumta
konstrukcija, nesošajai ķieģeļu sienai virspusē tiek mūrēta josla no vieglbetona blokiem, ir nomainīti divi logu bloki un vizuāli redzams,
ka ēkai nojauktas starpsienas. Ēka lit.004 ir nojaukta. Vēstulēs nav minēts, ka ēkām būtu mainīts ārējo sienu izvietojums un par to
neliecina arī citi lietas materiālos esošie dokumenti.
No minētā tiesa secinājusi, ka būvdarbi, kas paplašinātu vai samazinātu ēku apjomu, nav veikti, tāpēc par nepamatotu atzīts
atbildētājas pieņēmums, ka būvdarbu rezultātā ēku apjoms varētu būt mainījies.
Spriedums pamatots ar Civillikuma 2120.pantu, ka nomas maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu un tādēļ to nedrīkst
nolikt tikai izskata pēc; 2123.pantu, saskaņā ar kuru, ja puses nevar vienoties par nomas maksas apmēru, to noteic tiesa pēc sava
ieskata.
Prasītāja lūgusi noteikt zemes nomas maksu par atbildētājai piederošās zemes daļas 127,5 m2 nomu Ls 239,59 apmērā gadā.
Atbildētāja zemes nomas līguma projektā norādījusi, ka vēlas saņemt nomas maksu Ls 1,50 / 1m2 mēnesī, kas sastāda nomas
maksu mēnesī Ls 191,25 apmērā. Tiesa secinājusi, ka pušu piedāvātās nomas maksas apmērs būtiski atšķiras, tāpēc atbilstoši
Civillikuma 2123.pantam, nomas maksas apmēru var noteikt tiesa pēc sava ieskata.
Ņemot vērā, ka atbildētāja nav motivējusi, kādēļ tā par taisnīgu uzskata minēto atlīdzību Ls 1,50 / 1m2 mēnesī, tiesa vadījusies no
likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", atbilstoši kura 12.panta pirmās daļas 2.punkta piezīmē noteiktajam,
piespiedu zemes nomas gadījumos, ja puses par nomas maksu nevar vienoties, tā nosakāma seši procenti gadā no zemes
kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomniekam jākompensē nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājums.
Spriedums pamatots ar Civillikuma 2124.pantu, ka tiklīdz abas puses vienojas par nomas līguma būtiskām sastāvdaļām, tas ir, par
priekšmetu un maksu, līgums uzskatāms par noslēgtu.
Tā kā līgums tiek noslēgts tiesas ceļā, ir pietiekami, ka tiesa norāda nomas priekšmetu un nomas maksu, lai līgumu uzskatītu par
noslēgtu. Ievērojot minēto, tiesa atzinusi par noslēgtu zemes nomas līgumu par atbildētājai piederošās zemes daļas /adrese/,
kadastra numurs /numurs D/,5 m2 platībā iznomāšanu prasītājai, nosakot zemes nomas maksu 6 % apmērā gadā no zemes
kadastrālās vērtības.
Daļā par servitūta nodibināšanu prasība noraidīta, jo atbilstoši Civillikuma 1234.pantam, ja uz nekustamo īpašumu guļ hipotēkas, tad
uzlikt tam servitūtu, kas aprobežo hipotekāro kreditoru tiesības, var tikai ar viņu piekrišanu.
Tiesa konstatējusi, ka lietas materiālos atrodas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma datorizdruka, no kuras ir redzams, ka
nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs B/, ir nostiprināta hipotēka un noteikts aizliegums bez kreditora /pers. J/
rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāve apstiprinājusi, ka kreditora piekrišana ceļa servitūta nodibināšanai nav saņemta, tādēļ prasība šajā
daļā ir noraidīta.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas prasītājas labā piedzīta valsts nodeva Ls 308 un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30.
Par spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. C/, spriedumu pārsūdz daļā par atteikumu apmierināt prasību par servitūta ceļa
nodibināšanu par labu prasītājas īpašumam un lūdz šajā daļā prasību apmierināt, noteikt servitūtu braucamajam ceļam 3,5 metri platu
un 70 metri garu ar tā nostiprināšanu zemesgrāmatā uz atbildētājai piederoša zemes īpašuma ar kadastra apzīmējumu Nr.0100 035
0/adrese/.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pušu komunikācija vienmēr ir bijusi saspringta un puses nespēj panākt risinājumu situācijai, kad
prasītājai vienīgā iespēja piekļūt savam īpašumam ir, izmantojot vēsturiski eksistējošo ceļu cauri atbildētājas īpašumam. Tāpēc
prasītāja nav spējusi vienoties ar atbildētājas pārstāvjiem un ar atbildētājas dalībnieku /pers. J/, kura patstāvīgā dzīvesvieta atrodas
ārpus Latvijas. Tāpēc prasītāja nespēj pilnvērtīgi izmantot sev piederošo īpašumu.
Prasītāja ir izsūtījusi /pers. J/ pieprasījumu ar lūgumu dot rakstisku atļauju servitūta ceļa noteikšanai atbildētājai piederošā zemes
īpašuma ietvaros. Līdzko tiks saņemta atbilde, tā tiks iesniegta kā pierādījums tiesā.
Tiesa nav ņēmusi vērā, ka ja atbildētāja vēlētos panākt izlīgumu un atrisināt radušos situāciju, tas nebūtu ildzis divus gadus.
SIA "KUMA INVEST" tiesā iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, kuros to neatzīst. Atbildētāja norāda, ka
tieši prasītāja nevēlas risināt jautājumu, kas skar piekļuvi viņas būvēm pa citu - alternatīvi iespējamu ceļu. Prasītāja vairākus gadus
iznomā būves trešajām personām (veikalam), kas veiksmīgi darbojas, netieši norādot tikai uz prasītājas vēlmi noteikt ceļa servitūtu
savai ērtībai, nevis nepieciešamībai piekļūt savam īpašumam, kurā ir konstatēta nelikumīga būvniecība.
Arī vēsturiski prasītājai piederošais īpašums, kā sastāvā ietilpst būves, ir izveidojies, sadalot nekustamo īpašumu, kas atrodas
/adrese/, un izveidojot divus atsevišķus nekustamos īpašumus ar adresēm /adrese A/ un 132A.
Piekļuve prasītājasbūvēm tika nodrošināta caur iebrauktuvi / arku nekustamajā īpašumā, kas joprojām atrodas /adrese/ un redzama
prasītājas tiesā iesniegtajā Rīgas Ģeometra 2010.gada 10.augustā sagatavotajā plānā un lietas materiālos esošajās fotogrāfijās;
caur nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/ un vienlaikus gar prasītājaipiederošo nekustamo īpašumu ir transporta koplietošanas
josla 112 m2 platībā, kas nostiprināta šā nekustamā īpašuma zemesgrāmatu nodalījumā.
Nosakot piekļuvi, kas tāpat ir iespējama,prasītājas būvēm pa vēsturisko ceļu, arī noteicamais ceļa servitūta garums / apmērs ir
mazāks par prasības pieteikumā un apelācijas sūdzībā prasīto.
Prasītājavar brīvi piekļūt visām savām būvēm no /pers. H/ ielas puses, turklāt ēkā ar 1it. 001. ir pat izbūvēta iebrauktuve.
Atbildētāja atsaucas uz Civillikuma 1132.pantu, ka servitūts pieņemams vismazākā apmērā; 1139.pantu, ka servitūta tiesība jāizlieto
taisnprātīgi.
Tāpat atbildētāja norāda, ka bez hipotekārā kreditora piekrišanas servitūta nodibināšana nav iespējama.
Tiesas sēdē /pers. C/, kuru uz mutiska pilnvarojuma pamata pārstāv /pers. D/, prasību un apelācijas sūdzību uzturēja uz tajās norādītā
pamata.
Tiesas sēdē SIA "KUMA INVEST" pārstāvis /pers. E/ prasību un apelācijas sūdzību neatzina, papildus tiesā iesniedza hipotekārā
kreditora /pers. K/ iesniegumu, kurā viņš norāda, ka kategoriski iebilst pret servitūta uzlikšanu zemesgabalam, kas atrodas Rīgas
pilsētā /adrese/.
Motīvu daļa.
Pārbaudot lietas materiālus, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un viedokli, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka /pers. C/
prasība par servitūta ceļa noteikšanu un apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, sekojošu apsvērumu dēļ.
Civillietu tiesu kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, saskaņā ar kuru, apelācijas instances tiesa izskata lietu
pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.
Apelācijas sūdzībā pirmās instances tiesas spriedums tiek pārsūdzēts vienīgi daļā, ar kuru noraidīta /pers. C/ prasība pret SIA
"KUMA INVEST" par servitūta ceļa noteikšanu. Pārējā daļā tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā.
Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās instances tiesas nodibinātais, ka no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas apliecības
kopijas redzams, ka prasītājai pieder zeme /adrese/ m2 platībā un uz zemes gabala atrodas četras ēkas.
Lietas materiālos atrodas zemes robežu plāns, kur atspoguļots zemes gabala un uz tā esošo ēku novietojums dabā.
Divas prasītājai piederošas ēkas ar kadastra apzīmējumiem /numurs/ un /numurs/ daļēji atrodas uz atbildētājai piederošas zemes
/adrese/, kadastra numurs /numurs B/, un kopumā aizņem 127,5 m2 no atbildētājas zemes īpašuma.
Lietas materiālos atrodas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma datorizdruka, no kuras ir redzams, ka nekustamajam īpašumam
/adrese/, kadastra numurs /numurs B/, ir nostiprināta hipotēka un noteikts aizliegums bez kreditora /pers. J/ rakstiskas piekrišanas
nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.
Minētie fakti saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesai nav jāpārbauda, jo apelācijas sūdzībā
tie netiek apstrīdēti.
Civillikuma 1130.pants nosaka, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota
kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Savukārt Civillikums 1156.pants nosaka tiesības ar ceļa servitūtu
piešķirt tiesību uz kājceļu un uz braucamo ceļu.
Saskaņā ar Civillikuma 1231.pantu servitūtus nodibina: ar likumu; ar tiesas spriedumu; ar līgumu vai testamentu. Minētā norma piešķir
/pers. C/ tiesības prasīt apgrūtināt atbildētājai piederošo īpašumu.
Pirmās instances tiesa prasību par ceļa servitūta noteikšanu noraidījusi, pamatojoties uz Civillikuma 1234.pantu, saskaņā ar kuru, ja
uz nekustamo īpašumu guļ hipotēkas, tad uzlikt tam servitūtu, kas aprobežo hipotekāro kreditoru tiesības, var tikai ar viņu piekrišanu.
Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim un vadās no Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas,
saskaņā ar kuru, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā
likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Apelācijas sūdzībā tā autore izsaka pieņēmumu, ka viņai izdosies saņemt hipotekārā kreditora piekrišanu ceļa servitūta noteikšanai,
taču tiesas sēdē apstiprinājās, ka tas nav izdevies, tieši pretēji, apelācijas instances tiesā iesniegts hipotekārā kreditora /pers. K/
(/pers. J/) notariāli apliecināts iesniegums, kurā viņš Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijai paziņojis, ka kategoriski iebilst pret
servitūta uzlikšanu zemesgabalam, kas atrodas Rīgas pilsētā, /adrese/, kadastra Nr./numurs B/, jo tas samazina viņa saskaņā ar
2010.gada 12.janvāra līgumu Nr.0195 SIA "KUMA INVEST" izsniegtā aizdevuma nodrošinājuma vērtību /l.l.185-186/.
Minētais apstāklis ir absolūts šķērslis ceļa servitūta nodibināšanai, līdz ar to tiesai nav nepieciešamības vērtēt pušu strīdu par to, vai
prasītājai piederošajam īpašumam ir iespējama piekļuve kādā citā veidā, neizmantojot atbildētājas zemi. Arī pirmās instances tiesa
prasību pamatojošos apstākļus šajā sakarā nav vērtējusi un apelācijas sūdzībā pret to iebildumi nav izteikti.
Noraidot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu tiesas izdevumi prasītājai nav atlīdzināmi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no prasītājas valsts labā piedzenami tiesas izdevumi par tiesas
pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu, kas saskaņā ar Pavēstu uzziņu lietā veido EUR 9,30 /l.l.183-184/. Līdz lietas izskatīšanai
prasītāja šos izdevumus samaksājusi Ls 3,30 apmērā (EUR 4,69 l.l.110, līdz ar to papildus valstij atlīdzināmie izdevumi veido EUR
4,61.
Ievērojot minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa lietas apstākļus novērtēja vispusīgi un objektīvi un prasību
daļā par ceļa servitūta noteikšanu pamatoti noraidīja.
Apelācijas sūdzībā izvirzītie argumenti tiesas sēdē neguva apstiprinājumu, jo prasītājai nav izdevies saņemt hipotekārā kreditora
piekrišanu ceļa servitūta noteikšanai, līdz ar to prasības apmierināšanai nav pamata.
Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesu kolēģija
nosprieda:
/pers. C/ prasību pret SIA "KUMA INVEST" par ceļa servitūta noteikšanu noraidīt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,61 (četri euro
61 cents), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja
banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr. 29703311.
Noteikt /pers.C/ termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot Rīgas
apgabaltiesā samaksu apliecinošu dokumentu par valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību
Rīgas apgabaltiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 8.aprīlī.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ Dz.Zvaigznekalna-Žagare
Tiesneši /divi paraksti/ L.Grauda, I.Ošiņa
NORAKSTS PAREIZS
Tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz.Zvaigznekalna-Žagare
Rīgā, 08.04.2014